Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 11.janvārī, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz atteikties no amatpersonu aizklātas ievēlēšanas, nosaka tiesības 5000 pilsoņiem iesniegt Saeimā kolektīvu iesniegumu, kā arī pārskata Saeimas komisiju sarakstu.
Likumprojekts paredz atteikties no līdzšinējās prakses virkni valsts amatpersonu ievēlēt slēgtā balsojumā. Turpmāk atklātā procedūrā plānots ievēlēt Saeimas Prezidija locekļus, tiesībsargu, valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un virkni citu likumos noteiktu amatpersonu.
Vienlaicīgi izskatīšanā Saeimas komisijās atrodas arī Satversmes grozījumi, kas paredz atteikties no aizklātas procedūras arī Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanā.
Tāpat Saeimas kārtības rullī tiek paredzēta iespēja ne mazāk kā 5000 pilsoņiem vērsties Saeimā ar kolektīvu iesniegumu. Iesniegumu varēs parakstīt Latvijas pilsoņi, kas tā iesniegšanas dienā sasnieguši 16 gadu vecumu. Parakstus varēs vākt arī elektroniski, ja tiks nodrošināta parakstu identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība.
Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Kolektīvais iesniegums nedrīkstēs saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. Tas nedrīkstēs pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Vienlaikus likuma grozījumi nosaka kolektīvā iesnieguma izskatīšanas procedūru Saeimā.
Juridiskā komisija šodien lēma arī par divu Saeimas komisiju – Pieprasījumu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas - apvienošanu, izveidojot Pieprasījumu, publisko izdevumu un revīzijas komisiju. Deputāti jau iepriekš bija vienojušies likvidēt Saimniecisko komisiju un izveidot Ilgtspējīgas attīstības komisiju, savukārt Pilsonības likuma izpildes komisiju pārdēvēt par Sabiedrības saliedētības komisiju.
Komisijas atbalstītie Saeimas kārtības ruļļa grozījumi paredz arī pagarināt iespējamo deputāta runas laiku ikgadējo ārpolitikas debašu laikā. Apspriežot ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, deputāts pirmo reizi varēs runāt desmit minūtes, bet otro reizi – piecas minūtes.
Likuma grozījumi saistībā ar aizklāto balsojumu atcelšanu un kolektīvajiem iesniegumiem stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, bet izmaiņas Saeimas komisiju sarakstā būs spēkā no šī gada 1.aprīļa. Par Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.
Saeimas Preses dienests