Kalniņa-Lukaševica: Saeimas un NVO sadarbība palīdz pieņemt izsvērtākus lēmumus

(23.04.2014.)

„Latvijas parlamenta, tostarp Eiropas lietu komisijas, un nevalstisko organizāciju sadarbība ir absolūti nepieciešama. Tā ir instruments izsvērtāku, kompetentāku un iekļaujošu lēmumu pieņemšanai, kurā piedalās iespējami plašs ekspertu un sabiedrības pārstāvju loks.” To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, trešdien, 23.aprīlī, pirms ikgadējā Saeimas un nevalstisko organizāciju (NVO) foruma komisijas deputātiem un NVO pārstāvjiem izvērtējot līdzšinējo un diskutējot par turpmāko sadarbību, tostarp gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē.

„Eiropas lietu komisija ar nevalstiskajām organizācijām jau tradicionāli kopā risina pavisam konkrētus uzdevumus, piemēram, saistībā ar situāciju Ukrainā, Eiropas Savienības banku vienotā uzraudzības mehānisma izveidošanu, bitēm kaitīgo pesticīdu izmantošanas Eiropas Savienībā ierobežošanu un obligātu gaļas izcelsmes marķēšanu pārtikas produktos Eiropas Savienībā,” sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica, akcentējot, ka šobrīd aktuāls ir jautājums par turpmāko sadarbību gaidāmās Latvijas ES prezidentūras kontekstā, un kā iespējamos sadarbības soļus minēja NVO ekspertu dalību ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju (COSAC) konferencē, kā arī Starpparlamentu konferences par Kopējo ārējo un drošības politiku sagatavošanā.

Kopš Saeima 2006.gadā pieņēma deklarāciju, kurā noteikti Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības principi un veicamie uzdevumi sadarbības pilnveidošanai, parlamenta un NVO forums kļuvis par ikgadēju tradīciju. Šī gada maijā notiks jau astotais šāds forums.

NVO pārstāvji atzinīgi vērtēja Eiropas lietu komisijas un NVO aizvadītajā gadā izvirzīto sadarbības uzdevumu izpildi, uzsverot, ka NVO tiek aizvien aktīvāk iesaistītas Latvijas parlamenta komisiju darbā un NVO sadarbība ar Eiropas lietu komisiju un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju var kalpot par piemēru citām Saeimas komisijām.

Arī NVO pārstāvji gaidāmās Latvijas prezidentūras kontekstā kā iespējamos NVO iesaistes piemērus minēja līdzdalību prezidentūras un tās parlamentārās dimensijas pasākumos, kā arī pasākumu gala ziņojumu izstrādē.

Uz komisijas priekšsēdētājas jautājumu par Latvijas sasniegto desmit gados ES, NVO pārstāvji minēja daudzu modernu un konkurētspējīgu saimniecību izveidi, ES fondu finansējumu pašvaldību labiekārtošanai, kā arī labklājības un drošības pieaugumu valstī. NVO sektors īpaši akcentēja, ka kopš 2004.gada, kad Latvija pievienojās ES valstu saimei, mūsu valsts iekšzemes kopprodukts ir palielinājies 2,5 reizes, vidējā bruto darba alga – 2,3 reizes, eksports – 3,2 reizes un ārvalstu tiešās investīcijas – trīs reizes. Tāpat NVO pārstāvji akcentēja sekmīgo sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.

Tāpat NVO pārstāvji minēja jomas, pie kurām Latvijai vēl jāstrādā, tostarp ir jārod finansējums Latvijas NVO iesaistei ES NVO tīklā, kā arī pētniecības un inovāciju attīstīšanai, jāveido ilglaicīga un stabila nodokļu politika un jāmazina sociālā nevienlīdzība. Tāpat jārod iespēja sniegt juridisko palīdzību cilvēkiem, kas nonākuši ātro kredītu slazdā.

 


Saeimas Preses dienests

Piektdien, 19.aprīlī
09:00  Saeimas 2024.gada 19.aprīļa ārkārtas sēde