Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju pārveidos par Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi

(17.05.2018.)

Saeima ceturtdien, 17.maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI) pārveidot par Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. 

“Inspekciju pārveidos par Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, lai galvenais uzsvars būtu uz sadarbību. Pārvaldes uzmanības centrā jābūt kultūras mantojuma saglabāšanas procesa pārraudzībai, konsultācijām un cita veida atbalstam,” pirms tam akcentēja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. 

Vairumā Eiropas valstu par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgās institūcijas sauc par Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldēm. VKPAI nepieciešams pārveidot, lai tā atbilstu mūsdienīgas eiropeiskas valsts standartiem. Turklāt arī termins “kultūras piemineklis” ir novecojis, un to arvien biežāk aizstāj ar vārdiem “kultūras mantojums”,” uzsvēra A.Adamovičs. 

VKPAI vadītājs Juris Dambis iepriekš Izglītības komisijas sēdē pauda atbalstu inspekcijas pārveidei, akcentējot, ka šobrīd sabiedrībā tā maldīgi saistās lielākoties ar uzraudzības, kontroles un sodīšanas funkciju. 

Izglītības komisijas virzītie grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” arī paredz noteikt, ka vietās, kur vietējās nozīmes kultūras pieminekļu skaits pārsniedz 300 objektus, ir jānodrošina pašvaldības kultūras mantojuma aizsardzības dienesta izveide. 

Šobrīd Latvijā divās pašvaldībās – Rīgā un Jūrmalā – ir vairāk nekā 300 vietējās nozīmes kultūras pieminekļu, iepriekš komisijas sēdē akcentēja J.Dambis. 

Grozījumi paredz, ka kultūras pieminekļus atbilstoši to vēsturiskajai, zinātniskajai, mākslinieciskajai vai citādai kultūras vērtībai turpmāk varēs iedalīt ne tikai valsts un vietējās, bet arī reģiona nozīmes kultūras pieminekļos. 

Līdz nākamajam gadam Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei jāizstrādā kritēriji objektu iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem. Savukārt līdz 2020.gada 31.decembrim padomei jāizvērtē valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto pieminekļu atbilstība jaunajiem kritērijiem. 

Pēc objekta īpašnieka vai valdītāja pieprasījuma Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izsniegs nekustama kultūras pieminekļa aizsardzības plāksni, kas piestiprināma pie pieminekļa redzamā vietā. Plāksne obligāti jāizvieto pie publiski pieejamiem kultūras pieminekļiem – ēkām un būvēm. 

Likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” papildināts ar pantu, kas precizē ar pieminekļu uzstādīšanu un piemiņas vietu izveidošanu saistītus jautājumus. Tas paredz, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju un Aizsardzības ministriju jāizveido konsultatīva padome pieminekļu, piemiņas zīmju un vietu izveides priekšlikuma izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. 

Likumā precizēti arī citi jautājumi, tostarp par rīcību ar senlietām.

 

Saeimas Preses dienests

 

Piektdien, 25.maijā
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:15  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Horvātijas Republikas premjerministra vietnieci, ārlietu un Eiropas lietu ministri V.E. Marija Pejčinović Burić
12:00  Ikgadējā Saeimas pavasara talka Jāņa Čakstes dzimtas mājās „Auči”

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196