Frakciju viedokļi 2014.gada 11.septembrī

(15.09.2014.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai raidījums “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles. Un, tāpat kā katru reizi pēc Saeimas sēdes, deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātei Lolitai Čigānei. Lūdzu!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribētu pastāstīt par ļoti būtisku likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, ko šodien Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā. Šie likuma grozījumi ir saistīti ar Krievijas Federācijas noteiktā embargo skartajiem uzņēmumiem, kas pamatā ir mūsu pārtikas ražotāji, kuri tātad ir cietuši no šī embargo. Šis pieņemtais likumprojekts paredz reālu atbalstu šiem uzņēmumiem. Un šo reālo atbalstu uzņēmēji saņems gan tiešā veidā... respektīvi, saņems, ja to darījumu īpatsvars uz Krieviju ir lielāks par 10 procentiem no kopējā realizācijas apjoma, un saņems arī tie uzņēmumi, kas ir netieši cietuši no Krievijas Federācijas noteiktā embargo. Tādā veidā mēs šobrīd savā domāšanā, savā likumdošanas sistēmā par nodokļiem un nodevām ieviešam tādu reālu jēdzienu – kas tad būtu tie uzņēmumi, kas ir cietuši no Krievijas Federācijas sankcijām.

Šobrīd ir iespēja uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās, lūgt atlikt vai pagarināt, vai arī sadalīt daļās nodokļu nomaksu. Pašreizējais, spēkā esošais, termiņš ir – uz vienu gadu. Tagad šajā gadījumā šis termiņš tiks būtiski pagarināts – būs iespēja līdz pieciem gadiem atlikt vai sadalīt nodokļu nomaksu. Tā tas būs esošās, pašreizējās kārtības vietā. Vienlaicīgi būs arī iespēja prasīt šo sadalīšanu vai atlikšanu 12 reizes gadā, tātad principā katru mēnesi. Ja uzņēmējs jūt, ka viņa apgrozījums ir cietis no šī noteiktā embargo, tad 12 reizes gadā būs iespējams vērsties Valsts ieņēmumu dienestā un par katru nodokļu kategoriju prasīt vai nu sadalīšanu, vai pagarinājumu. Šis īpašais režīms būs pieejams tiem uzņēmumiem, kam ir bijusi laba nodokļu nomaksas disciplīna, un arī tiem, kas iesniegs Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par to, ka tiem ir šis darījumu apjoms tiešā veidā... vai arī, ka tie netiešā veidā skarti no Krievijas Federācijas noteiktajām sankcijām.

Tā kā šobrīd ir plānots, ka šie grozījumi tiks pieņemti otrajā, galīgajā, lasījumā nākamajā nedēļā, uzņēmumi, kuri ir cietuši, tiek aicināti pieteikties Valsts ieņēmumu dienestā, jau domāt par šiem pieteikumiem, lai varētu šādā veidā šo tiešām būtiski atviegloto labvēlīgo režīmu izmantot.

Visbeidzot es gribu teikt, ka šis ir tāds ļoti reāls solis, veids, kādā mēs mēģinām atbalstīt savus uzņēmumus, kas ir cietuši no attiecīgajām sankcijām, un tas papildina jau iepriekšējā nedēļā Saeimas pieņemtos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredzēs obligātu tā saukto zaļo iepirkumu pārtikas iegādei, kur tiks dota priekšroka svaigiem, sezonāliem dārzeņiem, bioloģiski audzētiem produktiem, un tas būs saistoši tanī brīdī, kad stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi, tas būs saistoši visiem pārtikas iepircējiem gan skolās, gan sociālās aprūpes namos, gan arī citās institūcijās.

Tā ka šis solis papildina to soļu kopumu, ko mēs esam veikuši, lai pēc iespējas mazinātu negatīvās Krievijas sankciju sekas uz mūsu uzņēmēju darbību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Čigānes kundzei no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nacionālā apvienība šodien Saeimā iesniedza grozījumus Imigrācijas likumā. Ar šiem grozījumiem Nacionālā apvienība ierosināja apturēt jeb iesaldēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri vēlas šeit iegādāties nekustamos īpašumus vai kuri vēlas šeit ieguldīt komercbankās finanšu līdzekļus, vai arī tiem, kuri vēlas šeit attīstīt komercdarbību. Šos ierobežojumus Nacionālā apvienība ierosināja, lai novērstu valsts drošības apdraudējumu, taču diemžēl absolūtais gan koalīcijas, gan arī opozīcijas vairākums neatbalstīja mūsu priekšlikumu. Mums tas šķiet ļoti pārsteidzoši, jo agresorvalsts Krievija starptautiski jau tiek ierobežota ar dažādiem līdzekļiem: Eiropas Savienība ir pilnībā apturējusi sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju jebkad tālākā nākotnē, Ziemeļatlantijas alianse ir pārtraukusi jebkādas partnerattiecības un partnerattiecību sadarbību ar agresorvalsti Krieviju, un tiek veikta vesela virkne starptautisku pasākumu, lai ierobežotu Krievijas kā agresora darbību Ukrainā.

Šis mūsu priekšlikums ierobežot Krievijas pilsoņu īpatsvara ietekmes palielināšanos Latvijā bija ļoti būtisks no nacionālās drošības viedokļa, jo Krievijas ārpolitikas viens no pamatbaušļiem ir tautiešu aizsardzība tuvējās ārzemēs. Mēs, protams, jūtamies dziļi vīlušies, sevišķi VIENOTĪBAS balsojumā, un ļoti ceram, ka šīs partijas savu kļūdu labos nākamajā sēdē, uz kuru mēs atkārtoti esam iesnieguši līdzīgu priekšlikumu, precizējot to: tas attieksies tikai uz tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri vēlas šeit iegūt nekustamo īpašumu.

Otrs, mūsuprāt, ļoti nozīmīgs jautājums šīsdienas sēdes darba kārtībā bija likumprojekta “Šķīrējtiesu likums” pieņemšana trešajā lasījumā. Tas ir ļoti, ļoti nozīmīgs darbs, kas tika veikts vairāku gadu garumā un ko veica Nacionālās apvienības ministri. Nu tas veiksmīgi ir pabeigts Saeimā, un jau šobrīd notiek šķīrējtiesu sistēmas reformēšana, un līdz 1.janvārim tā varētu tikt pabeigta. Tā vienkāršos sistēmu un vienlaikus paaugstinās šķīrējtiesu tiesnešu kvalifikāciju.

Īsumā tas būtu viss. Paldies par uzmanību! Līdz nākamajai reizei!

Vadītāja. Paldies Rasnača kungam no Nacionālās apvienības frakcijas.

“Frakciju viedokļos” nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie klausītāji! Es vēlos pastāstīt jums par dažiem svarīgiem likumprojektiem, kas šodien tika skatīti un pieņemti Saeimā.

Kā mums visiem zināms, ar nākamā gada sākumu tiks atvērts elektroenerģijas tirgus arī mājsaimniecībām, un ZZS jau pagājušā gada nogalē norādīja, ka tā rezultātā tirgus cena būtiski pieaugs arī maznodrošinātajām un trūcīgajām ģimenēm. Nu, ja, piemēram, šobrīd tādas ģimenes maksā par kilovatstundu 11 eirocentus, tad pēc plānotā izmaksu pieauguma cena būtu apmēram 16 eirocenti par kilovatstundu. Tas ir būtisks pieaugums! Mēs uzskatām, ka šādā veidā tiktu sabiedrībā radīta liela sociālā spriedze. Zinot, cik kopumā ieņēmumu līmenis ģimenēm ir zems un izdevumi lieli, tas nav pieļaujams. Tādēļ gada sākumā mēs no savas puses sagatavojām Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus, paredzot, ka visām mājsaimniecībām tiktu atvērts elektroenerģijas tirgus, bet maznodrošinātajām un trūcīgajām ģimenēm tas tiktu saglabāts regulēts un tarifs tiktu saglabāts esošajā līmenī. Tas nozīmē, ka elektroenerģijas cenas nepieaugtu.

