Starptautiskā konferencē Saeimā diskutē par Baltijas valstu aktualitātēm ES nākotnes attīstības kontekstā

(23.03.2018.)

Lai diskutētu par Baltijas valstu aktualitātēm Eiropas Savienības (ES) nākotnes attīstības scenāriju kontekstā, Saeimā piektdien, 23.martā, norisinājās starptautiska konference “Baltijas ES sarunas, 2018: vai Eiropa ir atguvusies?”. To organizēja Saeimas Eiropas lietu komisija sadarbībā ar Latvijas Ārpolitikas institūtu (LĀI) un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecību Latvijā. 

Konferenci atklāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, LĀI direktors Andris Sprūds un EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka. 

Pirmā sesija bija veltīta jautājumam par ES jauno veidolu, un diskusijā piedalījās EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Nīderlandes Ārpolitikas institūta Clingendael Eiropa pasaulē daļas vadītājs Rems Kortevehs (Rem Korteweg). Sesiju vadīja LĀI pētnieks Ians Kerns (Ian Kerns). 

Otrajā sesijā klātesošie diskutēja par ES budžetu pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb Brexit. Sesijā piedalījās Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, bijušais Eiropas Ekonomikas un finanšu komitejas un Eirogrupas darba grupas priekšsēdētājs Tomass Vīzers (Thomas Wieser), kā arī bijušais Slovākijas izglītības ministrs, Slovākijas Zinātņu akadēmijas Stratēģiskās analīzes institūta direktors Jurajs Drakslers (Juraj Draxler). Šo sesiju vadīja Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta direktors Ramūns Vilpišausks (Ramūnas Vilpišauskas). 

Pasākumā ES tematikas kontekstā tika runāts arī par 2018.gadā gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Šajā diskusijā piedalījās Saeimas deputāti Armands Krauze, Edvīns Šnore, Atis Lejiņš un Boriss Cilevičs. Diskusiju vadīja LĀI direktora vietnieks Kārlis Bukovskis. 

Konferencē notika arī trīs paralēlās diskusijas, un pirmajā no tām uzmanības centrā bija jautājums par migrācijas krīzi. Šajā diskusijā piedalījās Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, Latvijas Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, Polijas Ārpolitikas institūta direktors Slavomirs Debskis (Sławomir Dębski) un Nīderlandē bāzētā Telders fonda direktors Patriks van Shī (Patrick van Schie). Šo sesiju vadīja LĀI asociētais pētnieks Viljars Vēbels (Viljar Veebel). 

Otrā paralēlā diskusija bija veltīta jautājumam par Eiropas aizsardzību. Tajā klātesošos uzrunāja Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta direktora vietniece Margarita Šešelgīte (Margarita Šešelgyte), Portugāles Minju Universitātes docente Sandra Fernandeša (Sandra Fernandes), Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta vecākā pētniece Annegrete Bendīka (Annegret Bendiek) un Somijas Ārpolitikas institūta programmas direktors Mika Āltola (Mika Aaltola). Sesiju vadīja LĀI vecākais pētnieks Māris Andžāns. 

Savukārt trešajā diskusijā klātesošie debatēja par transportu un infrastruktūru Eiropas savienojamības kontekstā. Sesijā piedalījās Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, uzņēmumu tīkla East Office of Finnish Industries bijušais izpilddirektors Renē Nībergs (René Nyberg), Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta (SWP) Āzijas pētniecības nodaļas vadītāja vietniece Nadīne Godeharte (Nadine Godehardt), kā arī Polijas Austrumu studiju centra vecākais pētnieks Jakubs Jakubovskis (Jakub Jakobowski). Sesiju vadīja LĀI pētnieks Mārtiņš Daugulis. 

Pasākuma noslēgumā dalībnieki sprieda par Eiropas vietu globalizētajā pasaulē. Šajā sesijā klātesošos uzrunāja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, bijušais Lietuvas ārlietu ministrs un vēstnieks Krievijā, Afganistānā, Apvienotajā Karalistē un ASV Vīgauds Ušacks (Vygaudas Ušackas), Vācijas Ārlietu padomes direktore Daniela Švarcere (Daniela Schwarzer) un bijušais Dānijas ārlietu ministrs Uffe Ellemans-Jensens (Uffe Ellemann-Jensen). Sesiju vadīja LĀI asociētais pētnieks Edijs Bošs. 

Interesenti konferencei “Baltijas ES sarunas, 2018: vai Eiropa ir atguvusies?” varēja sekot līdzi tiešsaistē Saeimas mājaslapā www.saeima.lv.

  

Ināra Mūrniece: ES jāstiprina konkurētspēja un drošība

 

Konferences materiāli: 

Programma latviešu un angļu valodā 

Videoieraksti:

pirmā sesija latviešu un angļu valodā

otrā sesija latviešu un angļu valodā

pusdienu sesija latviešu valodā

trešā “A” paralēlā sesija latviešu valodā un angļu valodā

trešā “B” paralēlā sesija latviešu valodā un angļu valodā

trešā “C” paralēlā sesija angļu valodā

ceturtā sesija latviešu valodā un angļu valodā  

Fotogrāfijas

Videosižets

 

Saeimas Preses dienests

Svētdien, 23.septembrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196