Frakciju viedokļi 2014.gada 12.jūnijā

(18.06.2014.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un tiešraidē „Frakciju viedokļi”, kas skan no Saeimas nama Sēžu zāles, deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmā šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, godātie klausītāji! Šodien vispirms vēlos teikt lielu paldies vairākām ministrijām – Iekšlietu ministrijai, Veselības ministrijai, Tieslietu ministrijai – un Valsts policijai un Rīgas pašvaldības policijai, Latvijas Ārstu biedrībai un daudzām citām nevalstiskajām organizācijām, kā arī Saeimas Juridiskajam birojam un Sociālo un darba lietu komisijas vecākajai konsultantei Anželikai Bružei un konsultantei Verai Bankovskai, ar kuru ļoti nopietnu atbalstu mums šodien izdevās Saeimas sēdē uz otro lasījumu iesniegt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” un arī otru likumprojektu, ar kuru arī ļoti nopietni strādājām, tas ir, likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””.

Cienītie radioklausītāji! Šodien Saeima ar ļoti lielu balsu pārsvaru pieņēma šos abus likumprojektus otrajā lasījumā, un jāsaka, ka šodien atbalstītie priekšlikumi paredz ieviest visaptverošu definīciju jaunām psihoaktīvām vielām, tādām, kas vēl nav iekļautas narkotiku sarakstos. Līdz ar to arī uz jebkuru tā saukto spaisa maisījumu attiektos tirdzniecības un lietošanas aizliegums. Jau patlaban Latvijā mēs redzam, ka pagaidu aizliegumā esošo vielu tirdzniecības kriminalizēšana ir devusi rezultātus un šīs bodītes no legālā tirgus ir pazudušas. Ar šo likumu mēs panāksim, ka jebkuras psihoaktīvās vielas nesankcionēta aprite būs aizliegta un bargi sodāma.

Arīdzan priekšlikumi, kuri ir atbalstīti jautājumā par to, lai nesmēķētāju tiesības Latvijā uz svaigu, nepiesārņotu gaisu un tiesības nepaaugstināt saslimšanas risku... Saslimšanas risks ir prioritārs pār smēķētāju interesēm, un šodien deputāti ir atbalstījuši Latvijas Ārstu biedrības ierosinājumu – likumā skaidri un gaiši ierakstīt, ka nesmēķētāju tiesības dzīvot nepiedūmotā vidē stāv augstāk par smēķētāju interesēm.

Smēķēt būs aizliegts publiskās vietās citas personas klātbūtnē, ja viņa pret to iebilst, kā arī jebkurā vietā, kur atrodas bērni. Ja kādas mājas iedzīvotājiem būs pamatoti iebildumi, smēķēt nedrīkstēs arī uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām.

Godātie radioklausītāji un arīdzan atbildīgās amatpersonas gan ministrijās, gan nevalstiskajās organizācijās! Saeima šodien noteica iespējami ilgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam – 15. un 22.augustu. Un kādēļ? Tādēļ, ka vasaras periodā mēs jūs visus aicinām izteikt savus priekšlikumus, sadarboties ar Sociālo un darba lietu komisiju, lai septembra pirmajā nedēļā mēs varētu gatavot likumprojektus trešajam lasījumam un paspēt izskatīt pašā septembra sākumā jau trešajā lasījumā. Šos abus ļoti nopietnos likumprojektus, kuri attiecas uz cilvēku veselību, uz mūsu bērniem un jauniešiem, mēs varētu pabeigt skatīt un, iespējams, aicināt likumus izsludināt tā, lai likumi varētu stāties spēkā nākošajā dienā pēc to izsludināšanas. Tas nozīmē – negaidīt nākošā gada janvāri, bet to izdarīt jau septembrī.

Paldies, ka uzklausījāt, un jaukas brīvdienas šīs nedēļas nogalē!

Vadītāja. Paldies Aijai Barčas kundzei.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mēs pēdējā laikā ārkārtīgi daudz runājam par drošību dažādos aspektos, gan par mūsu ekonomisko drošību, gan arī par tīri fizisko drošību. Un šodien mēs pieņēmām vairākus lēmumus, kas ir saistīti arī ar mūsu bērnu drošību. Proti, jautājums, kā Barčas kundze jau detalizēti komentēja, ir par tā saukto spaisu jeb legālajām, tagad jau nelegālajām, narkotikām, psihotropajām vielām, par virkni ierobežojumu, kas, manuprāt, reāli pasargās mūsu jauniešus un bērnus no šo vielu izplatības.

Šodien daudz diskusiju bija par smēķēšanas ierobežojumiem. Ierobežojumi skars ne tikai vietas, kur smēķēt; ir arī dažādi citi noteikumi, arī noteikums, ka cigaretes varēs iegādāties tikai no 21 gada vecuma, tātad mēs ceļam šo vecumu par trīs gadiem.

Es balsoju „par”, bet es tomēr saprotu, ka problēma jau pastāv arī šobrīd, arī ar tiem, kas ir zem 18 gadiem. Jautājums par cigarešu pieejamību, manuprāt, jārisina ne tikai likumā, bet arī ar daudziem citiem instrumentiem, jo ar vienkāršu aizliegumu mēs pēc būtības efektu, nu, tādu strauju efektu, panākt nespēsim.

Par mūsu aizsardzības spējām un mūsu valsts teritoriālo drošību un cilvēkdrošību domājot, mēs šodien apstiprinājām arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzīto likumprojektu, kas paredz, ka mēs ejam uz to, ka finansējums aizsardzības budžetam būs 2 procenti no IKP. Tas paredz pakāpenisku pieaugumu un iezīmē pilnīgi skaidru ceļa karti, lai mēs varētu izpildīt tās starptautiskās saistības, kuras mēs esam uzņēmušies, pievienodamies NATO kā dalībvalsts, tādā veidā arī garantējot to, ka, pilnvērtīgi izpildot šos savus nosacījumus, mēs pilnībā varam paļauties arī uz mūsu sabiedrotajiem.

Un visbeidzot, manuprāt, pats aktuālākais šobrīd, par ko joprojām notiek diskusijas. Mēs strādājam pie ierobežojumiem lauksaimniecības zemes tirgum. Nav noslēpums, ka ārkārtīgi liela daļa no mūsu nacionālajiem valsts ražošanas resursiem – lauksaimniecības zemēm... par mežiem, protams, stāsts ir līdzīgs... ārkārtīgi liela daļa no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm nonāk spekulatīvo darījumu lokā; dažādi fondi un investori iegādājas šīs zemes nevis tādēļ, lai ražotu uz tām, bet tādēļ, lai, tā teikt, transportētu naudu laikā un iegūtu lielāku peļņu no šīs naudas investēšanas.

Un šobrīd mēs esam finiša taisnē, fināla taisnē ar šiem grozījumiem likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Mēs ar Straujumas kundzi pirms vairākiem gadiem jau Zemkopības ministrijā šo jautājumu aizsākām risināt un virzījām daudz dažādu instrumentu, to skaitā arī šo likumu, kas ir pēc Francijas un Dānijas parauga izstrādāts. Un jāteic, ka šīs diskusijas ir bijušas ārkārtīgi sarežģītas, un otrajā lasījumā es pats aicināju kolēģus rūpīgi izvērtēt to, ko viņi iesniedz kā priekšlikumus. Diemžēl tika iesniegti 137 priekšlikumi, un līdz ar to mēs ne tikai neesam iekļāvušies termiņā (1.maijā ir beigušies jebkādi ierobežojumi ārvalstniekiem iegādāties zemi Latvijā!), bet šobrīd jau runājam par to, ka mums jāmēģina paspēt uz Saeimas 19.jūnija sēdi, pēdējo Saeimas sēdi šajā sesijā, lai pirms lielā vasaras pārtraukuma varētu darbu pie šā likuma pabeigt. Šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs turpināsim iet cauri šim likumam. Darba grupā visi jautājumi aptuveni ir... par tiem ir panāktas vienošanās; ir pāris strīdīgu jautājumu, par kuriem ir diskusija. Es iesniedzu priekšlikumu noteikt to, ka viena persona nevar iegādāties vairāk kā divus tūkstošus hektāru, proti, noteikt maksimālo apmēru, lai faktiski izbeigtu to stāvokli, ka šodien hipotētiski divus miljonus hektāru kāds var iegādāties bez ierobežojumiem.

Līdz ar to šī diskusija raisīsies tālāk, un ir daudz dažādu scenāriju, un ir „apaudzēts” šis mans priekšlikums ar citiem – ka, piemēram, vajadzētu noteikt 500 hektārus... vai ka vajadzētu noteikt, ka pieaugumam būtu jābūt 10 procentu gadā, tātad pakāpeniski ierobežot... Mums ir bijušas arī būtiskas sarunas ar Finanšu ministriju un tiem, kas šobrīd veic šīs apvienotās finanšu institūcijas jeb AFI izveidi. Proti, es biju iesniedzis arī priekšlikumu, ko mēs no Zemkopības ministrijas puses virzījām arī ar Valsts prezidenta atbalstu un sakarā ar rīkojumu Nr.5, ko viņš izdeva, – par to, ka Latvijā ir jāveido pēc Francijas parauga Latvijas Zemes fonds. Es pats personīgi uzskatu, ka tā ir puse no problēmas risinājuma; šis fonds būtu galvenais spēlētājs lauksaimniecības zemes tirgū un to sakārtotu. Un mēs esam panākuši vienošanos par to, ka Latvijas Zemes fonds reāli sāks strādāt nākamā gada 1.jūlijā. To mēs arī likumā esam ielikuši un esam sakārtojuši visas redakcijas tā, lai tās regulētu šī fonda darbību un lai tas varētu uzsākt darbu jau nākamajā gadā.

Šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs turpināsim diskutēt un mēģināsim pabeigt šī likumprojekta izskatīšanu, un es ceru, ka 19.jūnijā vai, vēlākais, 3.jūlijā, Saeimas ārkārtas sēdē, šis likums beidzot tiks pieņemts un pēc tam stāsies spēkā.

Paldies, un veiksmīgu dienu!

Sēdes vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēnam.

„Frakciju viedokļos” nākamais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu!

R.Ražuks (RP).

Esiet sveicināti, radioklausītāji, kas seko norisēm Saeimā! Šodien faktiski ļoti zīmīga diena, jo Latvijas parlaments no deklaratīviem paziņojumiem, kuri attiecās uz Krievijas agresiju Ukrainā, Krimas aneksijas nosodīšanu, pārgājis pie reāliem soļiem – kā stiprināt mūsu drošību, mūsu bruņotos spēkus un visu aizsardzības sistēmu. Saeima šodien ir pieņēmusi pirmajā lasījumā likumprojektu par to, ka līdz 2020.gadam mūsu aizsardzības un drošības finansējumam jāsasniedz vismaz 2 procenti no valsts kopprodukta. Protams, tas nav sasniedzams vienā rāvienā un vienā gadā, tas būtu jāsasniedz līdz 2020.gadam, un paredzēts, ka katra gada budžetā un arī vidējā termiņa budžetā trīs gadiem ir jāparedz šāds finansējuma pieaugums.

Varētu izraisīties jautājums: uz kā rēķina tad mēs palielināsim finansējumu aizsardzībai? Vai tas nebūs uz kādu citu nozaru rēķina? Līdz šim tieši aizsardzības budžets... tā nauda, kas nebija tam iedalīta, ļāva finansēt citas nozares – izglītību, transportu, veselību –, jo aizsardzības budžets tika... it īpaši 2009.gada krīzes laikā tika dramatiski samazināts, un šogad tas nesasniedz pat 1 procentu no valsts kopprodukta.

Tāpēc pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kad visā Rietumu pasaulē, sākot ar Amerikas Savienotajām Valstīm un ar tām organizācijām, kurās mēs piedalāmies – Eiropas Savienībā, NATO –, par to runā, ka faktiski aizsardzības struktūras no Rietumeiropas, kuras tur bija nodibinātas aukstā kara laikā, lai pretstāvētu Padomju Savienībai, ir domāts pārvietot tuvāk NATO austrumu robežai (un par to lems šoruden NATO samitā), mēs ar šo finansējumu faktiski varēsim līdzdarboties šajos aizsardzības un drošības pasākumos kā ar līdzfinansējumu, kā ar līdzekļiem, kas ir nepieciešami mūsu Rietumu sabiedroto izvietošanai mācībām šeit, kā arī mūsu bruņoto spēku sagatavošanai.

Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir paziņojis par 1 miljarda ASV dolāru piešķiršanu Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu drošības stiprināšanai. Skaidrs, ka mums būs arī ar savas valsts līdzekļiem jāpiedalās no šiem līdzekļiem finansētos aizsardzības projektos. Tāpēc tā ir ļoti laba ziņa. Tā ir ziņa par to, ka būtiski mainīsies mūsu bruņotie spēki, parādīsies jaunas spējas (es varu šeit pieminēt kaut vai zemu lidojošo lidaparātu ieraudzīšanu un fiksēšanu uz mūsu austrumu robežas, kas līdz šim nebija iespējama). Protams, liela uzmanība tiks veltīta arī mūsu bruņoto spēku karavīru apmācībai un sadarbībai ar citiem mūsu NATO sabiedrotajiem.

Vēl no svarīgiem likumprojektiem es vēlos pieminēt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, jo pašreiz ir radusies situācija, ka, mums atsakoties no vēlētāju reģistra izveidošanas Saeimas vēlēšanām, daļa cilvēku ir saņēmuši personas apliecības un viņiem nav derīgas Latvijas pilsoņa pases. Visi šie cilvēki, lai varētu piedalīties Saeimas vēlēšanās, jo tur tiks ņemta pretī tikai pilsoņa pase, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās, kuru ir vairāk nekā 30 un kuras ir visās lielākajās Latvijas pilsētās, varēs saņemt vēlētāja apliecību, ar kuru tad arī varēs nobalsot Saeimas vēlēšanās. Tā ir pagaidu norma, tāda iespēja, lai neizslēgtu nevienu Latvijas balsstiesīgo pilsoni, lai viņš vai viņa varētu piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Nākamā, notikumiem un likumprojektiem vēl bagātākā sēde, kas būs pēdējā pirms vasaras starpbrīža, notiks 19.jūnijā, bet par to jau nākamnedēļ.

Un tagad novēlu jums visu to labāko un pēc iespējas mazāk lietainu nedēļas nogali.

Vadītāja. Paldies Romualdam Ražuka kungam.

Nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”. Viena no jaunām likumā ietvertām normām ir 40.1 pants – pants par jaunajām psihoaktīvajām vielām. Proti, tas paredz, ka aizliegts audzēt, ražot, izgatavot, importēt, eksportēt, izplatīt, reklamēt, pārvadāt, glabāt, nodot par atlīdzību vai bez tās, iegādāties un lietot, kā arī sūtīt cauri Latvijas teritorijai jaunas psihoaktīvās vielas. Pie šī panta aktīvi strādājuši arī „Saskaņas Centra” deputāti, piemēram, Andrejs Elksniņš, un šo Saeimas pozitīvo balsojumu mēs arī vērtējam pozitīvi.

Šodien trešajā, galīgajā, lasījumā tika pieņemti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā. „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikumi trešajam lasījumam tika sagatavoti, konsultējoties ar nevalstisko organizāciju sektora pārstāvjiem, jo pašlaik dzīvnieku aizstāvjiem mūsu valstī diemžēl ir atvēlēta (vismaz pagaidām) neliela loma. Un ļoti būtisks ir priekšlikums par Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi, jo tā ir vienīgā iespēja nevalstiskajām organizācijām ietekmēt lēmumu pieņemšanu ministriju līmenī, nodrošinot dzīvnieku tiesību aizstāvjiem iespēju paust savu viedokli. Un, lai nostiprinātu paritāti un dzīvnieku aizsardzības organizāciju tiesības piedalīties šajās institūcijās, būtu nepieciešams to paredzēt likuma līmenī. Un mans priekšlikums Saeimas sēdē ļoti lielā mērā tika ņemts vērā, un Saeimas atbalstītā redakcija būtiski uzlabo situāciju dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā. Turklāt šodien galīgajā lasījumā pieņemtā redakcija noteikti ir būtiski labāka nekā sākotnējā.

Taču, par konkrētiem dzīvniekiem runājot, man tomēr gribētos, lai būtu pavisam skaidri pateikts, ka, piemēram, kurmju iznīcināšana ir atļauta tikai tad, ja patiešām ir nodarīti postījumi dārzkopjiem un lauksaimniekiem. Tas ir ļoti svarīgi, jo atsevišķu cilvēku jaunrade kurmju nīdēšanā ir vienkārši apbrīnojama. Bet principā šajā likumā, kurš drīzumā stāsies spēkā, tik un tā jau daudz kas panākts. Tā, piemēram, Latvijā vairs nedrīkst spridzināt kurmjus, mēģināt viņus iznīcināt ar elektrisko strāvu, indēt ar gāzi. Likuma grozījumi sākotnēji paredzēja kurmju pielīdzināšanu kaitīgajiem grauzējiem, tas nozīmētu, ka tos varētu slaktēt bez ierobežojumiem. Taču šī iecere izraisīja milzu sašutumu dzīvnieku aizstāvjos, nevalstiskajā sektorā un izraisīja arī debates parlamentā. Ir izdevies panākt, ka likumprojekta galīgajā versijā kurmju nogalināšanai paredzēti būtiski ierobežojumi. Tagad vienīgā iespēja, ko pieļauj likums, – kurmju ķeršana ar mehāniskām lamatām.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Ināra Mūrniece. Lūdzu!

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Drošība – tas patiešām ir tāds ļoti plašs jēdziens, un Saeimas šodienas sēdē vārds „drošība” un domas par drošību izskanēja faktiski vairākas reizes, un mēs runājām par ļoti būtiskiem likumprojektiem, kas ir saistīti ar drošību. Jo drošība ir ne tikai militārā drošība (un te es varētu pieminēt vienošanos par to, ka 2 procenti no iekšzemes kopprodukta piešķirami aizsardzības jomai, un tas ir ļoti būtisks solis), bet ir runa arī par mūsu bērnu drošību, par mūsu informatīvās vides drošību un arī par citiem drošības aspektiem.

Ir ļoti pozitīvi, ka Saeima strādā un iet uz priekšu jomā, kas saistīta ar dažādu psihoaktīvo vielu pieejamības tālāku ierobežošanu. Otrajā lasījumā ir atbalstīts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””, kas paredz šo kārtību padarīt arvien stingrāku. Mēs redzam, kādu ļaunumu dažādas psihoaktīvās vielas nodara mūsu bērniem, un bērni ir sabiedrības īpaši aizsargājama grupa, tādēļ es esmu ļoti gandarīta par to, ka šī kārtība tiek noteikta arvien stingrāka, jo bērni ir viena no tām sabiedrības grupām, par kuru aizsardzību ir jādomā arī saistībā ar smēķētāju un nesmēķētāju tiesībām.

Ir pieņemts otrajā lasījumā arī likumprojekts saistībā ar tabakas apriti.

Un gribu teikt, ka šis nebūt nav pats pirmais solis, jo arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā... Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību... mēs tiešām strādājām roku rokā, plecu pie pleca un pieņēmām virkni grozījumu, kas pasargā bērnus no tabakas kaitīgo dūmu ietekmes. Šie likuma grozījumi jau ir stājušies spēkā. Protams, ir nepieciešams arī strādāt tālāk un arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikt atbildību par šādiem pārkāpumiem.

Vēl ko gribu teikt. Jā, ir atrasts arī labs, bet... tiešām labs, bet pagaidu risinājums saistībā ar Saeimas vēlēšanām, kas tuvojas. Jo mums rakstīja un zvanīja ļoti daudzi cilvēki, kuri satraucās, ka viņiem ir elektroniskā ID karte, bet ar to nav iespējams balsot. Sakarā ar to tiks izsniegtas vienreiz izmantojamas vēlētāju apliecības, un tās varēs iegūt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Likumprojekts, par kuru es īpaši vēlētos runāt, ir pirmajā lasījumā pieņemtie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie faktiski skar sodus medijiem par mediju darbības, es teikšu, ļoti būtiskiem, tādiem nopietniem pārkāpumiem.

Atgādināšu jau plašāk izskanējušo atgadījumu ar Pirmo Baltijas kanālu, kas pārraidīja aizvadītā gada nogalē raidījumu par notikumiem saistībā ar Lietuvas valsts neatkarības atgūšanas un nostiprināšanas procesiem, un tur tika pausti tādi viedokļi, kas faktiski bija pilnīgā pretrunā ar patiesumu, – tādi melīgi, apmelojoši viedokļi, tādi vienpusēji...

Par šādiem ļoti būtiskiem pārkāpumiem agrāk sods bija 1500 latu, un tādiem medijiem ar pietiekami lielu apgrozījumu un peļņu ļoti ērti bija šos sodus nomaksāt, taču pārkāpumu nevis novērst, bet turpināt.

Gribu teikt, ka mēs par šādiem smagiem pārkāpumiem esam paredzējuši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pašu bargāko sodu, tas ir, 14 tūkstoši eiro, un, ja līdzīgi būtiski pārkāpumi tiek izdarīti vairākkārt viena gada laikā, tad attiecīgo mediju var arī slēgt.

Un gribu uzsvērt: jā, komisija ļoti strādā un pievērš uzmanību tam, kas notiek nacionālajā informatīvajā telpā, jo drošības eksperti mūs brīdina. Šie scenāriji, kādi ir bijuši Gruzijā un kādi ir notikuši Krimā, Ukrainā, ir faktiski ļoti līdzīgi. Vispirms seko, varētu teikt, invāzija mediju un informatīvajā telpā, notiek ļoti smaga cīņa par cilvēku sirdīm un prātiem, un ir ļoti grūti just, kā šī cīņa notiek, jo tad ir viens raidījums, otra programma, trešā, bet, laikam ritot, tas process tomēr sasniedz kritisko masu. Un tikai pēc šī pirmā soļa, kā mums stāsta drošības eksperti, seko nākamie soļi, kas jau ir tādi praktiski soļi un skar jau tādas militāras akcijas. Tā ka gribu teikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ļoti strādā ar mediju vides jautājumiem.

Un noslēgumā es šovakar vēlos jūs visus uzaicināt pulksten 18 uz Kara muzeju, kurā notiek pasākums, kas veltīts Eduarda Berklava simtgadei. Tur varēs tikties ar Eduarda Berklava laikabiedriem un domubiedriem un ieklausīties viņu atmiņās, būs pieejamas arī tādas videoliecības, kā arī Eduarda Berklava tuvinieku dāvātās fotogrāfijas varēs aplūkot izstādē. Tā ka vēlreiz atkārtošu – šovakar pulksten sešos Kara muzejā, Pulvertornī. Nu, ja ir iespēja, tad, manuprāt, tas būtu tāds vērtīgs dienas noslēgums.

Paldies visiem par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Inārai Mūrniecei no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Trešdien, 22.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:30  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
 Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde