Galerija
Lai nodrošinātu veselīgāka uztura pieejamību, pārtikas produktos turpmāk tiks noteikts pieļaujamais transtaukskābju daudzums. To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā otrdien, 30.septembrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Izmaiņas arī noteiks atbildību personām, kas iegūst pārtiku pašpatēriņam, lai samazinātu risku cilvēkiem saslimt ar trihinelozi.
Likuma grozījumi paredz, ka valdībai līdz nākamā gadā 30.jūnijam būs jānosaka transtaukskābju maksimālais daudzums pārtikas produktos. Likumprojekta autori norāda, ka pēdējos gados pētījumi pierādījuši transtaukskābju lietošanas nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, kas var izraisīt sirds un asinsvadu slimības, vēzi, diabētu, aptaukošanos un atstāt negatīvu ietekmi uz grūtniecību. Saskaņā ar pērnā gada datiem Latvijā visaugstākā šīs vielas koncentrācija ir siera izstrādājumos, biezpiena sieriņos, krējuma un sviesta izstrādājumos.
Patlaban no Eiropas Savienības valstīm (ES) tikai Dānija un Austrija noteikušas pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikā.
Lai samazinātu risku saslimt ar trihinelozi un pasargātu cilvēkus no nezināmas izcelsmes gaļas aprites, likuma grozījumi paredz personām pienākumu nodrošināt, lai pārtika pašpatēriņam atbilstu nekaitīguma prasībām. Audzējot vai medījot pret trihinellu uzņēmīgus dzīvniekus un to gaļu patērējot uzturā, personai būs jānodrošina šīs gaļas laboratoriska izmeklēšana. Slimību un profilakses centra dati liecina, ka ar trihinelozi pērn un aizpērn saslimuši vairāk nekā 50 cilvēku.
Kā šodien komisijas deputātus informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Linda Gurecka, līdz ar izmaiņām Pārtikas un veterinārais dienests varēs publiskot informāciju par pārkāpumiem, kas saistīta ar patērētāju maldināšanu par pārtikas produktu izcelsmi un sastāvu. Turpmāk tas attieksies uz visiem gadījumiem, kad uzņēmēji maldinās pircējus, jo patlaban likums ļauj dienestam publicēt šādu informāciju tikai par pārkāpumiem, kas skar cilvēku veselību un dzīvību. ZM pārstāve norādīja, ka vieni no biežākajiem pārkāpumiem ir nepareizi norādīta produkta izcelsmes valsts, it īpaši augļiem un dārzeņiem. Tāpat saistībā ar pārtikas uzraudzību dienesta darbinieki turpmāk varēs izdarīt kontrolpirkumus.
Attiecībā uz produktu marķējumiem valdībai turpmāk būs jānosaka prasības fasētas pārtikas marķējumam, informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku, kā arī pārtikas produktu papildu marķējumam. L.Gurecka šodienas sēdē deputātus informēja, ka ir stājusies spēkā ES pārtikas produktu marķēšanas regula un Latvijai tā jāpiemēro no šī gada 13.decembra.
Līdz ar izmaiņām tiks noteikta vienota atļauju piešķiršanas procedūra attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem.
Tāpat regulējums papildināts ar normu - piesārņojums, tostarp pesticīdu atliekas, pārtikā nedrīkstēs pārsniegt ES tieši piemērojamos normatīvajos aktos noteiktās maksimāli pieļaujamās normas. Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība, kā noņem un sagatavo paraugus un novērtē izmeklējumu rezultātus pesticīdu atlieku kontrolei augu un dzīvnieku izcelsmes produktos.
Pārtikas aprites uzraudzības likuma grozījumi vēl jāskata Saeimai. Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu piešķirt šim likumprojektam steidzamību.
Saeimas Preses dienests