Ar ZZS priekšlikumu tika ilgi strādāts; es pat teiktu, ka ar to tika nevis strādāts, bet ka tas tika ilgi turēts atvilktnē, mēģinot rast kādus apkārtceļus. Taču mēs priecājamies, ka, lai gan nu jau vairāk nekā pusgads ir pagājis, Saeima ir atgriezusies pie šī likumprojekta, un šobrīd Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi alternatīvu likumprojektu, un Saeima par to nobalsoja pirmajā lasījumā, turklāt atzina likumprojektu par steidzamu. Tas vieš cerības, ka vēl šogad Saeima pieņems nepieciešamo lēmumu, lai jaunajā gadā, kad elektroenerģijas tirgus tiks atvērts, maznodrošinātie un trūcīgie varētu būt droši par to, ka elektrības cenas nepieaugs.

Vēl viena būtiska lieta, ar kuru ir strādājusi Sociālo un darba lietu komisija Aijas Barčas vadībā, ir psihologu profesionālās darbības regulējums. Šodien pirmajā lasījumā Saeima atbalstīja Psihologu likumu, kas mūsu valstī regulēs psihologu profesionālo darbību.

Likums definēs psihologu profesionālo darbību, paredzot, ka to var veikt tikai sertificēts psihologs vai psihologs uzrauga pārraudzībā. Tāpat likums noteiks to personu loku, kurām psihologa profesionālo darbību nav atļauts veikt, un likumā tiks nostiprināti psihologa profesionālās darbības pamatprincipi un psihologa atzinumā iekļaujamās informācijas apjoms.

Savukārt trešajā lasījumā Saeima šodien pieņēma Ārstniecības likuma grozījumus, ar kuriem valstī tiks ieviests vienots regulējums piespiedu līdzekļu lietošanai un personu privātās dzīves ierobežošanai psihoneiroloģiskajās ārstniecības iestādēs. Kā atzīst komisijas vadītāja Aija Barča, deputāti ir ļoti gandarīti, ka Veselības ministrija pēc tiesībsarga pamudinājuma ir nākusi klajā ar šo iniciatīvu, jo tik nopietna lieta kā pacienta tiesību ierobežošana nebija regulēta normatīvajos aktos valsts līmenī. To noteica katra slimnīca pati.

Deputāti šo likumprojektu vērtēja ļoti rūpīgi, lai gūtu pārliecību, ka jaunais regulējums ļaus ierobežot personas tiesības tiktāl, cik tas nepieciešams, lai rūpētos par pašu pacientu un apkārtējo drošību, un vienlaikus gādās par to, lai slimnīcas personāls ierobežošanas līdzekļus nevarētu izmantot savtīgos vai pārmērīgos veidos.

Vēl es vēlos pastāstīt par ļoti būtisku lietu. Vakardien Zaļo un Zemnieku savienība savā frakcijā tikās ar premjerministri Laimdotu Straujumu, lai aicinātu skaidrot, kā tiks pildīti iepriekš lauksaimniekiem dotie solījumi par finansējumu pārejas posmā valsts atbalstam Eiropas Savienības dalībvalstu finansējuma saņemšanai.

Tiekoties ar Ministru prezidenti, ZZS frakcijas deputāti un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji pauda neizpratni par otrdienas, 9.septembra, valdības lēmumu neskatīt Zemkopības ministrijas sagatavotos priekšlikumus par šo pārejas posmu valsts atbalsta nākamajiem trim gadiem, kaut gan iepriekš bija bijusi tāda vienošanās. Šāds finansējums ir nepieciešams, jo iepriekšējā, Dombrovska vadītā, valdība sarunās ar Eiropas Savienības... par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu piekrita, ka 2015., 2016. un 2017.gadā lauksaimnieki saņems mazāku atbalstu no Eiropas Savienības nekā iepriekšējos gados. Un nu šo sarunu rezultātā vakardien premjere solīja, ka jautājums par pārejas posma atbalstu lauksaimniekiem tiks izskatīts tuvākajās valdības sēdēs līdz ar jautājumu par papildu 5,6 miljonu eiro piešķiršanu akcīzes nodokļa kompensēšanai lauksaimniecībā izmantojamai degvielai; to arī lauksaimnieki vērtēja kā ļoti nozīmīgu pasākumu. Es vien piebildīšu, ka, lai atbalstītu nozari un nemazinātu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju, Zemkopības ministrija piedāvāja nākamgad kā pārejas posma valsts atbalstu paredzēt 50,96 miljonus eiro. 2016.gadā šī summa būtu 26 miljoni eiro vai nedaudz vairāk un 2017.gadā 1,5 miljoni eiro. Un tas nodrošinātu, ka valsts atbalsts lauksaimniekiem saglabātos vismaz 2013.gada līmenī un mūsu lauksaimnieki varētu konkurēt ar kaimiņvalstu lauksaimniekiem, jo Igaunijā un Lietuvā, kā zināms, šo maksājumu un atbalsta līmenis ir stipri augstāks nekā pie mums. Un tas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad ir Krievijas sankcijas pret Latvijas lauksaimniecības produkciju un tirgus apjomi krītas, un lauksaimnieki saskaras ar būtiskām finansiālām grūtībām. Ceram, ka solījumi tiks pildīti.

Nākamajā otrdienā tad arī Ministru kabinetā sekosim līdzi, lai lauksaimnieki saņemtu šo papildus solīto finansējumu.

Paldies. Tas šodien viss. Uz sadzirdēšanos nākamajā reizē!

Vadītāja. Paldies deputātei Danai Reizniecei-Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

“Frakciju viedokļus” turpina Reformu partijas frakcijas deputāte Inita Bišofa.

I.Bišofa (RP).

Labdien, radioklausītāji! Saeima šodien skatīja vairākus likumprojektus, kas ir savstarpēji saistīti un vērsti uz to, lai sniegtu atbalstu sociāli mazaizsargātām ģimenēm.

Viens no likumprojektiem bija likumprojekts “Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likums”, kas tika nodots Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tas ir tas, ko īstenībā daudzi mazaizsargātie cilvēki jautāja šogad, to mēs visi zinām – tas ir jautājums par atbalsta pakām vistrūcīgākajām personām. Šobrīd šis likumprojekts tiek skatīts Saeimā, jo šajā periodā no Eiropas Savienības ir paredzēts 41 miljons eiro, lai sniegtu atbalstu. Likumprojekts nosaka, ka šajā periodā atbildīgās personas būs Labklājības ministrija un Sabiedrības integrācijas fonds, kā arī nosaka to, ka partnerorganizācijas varēs pieteikties un piedalīties šī fonda darbībā. Līdz ar to var aicināt gan nevalstiskās organizācijas, gan arī pašvaldības, kurām šajā reizē būs dota iespēja šajā fonda darbībā piedalīties, izlasīt, pārdomāt un jau gatavoties tam, lai nākošajā gadā varētu veiksmīgi darboties šīs fonda programmas īstenošanā.

Kā jau iepriekš kolēģi minēja, būtisks ir arī likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, kas paredz, ka trūcīgām un mazaizsargātām ģimenēm piemēros šo iepriekšējo starta tarifa cenu – 11,64 eirocentus par kilovatstundu, un paredz, ka 1200 kilovatstundām gadā tiks piemērota šī cena.

Būtiski ir arī tas, ka mums izdevās sakārtot likumprojektu, kas attiecas uz Valsts sociālo pabalstu likumu, jo, kā mēs zinām, ar 2014.gada 1.oktobri stāsies spēkā jaukta un tajā pašā laikā jauna kārtība, kādā varēs saņemt vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu. Un līdz ar to... Bija iespēja, ka būs nelielas problēmas no 1.oktobra... Saeima šodien nobalsoja steidzamības kārtībā par šo likumprojektu, un ar 1.oktobri jaunā kārtība varēs stāties spēkā. Un mēs ceram, ka būs daudz jaunu ģimeņu, kurās būs jaunas atvasītes, un mēs visi kopīgi varēsim priecāties par katru jauno bērniņu.

Likumprojekts “Psihologu likums” arī tika skatīts šodien Saeimas sēdē un izraisīja debates. Un šeit es gribu aicināt psihologu organizācijas tomēr vienoties un sniegt savus priekšlikumus. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienmēr ir uzklausījusi partneru organizācijas.

Un līdz ar to es aicinu visas organizācijas līdz 26.septembrim iesniegt savus priekšlikumus, lai mēs tomēr šo likumprojektu varētu vēl varbūt arī šajā Saeimā sakārtot un pabeigt.

Un visiem kopā es gribu pateikt, ka šā gada 13.septembrī Rucavā notiks Baltu vienības dienas pasākums, kurā piedalīsies Latvijas Saeimas un Lietuvas Seima pārstāvji, deputāti. Novēlu visiem kopā priecīgi pavadīt šo dienu! Visus, kuri jūt sevī aicinājumu, aicinu doties uz Rucavu.

Lai visiem priecīgas brīvdienas un viss izdodas!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Initai Bišofai no Reformu partijas frakcijas.

Un raidījuma “Frakciju viedokļi” noslēgumā šodien runās Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Aleksandrs Sakovskis. Lūdzu!

 

A.Sakovskis (SC).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti iestājās pret Nacionālās apvienības iniciatīvu izdarīt grozījumus Imigrācijas likumā, lai atņemtu tiesības Krievijas pilsoņiem, kuri investē nozīmīgas summas Latvijas ekonomikā, saņemt termiņuzturēšanās atļaujas mūsu valstī.

Kopš pastāv šī programma, tā ir pierādījusi savu efektivitāti. Kopējais investīciju apjoms Latvijas ekonomikā veido ap 600 miljoniem eiro. Tie ir gan līdzekļi, kurus Latvija ieguvusi, pateicoties darījumiem ar nekustamo īpašumu, gan arī tiešās investīcijas biznesā.

Apmēram 80 procenti no visiem ieguldījumiem tika veikti no Krievijas Federācijas pilsoņu puses. Prakse ir pierādījusi iespēju – apmaiņā pret investīcijām saņemt termiņuzturēšanās atļauju Eiropas Savienības valstī. Tas ir stimuls Krievijas iedzīvotājiem investēt arī visā Eiropā.

Atņemot viņiem, kas ir galvenā mērķauditorija, tās tiesības jeb šādu iespēju, Latvija būtībā pārvelk svītru visai investīciju programmai. Bet, pēc ekspertu prognozēm, pateicoties šai programmai, tuvāko piecu gadu laikā valsts ekonomikā varētu tikt ieguldīti apmēram 2,5 miljardi eiro. Vai tiešām pašreizējos sociālekonomiskajos apstākļos Latvija var mētāties ar šādām summām? Diez vai.

Mēs pat vēl līdz galam neesam izpratuši, cik lieli būs mūsu ekonomikas zaudējumi pēc aizlieguma eksportēt uz Krieviju pārtikas produktus. Ir skaidrs, ka embargo atstās negatīvas sekas uz valsts 2015.gada budžeta ieņēmumu daļu, un principā tas nozīmē, ka mēs esam nākamās krīzes priekšvakarā.

Šādā situācijā skriet pa priekšu vilcienam, vienpusēji ieviešot sankcijas pret Krieviju, – tas ir tikpat kā šaut sev kājā. Šāda rīcība var novest tikai pie ekonomikas krituma un atbilstoši tam samazināt visu valsts iedzīvotāju labklājības līmeni. Un tāpēc ir tikai loģiski, ka Saeimas vairākums šodien noraidīja Nacionālās apvienības sagatavoto likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Aleksandram Sakovskim.

Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Pirmdien, 20.novembrī
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”