Pašlaik Latvijā ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšana praktiski ir neiespējama, un to apliecina stingrie ierobežojumi, ko patlaban paredz Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, konstatēja Tautsaimniecības komisijas deputāti, uzklausot otrdien, 21.septembrī, Zemkopības ministrijas (ZM) sniegto informāciju. Deputāti aicināja atbildīgo ministriju sabiedrībai plašāk skaidrot ĢMO ierobežojumus Latvijas teritorijā. Komisijas deputāti šodien sprieda par rosinātajām izmaiņām ĢMO regulējumā, kā arī skatīja iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu “Par Latviju, brīvu no ĢMO”.
Patlaban ĢMO regulējums ir pietiekami stingrs, taču komisijas deputāti uzsvēra, ka tam ir nepieciešami atsevišķi pilnveidojumi. Atbildīgajai ministrijai mēneša laikā jāsagatavo priekšlikumi par sodu pārskatīšanu saistībā ar ĢMO aprites noteikumu pārkāpšanu, kā arī jāsagatavo informatīvi materiāli iedzīvotājiem par šādu organismu audzēšanas ierobežojumiem. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicināta sagatavot skaidrojumu pašvaldību deputātiem par ĢMO kaitīgo ietekmi uz vidi un to, kāpēc Latvijā tos nevajadzētu audzēt, lēma deputāti.
Kā šodien deputātus informēja ZM parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis, patlaban valdība var noteikt pagaidu aizliegumus un ierobežojumus Eiropas Savienībā (ES) atļautu ĢMO izplatīšanai tirgū Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā. Regulējums paredz, ka par minēto aizliegumu vai ierobežojumu nekavējoties jāinformē Eiropas Komisija (EK) un visas ES dalībvalstis. Tāpat pašvaldības savās teritorijās var noteikt kultūraugu audzēšanas aizliegumus. Patlaban Latvija noteikusi aizliegumu audzēt astoņas ģenētiski modificētas kukurūzas līnijas.
Pilnīgs aizliegums, kā to rosina iesniegtie likuma grozījumi un kolektīvais iesniegums, nav iespējams, jo to neparedz ES prasības. Turklāt jaunu normu saskaņošana ES līmenī varētu izjaukt esošo stingro kārtību, kādu Latvijai ir izdevies ieviest ĢMO ierobežošanai, kas jau ir saskaņota ar EK, sacīja R.Arnītis.
Patlaban, lai Latvijā audzētu ģenētiski modificētus kultūraugus, personai jābūt augtākajai vai profesionālajai vidējai lauksaimnieciskajai izglītībai, tai jāreģistrējas speciālā reģistrā, katru gadu jāsaņem rakstisks saskaņojums no bišu saimju īpašniekiem, kuru zeme atrodas 14 kilometru attālumā, kā arī jāsaņem dažādas atļaujas un atzinumi saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējumu. Pašlaik 98 pašvaldībās no 110 ir spēkā šādu kultūraugu audzēšanas ierobežojumi. Atsevišķas pašvaldības tikko ir atjaunojušas aizliegumus, bet citās saistošie noteikumi ir zaudējuši spēku vai vispār nav noteikti aizliegumi, informēja ZM pārstāvis.
Tautsaimniecības komisijas deputāti šodien vienojās atsevišķu sēdi veltīt ĢMO uzraudzībai pārtikā un dzīvnieku barībā, kā arī turpināt pievērst pastiprinātu uzmanību ĢMO jautājumiem.
Likumprojekta iesniedzēji, kā arī kolektīvā iesnieguma autori norāda, ka ĢMO bīstamību pierādījuši dažādu valstu zinātnieki, brīdinot par apdraudējumu videi un cilvēku veselībai. Likuma grozījumi aizliegtu pilnībā Latvijā audzēt ĢMO. Savukārt kolektīvajā iesniegumā iedzīvotāji aicinājuši atļaut audzēt tikai ne-ĢMO kultūras, ievest un tirgot tikai ne-ĢMO sēklas, aizliegt audzēšanai izmantot bīstamās ķimikālijas, kā arī uz produktu iepakojumiem norādīt, vai tā sastāvā ir izmantoti ĢMO.
Saeima pagājušā gada jūnijā pieņēma grozījumus ĢMO likumā, atļaujot valdībai aizliegt vai ierobežot audzēt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu visā valstī vai atsevišķā teritorijā.
Ņemot vērā sabiedrības negatīvo nostāju, jau 2009.gada maijā Saeimas Eiropas lietu komisija lēma, ka Latvija neatbalsta nevienu lēmuma projektu par atļaujas izdošanu ĢMO izplatīšanai tirgū, kā arī ĢMO audzēšanai.
Saeimas Preses dienests