Deputāti virza Krimināllikuma izmaiņas, kas ļaus vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem

(25.02.2016.)

Saeimas Juridiskās komisijas un Nacionālās drošības komisijas deputāti ceturtdien, 25.februārī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā izmaiņas Krimināllikumā, kas paredz būtiski pārskatīt un mūsdienu situācijai pielāgot tiesisko regulējumu, kas paredz atbildību par noziegumiem pret valsti.

Abas komisijas nolēma virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā divos lasījumos, aicinot parlamentu pirmajā lasījumā to pieņemt jau 3.marta Saeimas sēdē.

Kā uzsvēra Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, drošības situācija pasaulē un Eiropā pēdējā laikā ir būtiski mainījusies, un mūsu valstij ir jābūt gatavai reaģēt uz jauna veida apdraudējumiem. Taču Krimināllikuma panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valsts neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un likumīgo varu, nav mainīti kopš likuma spēkā stāšanās 1999.gadā. Tādējādi spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā. 

Kā komisijas sēdē deputātiem atzina valsts drošības iestāžu pārstāvji, pašreizējais tiesiskais regulējums ir nepilnīgs un grozījumi likumā nepieciešami pēc iespējas ātrāk.

Likuma izmaiņas dos iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai un ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģēt uz iespējamo apdraudējumu, kas vērsts pret mūsu valsts pamatinteresēm, norāda likumprojekta autori.

Mūsdienās aizvien retāk izvērš tiešas militāras operācijas, bet tiek izmantoti jauni mehānismi, kuru mērķis ir ietekmēt notiekošo citā valstī un pārņemt faktisko kontroli. Proti, tiek izvērsts hibrīdkarš un informatīvais karš, kas var ietvert gan vardarbīgu, gan nevardarbību, kā arī atklātu vai slēptu vēršanos pret valsts pamatinteresēm, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Likumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu, nosakot atbildību par palīdzību ārvalstij pret Latvijas drošības interesēm vērstā darbībā. Šis pants palīdzēs vērsties, piemēram, pret patlaban aktuālo militāro nometņu organizēšanu jauniešiem, skaidroja Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Kā norāda likumprojekta autori, šādas nometnes faktiski tiek izmantotas ārvalsts interesēm atbilstošas ideoloģijas izplatīšanai, un tā uzskatāma par kaitīgu darbību, kas vērsta pret valsts drošību kopumā. 

Būtiskas izmaiņas paredzētas arī Krimināllikuma pantā, kas paredz atbildību par spiegošanu. Kā norāda likumprojekta autori, Latvijai starp NATO un Eiropas Savienības valstīm ir viens no vājākajiem regulējumiem spiegošanas radītā apdraudējuma novēršanai.

Piedāvātajā likuma redakcijā paredzēts kriminalizēt arī dažādas nevardarbīgas darbības pret valsts konstitucionālajām interesēm. Patlaban tiesiskais regulējums vērsts uz atklātām, tiešām un vardarbīgām darbībām.

Likumu paredzēts papildināt ar jaunu nozieguma sastāvu – darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas suverenitāti. Savukārt darbības, kas vērstas pret valstij vitāli svarīgām interesēm, plānots kriminalizēt neatkarīgi no to rakstura, jo to kaitīgumu galvenokārt nosaka darbību mērķis (piemēram, graut teritoriālo vienotību), nevis līdzekļi, kas lietoti mērķa sasniegšanai.  Patlaban vardarbības lietošana ir obligāti konstatējama pazīme, taču valsts varu iespējams gāzt arī bez tiešas vardarbības lietošanas, norāda likumprojekta autori. 

Grozījumi Krimināllikumā izstrādāti, sadarbojoties Satversmes aizsardzības birojam, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, Drošības policijai, Tieslietu ministrijai, Ģenerālprokuratūrai, Augstākajai tiesai, Rīgas apgabaltiesai, Iekšlietu ministrijai, Valsts policijai, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedrai, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomei, un Sabiedriskās politikas centram PROVIDUS.

 

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 20.oktobrī
09:45  Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu ievēlēšanas komitejas sēde Saeimā
11:20  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Vjetnamas Sociālistiskās Republikas viceprezidenti V.E. Dang Thi Ngoc