Aizvadītajā ziemas sesijā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija koncentrējās uz revīzijas funkcijas veikšanu Saeimā. Šo trīs mēnešu laikā komisija vērtēja vairāku Saeimas struktūrvienību darbības likumību un lietderību, tostarp Caurlaižu biroja, Autobāzes un Informācijas nodaļas darbību, norāda komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa.
Pērn Saeimā tika veikts informācijas sistēmu audits, kurā tika sniegti vairāki ieteikumi, tajā skaitā izstrādāt informācijas sistēmu pārvaldības vidēja termiņa attīstības dokumentu, noteikt sasniedzamos mērķus, uzdevumus un rezultatīvos rādītājus. Līgums ar auditoriem paredzēja, ka 2013.gada beigās ir jāveic pēcaudits, lai varētu pārliecināties – cik lielā mērā Saeimas Kanceleja ir ieviesusi ieteikumus.
„Jāsecina, ka konstatēto nepilnību novēršana ir uzsākta un vērojamas pozitīvas tendences. Piemēram, Informācijas nodaļa ir apkopojusi datus par struktūrvienību attīstības plāniem IT jomā, veikusi lietotāju vajadzību un apmierinātības aptauju, uzsākusi darbu pie informācijas sistēmu attīstības stratēģijas projekta. Tomēr joprojām jājautā – vai visas šīs aktivitātes spēs novērst problēmu, ka IT atbalsts tiek organizēts nošķirti no kopējām Saeimas darbības vajadzībām. Bez kvalitatīvas Saeimas administrācijas vidēja termiņa stratēģijas, kurā būtu noteikti iestādes mērķi, uzdevumi un rezultatīvie rādītāji, visi pakārtotie dokumenti, tajā skaitā IT attīstības stratēģija un procesi, darbosies atrauti no kopējiem iestādes mērķiem,” kritiska ir komisijas priekšsēdētāja E.Siliņa.
Ziemas sesijas sākumā komisija aicināja Saeimas Autobāzi informēt par sniegto pakalpojumu apjomu pagājušajā gadā, kā arī informēt par 2012.gada pārskata revīzijas ietvaros zvērināta revidenta sniegto ieteikumu ieviešanas gaitu, veiktajiem optimizācijas pasākumiem un uzlabojumiem darba laika uzskaitē. Komisija atzinīgi novērtēja atsevišķus Saeimas Autobāzes veiktos pasākumus darbības sakārtošanā, piemēram, ieviesto remontdarbnīcas strādnieku darba uzskaites sistēmu, izstrādāto struktūrvienības vidēja termiņa darbības stratēģiju, kā arī automašīnu un cilvēkresursu optimizāciju.
„Autobāzes paveiktais 2013.gadā ir uzteicams, tomēr, kopumā vērtējot autotransporta izmantošanas kārtību Saeimā, uzskatu, ka komisijas izveidotajai darba grupai, kas sagatavos ikgadējā ziņojuma projektu, būs jāpārbauda ne tikai transporta izmantošanas intensitāte un likumība, bet jāveic arī pastāvošās transporta izmantošanas sistēmas nopietns izvērtējums, lai gūtu pārliecību, ka 2013.gadā Saeimas autobāzē iztērētie 2,5 miljoni eiro ir racionālākais veids, kā nodrošināt transporta pakalpojumus Saeimā,” par uzsāktajiem darbiem informē E.Siliņa.
„Ziemas sesijā komisijas darba grupa Prezidija uzdevumā ir sagatavojusi ikgadējo ziņojumu par deputātu transporta un dzīvojamo telpu īres izdevumu kompensācijas piešķiršanas un izmaksas likumīgumu 2013.gadā. Ieskicējot darba grupas rezultātu, vēlos norādīt, ka tiks sniegti ieteikumi gan Saeimas Prezidijam, gan Saeimas Kancelejas Finanšu nodaļai,” skaidro komisijas priekšsēdētāja.
Lai pārliecinātos, ka caurlaižu izsniegšanā Saeimā tiek ievērotas gan fizisko personu datu aizsardzības, gan drošības prasības, komisija vērtēja Caurlaižu biroja darbību. „Lai gan datu apstrādes sistēmas reģistrācijas un iekšējās kārtības definēšanas prasības ir ievērotas, tomēr pēc komisijas sēdes saglabājas neskaidri jautājumi par fizisko personu datu glabāšanu un aizsardzību Saeimā, kurus esam lūguši skaidrot Datu valsts inspekcijai,” vērtē E.Siliņa.
2014.gada ziemas sesijā komisija reaģēja uz publiskajā telpā izskanējušām bažām par pārlieku lieliem izdevumiem gaidāmās Latvijas prezidentūras pasākumu nodrošināšanai 2015.gadā, kā arī aicināja prezidentūras sekretariātu informēt par būtiskākajām izdevumu pozīcijām, plānotajiem pasākumiem un līdzekļu ekonomiju.
„Uzklausot sekretariāta pārstāvju informāciju, diemžēl jāsecina, ka krīzes periodā esam tik ļoti novājinājuši valsts pārvaldi, ka šobrīd nepieciešami lieli ieguldījumi cilvēkresursos, lai kaut cik pienācīgā līmenī spētu noorganizēt prezidentūras pasākumus,” norāda komisijas priekšsēdētāja.
„Kārtība, kad katrai dalībvalstij prezidentūras organizācijas risinājumi ir jārod no jauna, ir smagnēja un neefektīva. Lai iegūtu informāciju par organizēšanas pamatprincipiem, atbildīgajām iestādēm ir jāveic liels papildu darba apjoms, no kura varētu izvairīties, izstrādājot visaptverošas prezidentūras organizācijas vadlīnijas un apkopojot citu valstu pieredzi. Virzība uz ekonomisku, modernu un caurskatāmu prezidentūras organizēšanu varētu būt viens no būtiskākajiem Latvijas pienesumiem Eiropas Savienībā,” akcentē E.Siliņa.
Ziemas sesijā komisija izvērtēja Latvijas Nacionālā operas (LNO) veiktā audita rezultātus. Komisija bija pārsteigta par to, ka tik būtiskas finanšu uzskaites nepilnības zvērināti revidenti nebija atklājuši jau iepriekšējos gados. Ņemot vērā konstatēto nepilnību nozīmīgumu un to, ka tās nav novērstas ilgstoši, komisija aicināja Valsts kontroli pastiprināti pievērst uzmanību kapitālsabiedrības grāmatvedības uzskaitei un iespēju ieplānot tajā likumības revīziju. Tāpat komisija aicināja Kultūras ministriju vērsties Finanšu ministrijā un Latvijas zvērinātu revidentu asociācijā ar aicinājumu pārbaudīt to zvērinātu revidentu darba kvalitāti, kuri ilgstoši nekonstatēja būtiskas LNO finanšu uzskaites nepilnības.
Ņemot vērā kļūdu un nepilnību skaitu, ko regulāri konstatē Valsts kontrole publiskā sektora kapitālsabiedrību pārskatos, par kuriem atzinumus snieguši zvērināti revidenti, komisijā arvien biežāk izskan šaubas par šobrīd esošās zvērinātu revidentu sistēmas efektivitāti un profesionalitāti publiskajā sektorā.
„Piemēram, 2014.gada ziemas sesijā komisija vērtēja Valsts kontroles revīzijas rezultātus Jelgavas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībā, un jāsecina, ka arī šajos uzņēmumos zvērināti revidenti varēja savlaikus identificēt vismaz daļu no tām problēmām, kuras konstatēja Valsts kontrole. Šeit ir jāvērtē sistēma kopumā – šobrīd izskatās, ka zvērināti revidenti, revidējot gada pārskatus, pārbauda tikai grāmatvedības uzskaites pareizību un nepievērš uzmanību citiem blakus jautājumiem, lai gan papildu jautājumu pārbaudes prakse būtu tikai apsveicama. Kā piemēru varu minēt Publisko izdevumu komisijas organizēto iepirkumu par Saeimas 2013.gada pārskata pārbaudi. Organizējot iepirkumu, komisija darba uzdevumā jau paredzēja noteiktu papildu jautājumu pārbaudi. Jau iepriekš esmu norādījusi, ka sistēma, kad par zvērināta revidenta pakalpojumiem maksā pašvaldība, kurai ir nepieciešams pozitīvs atzinums, nav pareiza un būtiski mazina objektivitāti,” kritiska ir komisijas priekšsēdētāja.
Ziemas sesijā komisija arī regulāri vērtēja Valsts kontroles likumības revīziju rezultātus, tostarp par plānošanas reģionu darbības efektivitāti, pedagogu atlīdzības sistēmas likumību, Valsts meža dienesta strukturālo reformu pamatotību, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta rīcību ar izņemtajām un konfiscētajām mantām.
„2014.gada pavasara sesijā noteikti aktualizēsim jautājumu par zvērinātu revidentu darbu pašvaldībās un publiskā sektora kapitālsabiedrībās, un aicināsim Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju diskutēt par šiem jautājumiem,” norāda E.Siliņa.
Saeimas Preses dienests