Saeimas Ārlietu komisijā aktīvas debates par ACTA nolīgumu

(01.02.2012.)
Galerija

Spraigās debatēs, izskanot diametrāli pretējiem viedokļiem un argumentiem, šodien aizritēja Saeimas Ārlietu komisijas sēde, kurā uzaicinātie atbildīgo valsts institūciju un nevalstiskā sektora pārstāvji vērtēja Latvijas pievienošanos Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumam (Anti-Counterfeiting Trade Agreement/ACTA).

Ņemot vērā lielo sabiedrības interesi un bažas par Latvijas valdības parakstīto ACTA nolīgumu, Saeimas Ārlietu komisija rīkoja ekspertu un iesaistīto pušu diskusiju, lai vēl pirms šī starptautiskā līguma ratifikācijas procesa uzsākšanas Saeimā uzklausītu pēc iespējas plašāku viedokļu klāstu.

Komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš sēdē pauda gandarījumu, ka Ekonomikas ministrija ir spējusi atzīt nepietiekami izvērstu un aktīvu komunikāciju ar pilnīgi visiem iesaistītajiem sociālajiem partneriem ACTA līguma sagatavošanas laikā. „Tomēr vēlos uzsvērt, ka ACTA ratifikācijas process Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentos un Eiropas Parlamentā būs ļoti ilgs, iespējams, tas prasīs pat vairākus gadus un nekas netiks izlemts ļoti īsā laikā”, teica O.Kalniņš. Komisijas priekšsēdētājs atzīmē, ka būtiska loma ir plašai diskusijai ar sabiedrību un ekspertiem par ACTA nolīgumu skarošiem jautājumiem.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce sēdē vairākkārt akcentēja, ka ACTA nolīgums pēc būtības Latvijā neko nemainīs, jo tas neparedz papildu regulējumu tam, kāds jau patlaban ir spēkā mūsu valstī. Latvijā tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiesiskais regulējums intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā jau tagad ir stingrāks nekā citās ACTA parakstītājvalstīs. ACTA nepaplašina jau tagad spēkā esošo ES tiesību kopumu šajā jomā, ko apstiprinājis arī īpašs Eiropas Parlamenta ziņojums, uzsvēra J.Pūce.

Savukārt sociālo mediju aktīvists, viens no pret ACTA vērsto protestu organizatoriem Armands Leimanis vērsa uzmanību uz faktu, ka par ACTA jautājumu Eiropas Parlamentā atbildīgais deputāts nesen atkāpies no amata, šādu soli pamatojot ar „bezprecedenta manevriem” un slepenību ACTA sagatavošanas gaitā.

„Tieši lielā slepenība ir pirmā lieta, kas arī mani dara uzmanīgu. Tas tiek gatavots jau kopš 2004.gada, tomēr tikai 2010.gadā ar hakeru palīdzību sabiedrība par to ieguva pirmo informāciju,” teica A.Leimanis. Sociālo mediju aktīvists pauda viedokli, ka ACTA savās prasībās būtiski neatšķiras no ASV gatavotā tiesību akta „Stop Online Piracy Act/SOPA", kura pieņemšana ASV apturēta, pamatojoties uz bažām par pārāk lielo iejaukšanos interneta lietotāju privātajā sfērā.

A.Leimanis kā piemēru minēja iespēju interpretēt ACTA nolīguma 27.pantā ierakstīto jēdzienu „kompetentās iestādes”, kuras varēs prasīt interneta pakalpojumu sniedzēja informāciju par klientu datu plūsmu, ja būs aizdomas par intelektuālā īpašuma zādzības gadījumiem,.

Līdzīgu viedokli pauda arī deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), vēršot uzmanību uz iespējamām atšķirībām ACTA līguma versijās latviešu un angļu valodās. Deputāts pauda bažas, ka tas atstāj pārāk plašas interpretācijas iespējas un nākotnē varētu tikt pārlūkota gan interneta lietotāju datu plūsma, gan privātā sarakste. „Protams, Ekonomikas ministrijai ir savi argumenti, bet tādi ir arī miljonam Eiropas iedzīvotāju, kuri jau parakstījušies pret ACTA, un valstīm, tostarp, Igaunijai, kuras šim nolīgumam nav pievienojušās,” teica deputāts.

Savukārt komisijas priekšsēdētāja biedrs Sergejs Mirskis pauda neizpratni, kādēļ valdība diskusiju par ACTA nolīgumu nesāka vēl pirms Latvijas pārstāvji to parakstīja. „Vai nevarēja pirms tam izdiskutēt un saprast, vai nevalstiskās organizācijas un tauta to atbalsta un tikai tad parakstīt?” vaicāja deputāts.

Ārlietu komisija, kas Saeimā būs atbildīgā par šī nolīguma ratifikācijas procesu, aicina visus, kuriem ir bažas par ACTA nolīguma ietekmi uz personu privātās informācijas neaizskaramību interneta vidē vai citiem jautājumiem, tos argumentētā izklāstā sūtīt komisijai uz e-pastu info@saeima.lv vai pa pastu: Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1811. Ar iesniegumu noformēšanas un iesniegšanās prasībām iespējams iepazīties šeit.

 
Fotogrāfijas no sēdes pieejamas:
http://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157629126123925/with/6800318825/
Izmantojot foto, atsauce uz Saeimas kanceleju obligāta.


Saeimas Preses dienests

Otrdien, 2.septembrī
08:30  Saeimas Prezidija sēde
10:00  Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Juridiskās komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
14:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska tikšanās ar Amerikas Savienoto Valstu pagaidu pilnvaroto lietvedi Sharon Elizabeth Hudson-Dean
15:00  Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas tikšanās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pagaidu pilnvaroto lietvedi Iain Grant Frew