Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 24.aprīlī, apstiprināja Latvijas Konverģences programmu 2013. – 2016.gadam, kurā prognozes liecina par Latvijas publisko finanšu stabilitāti gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā.
Latvijas Konverģences programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku 2013.-2016.gadam. Tā mūsu valstij jāsagatavo un Eiropas Komisijā jāiesniedz līdz aprīļa beigām.
Ar Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās uzraudzības un koordinācijas ciklu jeb tā dēvēto Eiropas pusgadu cieši saistītās Konverģences programmas mērķis ir nodrošināt stingrāku ES dalībvalstu budžeta disciplīnu, lai savlaicīgi atklātu pārmērīgu budžeta deficītu un citas ekonomikas nelīdzsvarotības pazīmes.
„Esmu gandarīts, ka šodien komisijas sēdē apstiprinātajā Latvijas Konverģences programmā iezīmētas pozitīvas tendences mūsu valsts ekonomikā gan attiecībā uz aizvadīto gadu, gan šo un turpmākajiem gadiem. Kamēr citās Eiropas Savienības dalībvalstīs pieaug bezdarbs, šodien guvām apstiprinājumu no Finanšu ministrijas pārstāvjiem, ka bezdarba līmenis turpmākajos gados pakāpeniski samazināsies. Tas ir būtisks signāls mūsu valsts iedzīvotājiem un ekonomikai kopumā,” norāda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš.
Kā Eiropas lietu komisijas un klātesošajiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem atzina Finanšu ministrijas pārstāvji, šī ir pirmā Latvijas Konverģences programma pēc ekonomiskās un finanšu krīzes, kurā centrālās valdības izdevumi ir mazāki par maksimāli iespējamo izdevumu apjomu un līdz ar to nav paredzēti konsolidācijas pasākumi.
Runājot par Latvijas makroekonomiskās attīstības scenārijiem, Finanšu ministrijas pārstāvji akcentēja, ka arī vidējā termiņā Latvijas ekonomika būs viena no straujāk augošajām ES un šajā gadā iekšzemes kopprodukta pieaugums sasniegs četrus procentus. Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka Latvijā vidējā darba samaksa 2016.gadā sasniegs 578 latus, palielinoties produktivitātei, savukārt gada vidējais bezdarba līmenis samazināsies līdz 8,7 procentiem. Konverģences programmas prognozes arī liecina, ka samazināsies darbaspēka nodokļu slogs.
Komentējot Latvijas mērķa - pievienoties eirozonai 2014.gadā - ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku, Finanšu ministrijas pārstāvji sacīja, ka eiro ieviešana var ietekmēt mūsu valsts inflācijas rādītāju aptuveni 0,2 līdz 0,3 procentu apjomā. Bet kopumā tā radīs arī pozitīvu ietekmi, tostarp uzņēmējiem vairs nebūs jāsedz valūtas konvertācijas izmaksas, tādējādi vidējā termiņā sabalansējot šīs izmaksas.
Saeimas Preses dienests