Frakciju viedokļi 2014.gada 19.jūnijā

(26.06.2014.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēde, un skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā. Tūlīt deputāti pastāstīs par šodienas aktualitātēm.

Pirmajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē.

Šodien Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti nobalsoja pret Satversmes papildināšanu ar jaunu ievadu, kurā jēdziens „Latvijas tauta” faktiski tiek sašaurināts līdz jēdzienam „latviešu nācija”. Mēs uzskatām, ka Satversmes papildināšana ar šādu preambulu ir solis pie sabiedrības etniskas sašķelšanās apzinātas padziļināšanas. Jaunajā ievaddaļā tiek apgalvots, ka Latvijas valsts izveidota, pateicoties tieši latviešu tautas gribai un tieši latviešu tautas pastāvēšanas labad. Mēs uzskatām, ka jaunās preambulas teksts nonāk pretrunā ar Satversmes 2.pantu, kurā ir teikts: „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Šajā pantā nav norādes jeb atsauces uz Latvijas tautas etnisko izcelsmi. Runa ir par visu Latvijas pilsoņu kopumu, neatkarīgi no tautības.

Ir ļoti labi zināms, ka Satversmes tēvi 1922.gadā apzināti iekļāva Satversmē jēdzienu „Latvijas tauta”, nevis „latviešu tauta”, pamatlikuma līmenī iecementējot valsts pamatos sabiedrības daudznacionālā rakstura atzīšanu. Mēģinājums atteikties no jēdziena „Latvijas tauta” par labu jēdzienam „latviešu nācija”, mūsuprāt, pirmkārt, faktiski nozīmē pašu valsts pamatu graušanu un, otrkārt, ir pretrunā ar Satversmes tekstu, un, treškārt, – palielina starpetnisko spriedzi jau tā dramatiski sašķeltā sabiedrībā.

Parlamenta vairākums likumdošanas līmenī, mūsuprāt, ir gatavs sadalīt pilsoņus „pareizajos” un „nepareizajos”, īstajos un neīstajos.

Mūsuprāt, Satversmes papildināšana ar jaunu ievaddaļu, no juridiskā viedokļa, rada valsts pamatlikumā nepārvaramas un ļoti nopietnas iekšējas pretrunas. Latvijas Republikas Satversmei jau ir īsa un skaidra preambula, kuru Satversmes tēvi apstiprināja pirms 92 gadiem Satversmes sapulcē. Un šodien jauna papildu interpretācija, mūsuprāt, nav nepieciešama. Jāņem vērā arī tas, ka ievada projekta redakcija ir izplūdusi un nonāk pretrunā ar Satversmes īso un kodolīgo valodu. Un, ņemot vērā to, ka Satversmes jaunās ievaddaļas projekts padziļina sabiedrības sašķeltību, frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāti neatbalsta šādus pamatlikuma grozījumus.

Nobeigumā vēlos pateikt, ka es domāju, ka diskusijas par šo tēmu turpināsies vēl ilgi gan sabiedrībā, gan Saeimā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nu, atšķirībā no Agešina kunga es ar zināmu optimismu uztveru Satversmes jaunā ievada redakcijas pieņemšanu trešajā lasījumā šodien. Tas ir bijis pamatīgs un ilgs darbs – radīt šo Satversmes ievada redakciju, un Zaļo un Zemnieku savienība, pilnīgi dabiski, to atbalstīja, jo mēs neapšaubāmi esam par, teiksim tā, latvietiskuma sakņu nostiprināšanu Satversmē un katrā ziņā domājam, ka Latvijas valstiskuma stiprināšanai šis dokuments bija vajadzīgs.

Bet es ceru, ka par to pastāstīs sīkāk varbūt kāds no mūsu kolēģiem. Jo tieši man un zināmā mērā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kura ir saņēmusi diezgan daudz pārmetumu varbūt par gauso darbu, šī nedēļa vai, pareizāk sakot, kādas trīs iepriekšējās nedēļas ir bijušas ārkārtīgi saspringtas, un šodien tika jau izsludināta – varētu teikt, ka tika brīdināti deputāti, ka tiks izsludināta, – 3.jūlija Saeimas ārkārtas sēde, un tajā būs vismaz četri ļoti apjomīgi likumprojekti, kurus ir sagatavojusi tieši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, strādājot, teiksim tā, darba grupās reizēm pat pa septiņām, astoņām stundām dienā. Un viens no šiem likumprojektiem būs „Grozījumi Būvniecības likumā”, kurš paredz tik tiešām uzlabot būvniecības jomas uzraudzību. Un pieminēšu, ka iesniegto priekšlikumu skaits, kuri bija jāizanalizē un par kuriem bija jādod savs slēdziens komisijai, bija krietni pāri pār simtu.

Tāpat jāpiemin arī tāds visai svarīgs un apjomīgs likumprojekts kā „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, kura mērķis ir uzlabot valsts un pašvaldību uzņēmumu uzraudzību, to darbības uzraudzību. Arī šeit priekšlikumu skaits, ar kuriem bija jāstrādā komisijā, bija pāri par diviem simtiem.

Un jāpiemin arī Maksātnespējas likums, kurā tiks paredzēts tā dēvētais nolikto atslēgu princips. Tātad, ja cilvēks nespēs atmaksāt kredītu par nekustamo īpašumu, tad varēs būtībā atdot bankai atslēgas un būt brīvs no parādiem. Arī šajā likumprojektā bija ļoti daudz apspriežamu jautājumu, un apspriešana ilga vairākas sēdes, garas stundas, un arī priekšlikumu skaits ir krietni pāri par simtu.

Un kur nu vēl daudziem lauciniekiem ļoti svarīgais likums „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kurā tiek regulēta zemes iegāde – lauksaimniecības zemes iegāde! Dažādi ierobežojumi paredzēti gan platības ziņā, gan arī, teiksim, ierobežojumi attiecībā uz to, kurš drīkstēs iegādāties lauksaimniecības zemi, sākot no 10 hektāru platības. Nu, un šeit bija ārkārtīgi intensīvs darbs, lemjot par to jautājumu, kas attiecas uz maksimālo zemes daudzumu, kādu viens cilvēks jeb viena privātpersona vai juridiskā persona varētu iegādāties. Par šo jautājumu debates ilga vairāk nekā desmit stundas.

Nu, un jāpiezīmē, ka nāca darba grupa kopā gan pirmdienās, kad it kā Saeimas sēdes nenotiek un arī komisijas sēdes nenotiek, gan arī piektdienās, kad it kā pienāktos braukt pie vēlētājiem. Nē, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti sēdēja un mēģināja tomēr tā vai citādi tikt galā ar šī ļoti sarežģītā jautājuma risinājumu.

Tā ka 3.jūlijā būs zināmā mērā tāds Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba novērtējums. Tātad tiks skatīti visi šie jautājumi.

Protams, nobeigumā vēlu jums visiem brīnišķīgu laiku, jaukus svētkus, zaļu zāli un augstus ugunskurus!

Paldies jums!

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam.

Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne. Lūdzu!

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien 69 Saeimas deputāti nobalsoja par jaunu ievadu Satversmei. Zīmīgi, ka šis balsojums notika starp 17.jūniju, kas ir ļoti traģisks Latvijas vēsturē, un gada krāšņākajiem svētkiem – saulgriežiem. Ievads negroza Satversmes normas un nav pretrunā ar šīm normām. Ievads skaidri un nepārprotami uzsver Latvijas valsts izveides un pastāvēšanas pamatus. Tie ir stingri pamati, uz kuriem mēs veidojam mūsu nākotni. Preambula uzsver kopīgo, kas ir mūsu tautai. Tā stiprina ikkatra piederības sajūtu savai tautai un valstij.

Satversmes preambulā definētais, ka Latvijas tauta nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus, ietver arī PSRS īstenotā genocīda un kolonizācijas faktu. Ievadā ietverts formulējums par latviešu vēsturiskajām zemēm. Ir nepieciešams atzīmēt, ka visas 1920.gada Latvijas–Padomju Krievijas miera līgumā nostiprinātās teritorijas ir uzskatāmas par latviešu vēsturiskajām zemēm, tai skaitā arī Abrenes apvidus, kurā ietilpa Abrene, Kacēnu, Upmales, Linavas, Purvmalas, Augšpils un Gauru pagasti. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šajā teritorijā okupācija nekad nav tikusi pārtraukta, tomēr tā joprojām pieder un piederēs pie preambulas pirmajā rindkopā minētajām latviešu vēsturiskajām zemēm.

Balsojot par šo ievadu, Nacionālā apvienība balsoja par latvisko dzīvesziņu, kas veido latviešu un latviešu valsts identitāti, par pasaules redzējuma sistēmu, kas godā ceļama un ir mūsu tautas pamats, kas padara mūsu valsti latvisku, tātad unikālu starp 200 pasaules valstīm. Mēs balsojām par mūsu iepriekšējo paaudžu veikuma godināšanu un pienākumu krietni apieties ar šo mantojumu. Balsojot par šo ievadu, mēs balsojām par latviešu valsts pastāvēšanu cauri gadsimtiem.

Tuvojas saulgriežu nakts – visīsākā nakts ar visspēcīgāko saules un dzīvības uzvaru. Nacionālā apvienība novēl ikvienam sasmelties spēku Līgo ugunskurā un dziesmās, saplūkt dziedinošās un reibinošās jāņuzāles, sajust ozola un ziedu vainagu spēku. Priecīgus mums visiem gada krāšņākos svētkus!

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Laizānei.

Atgādināšu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Un tagad vārds Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājai Zandai Kalniņai-Lukaševicai. Lūdzu!

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Labdien, godātie klausītāji! Saeimas šodienas sēdes nozīmīgākais lēmums, neapšaubāmi, bija par Satversmes preambulas apstiprināšanu, par ko jau daudzi kolēģi ir runājuši. Likumprojekts ir pieņemts trešajā lasījumā, un līdz ar to Satversmē ir apstiprināta preambula.

Savukārt sesijas pēdējā raidījumā „Frakciju viedokļi” mēs, kā ierasts, atskatāmies uz sesiju kopumā un uz būtiskākajiem sagatavotajiem likumiem un pieņemtajiem lēmumiem tās ietvaros. Tādēļ es gribētu uzsvērt vairākus, manuprāt, šīs pavasara sesijas nozīmīgākos likumus. Un jāatzīst, ka lielākā daļa no tiem ir saistīti ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darbu.

Pirmkārt, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi apstiprināšanai trešajā lasījumā likumprojektu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanas... iegādes nosacījumiem, lai turpmāk pēc iespējas ierobežotu – maksimāli ierobežotu! – spekulantu iespējas neierobežoti uzpirkt zemes. Komisija ir izveidojusi regulējumu, kas sekmēs to, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme paliek pieejama vietējiem ražotājiem, un kas dos iespēju attīstīties mūsu mazajiem, vidējiem un arī lielākiem zemniekiem, zemnieku saimniecībām.

Ļoti būtisks jauninājums, kas ir iestrādāts šajā likumprojektā, kuru plānojam pieņemt 3.jūlijā, attiecas uz to, ka katra pašvaldība varēs pieņemt saistošos noteikumus par to, cik daudz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes tās teritorijā viena persona varēs iegādāties. Pašvaldība, lūkojoties uz vietējo situāciju un vadoties no tā, kāda ir zeme, kādas ir ražošanas tradīcijas konkrētajā novadā, konkrētajā reģionā, varēs lemt, vai tie ir, piemēram, 500 hektāri, kuros attīstīt lauksaimniecisko ražošanu; varbūt būs kādi novadi, kuri uzskatīs, ka ir vajadzīgs pat mazāks apjoms, ja, piemēram, tur ir tradīcija audzēt ogas un augļus un tiek veidots attiecīgs tā sauktais ražošanas klasteris.

Otrkārt, ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā un arī tiks skatīts vasaras laikā likumprojekts, kas ir saistīts ar valsts uzņēmumu pārvaldību, proti, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, kas paredz būtiski uzlabot uzņēmumu pārvaldības kvalitāti, uzņēmumu pārvaldības atklātību, lai mūsu valsts uzņēmumi un līdz ar to visi sabiedrības īpašumā esošie resursi tiktu pārvaldīti pēc iespējas godīgāk, atklātāk un efektīvāk, un tiks noteikti arī principi, pēc kādiem valsts budžetā nonāks daļa no šo uzņēmu peļņas. Un likuma virzība ir saistīta arī ar Latvijas iespējamo iestāšanos OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kas ir spēcīgāko ekonomisko valstu kopīga organizācija. Dalība tajā papildus dos pozitīvu kredītreitingu jeb vērtējumu Latvijai; tas nozīmēs papildu investīciju ieplūdi un līdz ar to – darba vietu izveidi.

Trešais būtiskais likumprojekts ir saistīts ar būvniecību. Būvniecības likums tātad ir sagatavots... Saeima šajā sesijā ir daudzkārt ar to strādājusi vairākās versijās. Ir gan viens likums jau pieņemts; 3.jūlijā skatīsim noslēdzošo no būvniecības likumprojektu paketes, kas, no vienas puses, nodrošinās, ka ir mazāka nevajadzīgā birokrātija, bet, no otras puses, nodrošinās, ka ir stingrāka kontrole drošībai; paredzēts arī atjaunot... izveidot būvniecības kontroles biroju. Tā ir tātad viena no virknes šo apņemšanos... Ministru kabinets kopā ar Saeimu to ir sagatavojis pēc Zolitūdes traģēdijas.

Lai arī pagājis ir jau kāds laiks kopš attiecīgajiem lēmumiem, ir jāsaka, ka vēl šajā sesijā tika pieņemts lēmums elektroenerģijas tirgus liberalizāciju atlikt līdz nākamā gada 1.janvārim. Arī tas bija ļoti būtisks lēmums. Un šobrīd tātad tiek gatavots likums par to, kādā veidā tiks sniegts atbalsts tām sabiedrības grupām, tiem iedzīvotājiem, kam būs nepieciešams kompensēt elektrības cenas celšanos pēc Jaunā gada. Šobrīd gan tas nav noticis – cenas nav cēlušās, tās ir fiksētas, un ir iegūts laiks, lai labi sagatavotu šo sociālās palīdzības mehānismu un dotu iespēju katram, kam tas ir nepieciešams, laikus zināt, kā būs saņemama palīdzība un kompensācijas.

Un, runājot par likumiem, kā pēdējo šodien gribu pieminēt likumu, ar kuru tika veiktas izmaiņas Krimināllikumā, kuru rezultāts ir tas, ka ir kriminalizēta tā dēvētā spaisa tirdzniecība un aprite. Šis ir viens likums, kurš ir pierādījis, cik ātri var tikt panākts rezultāts: burtiski diennakts laikā pēc likuma spēkā stāšanās šo nelegālo psihotropo vielu tirdzniecība tika pārtraukta un policija varēja ziņot par būtisku situācijas uzlabošanos. Līdz ar to ir pilnībā kriminalizēta šādu jauno psihotropo vielu aprite, kā arī ir nodrošināts, ka tās ļoti laicīgi un ātri tiek iekļautas aizliegto vielu sarakstā.

Noslēgumā jāsaka, ka šis pavasaris ir bijis arī ar vairākām zīmīgām lietām.

1.maijā mēs svinējām mūsu 10 gadus Eiropas Savienībā, bija iespēja atskatīties un novērtēt, kas ir sasniegts, kādi ir ieguvumi, kādas ir iespējamās grūtības. Bet es domāju, ka tas galvenais secinājums... Kopsavelkot visus materiālos ieguvumus, visas brīvības, ko esam ieguvuši, ir jāsecina, ka, esot Eiropas Savienībā, mēs esam ieguvuši daudz lielāku un neapšaubāmāku garantiju mūsu valsts suverenitātei, neatkarībai, nedalāmībai. Un tas ir īpaši svarīgi situācijās, kad lūkojamies uz Ukrainu, kurai gan pavasarī pievērsām, gan joprojām... arī vasarā nevarēsim nepievērst uzmanību, un arī no Saeimas puses, tātad arī no Saeimas Eiropas lietu komisijas puses, sniegsim arī praktisku atbalstu Ukrainas parlamentam to reformu procesā, lai Ukraina ātrāk varētu atgriezties pie mierīgas attīstības. Un vienlaikus arī tiek plānots, ka jau mēneša beigās līdz galam tiks parakstīts asociācijas līgums ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu, ko, ceram, varēsim jau vasarā šeit, Saeimā, ratificēt.

Šī Saeimas pavasara sesija ir bijusi ļoti intensīva, ar ļoti daudziem dažādiem gan politiskiem, gan praktiskiem, gan ekonomiskiem jautājumiem, un uz tā fona arī tad šodien tiek noslēgta.

Arī es labprāt pievienojos sveicieniem un priecīgu, gaišu un līksmu Līgosvētku vēlējumiem visiem iedzīvotājiem. Lai izdodas sagaidīt svētkus un tos jauki nosvinēt!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja biedrs Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es domāju, ka šis gads var tikt raksturots ar vienu vārdu – „drošība”. Drošība – tas ir tas, kas visus ir satraucis un pie kā arī visvairāk ir strādāts.

Un, ja mēs runājam par drošību, tad, protams, mūsu pirmās asociācijas rodas saistībā ar diezgan traģiskajiem notikumiem Ukrainā un ar to, ka vispār Eiropā drošības situācija ir pasliktinājusies. Un tieši tādēļ arī Saeima ir aktīvi strādājusi caur šo prizmu, lai stiprinātu Latvijas drošību daudzos un dažādos veidos. Un, protams, pirmām kārtām ir jāpiemin tas, ka mēs šobrīd strādājam pie tā, lai noteiktu, ka mūsu aizsardzības budžets būs NATO prasību ietvaros, ka tas sasniegs 2 procentus no mūsu iekšzemes kopprodukta 2020.gadā. Mēs šādus grozījumus šobrīd veicam.

Protams, mums jādomā ne tikai par mūsu aizsardzības spēju stiprināšanu un mūsu militāro drošību, veidojot mūsu starpvalstu attiecības ar mūsu NATO partneriem, Eiropas Savienības partneriem un citām valstīm; mums jādomā, kā pasargāt arī juridiski mūsu valsti. Un šeit ir jāpiemin, manuprāt, šīsdienas vissvarīgākais un, es varētu teikt, arī tāds vēsturisks lēmums, proti, Satversmes ievaddaļas jeb, kā oficiālāk tā tiek saukta, preambulas projekta pieņemšana trešajā, galīgajā, lasījumā. Un preambula faktiski, manā izpratnē... Es to tā saprotu: ja mēs rūpējamies par to, lai valsts būtu aizsargāta, lai mūsu aizsardzības spējas būtu labas, lai mums būtu militārā drošība, tad šī ir mūsu juridiskā jeb konstitucionālā drošība. Jo, ietverot Satversmē šo preambulu, mēs faktiski izmainām to, ka... Satversme pēc būtības līdz šim ir bijusi vairāk vai mazāk tomēr tāds procesuāls dokuments, kurā ir noteikta kārtība, kādā ievēlē Saeimu un kādā visi pārējie procesi notiek valstī, bet tajā trūka tās sadaļas, par kuru diskusija ir bijusi arī jau Satversmes sapulces laikā pirms nedaudz mazāk kā 100 gadiem. Diemžēl preambula savulaik netika pieņemta dažādu viedokļu izpausmes dēļ.

Šī preambula nosaka vairākas ārkārtīgi svarīgas lietas – definē valsts jēgu, būtību un galvenos mūsu valsts mērķus un pasargā valsti no tā, ka kādreiz... nu, varētu tikt apdraudēta mūsu valsts pastāvēšana – tāda, kādu to bija iecerējuši tie, kas viņu būvēja 1918.gadā un vēlāk, pieņemot Satversmes sapulcē mūsu Satversmi. Un viens no galvenajiem principiem, protams, ir aizsargāt mūsu valsts valodu, kultūru. Un otrs galvenais juridiskais princips, kas tiek nostiprināts... Manuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka, domājot par mūsu juridisko drošību, tiek nostiprināts valsts kontinuitātes jeb valsts nepārtrauktības princips. Tiek minēts tas, ka Latvijas valsts tikusi dibināta 1918.gadā, vēlāk tikusi okupēta, bet pēc tam, 1990.gada 4.maijā, ar Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu ir atguvusi savu neatkarību; ka šī valsts ir nepārtraukti bijusi, turpinājusi eksistēt. Un mēs faktiski ietveram to... tos principus, lai viņa pastāvētu cauri gadsimtiem tāda, kāda viņa ir bijusi domāta tajā brīdī, kad bija vēl dzīvs mans vecaistēvs un vecvectēvs, – tajā laikā, kad visu šo pieņēma.

Nevaru piekrist tiem, kas apgalvo, ka šī Satversmes preambula šķeļ sabiedrību vai kā citādi... Manuprāt, tie ir argumenti, kas tikai mēģina trivializēt šo darbu, kas tiek darīts pie mūsu juridisko pamatu stiprināšanas. Jo Satversmē... skaidri tiek paredzēts Satversmes preambulā, ka mums ir cieņa pret cittautiešiem, pret minoritātēm. Viņi visi, kas šeit, Latvijā, dzīvo... es vēlētos lietot pat tādu jēdzienu kā... es saprotu, ka visu tautību latvieši, proti, tie, kas šeit dzīvo... viņi pieder pie mūsu Latvijas valsts cilvēkiem, un mums viņi ir jāciena, un viņi veido mūsu valsti. Līdz ar to tas pilnīgi apgāž tos argumentus, ka tas kaut kādā veidā šķeltu mūsu sabiedrību.

Un, protams, tiek pausts skaidrs nosodījums abiem režīmiem, kas ir gājuši pāri Latvijai, kas ir iznīcinājuši daudzas ģimenes, viņu likteņus lēmuši (arī mana ģimene kādreiz ir bijusi no tā ietekmēta). Mēs skaidri nosodām šos režīmus un arī skaidri pasakām to, ka Latvija ir bijusi okupēta, un par to, manuprāt, diskusijām vairāk nevajadzētu būt.

Jā, mēs esam sev aizsardzības spējas stiprinājuši gan militāri, gan arī juridiski, proti, pieņemot šo Satversmes preambulu.

Vēl viens nopietns jautājums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā sagatavojām izskatīšanai trešajā lasījumā... tikai nupat, šonedēļ, pabeidzām darbu pie grozījumiem likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Jautājums ir ārkārtīgi aktuāls šobrīd Latvijā. Tas ir par to, lai mēs nosargātu savu zemi, savus labākos un izsmeļamos ražošanas resursus. Tādu vairāk nebūs. Latvijā to ir tik, cik ir. Runa ir par mūsu lauksaimniecības zemi. Arī pie mežu jautājuma mēs šobrīd strādājam. Un šos grozījumus arī Valsts prezidents šorīt, uzrunājot Saeimas deputātus, nosauca... viņš to nosauca par jautājumu Nr.1 šajās nozarēs, kas ir lauksaimniecība un viss, kas saistās ar lauku attīstību, jo mēs vēlamies panākt to, lai šī zeme paliek vietējo cilvēku rokās, lai tā peļņa, ko var gūt no zemes, nonāk vietējo cilvēku rokās un vietējā ekonomikā, nevis aiziet ārpus mūsu valsts robežām. Mēs vēlamies ar šo likumu panākt to, lai Latvijā paliek arī laukos dzīvojošie cilvēki – vismaz 30 procenti, kā tas ir minēts Latvijas attīstības plānā! – un lai laukos būtu apdzīvotība un mazāk būtu jārunā par to, kāds liktenis būs lauku skolām, cik dārgi izmaksās infrastruktūru uzturēt laukos un tamlīdzīgi. Un galu galā tas arī ir Latvijas nacionālās drošības jautājums, lai šie cilvēki šos laukus apdzīvotu un lai viņi tur būtu uz vietas un rūpētos par mūsu nacionālajiem resursiem, par mūsu vidi, saglabātu lauku vidi un attīstītu to visu.

Un līdz ar to šis likumprojekts pēc ārkārtīgi garām diskusijām ir šobrīd pieņemts komisijā, un, lai gan šī ir pēdējā sēde pavasara sesijā, darbs noteikti turpināsies, 3.jūlijā tiks speciāli sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, kurā mēs lemsim par šiem jautājumiem. Kopumā ir 137 priekšlikumi, bet, ja skaita kopā pa abiem lasījumiem, mēs strādājam ar 200 priekšlikumiem. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc šis likums ir aizkavējies: 1.maijā šis tirgus tika liberalizēts, bet šā likuma vēl nebija. Taču mēs ceram, ka jau 3.jūlijā mēs šo likumu pieņemsim. Kas ir galvenās lietas, kas tajā iekšā? Tur ir tas, ka zemi varēs pārdot tam, kurš ir reāls ražotājs, lai izskaustu to, ka ar zemi Latvijā notiek spekulācijas, ka to masveidā izpērk spekulatīvos nolūkos. Mums ir jāpanāk, pirmkārt, lai tā zeme nonāktu vietējo cilvēku, vietējo ražotāju rokās un, otrkārt, lai uz tās zemes tiktu ražots. Mēs runājam par to, ka vajag naudu pensijām, izglītības sektoram, aizsardzībai. Lūk, tur tā nauda guļ – tajās zemēs, kas netiek apstrādātas vispār vai netiek pietiekami efektīvi apstrādātas! Tur tā nauda guļ! Un tie ir nodokļi, kas tur „sēž”, tās ir jaunas darba vietas, un tā ir reģionālā attīstība, kas ir jāattīsta. Jāpanāk, lai divi miljoni hektāru mums tiktu apsaimniekoti 2020.gadā, kā mēs to savulaik kopā ar Straujumas kundzi, Zemkopības ministrijā esot, ierakstījām Lauku attīstības plānā. Viena būtiska lieta kā instruments ir Latvijas Zemes fonds. Tas ir atvasināts no Latvijas Valsts prezidenta rīkojuma Nr.5. Viņš arī šo tēmu skāra šodien debatēs, kā es jau minēju. Mēs esam panākuši diskusijās to, ka Latvijas Zemes fonds sāks strādāt nākamā gada 1.jūlijā. Un zīmīgi ir tas, ka tieši šodien Latvijā ir ieradušies vairāki senatori no Francijas Senāta. Tā kā esmu Deputātu grupas sadarbībai ar Francijas parlamentu vadītājs, man bija gods viņus šodien Saeimā uzņemt. Un Francija ir tā valsts, kura... un arī personīgi varu pateikt paldies vairākiem senatoriem, piemēram, Žakam Ležandram, kurš ir aktīvi palīdzējis Francijas vēstniecībai... Tās ir tās idejas, kas Eiropā strādā, tas ir Francijas modelis, ko mēs ieviešam gan ar Latvijas Zemes fondu, kas būs ārkārtīgi spēcīgs instruments zemes tirgū, gan ar zemes tirgus ierobežojumiem jeb kritērijiem, lai šī zeme nonāktu reāli pie ražotājiem. Par to mums būs diskusijas 3.jūlijā.

Protams, es gribu pieminēt vēl vienu drošības aspektu, kas par drošības aspektu kļuva jo sevišķi pēc traģēdijas Zolitūdē, kad sabruka veikala Maxima jumts un diemžēl gāja bojā 54 cilvēki. Tas ir saistīts ar Būvniecības likumu. Šobrīd darbs pie Būvniecības likuma tuvojas nobeigumam, un arī par to mēs lemsim, visticamāk, 3.jūlijā.

Protams, elektroenerģija ir vēl viens drošības aspekts. Proti, cilvēkiem ir jājūtas drošiem par to... Ja liberalizē elektroenerģijas tirgu, tad vismaz tā iedzīvotāju daļa, kam kaut neliels elektrības rēķinu pieaugums var diezgan nozīmīgi ietekmēt viņu ģimenes budžetu, justos drošāki. Un šobrīd ir izstrādāti mehānismi, kas šajā likumā ir paredzēti, lai kompensētu šo iespējamo elektroenerģijas cenas celšanos.

Un pēdējais, ko es gribu minēt. Protams, sabiedrībā ārkārtīgi aktuāla tēma ir jauniešu drošība, lai viņi izaugtu par spēcīgiem un veiksmīgiem mūsu Latvijas pilsoņiem. Proti, kas viņus apdraud – tās ir sintētiskās narkotikas jeb tautā tā sauktais spaiss. Saeima ir izdarījusi no savas puses pilnīgi visu iespējamo, lai maksimāli ātri pieņemtu nepieciešamos grozījumus likumos, lai policija varētu sākt šo darbu un lai tā sauktās legālās narkotikas no likuma viedokļa ātri vien pārvērstos par nelegālām, un lai tās varētu „izķert” un mazināt to izplatību jauniešu vidū, jo tās novedušas arī pie jauniešu bojāejas Latvijā.

Es no tāda drošības aspekta mēģināju komentēt šīs, manuprāt, svarīgākās lietas.

Es jums visiem novēlu drošus Jāņus pavadīt, patīkamus Jāņus! Es ceru, ka laika prognozes uzlabosies, ka nelīs lietus. Tiešām izbaudiet šo gada garāko un spēcīgāko dienu 23.datumā! Lai jums visiem priecīgi svētki!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un lai jums jauka vasara!

Trešdien, 22.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
 Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde