Nosaka stingrākas prasības kuģu īpašniekiem saistībā ar jūrnieku darba apstākļiem

(09.11.2017.)

Lai noteiktu stingrākas prasības kuģu īpašniekiem saistībā ar jūrnieku darba apstākļu uzlabošanu, Saeima ceturtdien, 9.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Jūras kodeksā

Izmaiņas nosaka atbildību kuģu īpašniekiem par pamestu jūrnieku repatriāciju, kā arī pienākumu šādus gadījumus apdrošināt. Līdz šim kuģu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana sedza jūrnieku repatriāciju, bet to nenodrošināja, ja kuģa īpašnieks bija pametis kuģi un jūrniekus. Jūrniekiem pamešanas gadījumā būs tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, lai saņemtu noteikto atlīdzību, sacīts likumprojekta anotācijā. Likums papildināts ar skaidrojumu, kādu jūrnieku uzskata par pamestu, piemēram, ja kuģa īpašnieks nesedz izmaksas par jūrnieka repatriāciju vai arī kuģa apkalpi ir atstājis bez pienācīgas pārtikas, degvielas un medicīniskās aprūpes. 

Tāpat kuģu īpašniekiem uz ūdeņiem būs jānodrošina jūrniekiem pietiekami pārtikas un ūdens krājumi, ņemot vērā jūrnieku skaitu uz kuģa, viņu reliģisko piederību un kultūras paražas, kā arī reisa ilgumu un veidu. Šo prasību ievērošanu uzraudzīs Jūras administrācija. Patlaban regulējums noteic pienākumu tikai kuģa kapteinim uzraudzīt, lai jūrnieki tiktu nodrošināti ar atbilstošas kvalitātes un daudzuma pārtiku un dzeramo ūdeni.

Savukārt, lai vienkāršotu prasības par darba laika uzskaiti jūrniekiem, kas kuģo tikai Latvijas ūdeņos, turpmāk darba un atpūtas laiku varēs uzskaitīt saskaņā ar Darba likumu, nevis pēc starptautiskajiem standartiem.

Likumprojekta autori norādījuši, ka patlaban Kuģu reģistrā ir reģistrēti 356 kuģi, un Latvijā sertificēti ir aptuveni 13 000 jūrnieku.

 

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 24.novembrī
14:30  Frakcijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas tikšanās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V. E. Hayri Hayret Yalav