Frakciju viedokļi 2013.gada 18.aprīlī

(22.04.2013.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajai šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ilonai Jurševskai. Lūdzu!

I.Jurševska (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien viens no sabiedrībā aktuālākajiem jautājumiem ir pensiju indeksācijas atsākšana jau šogad, kas tika apturēta ekonomiskās krīzes dēļ. Un šim jautājumam Saeima pieskārās. Arī šodien darba kārtībā bija iespēja runāt par šo jautājumu, bet diemžēl, jāsaka, pavisam īsu brīdi un arī pavisam nedaudz. Pastāstīšu – kādēļ.

Valdība stāsta, ka krīze ir beigusies. Taču lielākā daļa iedzīvotāju un sabiedrības to neizjūt, tostarp arī pensionāri, kuri spiesti izdzīvot ar niecīgām pensijām. Un, ņemot vērā, ka šobrīd pensionāri ir saņēmuši jau zināmus solījumus attiecībā uz pensiju indeksāciju, tomēr tie pagaidām vēl ir tikai solījumi un tiek pavadīti ar vārdiem „iespējams”, „visticamāk”. Un kas ir svarīgi? Nav zināms arī, par cik lielu summu pensijas tiks palielinātas, ja šobrīd valdība izpildīs savu solījumu un pensiju indeksāciju tiešām oktobrī arī atsāks. Ja valdība ņems vērā pensionāru organizāciju prasīto un oktobrī pensijas indeksēs par visu iesaldēto periodu, tas varētu nozīmēt, ka pensiju apmērs palielinātos par 7 procentiem. Taču, ja valdība ieplānos tikai ikgadējo indeksāciju un tas tiks ņemts vērā, skatoties tikai uz faktisko patēriņa cenu jeb inflācijas indeksu, tad šis palielinājums varētu būt ļoti neliels vai pat nekāds. Jo pirms plānotās iestāšanās eirozonā, kas ir paredzēta nākamā gada janvārī, visticamāk, valdība darīs visu iespējamo, lai inflācijas rādītājus noturētu zem viena procenta. Un šajā gadījumā indeksācija nesniegs nekādu ieguldījumu pensiju palielināšanā. No kā, protams, izriet, ka 2014.gads var izrādīties īpaši smags pensionāriem, jo, ieviešot eiro un pensijām paliekot esošajā līmenī, protams, dažādu preču un pakalpojumu cenas, visticamāk, arī pieaugs.

Atgriežoties pie šodienas sēdes, jāteic, ka tika skatīts jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja likumprojektu, kas bija iesniegts un bija vērsts tieši uz pensiju apmēra palielināšanu. Šis likumprojekts paredzēja pensiju neapliekamā minimuma paaugstināšanu no šobrīd esošajiem 165 latiem uz 200 latiem mēnesī, sākot jau ar 2014.gadu. Un, ja tas būtu atbalstīts no valdošās koalīcijas puses, tieši vismazāko pensiju saņēmēji saņemtu vislielāko atbalstu no valsts, sākot jau ar 2014.gadu. Taču, kā jau es minēju, valdošā koalīcija šo likumprojektu noraidīja.

Ir jāatzīst, ka pensionāriem, kuriem ir nelielas pensijas, valsts palīdzība un atbalsts ir visvairāk nepieciešams, jo viņu materiālais stāvoklis ir neapskaužams. Taču nav pieņemami tas, ka joprojām no pozīcijas puses vairāk ir dzirdamas runas par konstruktīvu dialogu, nekā redzams reāls darbs.

Es gribu vēlreiz atkārtot un uzsvērt, ka Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta Latvijas Pensionāru federācijas uzsākto parakstu vākšanas kampaņu pensiju indeksācijas atsākšanai jau no šī gada oktobra un par periodu, kopš indeksācija tika iesaldēta 2009.gadā. Un tas nozīmē pensiju palielinājumu 7 procentu apmērā. Man ļoti svarīgi ir vēlreiz atgādināt to, ka jau pagājušā gada 24.septembrī Zaļo un Zemnieku savienība paziņoja, ka pensiju indeksācijai atbilstoši likumdošanai ir jānotiek katru gadu. Un jau tad mēs rosinājām indeksāciju atsākt, sākot jau ar 2013.gadu. Jau tad, pagājušā gada rudenī, Zaļo un Zemnieku savienība aicināja valdību 2013.gada budžetā paredzēt līdzekļus pensiju indeksācijai un koalīcijas pārstāvjus būt atbildīgiem pret mazāk aizsargāto sabiedrības daļu un paralēli gandarījumam par straujiem ekonomikas attīstības tempiem nepasliktināt dzīves līmeni apmēram pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju.

Zaļo un Zemnieku savienība jau trīs reizes ir gatavojusi un iesniegusi Saeimā likumprojektus „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” saistībā ar pensiju indeksācijas atsākšanu un indeksēšanu divas reizes gadā – 1.aprīlī (ņemot vērā faktisko patēriņu cenu indeksu) un 1.oktobrī (ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un vēl klāt 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem). Taču, man jāsaka, diemžēl valdošā koalīcija arī šos likumprojektus visas trīs reizes nav atbalstījusi – tieši tāpat kā šodien likumprojektu par neapliekamā minimuma paaugstinājumu.

Noslēgumā es gribu novēlēt radioklausītājiem, it īpaši pensionāriem, lai valdības solījumi rezultētos arī reālos darbos. Un tas arī šogad nepaliks, kā mēs dzirdam, tikai konstruktīva dialoga līmenī, bet, visticamāk, pensionāri labo ziņu par pensiju indeksāciju saņems jau samērā drīz un nākamais gads vainagosies ar reālu pensijas pieaugumu.

Paldies. Un lai jums saulainas brīvdienas!

Vadītāja. Paldies Ilonai Jurševskai, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei.

Nākamā runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Ināra Mūrniece. Lūdzu!

I.Mūrniece (VL – TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimā bija karstas debates par likumiem, kas skar nacistiskās Vācijas un bijušās PSRS un padomju sociālistisko republiku simbolikas lietošanu. Tika iesniegti grozījumi, kas paredzētu vienādot aizliegumus attiecībā uz totalitāro režīmu simbolikas izmantošanu. Tomēr šodien pēc Reformu partijas un „Saskaņas Centra” iniciatīvas tika atcelta steidzamība šiem grozījumiem. Tas ir pilnībā nesaprotami, jo šīs normas ir jau spēkā – tās ir spēkā kopš 1997.gada likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Ar to piemērošanu policijai līdz šim nekādu neskaidrību nav bijis. Un mēs konsultējāmies arī ar augstām iekšlietu sistēmas amatpersonām, ar policijas ģenerāļiem, un saņēmām konceptuālu atbalstu, ka nekādu būtisku neskaidrību ar šā likuma piemērošanu policijai nebūtu.

Gribu uzsvērt, ka šīs normas, kas aizliedz abu noziedzīgo režīmu simboliku, jau ir spēkā vienā likumā, un mēs tās gribējām iekļaut arī likumā par publiskiem izklaides un svētku pasākumiem, protams, paturot prātā, ka tuvojas 9.maijs, kad Latvijas sabiedrība tiktu šķelta, izmantojot totalitāro režīmu simbolus. Mūsu uzdevums ir vienot Latvijas iedzīvotājus zem sarkanbaltsarkanajiem Latvijas karogiem. Gribu arī uzsvērt, ka šorīt intervijā Valsts prezidents Andris Bērziņš izteica konceptuālu atbalstu šo abu noziedzīgo režīmu simbolikas aizliegumam, un gribu arī uzsvērt, ka SAB direktors Jānis Kažociņš brīdina par to, ka kaimiņvalsts vēlētos gūt lielāku ietekmi mūsu valstī, un šie brīdinājumi ir jāuztver ļoti nopietni. Totalitāro režīmu simbolika ir jāaizliedz, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija bija gatava to izdarīt. Līdz šim aizliegt šo totalitāro režīmu simbolikas izmantošanu pilnībā ir traucējis tikai pašu latviešu kūtrums, gļēvums, pārprasta miermīlība un nespēja līdz galam iestāties par savas valsts vērtībām. Cik ilgi mēs vēl varam ļaut šķelt sabiedrību, izmantojot pagātnes režīmu un totalitāro varu karogus? Ja padomju okupācijas laikā disidenti būtu bijuši ar šādu attieksmi: „Nu labi, mēs kaut ko darīsim, iespējams, bet varbūt pēc gada, diviem gadiem vai pieciem gadiem!” – , tad šodien nez vai mēs dzīvotu neatkarīgā Latvijas valstī. Tātad šis „Saskaņas Centra” un Reformu partijas priekšlikums tomēr radīs sekas, ka 9.maijā mēs pieredzēsim, iespējams, dažādas provokācijas.

Gribu runāt vēl arī par vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Ar gandarījumu varu teikt, ka Saeima šodien pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām”. Šo likumprojektu izstrādājusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un tā mērķis ir atjaunot vēsturisko taisnīgumu un atjaunot to cilvēku godu un cieņu, kuri padomju okupācijas laikā par pretpadomju uzskatiem tika ievietoti psihiatriskajās ārstniecības iestādēs.

Gribu pateikt vēl arī to, ka ir pieņemts trešajā lasījumā likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kas atbalsta vietējās un reģionālās televīzijas. Vietējās un reģionālās televīzijas ir mūsdienās palikušas daudzviet laukos kā unikāli kultūras un sabiedriskās dzīves centri, kā vietējās dzīves saliņas. To programmas ir ārkārtīgi pieprasītas, un reitingi pat pārsniedz nacionālo un komerckanālu reitingus. Šie grozījumi sniegs lielāku atbalstu šīm vietējām un reģionālajām televīzijām, kuru programmas arī veido iedzīvotājos saikni ar Latvijas valsti. Mēs zinām, cik daudzi iedzīvotāji ekonomisku un citu iemeslu dēļ izbrauc no Latvijas. Tā ka izsaku gandarījumu, ka šis likums ir stājies spēkā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības ”Visu Latvijai!” – ”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inārai Mūrniecei.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē bija vairāki ļoti diskutēti jautājumi, un arī kolēģi jūs informēja par tiem. Es vairāk vēlētos savu uzmanību veltīt vienam jautājumam, kas tiek risināts jau kopš pagājušā gada decembra. Proti, tas ir jautājums, kas skar katra iedzīvotāja naudas maku, arī pastarpināti. Tas ir jautājums par grozījumiem Aizsargjoslu likumā, kurus virzīja Reformu partija. Un pamatdoma tātad bija rūpēties par elektroapgādes drošību, un, protams, es to atbalstu, lai cilvēki ziemā nepaliktu bez elektrības, it sevišķi lauku reģionos, kad sasnieg sniegs un šie koki, kas apdraud elektrolīnijas, lūst un pārrauj vadus. Taču no Zemkopības ministrijas puses... es, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, saredzēju tajā visā vienu citu risku. Proti, šīs aizsargjoslas gar elektrolīnijām tika paplašinātas no 13 līdz 60 metriem, un tas, pēc mūsu aprēķiniem, radīja līdz pat 40 000 hektāru jaunu teritoriju, kura būtu jāatbrīvo no šiem bīstamajiem kokiem; tas gadā varētu būt līdz pat 344 000 koku, kubikmetru izteiksmē aptuveni 100 000 kubikmetru. Jāņem vērā, ka Latvijā meža īpašnieku struktūra ir ļoti sadrumstalota: mums ir 150 000 meža īpašnieku. Mēs sarēķinām, ka vidējā platība tad uz katru būtu 8 hektāri. Ir skaidrs, ka šos kokus, kurus nogāž „Latvenergo”... ja tur ir 3 vai 5, vai kādi 10 koki, tad braukt pēc tiem... Ir faktiski ekonomiski neizdevīgi šiem meža īpašniekiem braukt tiem pakaļ un tos kaut kā ievirzīt tautsaimniecībā. Līdz ar to mēs uzskatījām, ka tas ir apgrēcīgi – šādu resursu atstāt zemē sapūšanai, jo tie galu galā ir 100 000 kubikmetru gadā! Situācija ir tāda, ka šobrīd meža nozarē uzņēmēji saka, ka viņiem reāli trūkst resursu. Šī nozare ļoti strauji attīstās. Kā redzam, meža nozare uzstādījusi jaunu rekordu eksportā – tas ir 1,2 miljardi.

Un šī visa kontekstā arī mūsu Zemkopības ministrijā mēs intensīvi jau pusotru gadu strādājam pie zemes efektivitātes programmas – gan pie tā, lai zemi paturētu mūsu valsts iedzīvotāju rokās, neļautu to izpārdot, gan arī pie tā, lai panāktu šīs neapsaimniekotās zemes un resursu efektīvu, maksimālu izmantošanu. Jo šobrīd tā ir tautsaimniecībai zudusi nauda, ko mēs varam atgūt. Un tādēļ arī iepriekš mans priekšlikums bija nodrošināt to, ka meža īpašniekam ir tiesības prasīt, lai „Latvenergo” atpirktu nocirstos kokus centralizētā sistēmā un tādā veidā arī kompensētu zaudējumus meža īpašniekiem. Šie koki nonāktu ekonomikā, pārstrādē. Pārstrāde dod 6 latus no katra kubikmetra.

Tātad koku pārstrādē – 6 lati nodokļos no katra kubikmetra. Manuprāt, ļoti labs priekšlikums.

„Latvenergo” un Ekonomikas ministrija, Reformu partija pret to sāka protestēt, apgalvojot, ka izmaksas pārāk dārgas. Tas varētu celt tarifus, jo „Latvenergo”, kā izrādījās vēlāk, cērt kokus par daudz lielāku summu, nekā vispār ir šo koku vērtība. Un tad arī šis skandāls izcēlās. Es publiskoju datus par to, cik tad patiesībā katrs elektroenerģijas patērētājs, kurš maksā elektrības rēķinu, maksā par šiem nozāģētajiem kokiem. Tas izrādījās summāri līdz pat desmit reizēm lielāks sadārdzinājums nekā... nekā to dara, piemēram, „Latvijas valsts meži”.

„Latvijas valsts meži” identiskos darbos tērē 7 latus uz kubikmetru. Kā redzams no vēstules, kas tika saņemta no „Sadales tīkliem”, tie ir 70 lati uz kubikmetru. Tas kopumā veidotu ietekmi uz tarifu – 3,7 procentu apmērā sadales tarifā. Manuprāt, tas ir nozīmīgs skaitlis. Uz to es vairākkārt vērsu uzmanību Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tā arī nesaņēmu no Ekonomikas ministrijas atbildi, cik tad šis konkrētais priekšlikums... kāda ietekme tam ir uz elektroenerģijas tarifu.

Bet kopumā tātad „Latvenergo” šo priekšlikumu izpildīt nebija spējīgs, ņemot vērā to, ka viņu iepirkumos šī summa vairākkārt pārsniedza to, kas ir citos normālos gadījumos. Līdz ar to darba grupa mēģināja rast pagaidām kaut kādu kompromisu, un kompromiss ir tāds: zemes īpašnieks kokus audzē tā, lai tie potenciāli neapdraudētu infrastruktūras darbību, un, ja šis mežaudzes augstums saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem ir lielāks par attālumu no līnijas ass līdz trases malai, tad mežaudze uzskatāma par infrastruktūru potenciāli apdraudošu un meža īpašniekam ir tiesības izcirst šajā posmā augošos kokus un pēc tam ir pienākums kokus tur stādīt atpakaļ.

Līdz ar to tas ir kaut kāds kompromiss, bet diemžēl neizdevās panākt to, lai šie koki tiktu atpirkti.

Es ļoti ceru uz aktīvu Ekonomikas ministrijas rīcību, arī kontrolējot „Latvenergo” un „Sadales tīklu” iepirkumus, lai šīs summas, kuras tiek tērētas, lai aizsargjoslās pie elektrolīnijām šos bīstamos kokus izcirstu, neradītu elektroenerģijas tarifu sadārdzinājumu un lai tās būtu saprātīgas un atbilstošas tirgus tendencēm.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēnam.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika izskatīts „Saskaņas Centra” sagatavotais likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

„Saskaņas Centra” piedāvājums ir palielināt neapliekamo minimumu pensionāriem no 165 latiem uz 200 latiem mēnesī.

Kādēļ likums ir vajadzīgs un vitāli svarīgs daudzajiem Latvijas cilvēkiem? Pensiju indeksēšana tika apturēta ekonomiskās krīzes dēļ, motivējot to ar budžeta izdevumu samazināšanu. Krīzei beidzoties, pensiju indeksācija joprojām nav atjaunota. Tas, pēc „Saskaņas Centra” domām, nav pieņemami.

2010.gada 20.decembra likums „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” grozīja minētā likuma pārejas noteikumu 41.punktu un paredzēja, ka piemaksu par darba stāžu līdz 1996.gadam piešķir tikai līdz 2011.gada 31.decembrim. Pamatojoties uz minētajiem grozījumiem, no 2012.gada 1.janvāra šīs piemaksas netiek maksātas ne tikai personām, kurām valsts vecuma pensija piešķirta pēc 2012.gada 1.janvāra, bet arī tiem invaliditātes pensijas saņēmējiem, kuriem pēc likuma „Par valsts pensijām” noteiktā vecuma sasniegšanas invaliditātes pensijas vietā tiek maksāta vecuma pensija.

Ar minētajiem likuma grozījumiem tika samazināti invaliditātes un vecuma pensijas saņēmēju ienākumi. Jāatzīmē, ka pensionāri ir tā sabiedrības daļa, kas solidarizējās ar visu sabiedrību krīzes laikā. Taču, krīzei beidzoties, valsts ne tikai neindeksē pensijas, bet ir arī samazinājusi pensionāru ienākumus, atceļot pensiju piemaksas tiem pensionāriem, kuriem valsts vecuma pensija tika piešķirta pēc 2012.gada 1.janvāra. Jo īpaši smags pensionāriem var izrādīties nākamais – 2014.gads, kad, iespējams, tiks ieviests eiro un, pensijām paliekot esošajā līmenī, dažādu preču un pakalpojumu cenas var pieaugt. Pašlaik ikmēneša neapliekamais minimums pensionāriem ir 165 lati. Ar 2014.gadu paaugstinot gada neapliekamo minimumu pensionāriem līdz 2400 latiem, tātad 200 latiem mēnesī, vislielāko atbalstu iegūtu tieši nelielo pensiju saņēmēji. Diemžēl šis „Saskaņas Centra” likumprojekts šodien tika noraidīts. „Pret” nobalsoja VIENOTĪBA, Reformu Partija un Nacionālā apvienība, kuras pensiju jautājumā bārstās ar kailiem saukļiem vien.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs”.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un visu labu!

Pirmdien, 18.februārī
11:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas tikšanās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Yasuhiro Kawaguchi
14:00  Saeimas Prezidija sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196