Pilsonības komisijā spriež par iespējamajām izmaiņām imigrācijas jomā

(07.03.2018.)

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 7.martā, iepazinās ar Iekšlietu ministrijas sagatavoto Konceptuālo ziņojumu par imigrācijas politiku un diskutēja par tā nostādņu iekļaušanu jaunā Imigrācijas likuma projektā. 

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa atzīmēja, ka ziņojuma mērķis ir izveidot līdzsvarotu un Latvijas interesēm atbilstošu ārzemnieku ieceļošanas sistēmu. Tai ir jābūt vērstai uz Latvijas iedzīvotāju interešu ievērošanu, nodrošinot viņu tiesības uz ģimenes apvienošanu ar trešo valstu pilsoņiem. Tāpat ekonomiskā migrācija ir jānodrošina atbilstoši valsts tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām un jārada ārvalstu investoriem labvēlīgi ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, sacīja parlamentārā sekretāre.

E.Siliņa komisijas sēdē uzsvēra, ka administratīvajām procedūrām ir jākļūst vienkāršākām, tajā skaitā ieviešot elektroniskos pakalpojumus. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka ieceļošanas sistēmai ir jābūt vērstai uz valsts drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze informēja komisijas deputātus, ka ziņojumā apskatītas visi nozīmīgākie ārzemnieku ieceļošanas iemesli legālās migrācijas kontekstā (ģimenes apvienošana, darba migrācija, komercdarbība, studijas), kā arī analizētas ārzemnieku uzņemšanas administratīvās procedūras. Tāpat viņa skaidroja priekšlikumus esošās situācijas uzlabošanai, ko būtu nepieciešams iestrādāt Imigrācijas likumā.

M.Roze atzīmēja, ka ziņojumā ietverti priekšlikumi, kas paredz atvieglot ģimenes apvienošanu, vienkāršojot uzturēšanās atļauju piešķiršanas administratīvo procedūru, kas šobrīd ir pārāk sarežģīta. Ziņojumā rosināts palielināt intervālu starp uzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņiem Latvijas pilsoņu, nepilsoņu un trešo valstu pilsoņu, kuri Latvijā uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, laulātajiem, laulāto nepilngadīgajiem bērniem un vecākiem, kā arī Latvijas pilsoņu pilngadīgajiem bērniem.  

Tāpat M.Roze informēja deputātus par priekšlikumiem ārvalstu studentu uzņemšanas jomā. Piemēram, termiņuzturēšanās atļauju (TUA) ārvalstu studentiem būtu jāizsniedz uz termiņu, kas ir par sešiem mēnešiem garāks nekā noslēgtā studiju līguma termiņš, lai students pēc studiju beigām var saņemt un legalizēt diplomu, kā arī iesniegt dokumentus TUA pieprasīšanai, ja viņš gatavojas turpināt studijas, meklēt darbu vai strādāt. Tāpat rosināts Imigrācijas likumā iekļaut nosacījumu, ka TUA var anulēt, ja students nesasniedz noteiktu progresu studijās, piemēram, nosakot noteiktu kredītpunktu skaitu, kāds jāiegūst mācību gada laikā, vai prasību, ka studentam jābūt pārceltam nākamajā kursā.

Administratīvo procedūru uzlabošanai ziņojumā iekļauti priekšlikumi samazināt to ārzemnieku kategoriju skaitu, kuriem nepieciešams veikt TUA ikgadējo reģistrāciju; ieviest elektroniskos pakalpojumus, kas vienkāršo administratīvo procedūru; pirms uzturēšanās atļaujas izsniegšanas nodrošināt biometrijas datu pārbaudi katram ārzemniekam.

Jauno Imigrācijas likuma projektu, kurā iestrādātas Konceptuālā ziņojuma par imigrācijas politiku nostādnes, Ministru kabinets Saeimā varētu iesniegt 2019.gadā.

 

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157694218410015
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesības

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 19.aprīlī
09:00  Saeimas 2024.gada 19.aprīļa ārkārtas sēde