Uzturlīdzekļu nemaksātājiem varēs liegt izmantot autovadītāja tiesības

(01.12.2016.)

Vecākiem – parādniekiem -, kuri nenodrošina saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apjomu, varēs liegt izmantot transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesības, paredz ceturtdien, 1.decembrī, trešajā lasījumā Saeimas atbalstītais jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums

Uzturlīdzekļu nemaksātājam varēs piemērot visu vai tikai konkrētas kategorijas transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību aizliegumu. Liegumu varēs piemērot gadījumos, kad bērnam uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda un parādnieks nav noslēdzis vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus. Tāpat tiesību liegumu varēs piemērot, ja parādnieks nebūs veicis maksājumus trīs secīgus mēnešus, informē par likumprojekta virzību atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons. 

Izņēmums būs personas ar invaliditāti vai personas, kuras pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus gadījumos, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumos, kad darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. 

Tāpat tiesību izmantošanas liegumu nepiemēros gadījumos, kad tas varētu radīt būtisku kaitējumu parādnieka, no viņa atkarīgo personu vai cita viņa aprūpē esošu bērnu interesēm. Tas attiecas uz gadījumiem, kad vadīšanas tiesības parādniekam nepieciešamas profesionālo pienākumu veikšanai vai parādnieka aprūpē ir bērns ar invaliditāti un nav iespējams izmantot citus transporta veidus. 

Kā deputātus iepriekš informēja Tieslietu ministrijas pārstāvji, līdzīga prakse ir spēkā arī vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Aplēses vēsta, ka, stājoties spēkā likumam, transportlīdzekļa vadītāja tiesību liegums Latvijā tiktu piemērots aptuveni 25 procentiem parādnieku. 

Priekšlikumi ietilpst jaunajā Tieslietu ministrijas izstrādātajā likumprojektā, kas paredz būtiski vienkāršot un paātrināt uzturlīdzekļu saņemšanu. Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums paredz, ka no uzturlīdzekļu pieprasīšanas līdz naudas saņemšanai būs jāgaida ne vairāk kā trīs mēneši, un tos varēs saņemt arī par pilngadīgiem skolēniem, kuri vēl nav sasnieguši 21 gada vecumu. 

Izmaiņas ievērojami vienkāršos uzturlīdzekļu saņemšanas procesu, tādējādi iestājoties par bērna interesēm. Būtiski, ka jaunais regulējums palīdzēs mazināt arī tiesu noslodzi, uzsver komisijas priekšsēdētājs R.Jansons. 

Likuma mērķis ir nodrošināt, lai tiktu īstenotas bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu un veicināta izglītības ieguve, izveidojot fondu minimālo uzturlīdzekļu izmaksai, ja bērns iegūst izglītību Latvijā un viens vai abi vecāki nenodrošina uzturlīdzekļus bērna uzturam. 

Piedāvātā jaunā kārtība paredz, ka uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā varēs saņemt administratīvā procesa ietvaros. Lietās, kurās nepastāv strīds, vairs nebūs jāvēršas tiesā. Līdz ar to līdzšinējo vismaz deviņu mēnešu vietā uzturlīdzekļus varēs sākt saņemt jau pēc diviem trim mēnešiem. 

Lai pieprasītu minimālos uzturlīdzekļus, būs jāvēršas tikai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, nevis arī tiesā un pie zvērināta tiesu izpildītāja, kā tas ir patlaban. Līdz ar jauno kārtību plānots atslogot arī tiesas, kuras vairāk resursu varēs veltīt strīdu izskatīšanai. Vienlaikus tiks saglabātas tiesības vērsties tiesā, ja pastāv strīds par aprūpi vai uzturlīdzekļu apmēru. Tāpat tiesā varēs vērsties ar prasību piedzīt uzturlīdzekļus lielākā apmērā. 

Tāpat likumprojektā noteikta kārtība par valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv pieejamo informāciju par uzturlīdzekļu nemaksātājiem. Informācija par parādniekiem nepieciešama, lai veicinātu vecāku pienākumu pildīšanu – uzturlīdzekļu maksāšanu – un tādējādi nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību, norādīts likumprojektā. 

Likums stāsies spēkā 2017.gada 1.februārī. Normas, kas uzturlīdzekļu izmaksu paredz personai pēc pilngadības sasniegšanas, stāsies spēkā 2017.gada 1.septembrī. 

Likumprojekts arī paredz, ka lēmums par transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu tām personām, kuras parādnieka statusu ieguvušas līdz 2017.gada 31.martam, jāizvērtē un jāpieņem līdz 2017.gada 31.decembrim, sākot ar tiem parādniekiem, kuriem uzkrāts lielāks uzturlīdzekļu parāds.

 

Saeimas Preses dienests

Otrdien, 26.martā
08:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēde
12:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (turpinājums)
12:00  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Rolf Ernst Schütte
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:30  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Lietuvas parlamentu darba sanāksme
14:00  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
14:00  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Armēnijas parlamentu tikšanās ar Armēnijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Tigran Mkrtchyan

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://www.saeima.lv/dati.pdf