Frakciju viedokļi 2014.gada 23.oktobrī

(27.10.2014.)

Vadītāja. Skan raidījums “Frakciju viedokļi”, un tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, kā katru reizi pēc Saeimas sēdes, deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Ainaram Latkovskim. Lūdzu!

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

 

Labdien! Tā kā šīs Saeimas pilnvaru termiņš iet uz beigām un šī bija priekšpēdējā sēde, ir skatīti un pieņemti daudzi grozījumi likumos. Likumprojektiem, kuri šodien ir pieņemti, un arī tiem, kuri nākamnedēļ tiks pieņemti, ir milzīga nozīme uz to, kā mēs dzīvosim turpmāk. Man ir ļoti labi kolēģi komisiju priekšsēdētāji – Mūrnieces kundze, Barčas kundze un Kalniņas-Lukaševicas kundze, kas par to jums pastāstīs vairāk, un arī opozīcijas deputāts Agešins par to jums pastāstīs konkrētāk. Tiešām ļoti labi kolēģi! Ne par velti viņi arī šajā raidījumā pārstāv savas frakcijas, izsakot viedokļus.

Es gribu teikt, ka, protams, norisinās ļoti svarīgs darbs, kuram tie, kas vēro politiskos procesus Latvijā, seko līdzi. Tas darbs ir valdības veidošana. Viena lieta, kas interesē žurnālistus un, protams, arī sabiedrību, – kurš un kādu amatu tajā ieņems. Bet tajā pašā laikā norisinās arī diezgan smags darbs saistībā ar to, ko tad šī valdība darīs. Tas ir darbs pie Valdības deklarācijas, kurā tiek nosprausti mērķi. Un vienu no šīm darba grupām ir uzticēts vadīt arī man. Ir runa par drošību, ārlietām un tieslietām. Un jāsaka, ka visas partijas, kas veido nākamo valdību, ir deleģējušas ļoti kompetentus pārstāvjus un jau rītdien notiks pirmā kopējā sēde. Mēs ļoti ceram, ka mērķus, kuri tiks nosprausti, jaunā valdība sasniegs. Jācer, ka tie politiķi, kuri tiks izvirzīti no partijām, lai ieņemtu šīs atbildīgās vietas, spēs realizēt tieši šos mērķus. Es uzskatu, ka maz mēs pievēršam uzmanību tam, ko valdība darīs. Un svarīgi ir arī, kurš to darbu veiks.

Tā ka es ceru, ka šis darbs, kas norisinās šīs Saeimas pilnvaru termiņa pēdējās dienās, tiks veikts īpaši rūpīgi. Lai gan strādājam mēs vēl šajā Saeimā, domās jau visi raugāmies uz priekšu, domājam par to, kā mūsu valstij ies turpmāk un kurš to vadīs.

Lai jums visiem veicas!

Vadītāja. Paldies Latkovska kungam.

Nākamā runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Lūdzu!

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienītie radioklausītāji! Kā jau mans kolēģis Latkovska kungs teica, patiešām šobrīd visi domā, kādi ir jaunās valdības mērķi, kā Latvijā dzīvi veidot labāku. Un gribu teikt, ka tie ir tādi praktiski, konkrēti risinājumi, pie kā jāstrādā un pie kā darbs jau ir uzsākts. To skaitā ir arī Valdības deklarācijas veidošana, un Nacionālās apvienības frakcija jau strādā pie konkrētiem praktiskiem priekšlikumiem, ko mēs iesniegsim darba grupai, kura strādā pie Valdības deklarācijas.

Runājot par Saeimas šodienas sēdi, jāteic, ka tā bija priekšpēdējā sēde, ļoti atbildīga sēde. Mēs cenšamies izdarīt visas iesāktās lietas. Gribu uzsvērt, ka šajā Saeimas sēdē ir pieņemti ārkārtīgi būtiski likumi. Šobrīd vēlos runāt tikai par diviem.

Viens no tiem ir likums, kas atjaunos vēsturisko taisnīgumu, un tas ir likums “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””. Un otrs ārkārtīgi būtisks likums ir likums “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kas skar radio jomu un valsts drošību.

Par pirmo. Ar Nacionālās apvienības deputātu iniciatīvu tika izstrādāts un iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””, kas paredzēja novērst vēsturisko netaisnību, kāda diemžēl līdz šim ir pastāvējusi. Līdz šim likums paredzēja, ka nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu var iegūt tikai personas, kas dzīvo Latvijā. Tomēr mēs esam konstatējuši, ka ir virkne nacionālās pretošanās kustības dalībnieku, kas šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Un viens no tiem ir Bruno Javoišs, kurš naktī uz 1963.gada 5.decembri, tātad padomju okupācijas laikā, uzvilka Rīgas radiotornī Latvijas Republikas sarkanbaltsarkano karogu, tā atgādinādams par Latvijas patiešām formālajām tiesībām izstāties no PSRS. Par to viņu mēnešiem ilgi VDK tika turējusi Stabu ielas nama pagrabos, viņš tika tiesāts, septiņus gadus pavadīja Mordovijas soda nometnēs. Protams, arī pēc viņa atbrīvošanas dažādas okupācijas varas iestādes darīja visu iespējamo, lai viņa dzīve Latvijā tiktu traucēta, un Bruno Javoišs pārcēlās uz dzīvi Igaunijā.

Līdz ar to, kad šis likums stāsies spēkā, viņš un vēl arī pārējās personas, kas šobrīd nedzīvo Latvijā, varēs iegūt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, un šī netaisnība būs novērsta.

Otrs šodien galīgajā lasījumā pieņemtais likumprojekts, ko gribu pieminēt, paredz fundamentālus grozījumus radio jomā. Proti, šodien ir pieņemti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuri faktiski maina visus spēles nosacījumus radio vidē.

Šobrīd mēs redzam, ka iepriekšējās padomes, proti, Nacionālās radio un televīzijas padomes (pēc tam tā tika pārdēvēta par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi), darbība ir radījusi tādas sekas radio jomā, ka par tām jau spriež ne tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, bet arī Nacionālās drošības komisija. Un te var uzsvērt trīs tādas ļoti nepatīkamas lietas, ko mēs redzam radio jomā.

Pirmkārt, pastāv tā sauktā slēptā retranslācija no Krievijas, kad radiostacijas savās programmās iekļauj Krievijā veidotus raidījumus, nepaziņojot, kur šo programmu saturs ir veidots, un tā maldinot radioklausītājus.

Otrkārt, mēs redzam, ka šī slēptā retranslācija kavē Latvijas žurnālistikas attīstību.

Un, treškārt, mēs redzam, ka tam ir bijusi negatīva ietekme ne tikai uz integrācijas sfēru Latvijā, bet arī uz sabiedrību; tas ir izraisījis sabiedrības šķelšanos un vērsts uz sabiedrības musināšanu.

Līdz ar to ir paredzēts mainīt spēles nosacījumus, un jaunie grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Tie pirmām kārtām paredz, ka radiostacijām pašām ir jāveido gan programma gandrīz vai pilnībā... un tie ir 90 procenti, un varu pateikt, ka tas mainīs spēles nosacījumus un arī skanējuma valodu, jo šobrīd Latvijā raida kopumā 67 radiostacijas un pēc grozījumu pieņemšanas lielākā daļa no tām – 50 programmas – skanēs valsts valodā. Tātad gribu teikt, ka tā ir ne tikai informatīvās telpas stiprināšana, bet arī nacionālās drošības stiprināšana, kas tiek panākta ar šiem grozījumiem radio jomā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.

Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

 

Labdien! Es vēlos šodien izteikt viedokli par trim likumprojektiem, kuri šodien ieguva likuma spēku. Tie ir: likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” un likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”.

Ar grozījumiem manis minētajos likumos mēs atmetīsim lieku birokrātiju, jo laikā, kad valsts reģistri var ar informāciju apmainīties elektroniski, atkrīt nepieciešamība pēc papīra dokumentiem. Jaunā kārtība aiztaupīs cilvēkam staigāšanu pie ārsta, tad pie darba devēja un tad – uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Mums vienīgi ir jādod laiks atbildīgajām iestādēm, lai tās pārkārtotu savas informācijas sistēmas un ar nākamā gada jūliju būtu gatavas iedarbināt jauno kārtību. Likumā noteikts, ka termiņš ir 2015.gada 1.jūlijs.

Līdz ar to, lai saņemtu slimības pabalstu vai maternitātes pabalstu, būs nepieciešams vienīgi pabalsta pieprasītāja iesniegums, ko varēs iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā arī elektroniski.

Manuprāt, vēl viena būtiska norma, kura tika atbalstīta: lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret personām, kas zaudējušas apgādnieku, tagad tiek noteikts, ka apgādnieka zaudējuma pensija nedrīkst būt mazāka par 65 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta. Līdz šim brīdim tie ir bijuši 50 procenti.

Attiecībā uz grozījumiem Darba likumā vēlos jūs informēt, ka ir izdarīti grozījumi 37 Darba likuma pantos.

Ir vairākas būtiskas lietas.

Bija doma, ka likumā varēsim noregulēt jautājumu par virsstundu darba apmaksas modeli, taču diemžēl tas mums praksē neizdevās, kaut gan strādājām, cieši sadarbojoties ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Labklājības ministriju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Šie priekšlikumi, kurus iesniedza deputāti, netika atbalstīti, un komisija savā vēstulē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai par to informēja, un Nacionālā trīspusējās sadarbības padome, kuru vada Ministru prezidente, turpinās darbu arī šajā jautājumā.

Par darba līgumiem. Jaunajā likumā tagad ir skaidri un gaiši noteikts, ka darba līgumā nedrīkstēs iekļaut noteikumus par svešvalodu prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Reizēm pie mums, Latvijā, notiek tā, ka darba līgumus noformē ar atpakaļejošu datumu. Lai tas tā nebūtu, darba devējam būs jānodrošina noslēgtā līguma uzglabāšana un uzrādīšana kontrolējošajām institūcijām tūlīt pēc tā pieprasīšanas.

No 3 uz 5 gadiem ir pagarināts maksimālais laiks, uz kādu varēs slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku. Šāds solis ļaus paaugstināt mūsu valsts konkurētspēju un izlīdzināt darbaspēka izmaksas, ņemot vērā, ka kaimiņvalstīs maksimālais termiņš jau patlaban ir 5 gadi.

Ir vēl daudz dažādu un, manuprāt, labu grozījumu Darba likumā. Tie attiecas uz darbiniekiem, kuru aprūpē ir viens vai divi, vai vairāki bērni līdz 14 gadu vecumam. Ir normas, kas ir tagad simpātiskas tām darbiniecēm, kuras bērnu baro ar krūti. Un tiek noteikts arī elastīgāks regulējums atvaļinājuma naudas izmaksai.

Es vēlos vēlreiz pievērst jūsu uzmanību tam, ka darbs pie tiem jautājumiem, par kuriem nebija panākta vienošanās Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, tiks turpināts. Tas nozīmē, ka 12.Saeima, iespējams, drīz vien sagaidīs nākošos grozījumus Darba likumā.

Šodien es vēlos teikt atzinīgus vārdus un paldies mūsu sadarbības partneriem, ar kuriem mēs ilgstoši strādājām pie grozījumiem Darba likumā, tas ir, Labklājības ministrijai, īpaši Korčagina un Badovska kungam, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, īpaši Rācenāja kungam, un Latvijas Darba devēju konfederācijai, īpaši Alkšņa kungam.

Paldies. Un visu labu!

Vadītāja. Paldies Aijai Barčas kundzei.

Raidījumu “Frakciju viedokļi” turpina Reformu partijas frakcijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Lūdzu!

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

 

Labdien! Saeimas šodienas sēdē, kā jau godātie kolēģi minēja, ir pieņemti vairāki nozīmīgi likumi. Es gribētu izcelt divus jautājumus no Saeimas sēdes norises un vēl divas tādas politiskās aktualitātes.

Viens no šodien pieņemtajiem likumiem ir likums “Grozījumi Arhīvu likumā”.

Sākotnēji tas varbūt šķiet tehnisks grozījums, ka turpmāk varētu un ka būs tiesības neuzglabāt dokumentus papīra formātā, ja tie ir pieejami elektroniskā formā. Tomēr, ja mēs paskatāmies plašāk, tad redzam, ka tas ir ļoti būtisks, konceptuāls lēmums, kas parāda arvien izteiktāku pāreju uz elektronisko pārvaldi, uz moderno tehnoloģiju pielietošanu un uz to, ko mēs, tā plašāk raugoties, varam dēvēt par digitālo ekonomiku.

Līdz ar to es domāju, ka vēsturiskā kontekstā šis lēmums, ka būs tiesības dokumentus neglabāt papīra formātā, ja vien tie ir pieejami elektroniski, būs nozīmīgs pavērsiens daudzās jomās, it īpaši valsts pārvaldē.

Otrs likums, ko es vēlos pieminēt. Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” šodien ir pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā. Likums sevī ietver virkni nozīmīgu lēmumu.

Pirmkārt, ir izslēgta prasība veidot apriņķus. Tas līdz šim, gadu no gada, bija it kā neizpildīts darbs, un nekad nebija skaidri pateikts, ar kādām funkcijām... un cik jēgpilni būtu otrā līmeņa pašvaldības Latvijā veidot. Beidzot šis uzdevums ir izslēgts no likuma, tādējādi svītrojot tos jautājumus, par kuriem pašvaldībām katru dienu un mēnesi, un gadu bija jādomā, – ka būtiski mainīsies pārvaldības sistēma un funkcijas.

Un otrs, es domāju, nozīmīgs lēmums ir tas, ka ir atcelts uzdevums ministrijai izstrādāt jaunu novadu karti, jo arī tas tikai radītu daudz neskaidrību par iespējamām jaunām pašvaldību reformām apstākļos, kad ir nepieciešams koncentrēties uz esošo funkciju izpildi, esošās pašvaldību sistēmas stabilizēšanu un attīstību.

Līdz ar to es arī gribētu cerēt, ka jaunā Saeima turpinās to konceptuālo redzējumu, vadoties pēc šodien pieņemtajiem lēmumiem, stiprinot vietējās pašvaldības un tātad tuvākajā periodā neveidojot kādus jaunus administratīvus un teritoriālus pārvaldes līmeņus, sarežģījot un apgrūtinot kopējo pārvaldības sistēmu Latvijā.

Bet, ja mēs paskatāmies uz to, kas patlaban notiek paralēli Saeimas darbam, tad redzam, ka vakardien Eiropas Parlaments ar savu balsojumu apstiprināja jauno Eiropas Komisijas sastāvu, tajā skaitā tās viceprezidenta amatā – Latvijas pārstāvi Valdi Dombrovski.

Šodien Briselē sākas Eiropadomes sanāksme jeb valstu vadītāju sanāksme, kurā šī jaunā Eiropas Komisija... tiek gaidīts, ka arī valstu vadītāji to apstiprinās, un tas būs galīgais, noslēdzošais lēmums, lai 1.novembrī jaunā Eiropas Komisija tādā sastāvā, kurā Latviju pārstāvēs Valdis Dombrovskis, uzsāktu darbu. Tas ir ļoti būtisks lēmums, lai jaunā Eiropas Komisija 1.novembrī tiešām varētu sākt darbu un lai Latvija varētu uzsākt jo ciešu sadarbību ar jaunajiem komisāriem gan Latvijas ikdienai svarīgu jautājumu risināšanā (primāri jau ekonomikas attīstībā un dažādu struktūrfondu izmantošanā, attīstot Latvijas ekonomiku), gan arī gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā; tur, protams, darbu uzsākušās Eiropas Komisijas esamība ir ļoti, ļoti nozīmīga.

Un pēdējais, ko vēlos pieminēt. Mēs pagājušajā ceturtdienā pieņēmām pēdējā lasījumā likumu par valsts uzņēmumu pārvaldību, kas ir ļoti būtisks, lai, pirmkārt, mēs turpmāk labāk pārvaldītu valsts uzņēmumus un, otrkārt, lai Latvija varētu virzīties uz priekšu un tiktu uzņemta OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Šī likuma pieņemšana bija būtisks nosacījums tam. Mēs redzam, ka pagājušajā piektdienā OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurrija jau ir ļoti pozitīvi novērtējis šo Latvijas soli, tās spēju pieņemt šo nozīmīgo likumu – valsts uzņēmumu pārvaldības likumu – un norādījis, ka tas ir ļoti labs solis, lai Latvija varētu tikt uzņemta OECD. Un tieši šodien mēs gaidām ziņas arī no Parīzes, kur uzņēmējdarbības darba grupā tiek vērtēta Latvijas atbilstība OECD kritērijiem, un mēs ceram sagaidīt pozitīvu lēmumu ar rekomendāciju Latvijas uzņemšanai šajā lielajā starptautiskajā un prestižajā organizācijā – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Dalība tajā dos pienesumu mūsu valsts pārvaldes kapacitātei, pētniecības ziņā dos iespēju izmantot OECD analītiskos pētījumus, ziņojumus un rekomendācijas un, neapšaubāmi, būs ar tiešu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomikas attīstību, jo pieaugs kredītreitingi un investīciju pieplūdums.

Kopumā šī nedēļa ir bijusi ļoti dinamiska, ar virkni pozitīvu signālu un lēmumu, kas Latvijas ekonomikai dod iespēju attīstīties, kļūt konkurētspējīgai un mūsu valsts pārvaldei – kļūt tādai, kas ir stingra un labi pārvalda valsti.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zandai Kalniņai-Lukaševicai no Reformu partijas frakcijas.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ar kuriem plānots sīkāk diferencēt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Paredzēts samazināt sankcijas par nelielu atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, bet bargākus sodus noteikt par būtisku tā pārsniegšanu. Likuma grozījumi paredz, ka par ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā vieglo automobiļu vadītājiem turpmāk būs tikai brīdinājums, savukārt kravas auto vadītājiem varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā ar vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām paredzēts brīdinājums vai 15 eiro liels naudas sods, bet apdzīvotās vietās – brīdinājums vai 30 eiro liels naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar brīdinājumu vai 30 eiro lielu naudas sodu, ja pārkāpums izdarīts ārpus apdzīvotām vietām, vai 40 eiro lielu naudas sodu, ja tas izdarīts apdzīvotās vietās. Par būtiskiem ātruma pārkāpumiem iespējamo naudas sodu plānots pat dubultot. Patlaban vieglajiem automobiļiem par ātruma pārsniegšanu no 51 līdz 60 kilometriem stundā sods ir no 120 līdz 140 eiro, bet pēc likuma spēkā stāšanās sods paredzēts robežās no 240 līdz 280 eiro. Savukārt par ātruma pārsniegšanu virs 60 kilometriem stundā sods plānots robežās no 350 līdz 650 eiro līdzšinējo 210 līdz 430 eiro vietā. Par pārkāpumiem apdzīvotās vietās un ar kravas auto paredzēti attiecīgi bargāki sodi. Likumprojekts sodu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu paredz arī mopēdu vadītājiem.

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā vēl jāskata trešajā lasījumā, līdz ar to debates par šo tēmu acīmredzot turpināsies arī 12.Saeimā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ, kad pēdējā sēdē pulcēsies 11.Saeima! Visu labu!

Sestdien, 18.novembrī
09:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītais ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā
10:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa
12:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā Saeimas svinīgā sēde
13:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā NBS vienību militārā parāde 11.novembra krastmalā
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”