Fiskālai disciplīnai jāiet roku rokā ar ekonomisko izaugsmi veicinošiem pasākumiem

(26.03.2012.)

Fiskālai disciplīnai jābūt atbildīgas valsts politikas pamatā, tomēr tai jāiet roku rokā ar mērķtiecīgiem pasākumiem, kas veicina ekonomikas konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi, tostarp pilnvērtīgi izmantojot Eiropas Savienības (ES) kohēzijas un lauksaimniecības finansējumu, kā arī ES vienotā tirgus sniegtās iespējas. Tas pirmdien, 26.martā, izskanēja Saeimā notikušajā konferencē „Kā salaulāt fiskālo disciplīnu ar izaugsmi?”.

Lai nodrošinātu Latvijā kvalitatīvu diskusiju par ES 25 dalībvalstu 2.martā parakstīto starpvalstu līgumu par ES fiskālo disciplīnu, starptautiskā konferencē Saeimā bija pulcējušies augsta līmeņa politiķi no Baltijas valstu un Polijas parlamentiem, Eiropas Parlamenta, kā arī ekonomisti un politologi. Diskusiju rīkoja Saeimas Eiropas lietu komisija sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā.

„Sabalansēta budžeta veidošana ir priekšnosacījums, lai mēs spētu īstenot pasākumus, kas nostiprina solidaritāti un veicina ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību nacionālajā un Eiropas Savienības līmenī,” konferencē uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme būs atkarīga no spējas veidot sabalansētu nacionālo budžetu, kopā ar citām ES valstīm iesaistīties reģionālas nozīmes projektu attīstībā, kā arī nodrošināt mūsu uzņēmējiem, lauksaimniekiem un zinātniekiem vienlīdzīgu konkurētspēju ES kopējā tirgū. „Jābūt gudrai un mērķtiecīgai nacionālās attīstības politikai savienojumā ar solidaritātes principa saglabāšanu Eiropa Savienības politiku īstenošanā un finanšu aplokšņu aprēķinā, lai būtu pieejams finansējums šīs politikas īstenošanai,” norādīja Z.Kalniņa-Lukaševica.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka, diemžēl arī turpmāk Latvijas nacionālajā budžetā nebūs pietiekami daudz resursu, ko investēt mūsu valsts infrastruktūrā, zināšanās, kā arī ekonomikas produktivitātes veicināšanā. Tādēļ arī turpmāk īpaši nozīmīga loma būs ES fondu un lauksaimniecības tiešmaksājumu finansējumam.

„Uzskatu, ka kohēzijas finansējuma sadalē jāņem vērā mūsu valsts īstenotā stingrā fiskālā politika un atbildība pret Eiropas kopējo nākotni. Diemžēl mēs redzam, ka Latvijas kohēzijas politikas aploksni piedāvāts samazināt par 20 procentiem. Tas būtu pretrunā ar Eiropas ideju par fiskālo disciplīnu un nav atbalsts valstij, kura stingi iestājas par atbildīgu, ilgtspējīgu un solidāru ekonomikas attīstību,” norādīja Z.Kalniņa-Lukaševica.

Tāpat komisijas priekšsēdētāja vērsa uzmanību, ka Latvijas zemniekiem joprojām tiek piedāvāti zemākie lauksaimniecības tiešmaksājumi visā Eiropas Savienībā. „Tas ir klajā pretrunā ar vienlīdzīgas konkurences iespējām un nav savienojams ar Eiropas Savienības pamatprincipiem. Vienotais tirgus sniedz nozīmīgas ekonomiskās priekšrocības ES lauksaimniekiem, tomēr tikai tad, ja pret visiem tiek ievēroti līdzvērtīgi noteikumi un līdzvērtīga attieksme,” akcentēja Z.Kalniņa-Lukaševica.

Konferences pirmajā daļā, runājot par ES fiskālās disciplīnas līguma politiskajiem aspektiem, Polijas Seima Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētāja Agņeška Pomaska (Agnieszka Pomaska) uzsvēra, ka jaunais līgums pilnībā atbilst Polijas nacionālajām interesēm. Jaunais līgums ir mazs solis, lai uzlabotu eirozonas un visas ES ekonomisko pārvaldību, un tas atbilst Polijas interesēm, teica poļu parlamentāriete.  

Latvijas Universitātes politikas zinātnes profesore Žaneta Ozoliņa savā uzrunā akcentēja nepieciešamību līgumā paredzēto īstenot dzīvē. Lai panāktu, ka līgumā paredzētais kļūtu par darbību, liela loma būs ES dalībvalstu parlamentiem, kuriem pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir daudz lielāka ietekme ES lēmumu pieņemšanas procesā, norādīja profesore.

Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsvēra ES vienotā tirgus nozīmi. Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikas izaugsmes veicināšanai jāizmanto joprojām visefektīvākais no ES piedāvātajiem instrumentiem – ES vienotais tirgus, pauda I.Šteinbuka.

Pilnu videoierakstu no konferences „Kā salaulāt fiskālo disciplīnu ar izaugsmi?” pirmās daļas iespējams noskatīties šeit: http://video.tiesraides.lv/flv/live/20120326123303_saeima3_1_0.mp4 Otrās daļas videoieraksts: http://video.tiesraides.lv/flv/live/20120326135802_saeima3_1.mp4

 

Foto no konferences: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157629305848926/with/7016941881/
Video no konferences: https://www.youtube.com/watch?v=MJ71F4ny-cg&list=UUdQ1YxaZG3i7ygGCdU8mPKQ&index=1&feature=plcp
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta!

 
Saeimas Preses dienests

Piektdien, 29.martā