Valsts pārvaldes komisija noslēdz darbu pie Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekta

(21.03.2018.)

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 21.martā, noslēdza darbu pie Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekta sagatavošanas izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā. Regulējums noteiks vietējo pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību. 

Jaunais likums noteiks jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti. Paredzēts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs Centrālā vēlēšanu komisija. 

Referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību, un tajā pieņemtais lēmums piecu darbadienu laikā pēc stāšanās spēkā būs jāizskata domes sēdē. 

Paredzēts, ka referendumā pieņemtais lēmums stāsies spēkā ar referenduma rezultātu apstiprināšanas brīdi un domei tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Pašvaldības domei būs jāpieņem visi nepieciešamie lēmumi, lai izpildītu referendumā atbalstīto jautājumu. 

Likumprojekts arī paredz, ka pašvaldības referendumu varēs ierosināt par domes atlaišanu. Ja dome tiks atlaista, tad atlaistās pašvaldības deputāti turpinās pildīt savus pienākumus līdz Saeima saskaņā ar Ministru kabineta ieteikumu ar likumu būs iecēlusi attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju. Šādā gadījumā Saeimai būs jānosaka jaunu attiecīgās domes vēlēšanu termiņš. Pašvaldības domes atlaišanu nevarēs rosināt vienu gadu pēc jaunās domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru termiņa beigām. 

Jaunā likuma projekts noteic, ka tiesības ierosināt pašvaldības referendumu būs 18 gadus sasniegušam un vēlētāju reģistrā reģistrētam Latvijas pilsonim un Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Šīs personas dzīvesvietai jābūt reģistrētai attiecīgajā pašvaldībā vai viņam šajā administratīvajā teritorijā jāpieder noteiktā kārtībā reģistrētam nekustamajam īpašums. 

Plānots, ka pašvaldības referendumu varēs rosināt arī dome, ja tam piekritīs vismaz divas trešdaļas domes deputātu. Domes ierosināts referendums dos iespēju pašvaldībai ļaut iedzīvotājiem oficiāli paust savu viedokli par konkrētu jautājumu. Pašvaldības dome nevarēs rīkot referendumu par domes atlaišanu. 

Lai varētu rosināt kāda jautājuma izskatīšanu pašvaldībā, iedzīvotājiem būs jāparakstās par referenduma ierosināšanu. Plānots, ka to varēs darīt klātienē vai elektroniski portālā www.latvija.lv, parakstu vākšana ilgs 30 dienas un tie būs notariāli jāapstiprina. 

Parakstu vākšanu varēs uzsākt, ja pašvaldības dome būs izvērtējusi iespējas realizēt iespējamo ierosināto jautājumu un pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Šāds regulējums paredzēts, lai novērstu gadījumus, kad tiek savākti paraksti, taču vēlēšanu komisija konstatē, ka konkrēto jautājumu nevar nodot nobalsošanai. Balsot referendumā varēs tikai klātienē attiecīgajā pašvaldības vēlēšanu iecirknī. 

Likumprojekts noteic, ka pašvaldības referendumu varēs rīkot vienlaikus ar Saeimas, Eiropas Parlamenta vai domes vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu, un iedzīvotāji balsot varēs no pulksten septiņiem rītā līdz astoņiem vakarā. 

Pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībās un ietekmēt domes darbu vietējo iedzīvotāju interesēs, iepriekš norādījuši likumprojekta autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).   

Patlaban pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas konsultatīvos nolūkos var organizēt publisku apspriešanu par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, kā arī par pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu. 

Galīgo lēmumu par Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekta virzīšanu izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā komisija plāno pieņemt kādā no nākamajām komisijas sēdēm. Tāpat komisija pēc papildu informācijas saņemšanas no VARAM un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par plānoto vēlētāju reģistra ieviešanu vēl lems par jaunā likuma iespējamo spēkā stāšanos, informē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Šulcs.

 

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 29.martā