Seksuālā vardarbībā cietušo bērnu pratināšanai jānotiek piemērotā, neitrālā vidē speciāli apmācīta psihologa vadībā. Pratināšanu būtu jāveic vienu reizi, fiksējot to videoierakstā, bet visiem pārējiem iesaistītajiem speciālistiem atrodoties citā telpā. Šādu pieeju paredz “bērna mājas” princips, kura ieviešanu Latvijā otrdien, 18.oktobrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Deputāti šodien iepazinās ar modeli “bērna māja” darbam ar seksuālā vardarbībā cietušiem bērniem, kas jau ieviests pārējās Baltijas valstīs un veiksmīgi darbojas citviet pasaulē.

Patlaban no seksuālās varmācības cietušajiem bērniem piedzīvotais jāatstāsta vairākkārt dažādos kriminālprocesa etapos, piemēram, nopratināšanā, medicīniskajā un psiholoģiskajā ekspertīzē. Šāda pieeja liek atkārtoti pārdzīvot traumatisko situāciju, tā kaitējot bērnam un arī mazinot līdztekus notiekošās rehabilitācijas efektivitāti. 

“Šis ir tas gadījums, kad problēmas risināšanai nav vajadzīgas ne sarežģītas likumu izmaiņas, ne liela nauda. Te nepieciešams uzlabot komunikāciju un sadarbību starp kriminālprocesā iesaistītajiem, lai praksē iedzīvinātu principu, ka visas darbības veiktas saskaņoti un primāri bērna interesēs,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. 

Lai arī problēmas dzimumnoziegumu izmeklēšanā ir dziļākas un nereti saistītas ar robiem tiesībsargājošo iestāžu kapacitātē un kvalifikācijā, “bērna mājas” iniciatīva ir solis pareizajā virzienā, lai veicinātu sadarbību un vairotu izpratni par īpašas pieejas nepieciešamību, izmeklējot seksuālās vardarbības gadījumus pret bērniem, uzsver G.Bērziņš.

Saskaņā ar centra “Dardedze” aplēsēm “bērna mājas” pilotēšanai Rīgā gadā nepieciešami aptuveni 50 tūkstoši eiro – galvenokārt metodoloģijas un sadarbības modeļa izstrādei, jo kapitālieguldījumi ēkās nav nepieciešami. Deputāti aicināja Tieslietu ministriju un Labklājības ministriju neatlikt naudas piešķiršanu šai vajadzībai, meklējot to esošajos abu nozaru budžetos.

Kā noskaidroja deputāti, patlaban izmeklētājiem daudzos gadījumos trūkst kvalifikācijas un izpratnes par darbu ar seksuālos nodarījumos cietušiem bērniem. Policijā nav specializācijas dzimumnoziegumu izmeklēšanā, un praksē šo lietu izmeklēšana nav prioritāte, jo primāri tiek skatītas lietas, kurās “deg” apcietinājuma termiņi, deputātiem norādīja centra “Dardedze” juriste Laura Ceļmale. Nav arī reti gadījumi, kad policisti vienkārši atrunā vecākus rakstīt iesniegumu par notikušu seksuālu vardarbību pret bērnu. 

Vienlaikus statistika liecina, ka trešā daļa no visiem noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem Latvijā ir cietuši noziegumos pret tikumību un dzimumneaizskaramību. 

Saeimas Preses dienests