Aldis Adamovičs: ja gribam celt izglītības kvalitāti, jānovērš augstskolu sadrumstalotība

(16.05.2018.)

“Augstskolas Latvijā ir pārāk sadrumstalotas, tas attiecas ne vien uz studiju programmām, kas nereti pārklājas, bet arī uz augstākās izglītības iestāžu pārvaldību. Jābūt caurskatāmai pārvaldības struktūrai, pēc iespējas izslēdzot dublēšanos. Ja gribam celt kvalitāti, jānovērš sadrumstalotība,” trešdien, 16.maijā, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.

“Audzis arī piedāvāto studiju programmu skaits, šobrīd Latvijā iespējams apgūt jau vairāk nekā 900 studiju programmu, taču studējošo skaits valstī kopumā arvien sarūk. Mums vajag spēcīgas, kvalitatīvas studiju programmas, tādēļ rūpīgi jāizvērtē, vai šāda sadrumstalotība ir pamatota,” piebilda Izglītības komisijas priekšsēdētājs.

Augstākās izglītības kvalitātes veicināšanai svarīgi rosināt plašas diskusijas, lai rastu studentiem, izglītības iestādēm un visai valstij piemērotāko risinājumu. Vērtīgu ieskatu var sniegt arī skatījums no malas, proti, starptautisku ekspertu rekomendācijas, tādēļ komisijas sēdē iepazināmies ar iespējamiem soļiem augstākās izglītības pilnveidei, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veidojusi, balstoties uz Pasaules Bankas veiktā pētījuma rezultātiem, sacīja A.Adamovičs.

Kā deputātiem uzsvēra IZM valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa, kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem augstskolu iekšējās pārvaldības jomā pētījums izceļ izglītības iestāžu struktūrvienību sadrumstalotību. Kompleksas pārvaldības struktūras ar lielu skaitu iesaistīto struktūru un personu, un plašiem neformālo sarunu procesiem mazina iekšējās pārvaldības procesu efektivitāti un produktivitāti.

Tāpat augstskolām būtiski vairāk fokusēties uz savām stratēģijām, nepieciešami uzlabojumi stratēģiju ieviešanā un pārraudzības procesā, akcentēja IZM pārstāve.

Ieteikumi aptver ne vien jautājumus par augstskolu iekšējo pārvaldību, bet arī iekšējo finansēšanu un citiem jautājumiem.

Pasaules Bankas veiktais pētījums var būt kā vērtīgs atbalsta punkts un iedvesmas avots, domājot par reformām augstskolu pārvaldībā un finanšu sadalījumā, piebilda Izglītības komisijas priekšsēdētājs.

Pētījumā analizētas septiņas augstskolas: Daugavpils Universitāte, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Vidzemes Augstskola.

Arī sēdē klātesošo augstskolu pārstāvji pauda gandarījumu par sniegtajām rekomendācijām, uzsverot augsta līmeņa starptautiskas ekspertīzes nozīmi darba pilnveidē.

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 16.janvārī
08:30  Pieprasījumu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kopsēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Saeimas Ārlietu komisijas deputātu tikšanās ar Francijas – Baltijas valstu ārpolitikas un drošības politikas semināra dalībniekiem
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Vitas Andas Tēraudas tikšanās ar Šveices Konfederācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Konstantin Obolensky
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas kopsēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196