Saeima atbalsta kriminālatbildību par “aplokšņu algu” izmaksāšanu

(21.01.2016.)

Darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, varēs piemērot kriminālatbildību. To paredz priekšlikums izmaiņām Krimināllikumā, kas ceturtdien, 21.janvārī, otrajā lasījumā atbalstīts Saeimas sēdē.

Par šādu pārkāpumu kriminālatbildība paredzēta, ja “aplokšņu algas” izmaksu darba devējs uzņēmumā veicis ievērojamā apmērā – tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas.

Par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīvu sodu likums paredzēs piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem. 

Arī patlaban likums par “aplokšņu algu” izmaksāšanu ļauj sodīt darba devēju pēc likuma panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču “aplokšņu algu” izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un tādējādi likuma grozījumi atvieglos darbu tiesībsargājošajām iestādēm, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. 

Tāpat Saeima atbalstīja priekšlikumu, kas paredz prokuroriem plašākas iespējas sodīt personas, sastādot priekšrakstu par sodu un tādējādi nenododot lietu iztiesāšanai tiesā. Turpmāk priekšrakstu par sodu varēs sastādīt arī personai, kura izdarījusi smagu noziegumu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. 

Šādas izmaiņas palīdzēs vienkāršot kriminālprocesu un mazināt tiesu noslodzi. Priekšrakstu par sodu prokurors var piemērot, ja persona atzīst savu vainu uz apņemas atlīdzināt radītos zaudējumus. 

Krimināllikuma grozījumi arī paredz pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz personu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai. Ja personu nelikumīgu pārvietošanu izdarījusi valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai arī pāri robežai pārvietota vairāk nekā viena persona, tiesa varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem. 

Ja personu pārvietošanu izdarījusi organizēta grupa, ja tas izraisījis smagas sekas vai arī pāri robežai vienā gadījumā nelikumīgi pārvietotas vairāk nekā piecas personas, brīvības atņemšana būs iespējama no diviem līdz astoņiem gadiem. Noziedzniekam varēs piemērot arī mantas konfiskāciju, kā arī probācijas uzraudzību līdz trim gadiem. 

Savukārt, ja personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai izraisījusi divu vai vairāk cilvēku nāvi, plānots piemērot brīvības atņemšanu no trim līdz 15 gadiem un probācijas uzraudzību līdz trim gadiem. 

Kopš 2014.gada vairākkārt palielinājies aizturēto nelegālo migrantu un to pārvietotāju skaits, norāda likumprojekta autori. Ja 2013.gadā par to uzsākti tikai trīs kriminālprocesi, tad 2015.gada pirmajā pusē to skaists jau sasniedzis 28, liecina Valsts robežsardzes sniegtā informācija. 

Aģentūras FRONTEX aplēses liecina, ka cilvēku nelikumīga pārvietošana pāri robežām un cilvēku tirdzniecība ir otra lielākā un ienesīgākā noziedzības nozare pēc narkotiku tirdzniecības. Par vienas personas nelikumīgu pārvietošanu nelegālās imigrācijas atbalstītāji saņem no 500 līdz 5000 eiro, norāda likumprojekta autori.  

 

Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 19.novembrī
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama gaismas objekts “Pie Latvijas šūpuļa”

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196