Lībiņa-Egnere: likumprojekta ierosināšana tautas nobalsošanai nav līdzeklis sabiedrības noskaņojuma testēšanai

(20.07.2012.)
Galerija

Būtiski ir apzināties, ka šodien 10 tūkstoši pilsoņu, arī jaunieši no 16 gadu vecuma, var Saeimas darba kārtībā iesniegt jebkuru likumdošanas ceļā izskatāmu jautājumu, tāpēc ir jāpārstāj uzskatīt likumprojekta referendumus par sabiedrības noskaņojumu testējošiem referendumiem. To  Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere uzsvēra piektdien, 20.jūlijā, piedaloties konferencē „Tautas gribas aritmētika: vēlēšanas un referendumi Latvijā”.

I.Lībiņa-Egnere konferences dalībniekus informēja par „Likuma par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” pieņemšanas un vēlāku caurlūkošanas procesu Saeimā, norādot, ka parlaments ir veicis apjomīgus likuma grozījumus. „Sasaistot apskatāmo jautājumu ar aritmētiku tautas nobalsošanā, būtu jāvērtē ne vien šī jautājuma juridiskais aspekts, bet arī argumenti, vai sabiedrība ir gatava maksāt miljonus latu par 0,6 procentu vēlētāju iniciatīvas testēšanu. Arī Saeimā, lai ierosinātu likumprojektu, vajag piecus deputātus, nepietiek ar pusdeputātu,” sacīja I.Lībiņa-Egnere.

Saeimas priekšsēdētājas biedre norādīja, ka likumu pieņemšanai tautas nobalsošanā ir jāatgriež to patiesais mērķis un būtība – tauta kā likumdevējs pieņem pilnībā pašas izstrādātus likumus nevis izmanto parakstu vākšanas procedūras, lai paustu neapmierinātību ar politiskajiem procesiem kopumā vai testētu tikai šauru interešu grupu idejas.

„Diskusijas par optimālo parakstu skaitu ir bijušas karstas, arī emocionālas, taču Saeimas Juridiskā komisija ir spējusi vienoties, ka 50 000 iniciatīvas slieksnis ir uzskatāms par saprātīgu. Piemēram, kaimiņos Lietuvā referenduma iniciatīvu par vai pret kādu jautājumu var iesniegt 300 000 vēlētāju. Patiesība ir allaž meklējama pa vidu,” skaidroja I.Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere klātesošajiem norādīja, ka tā kā likums ir nodots Saeimai otrreizējā caurlūkošanai, vienlaikus spēkā nav stājušies virkne citu svarīgu jautājumu, piemēram, Eiropas pilsoņu iniciatīva vai aģitācijas kontrole, kas kontrolētu referendumu finansējuma izcelsmi.

Konference „Tautas gribas aritmētika: vēlēšanas un referendumi Latvijā” bija veltīta Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) 90.gadadienai. Tajā juristi, politiķi, mācībspēki, zinātnieki, žurnālisti, CVK speciālisti atskatījās uz tautas nobalsošanas pieredzi Latvijā starpkaru periodā, aplūkoja tautas nobalsošanas izmantošanu valsts neatkarības atjaunošanā un mūsdienās, mediju lomu vēlētāju gribas ietekmēšanā, kā arī diskutēja par interneta balsošanu.

Fotogrāfijas no pasākuma pieejamas: http://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157630665650824/
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta!



Saeimas Preses dienests

Otrdien, 20.februārī
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēde
12:00  Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde