Frakciju viedokļi 2014.gada 22.maijā

(27.05.2014.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža noslēdzās Saeimas sēde. Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums „Frakciju viedokļi”, un nākamajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimā šodien tika skatīti vairāki svarīgi jautājumi.

Kā pirmo es gribētu minēt likumprojektu „Mediācijas likums”, kas tika pieņemts trešajā lasījumā. Šis ir viens no tiem likumiem, kuri tapuši ilgā laikā; šis likums savu laimīgo brīdi gaidīja visilgāk, tas ir, faktiski septiņus gadus. Šis likums ir aicināts noņemt ievērojamu daļu slodzes no tiesu sistēmas, kura bieži vien netiek galā ar... sevišķi ar dažādiem civilstrīdiem. Mediācijas likums ļaus izvēlēties konkrētā strīdā starpnieku, ar kura palīdzību abas ieinteresētās, strīdīgās puses varēs šo jautājumu risināt ārpus tiesas, mierīgā ceļā. Apspriešanas un pieņemšanas laikā konkrēti man bija dažas... zināmas šaubas par to, vai šie mediatori, pašreiz esošie, spēs savā starpā normāli sadalīt šo tirgu, un normāli noorganizēt savu pašpārvaldi, ievērojot visu intereses. Nu likums ir pieņemts. Redzēsim, kā viņiem izdosies. Un jācer, ka cilvēki varēs saņemt no viņiem palīdzību.

Otra lieta. Skatījām likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā” otrajā lasījumā. Bija vairāk nekā 90 priekšlikumu, un visi šie priekšlikumi pārsvarā bija vērsti uz to, lai būvniecības nozarē būtu vairāk kārtības un vairāk kontroles, lai nekad vairs nenāktos mums runāt par lielām būvniecības jomas traģēdijām.

Un trešais. Šodien pieņēmām arī izglītības nozares nostādnes nākamajiem sešiem gadiem. Tur ir gan plāns, kā turpmāk attīstīt izglītības sistēmu, gan arī tas, kā efektīvi izmantot Eiropas Savienības līdzekļus, kurus mums iedos nākamajiem sešiem gadiem.

Un pēdējais. Izmantojot situāciju, gribu tomēr visus aicināt piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās, jo nepiedaloties jūs palielināt varbūtību, ka Eiroparlamentā var nokļūt Latvijai tomēr ne pārāk draudzīgi spēki. Un tāpēc aicinu: izdariet savu izvēli par labu tiem, kuru reālo darbu jūs jau esat paši redzējuši!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Valdim Dombrovskim. Lūdzu!

V.Dombrovskis (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji. No VIENOTĪBAS puses es vēlētos uzsvērt sekojošus šodien Saeimas sēdē izskatītus jautājumus.

Šodien Saeima trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja jauno Mediācijas likumu, kas turpmāk noteiks mediācijas tiesisko regulējumu, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā, tādējādi arī atslogojot tiesu sistēmu.

Šodien izskatījām arī divus jautājumus saistībā ar būvniecību. Pirmkārt, pieņēmām grozījumus likumā „Par policiju”, kuri paredz, ka policijai būs jāpalīdz būvinspektoriem iekļūt būvobjektos, ja būs pamatotas aizdomas par patvaļīgu būvniecību, kas apdraud cilvēku dzīvību. Un, otrkārt, otrajā lasījumā izskatījām jauno Būvniecības likumu. Ir plānots, ka tas stāsies spēkā šī gada oktobrī. Pašreiz likumprojekts tiek precizēts un pilnveidots, ņemot vērā diemžēl arī Zolitūdes traģēdijas mācības. Likumprojektā ir paredzēta arī būvniecības valsts kontroles biroja izveide un precizēta arī pašvaldību būvvalžu kompetence.

Šodien trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstījām grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kuri paredz iespēju plašāk izmantot zemessargus NBS funkciju izpildē un uzlabot arī zemessargu apmācības iespējas. Zemessargi turpmāk tiks plašāk izmantoti NBS komandieru noteikto un Aizsardzības ministrijas apstiprināto kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkciju veikšanā, un tāpat zemessargus varēs iesaistīt noteiktu militāru kursu apguvē no darba vai mācībām brīvajā laikā uz periodu līdz 90 dienām gadā. Līdz šim tās ir bijušas tikai 30 dienas gadā. Šie grozījumi ir diskutēti un pieņemti, ņemot vērā arī situāciju Ukrainā un virzību uz Latvijas aizsardzības spēju pilnveidošanu.

Un kā pēdējais būtiskais jautājums jāuzsver Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2012.gadam pieņemšana. Tātad ir noteikti galvenie virzieni, kādos attīstīsies mūsu izglītības sistēma turpmākajos gados.

Papildus vēlos uzsvērt, ka jau tagad ir sākušās Eiroparlamenta vēlēšanas, līdz ar to VIENOTĪBAS vārdā aicinu iedzīvotājus būt aktīviem, piedalīties vēlēšanās, neatstāt šo izvēli citiem, jo neiešana uz vēlēšanām faktiski nozīmē to, ka izvēli jūsu vietā izdarīs kādi citi vēlētāji.

Un, protams, aicinu balsot par tiem pārstāvjiem, kas var un spēj pārstāvēt Latvijas intereses Eiropā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Dombrovska kungam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti uzskata, ka valstij ir jākompensē vecākiem daļa no izdevumiem par bērnu nodarbībām – sporta nodarbībām un nodarbībām pulciņos. Tāpēc mūsu frakcija ir iesniegusi grozījumu likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz, ka vecākiem, kuri apmaksā savu bērnu nodarbības sportā un interešu izglītības programmās, valsts kompensē daļu no šiem izdevumiem.

Pašlaik iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā savu izdevumu deklarāciju par iepriekšējā gadā saņemtajiem medicīnas pakalpojumiem un izglītību un saņemt atpakaļ daļu no samaksātā. Sniegdama iedzīvotājiem nodokļa atvieglojumus, valsts tādā veidā stimulē iedzīvotāju ieguldījumus savas veselības un izglītības uzlabošanā.

Mēs uzskatām, ka jāpaplašina attaisnoto izdevumu saraksts, papildinot to ar bērnu sporta nodarbībām un interešu izglītības programmu, pulciņu, dažādu studiju apmeklēšanu.

Pašlaik vecāki par šādām bērnu nodarbībām mēnesī samaksā vidēji no 40 līdz 60 eiro, un daudzām ģimenēm tā ir visai ievērojama summa. Iespēja daļu no gada laikā samaksātā saņemt atpakaļ vecākiem būtu stimuls sūtīt bērnus nodarboties deju, zīmēšanas pulciņos, futbola, hokeja vai cīņas sporta sekcijā. Bērniem un pusaudžiem saturīgi un lietderīgi jāpavada brīvais laiks. Pirmkārt, tas veicina bērnu talantu un spēju attīstību, palīdz viņiem profesijas izvēlē. Otrkārt, pusaudžu brīvā laika organizēšana ir būtiskākais profilakses pasākums cīņai pret to pašu legālo narkotiku izplatību. Tāpēc valstij ir ar visiem spēkiem jāveicina bērnu nodarbinātība brīvajā laikā, tostarp arī nosakot nodokļa atlaides vecākiem.

Diemžēl koalīcija šodien noraidīja šo „Saskaņas Centra” ieceri. Tas nozīmē, ka varas partijas nevēlas stimulēt iedzīvotāju ieguldījumus savas veselības un izglītības uzlabošanā, sniedzot cilvēkiem nodokļu atvieglojumus.

Un es aicinu nākamos runātājus publiski paskaidrot radioklausītājiem savas rīcības motīvus.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

„Frakciju viedokļus” turpina Reformu partijas frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

J.Viļums (RP).

Sveicināti, cienījamie radioklausītāji un visi tie, kas klausīsies šo audioierakstu! Tā jau tas ir iespējams... to iespējams izdarīt pēc tam Saeimas mājaslapā, vienmēr jums izdevīgā laikā.

Atbildu pavisam īsi uz iepriekšējā runātāja repliku. Protams, mēs visi vēlamies, lai mūsu valstī būtu mazāki nodokļi un katram cilvēkam būtu iespēja vairāk rīkoties ar saviem līdzekļiem gan bērnu audzināšanā, gan citās savās privātajās vajadzībās, bet meklēsim, protams, arī risinājumu, lai kopējais valsts budžets nesabruktu un mēs varētu turpināt stabili attīstīt tomēr arī mūsu kopējo ekonomisko sistēmu un lai varētu uzņēmēji attīstīties.

Bet, manuprāt, svarīgākais jautājums, kas šodien tika apspriests Saeimas sēdē, bija Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam. Skaidrs, ka pamatnostādnes tika apstiprinātas būtībā tādēļ, lai mēs varētu pēc iespējas ātrāk un, cerams, labāk apgūt Eiropas Savienības līdzekļus. Kā zināms, Latvijā ir ļoti daudz šādu dokumentu, kas tiek saukti par pamatnostādnēm, bet tikai izglītības pamatnostādnes tiek apstiprinātas Saeimā. Un, protams, mēs visi apzināmies šī jautājuma svarīgumu. Bet, kā jau teicu, šis dokuments tomēr ir pamatā vērsts uz līdzekļu apgūšanu, un būtu naivi domāt, ka ar šī dokumenta apstiprināšanu mēs tagad esam visas problēmas atrisinājuši un ka viss ir izdarīts. Varbūt ir tieši otrādi. Tagad gan Saeimas deputātiem, gan nevalstiskajām organizācijām, gan citiem interesentiem ir jāturpina uzmanīgi sekot tam, ko darīs un kā strādās Izglītības un zinātnes ministrija un kādu rīcības plānu tā piedāvās, cerams, jau vistuvākajā laikā.

Un no savas puses vēlos uzsvērt, ka ļoti svarīgi ir nodrošināt šajā dokumentā, izglītības pamatnostādnēs, nosauktās reģionālās atšķirības... reģionālo atšķirību mazināšanu, tātad reģionālo augstskolu saglabāšanu. Manuprāt, arī reģionos profesionālajai izglītībai ir jābūt kvalitatīvai un faktiski vēl kvalitatīvākai nekā Rīgā, jo Rīgā tomēr... uz Rīgu, kā mēs zinām, pamatā dodas studēt... iegūt tieši augstāko izglītību. Bet būtu īpaši svarīgi nodrošināt kvalitatīvas profesionālās iemaņas reģionos.

Ministre šodien norādīja, ka ļoti svarīgi nodrošināt principu, it kā visiem labi zināmo principu: labu izglītību ikvienam! Un cerēsim, tiešām cerēsim, ka tas tiks nodrošināts, kā jau teicu, skolēniem ne tikai Rīgā, bet arī ārpus tās, tātad reģionos, it sevišķi pierobežas teritorijās. Un galu galā – arī skolotājs nav vainīgs, ka viņam ir jāstrādā pierobežā un viņš nevar dabūt šīs labās, augstās piemaksas no pašvaldības, kuras saņem Rīgas un Pierīgas pašvaldību skolu skolotāji.

Vēlos arī pavisam īsi atgādināt izslavētos Ulmaņlaikus: tad tieši pierobežā tika celtas skolas un tur strādājošajiem skolotājiem bija īpašas piemaksas par to, ka viņi dara savu darbu, jo, kā tagad norādīja arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja, tieši izglītība ir tā joma, kurā mums ir jāiegulda nežēlojot, jo tā ir svarīga; tas ir svarīgi ne tikai mūsu izaugsmei, bet galu galā arī mūsu valsts aizsardzības nodrošināšanai.

Vēlos pavisam īsi izstāstīt, informēt arī par to, ka izglītības jomā ir izdarītas arī labas, patīkamas lietas. Piemēram, pavisam nesen ir prezentēta pirmā interaktīvā latgaliešu ābece, ar kuras saturu var iepazīties jebkurš interesents Latviešu valodas aģentūras mājaslapā.

Vēl vēlos „piezīmēt” tādu viedokli: labi, ka pēdējos gados esam spējuši atrast daudz līdzekļu dažādu infrastruktūras objektu celtniecībai gan skolām, gan augstskolām, bet dažreiz ar maziem līdzekļiem mēs varam panākt vēl labāku efektu. Pats zinu, ka, piemēram, dažās skolās, kas ir celtas tajos pašos Ulmaņlaikos, varbūt nav nepieciešams nosiltināt sienas, bet vienkārši pietiktu ar logu nosiltināšanu, lai panāktu efektu.

Noslēgšu ar savu... šo viedokli, kas ir gan mans, gan lielā mērā arī visas frakcijas deputātu viedoklis: tiešām gaidīsim Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto dokumentu, kas būs rīcības plāns un kas varētu vislabāk nodrošināt Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam vislabāko ieviešanu.

Paldies jums par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam no Reformu partijas frakcijas.

Un nākamā šodien runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Vineta Poriņa. Lūdzu!

V.Poriņa (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie klausītāji! Kā jau kolēģi minēja, būtiskākais (arī manuprāt) Saeimas šīsdienas sēdē bija notikums, ka mēs apstiprinājām Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam. Vairāki no Nacionālās apvienības runāja par tik ļoti būtisku jautājumu kā pāreja uz izglītību latviešu valodā mazākumtautību skolās. Arī es Saeimas šīsdienas sēdē minēju to, ka šī pāreja, kas ir plānota uz Latvijas simtgadi 2018.gadā, 28 gadus pēc neatkarības atgūšanas, ir – gluži tāpat kā latviešu kā valstsnācijas minēšana Satversmes preambulā – pašdefinēšanās jautājums un attieksmes jautājums pret savu valsti un tās valstsnāciju.

Skaidrs, ka skolotāji šādai pārejai ir sen sagatavoti, jo formāli taču visi pārvalda latviešu valodu augstākajā pakāpē. Un tieši mazākumtautību skolu skolotāju tālākizglītībā ir ieguldīti vislielākie līdzekļi – gan Latvijas valsts, gan citu Eiropas valstu līdzekļi.

Man, izglītības darba grupā strādājot pie Laimdotas Straujumas valdības deklarācijas izveides, bija redzama šī kopīgā vienošanās ar pārējām koalīcijas partijām, ko mēs veicām, un Koalīcijas līguma finālā tika pausta šāda apņemšanās (es citēju): „Sagatavosim tiesisko regulējumu un izvērtēsim ekonomisko un sociālo pamatojumu, lai 2018.gada 1.septembrī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāk apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras ir nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.” (Citāta beigas.)

Protams, ka varētu vēlēties, lai šāds apgalvojums parādītos arī tik respektablā dokumentā kā Izglītības attīstības pamatnostādnes. Bet, tā kā tas netika izdarīts šajā dokumentā un arī valdības deklarācijā ir minēta virzība uz to, ka šī valdība izstrādās jaunu mazākumtautību izglītības programmu tieši attiecībā uz pirmsskolām, mēs sekosim līdzi gan tam, kā valdība tur savus solījumus, gan arī tam, kā to dara Izglītības un zinātnes ministrija.

Otrs būtiskais jautājums ir par vērtībizglītību. Jāņem vērā tas, ka demogrāfi jau sen brīdina, ka pieaugošā depopulācijas tendence Latvijā kļūst bīstama valsts pastāvēšanai un gandrīz puse no laulībām tiek šķirtas, pieaug bezatbildība vecāku vidū, un arī fakts, ka demogrāfi brīdina (izsakoties Ilmāra Meža vārdiem): „Latvijas demogrāfiskais liktenis tiks izlemts nākamajos 25 gados, jo, ja šajā laikā latvieši savus demogrāfiskos ieradumus nespēs mainīt, tad nostiprināsies lavīnveida samazinājums un līdz 21.gadsimta beigām latvieši Latvijā paliks par niecīgu minoritāti, kuras valodas un kultūras saglabāšanas iespējas būs praktiski nereālas.” (Citāta beigas.)

Kā zināms, situācija skolās ir tāda, ka jaunieši tiek ļoti vispusīgi sagatavoti seksuāli reproduktīvajos jautājumos, seksuāli reproduktīvās veselības jautājumos, bet mazāk mācību saturā tiek uzsvērta atbildība savstarpējās attiecībās, bērniem atvērta ģimene un laulības jautājumi un tātad arī tāds būtisks jautājums kā cilvēka piederība Latvijai un tradicionālā kultūra un tās nozīme cilvēka mūža garumā. Tāpēc arī Nacionālā apvienība jau vairākus gadus virza jautājumu un ideju par dzīvesziņas (mācību priekšmeta vai moduļa) ieviešanu mācību saturā. Un, izstrādājot Izglītības attīstības pamatnostādnes, vairākās komisijas sēdēs izskanēja Izglītības un zinātnes ministrijas solījums, ka šāda mācību priekšmeta nepieciešamība ir aktuāla un ka Izglītības un zinātnes ministrija, respektējot sabiedrības pieprasījumu, to iekļaus šo izglītības pamatnostādņu rīcības plānā. Arī šis ir pozitīvs solījums, par kuru mēs esam gandarīti, un sekosim līdzi arī tam, kā šis solījums tiek realizēts praksē.

Nobeigumā es gribu aicināt ikvienu šonedēļ veikt savu izvēli Eiropas Parlamenta vēlēšanās – noteikti nepalikt mājās un aiziet un piedalīties ar savu balsi.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Vinetai Poriņai.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Trešdien, 22.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
 Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde