Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 27.septembrī, trešajam galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Meža likumā.

„Meža likuma izskatīšana Saeimā raisījusi plašu rezonansi sabiedrībā, kas ir saprotami, jo šīs nozares loma Latvijas tautsaimniecībā ir neatsverama – tā veido piekto daļu valsts eksporta un ir saistīta ar 150 tūkstošiem mežu īpašnieku un 40 tūkstošiem nodarbināto,” raksturo komisijas priekšsēdētāja biedrs Arvils Ašeradens. Viņš pauž, ka „komisija un tās veidotā darba grupa ar lielu atbildību izskatīja vairāku pušu virzītos priekšlikumus, sabalansējot mežu ekonomisko, ekoloģisko un sociālo vērtību aizstāvju intereses”.

Darba grupā bija pārstāvētas 16 organizācijas, skaidro komisijas priekšsēdētāja biedrs, norādot, ka „iesaistīto pušu daudzveidība nodrošināja likumprojekta izskatīšanas kvalitāti”.

Komisijas atbalstītā redakcija paredz mainīt likuma mērķi, nosakot, ka tam jāveicina ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīga apsaimniekošana un izmantošana, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nodrošinot vienādas tiesības un pienākumus, īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību. Tāpat Meža likuma mērķis ir reglamentēt valsts meža zemes pārvaldības un atsavināšanas nosacījumus.

Likumprojekts nosaka, ka meža nozares atbalstam, attīstības un zinātniskās izpētes projektu finansēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai un meža īpašnieku izglītošanai tiks veidots Meža attīstības fonds. Līdz 2012.gada 31.martam Ministru kabinets noteiks fonda pārvaldīšanas kārtību.

Lai iegūtu informāciju par meža resursu stāvokli, kā arī analizētu meža un vides faktoru mijiedarbību, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts „Silava” veiks nacionālo meža monitoringu.

Likumā plānots mainīt apliecinājumu saņemšanas kārtību. No likuma tiek izslēgta nodaļa par apliecinājumu izsniegšanu, taču arī turpmāk apliecinājums būs nepieciešams, lai uzsāktu koku ciršanu. Tas nebūs vajadzīgs, lai cirstu kokus, kuru diametrs nepārsniedz 12 centimetrus vai jaunaudzi līdz 20 gadu vecumam. Tāpat apliecinājumu nevajadzēs ārkārtas situācijās, kā arī ierīkojot un uzturot robežstigas. Savukārt, cērtot sausos un vēja gāztos kokus, meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par to reizi gadā būs jāpaziņo Valsts meža dienestam.

No 2015.gada meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam būs pienākums izstrādāt meža apsaimniekošanas plānu, ja kopējā apsaimniekotā meža platība pārsniedz 10 tūkstošus hektāru.

Plānots, ka turpmāk par īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošu mežu būs jāveic ne tikai pirmreizējā inventarizācija, bet tā būs jāatkārto vismaz reizi 20 gados. Komisija atbalstīja normu, ka inventarizāciju varēs veikt akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificēta persona, kuras profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta, un plānots, ka šī likuma norma stāsies spēkā 2014.gadā.

Ņemot vērā, ka nozares ietvaros pastāv interese par mežu zinātnisko izpēti, likumu plānots papildināt ar precīzāku regulējumu šai jomā. Meža likumā arī paredzēts mainīt nosacījumus, kādos gadījumos atļauta kailcirte un kā veicama sanitārā cirte. Tāpat likumā plānots mainīt meža zemes un meža reproduktīvā materiāla definējumu.

Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī. Par likumprojektu „Grozījumi Meža likumā” trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.

Saeimas Preses dienests