Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā mazāk – šādu principu paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko ceturtdien, 18.februārī, Saeima pieņēma trešajā galīgajā lasījumā. Likuma izmaiņas paredz – ja pārkāpējs atzīst savu vainu, amatpersona var lemt par viņa daļēju atbrīvošanu no naudas soda nomaksas. Tādā gadījumā pārkāpējam 15 dienu laikā jāsamaksā puse no uzliktā naudas soda.
Jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī.
Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas.
Tāpat nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas nepiemēros, ja, izvērtējot apstākļus, amatpersona atzīst, ka daļēja atbrīvošana no naudas soda nav piemērota taisnīga sodošā mērķa sasniegšanai.
Ja pārkāpējs 15 dienu laikā nebūs samaksājis naudas sodu 50 procentu apmērā, uzliktais naudas sods būs jāmaksā pilnā apmērā. Tāpat lēmums par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas zaudēs spēku, ja administratīvi sodītā persona pārsūdz lēmumu par naudas soda uzlikšanu.
Personu nevarēs daļēji atbrīvot no atbildības gadījumos, kad administratīvā pārkāpuma lieta tiks izskatīta bez pārkāpēja klātbūtnes. Tādējādi jaunā kārtība neattieksies uz gadījumiem, kad pārkāpums fiksēts ar fotoradaru, kā arī uz apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, kad protokols sastādīts bez autovadītāja klātbūtnes.
Gadā vidēji tiek sastādīti ap 600 tūkstošiem administratīvo protokolu, un līdzšinējā administratīvo sodu sistēma ir bijusi neefektīva, jo apmaksāti tiek tikai ap 40 procentiem no visiem uzliktajiem sodiem. Līdzekļu piedziņa nav efektīva, jo pārkāpējiem pārsvarā ir nihilistiska attieksme pret soda izpildi un liela daļa cenšas novilcināt soda nomaksu, pārsūdzot pieņemtos lēmumus un tiesājoties gadiem, iepriekš skaidroja likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Likuma grozījumi rosināti, lai motivētu pārkāpējus brīvprātīgi samaksāt piemērotos naudas sodus.
Līdztekus ar likuma grozījumiem tiek ieviesta administratīvā atbildība par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu. Par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu paredzēts naudas sods fiziskajām personām vai valdes loceklim 140–2100 eiro apmērā ar iespēju konfiscēt pārkāpuma izdarīšanas rīkus un valdes loceklim atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus. Saeima otrajā lasījumā jau atbalstījusi Krimināllikuma izmaiņas, kas paredz kriminālatbildību par “aplokšņu algas” izmaksu ievērojamā apmērā – tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas.
Saeimā atbalstītās izmaiņas paredz arī ieviest sodu par niršanu jūrā teritorijās, kur niršana ir ierobežota vai aizliegta. Administratīvais sods tiek ieviests saskaņā ar plānotajām izmaiņām Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, kas paredz noteikt niršanai aizliegtās un ierobežotās teritorijas.
Likumā veikta arī virkne izmaiņu, kas paredz precizēt sankcijas par pārkāpumiem ceļu satiksmē atbilstoši jaunajai Ceļu satiksmes noteikumu redakcijai.
Likumprojektā, kas šodien pieņemts Saeimā, apvienoti trīs atsevišķi Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi.
Infografika “Atzīsti vainu un maksā pusi no soda”
Saeimas Preses dienests