Lai veicinātu profesionālās mākslinieciskās un zinātniskās jaunrades attīstību un nostiprināšanu, ar jaunu likumu plānots noteikt radošo personu un to profesionālo organizāciju statusu un atbalsta pasākumus. Saeima ceturtdien, 26.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu.
Regulējums paredz finansiāli atbalstīt radošas personas – autorus vai izpildītājus, tostarp ar atbalsta maksājumiem laika posmā, kad šīs personas negūst ieņēmumus. Paredzēts finansiāli atbalstīt arī radošas personas pensijas vecumā, tai skaitā ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai.
Kopumā atbalstu varētu saņemt 175 personas, teikts likumprojekta anotācijā. Viena persona varēs saņemt atbalstu sešus mēnešus gadā minimālās algas apmērā.
Jaunais likums attieksies uz profesionālo māksliniecisko jaunradi arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras un kinematogrāfijas jomā, kā arī zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās. Likums neattieksies uz jaunradi kā amatierkustības izpausmi, amatniecību un ar radošajām jomām nesaistītu zinātnisko jaunradi.
Regulējums noteic, ka profesionālā radošā organizācija varēs būt biedrība, kurā brīvprātīgi apvienojušās vismaz 50 fiziskas personas. Kā organizācijas mērķi paredzēts noteikt - veicināt konkrēto radošo jomu attīstību, sniegt atbalstu Latvijas garīgās un materiālās kultūras nostiprināšanai, kā arī sekmēt sabiedrības kultūras vajadzību apmierināšanu un šajā jomā nodarbināto personu radošo darbību un mākslas darbu izplatīšanu.
Šādas organizācijas varēs iegūt profesionālās radošās organizācijas statusu. To administrēs Kultūras ministrija. Tā profesionālajai radošajai organizācijai varēs deleģēt likumā noteiktus ar valsts kultūrpolitiku saistītus uzdevumus. Organizācijas varēs veidot naudas fondus un izmaksāt saviem biedriem noteiktus pabalstus un stipendijas.
Par radošo personu likumā paredzēts noteikt autoru vai izpildītāju Autortiesību likuma izpratnē, ja persona ir profesionālas radošas organizācijas biedrs, kā arī rada vai ar savu izpildījumu interpretē mākslas darbus likumā noteiktās radošajās jomās. Tāpat, lai pretendētu uz radošās personas statusu, autora darbiem vai izpildījumiem būs jābūt publiskotiem vismaz trīs gadu laikā pirms statusa iegūšanas, kā arī personai ar savu radošo vai zinātnisko darbību būs jāsniedz ieguldījums profesionālās mākslas un kultūras attīstībā.
Plānots, ka likums stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.
Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma projekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta projekta likumprojektu paketē, un par to Saeima lems vēl arī otrajā galīgajā lasījumā, kas plānots 22.novembrī.
Saeimas Preses dienests