Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 25.maijā, iepazinās ar pedagogu darba samaksas jauno modeļa plānu un guva izglītības ministra Kārļa Šadurska apliecinājumu, ka modelis netiks virzīts tālāk, ja atalgojuma reforma netiks attiecināta arī uz Kultūras ministrijas (KM) pārziņā esošajām profesionālās ievirzes skolām, proti, mūzikas un mākslas skolām.

„Kultūrizglītība ir svarīga izglītības sastāvdaļa, un uz visiem pedagogiem jāattiecina vienādi noteikumi. Nav iedomājama situācija, ka mūzikas un mākslas skolu pasniedzēji paliek ārpus jaunās pedagogu atalgojuma reformas,” pēc sēdes uzsvēra Izglītības komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.

Jaunais atalgojuma modelis paredz pedagoga minimālo algu par likmi palielināt līdz 680 eiro. Vienu pedagoga darba slodzi veidos 30 darba stundas nedēļā. Kā deputātiem norādīja K.Šadurskis, šobrīd pedagogu atalgojums ir 93 procenti no vidējā atalgojuma valstī, taču pēc jaunā modeļa ieviešanas tas pārsniegs vidējo, sasniedzot 123 procentus.

Šobrīd aktuāls jautājums par to, kur rast trūkstošo finansējumu KM profesionālās ievirzes izglītībai, taču bez šī finansējuma nodrošināšanas jaunā modeļa virzība nav iedomājama. Jārod iespēja attiecīgi palielināt atalgojumu visiem pedagogiem, deputātiem apliecināja ministrs.

Reformas īstenošanai valsts budžetā nodrošināti deviņi miljoni eiro pirmajiem četriem jaunā mācību gada mēnešiem un 27 miljoni eiro visam nākamajam gadam. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā rasts papildu finansējums, ko novirzīt jaunajā modelī neiekļautajai profesionālajai izglītībai, IZM profesionālās ievirzes izglītībai un augstākajai izglītībai.

Ja modelī iekļautu visus izglītības veidus, bāzes likme par slodzi pieaugtu tikai par 32 eiro, pedagogu minimālajai algai sasniedzot vien 452 eiro par likmi. Tā, pēc ministra teiktā, nebūtu reforma un pedagogiem netiktu nodrošināts konkurētspējīgs atalgojums, kas ir svarīgs priekšnoteikums, lai stiprinātu arī izglītības kvalitāti.

Pedagogu jaunais atalgojuma modelis nav mērķis, bet gan ceļš, kā sasniegt izglītības reformu mērķus, proti, nodrošināt augstu izglītības kvalitāti, tās pieejamību, mūsdienīgu skolu tīklu, kā arī efektīvu finansējuma izlietojumu, akcentēja izglītības ministrs K.Šadurskis.

Deputāti atzinīgi vērtēja IZM mērķus stiprināt izglītības kvalitāti un pieejamību, uzsverot, ka svarīgi nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu visiem pedagogiem, tostarp profesionālās ievirzes mācību iestādēs.

Saeimas Preses dienests