Lai mazinātu Baltijas reģiona enerģētisko izolētību un dažādotu reģiona energopiegāžu avotus, Baltijas valstīm jāspēj gan veidot vienotu savstarpējo sadarbību, gan efektīvi izmantot Eiropas Savienības (ES) piedāvātās iespējas. To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsver piektdien, 24. oktobrī, Igaunijā tiekoties ar Baltijas valstu un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētājiem.

 „Padomju laika atstātais tā dēvētais „enerģijas salas” mantojums, kā rezultātā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades tīkli un dabasgāzes apgādes sistēma nav pilnvērtīgi saistīta ar pārējām Eiropas valstīm, skar ne tikai mūsu valstu ekonomiku, bet arī rada daudzus drošības izaicinājumus,” norāda Z.Kalniņa-Lukaševica.

 „Lai mazinātu šo enerģijas izolētību, aktīvi jāstrādā pie elektroenerģijas tīklu starpsavienojumu veidošanas ar pārējo Eiropas Savienību, kā arī jāsper nepieciešamie soļi dabasgāzes piegādes avotu diversifikācijā. Šajā kontekstā būtiska ir vakar Eiropadomē dalībvalstu līderu panāktā vienošanās par jauno Eiropas klimata un enerģētikas paketi 2030.gadam, kurā īpaši akcentēts arī enerģētikas starpsavienojumu jautājums,” pauž komisijas priekšsēdētāja.

Enerģētiskās drošības jautājumi ir viena no centrālajām diskusiju tēmām tradicionālajā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmē, kuru 24. un 25.oktobrī rīko Igaunija. Pēc organizatoru iniciatīvas parlamentārieši ne tikai pārrunā šos aktuālos jautājumus, bet arī klātienē apmeklē Narvu, kur izvietoti lielākie Igaunijas enerģētikas nozares uzņēmumi.

Baltijas un Polijas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju tikšanās dienaskārtībā ir arī aktuālā situācija Ukrainā, ES un Krievijas attiecības, kā arī ES Austrumu partnerība. Z.Kalniņa-Lukaševica priekšsēdētāju konferences laikā sniedz ieskatu arī gaidāmās Latvijas ES Padomē prioritārajos virzienos, starp kuriem izvirzīta arī Austrumu partnerība. Komisijas priekšsēdētāja akcentē, ka tāpat šie jautājumi plaši tiks aplūkoti arī gaidāmajā ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju konferencē un Starpparlamentārājā konferencē par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī kopējo drošības un aizsardzības politiku, kuras Rīgā nākamgad organizēs Saeima.

Saeimas Preses dienests