Frakciju viedokļi 2013.gada 21.martā

(26.03.2013.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šī gada ziemas sesijas pēdējā kārtējā sēde, un turpmākajās „Frakciju viedokļu” minūtēs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem jums pastāstīs Saeimas frakciju pārstāvji.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Eināram Cilinskim. Lūdzu!

 

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

 

Labdien! Šodien sēdē lielākā daļa laika pagāja debatēs par Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Protams, ir ļoti daudz kas paveikts, un ir arī tā, kā norādīja premjers, – ka īstenībā līdz tam, lai šo paveikto varētu izjust katrs iedzīvotājs, paies vēl zināms laiks. Un, iespējams, tas ir tieši tas grūtākais laiks, kad mēs vēl neredzam šī darba augļus.

Debatēs par šo ziņojumu uzstājās arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, kura uzsvēra, ka faktiski visi uzdevumi, kas ir bijuši 2012.gadā, atbilstoši valdības deklarācijai ir paveikti un šobrīd aktīvi tiek strādāts pie 2013.gada uzdevumiem. Ministre norādīja sasniegto gan attiecībā uz Nacionālās bibliotēkas celtniecību, lai šo būvi pabeigtu laikā, gan arī attiecībā uz Dziesmu svētku sagatavošanu. Ministre uzsvēra arī radošo industriju attīstību, un tas ir jautājums, kas tieši ministres laikā ir guvis tādu īpašu virzību.

Runājot par likumprojektiem, jāpiemin „Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, kas ir VARAM izstrādāts likumprojekts un turpmāk tiks skatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Likumprojekta „Enerģijas dzērienu aprites likums” izskatīšana parādīja, ka iespējama laba sadarbība starp visām Saeimas frakcijām, bet, protams, lai sasniegtu galarezultātu, būs vēl liels darbs jāiegulda.

Lielāka diskusija radās par likumprojektu „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām”. Saeima, dažādi balsojot, nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu tālākai skatīšanai, taču šinī gadījumā vairāk ir diskusija nevis par būtību, bet par juridiskām niansēm, kā to izdarīt ātrāk un pareizāk.

Gribu arī pieminēt pirmajā lasījumā pieņemtos grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kuri varbūt nav tik ļoti nozīmīgi – nosaka deputāta atlīdzības kārtību. Sākumā likumprojekts izraisīja diezgan lielas diskusijas un atšķirīgus viedokļus, taču, pie tā strādājot darba grupā un iesaistot juristus, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, galu galā ir izdevies nonākt pie varianta, kurš vairs nerada nopietnas domstarpības, un es ceru, ka arī šo likumprojektu izdosies pietiekami ātri sakārtot turpmākajos lasījumos.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Eināram Cilinskim – Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt par to, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija sagatavojusi grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kam jānovērš pastāvošā sociālā netaisnība. Pašlaik invalīdi, obligātā kārtā 62 gadu vecumā dodoties vecuma pensijā, zaudē ienākumus. Piemēram, ja invaliditātes pensija bijusi 150 latu mēnesī, tad aprēķinātā vecuma pensija būs vien 130 latu mēnesī.

Situācija, ka invaliditātes pensiju saņēmēji, pārejot uz vecuma pensiju, zaudē ienākumus, izveidojusies tāpēc, ka no 2012.gada 1.janvāra atceltas piemaksas par darba stāžu. Iedomāsimies situāciju: cilvēks vēl līdz 2012.gadam saņēma invaliditātes pensiju, kurā bija ietverta arī piemaksa par darba stāža gadiem. Viņš tādu pensiju tika saņēmis jau vairākus gadus, invaliditāte bijusi piešķirta uz visu mūžu. Cilvēks nestrādāja, jo to neļāva veselības stāvoklis. Vienīgais ienākumu avots bija invaliditātes pensija. Un, lūk, šāds cilvēks kļūst 62 gadus vecs, un viņu obligātā kārtā pārceļ uz vecuma pensiju. Bet vecuma pensijā, ja tā aprēķināta pēc 2012.gada 1.janvāra, neiekļauj piemaksu par darba stāža gadiem, tāpēc cilvēka ienākumi samazinās – iepriekš bija 150 latu liela pensija, tagad ir 130 latu. Pensionāriem 20 latu liels samazinājums! Tā ir ļoti liela nauda, par kuru var izdzīvot veselu nedēļu!

Turklāt gribu uzsvērt: ir runa par cilvēkiem, kam nepieciešamas zāles, un tie ir papildu izdevumi cilvēkiem, kuriem veselības stāvokļa dēļ ir ļoti grūti vai pat neiespējami atrast kādu iespēju piepelnīties papildus, ja nauda pavisam aptrūkusies.

2012.gadā no invaliditātes pensijas uz vecuma pensiju pārgāja aptuveni 1900 cilvēku. Vidēji katrs no viņiem bija uzkrājis 22 darba stāža gadus, par kuriem tagad viņi piemaksu nesaņem. Pašlaik Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzskaitē ir 3 tūkstoši invaliditātes pensijas saņēmēju, kuri šogad kļūs 62 gadus veci. Un arī viņiem ienākumi samazināsies. Šī problēma tuvāko gadu laikā skars tūkstošiem cilvēku, kuriem dzīve jau tā nav viegla.

Uzskatu, ka valsts pienākums ir saglabāt šai cilvēku kategorijai piemaksu par darba stāžu, lai, pārejot uz vecuma pensiju, viņiem nesamazinātos daļa ienākumu.

Līdz ar to esam sagatavojuši atbilstošus grozījumus likumam „Par valsts pensijām”, kurus mēs plānojam iesniegt pēc nedēļas.

Paldies par uzmanību!

 

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Raidījumu „Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

 

K.Seržants (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau dzirdējāt, šodien vissvarīgākais Saeimas jautājums bija Ministru prezidenta ikgadējā atskaite, un ar šo atskaiti, protams, visi var iepazīties pilnā apjomā Saeimas mājaslapā.

Bija cerība, ka premjers varbūt beidzot arī nolaidīsies līdz vienkāršo cilvēku līmenim, diemžēl mēs atkal sagaidījām sausu atskaiti, kas bija pārpildīta ar sausām frāzēm un terminoloģiju, gluži tāda pati bija arī tās būtība un saturs. Viena atkāpe gan bija – neliela Imanta Ziedoņa četrrinde, bet, nu, pārsvarā – kā vienmēr.

Mēs atkal dzirdējām par izaugsmi, attīstību, veiksmes stāstu salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, bet neko nedzirdējām par to, kad un kā šo veiksmes stāstu beidzot izjutīs arī Latvijas iedzīvotāji. Mēs neko nedzirdējām par plānotu vai paredzētu nodokļu politiku nākamajam gadam, mēs nedzirdējām neko par to, kā valdība domā risināt jautājumu par enerģētikas izmaksām, kas šobrīd cilvēkus vienkārši liec pie zemes, bet visa šī problēma ir uzlikta šobrīd uz pašvaldību pleciem.

Pat runājot par tādu sīkumu kā algas pielikumu policistiem, premjers drusku samānījās, jo policistiem pie algas pielika tos līdzekļus, kas agrāk saucās par pārtikas devu, un atšķirībā no tiem laikiem šo pārtikas devas naudu tagad apliek ar nodokli un policisti reāli saņem mazāk nekā pirms tam.

Otra lieta. Bija arī cerība, ka premjers būs rīkojies drusku operatīvāk un šajā savā atskaitē parunās arī kaut ko par to, kas šobrīd notiek Kiprā. Jo Kipras krīze ir jau faktiski nedēļu. Un tā ir ļoti nozīmīga lieta, domājot par to, ka visu laiku fonā mums skan premjera optimistiskie apgalvojumi, ka krīze Eiropā ir beigusies. Un nu šie notikumi liecina, ka tā gluži vis nav.

Otra lieta, ko gribētos tomēr atsevišķi pieminēt attiecībā uz šodienas sēdi, ir tā, ka visas frakcijas, gan izņemot VIENOTĪBU, spēja vienoties par to, ka ir pienācis laiks apzināties enerģijas dzērienu kaitīgumu, un četras no piecām frakcijām parakstīja likumprojektu par to, ka šo dzērienu aprites kontrole būtu jāuzsāk un to tirdzniecība būtu jāierobežo – nedrīkstētu šos dzērienus tirgot cilvēkiem līdz 21 gada vecumam. Kā ar šo likumprojektu veiksies tālāk, rādīs laiks.

Un trešais, ko es gribētu pieminēt, ir jau vairākkārt skanējušie viedokļi par to, kāpēc ZZS šinī gadījumā atbalsta iekšlietu ministra Kozlovska demisiju. Frakcijā nav pilnīgi viennozīmīga viedokļa par to, kas ir šis 16.marts, vai tie ir brīvības cīnītāji vai nav brīvības cīnītāji, bet šinī gadījumā noteicošā ir Kozlovska kunga attieksme, jo atrasties 20 metrus no tās vietas, kur izvietoti šie milzu skaļruņi un strāvas padeves avots, un klausīties, kā skan sirēnas, – nu, tas nav ne ministra, ne vīrieša cienīgi. Un jādomā tā, ka policista aicinājums tomēr ir pirmām kārtām aizstāvēt vājākos, un šinī gadījumā deviņdesmitgadīgie leģionāri bija izteikti vājākā puse salīdzinājumā ar tiem, kas to traci rīkoja, un ministram un Valsts policijas priekšniekam tomēr vajadzēja ar savu autoritāti šo troksni novērst. Un tas ir arī galvenais iemesls, kāpēc mēs šo Nacionālās apvienības iniciatīvu atbalstīsim pirmdien.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēnam.

 

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien, bez šaubām, svarīgākais darba kārtības jautājums, par ko arī bija vislielākās debates Saeimā, bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Un pēc šīs atskaites par paveikto un arī iezīmējot kaut kādas nākotnes ieceres, es kā Zemkopības ministrijas pārstāvis, kā Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, izmantoju arī šo iespēju, lai gan saviem kolēģiem Saeimā, gan sabiedrībai vairāk skaidrotu par to, ko mēs esam paveikuši šī pusotra gada laikā, kopš Zemkopības ministrijas pārziņā esošās nozares ir nonākušas VIENOTĪBAS pārziņā. Un es arī sāku ar raksturojumu par mūsu panākumiem Eiropā. Proti, ļoti svarīgs jautājums ir mūsu lauksaimnieku konkurētspēja, un šeit jāatzīst, ka, protams, ir šis rezultāts: šīs ilgās un smagās sarunas, kurās iesaistījās arī paši lauksaimnieki un aktīvi gan lobēja, gan rīkoja dažādus protesta pasākumus, ir vainagojušās ar panākumiem, protams, ne tādiem, kādus mēs tos iecerējām, bet kopumā, manuprāt, šīs intereses ir pārstāvētas gana labi. Raugi, Eiropas Savienības budžets lauksaimniecībai un lauku attīstībai tika samazināts par 17 procentiem, savukārt Latvija ir panākusi 50 procentu pieaugumu tieši lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Turklāt Latvijai panākts ir straujākais tiešmaksājumu pieaugums visā Eiropas Savienībā. Protams, cīņa vēl nav galā, un, kā mēs redzam, Eiropas Parlamenta deputāti ir atbalstījuši arī mūsu eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes sagatavoto priekšlikumu – septiņgades budžetā piešķirt Baltijas valstu zemniekiem par 500 miljoniem eiro vairāk, nekā to jau šobrīd nolēma Eiropadomē, kur premjerministri vienojās par šo budžetu. Un jāteic, ka šis nav galīgais lēmums un drīz sāksies pēdējais sarunu posms starp visām iesaistītajām pusēm, lai panāktu ātrāku tiešmaksājumu izlīdzināšanu Baltijas valstīm. Es ļoti ceru, ka tas būs mūsu lauksaimniekiem īpaši labvēlīgs. Tas ir mūsu konkurētspējas jautājums.

Tālākajā ieskatā es sniedzu priekšstatu par to, ko mēs esam darījuši tajās tēmās, kuras mēs diezgan skaidri iezīmējām jau arī pirms vēlēšanām, solot konkrētus darbus darīt mūsu Latvijas lauku un lauku attīstības virzienā. Proti, mēs, jau sākot darbu Zemkopības ministrijā, sev skaidri definējām mērķi, ko tagad īstenojam, – attīstīt ražošanu, laukos radīt un attīstīt jaunas darba vietas. Mūsu mērķis ir arī atrisināt jautājumu par šīm zemēm, ko pērk ārzemnieki. Šis jautājums sabiedrībā izraisījis arī ļoti lielu ažiotāžu. Mēs esam diezgan daudz, ļoti daudz darījuši un ieviesuši pasākumus, lai nepieļautu Latvijas zemju izpārdošanu ārzemniekiem.

Runājot par ražošanu un resursiem, jāteic, ka mums ir mērķis reāli līdz 2020.gadam atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā 400 tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, jo, kā mēs redzam pēc prognozēm, 2050.gadā pasaulē būs jau vairāk nekā 9 miljardi iedzīvotāju, un līdz ar to viņi visi būs jāpabaro un pieprasījums pēc pārtikas augs. Un, manuprāt, Latvija atrodas izcilā stratēģiskā vietā, lai mēs izmantotu šo potenciālu. Un, kā mēs redzam, daudz – simtiem tūkstošu hektāru! – zemes netiek izmantots pārtikas ražošanai, un pie tā jautājuma risināšanas mēs arī intensīvi strādājam.

Turklāt, kā jūs visi zināt, ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa atbalstu un aktīvu Valsts prezidenta kancelejas iesaisti mēs esam savākuši arī vairāku ministriju pārstāvjus vienkopus, lai strādātu pie Valsts zemes fonda izveides. Tā ietvaros jau ir pieņemts lēmums par trim svarīgākajiem rīcības virzieniem, lai mēs efektīvāk apsaimniekotu mūsu zemi un arī ilgtspējīgāk to izmantotu, un tie ir: Valsts zemes fonda darbības principu izstrāde, lai lauksaimniekiem nodrošinātu ērtāku un ekonomiski izdevīgāku zemes iegādi un apriti, zemes konsolidācijas veicināšana un ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanas pasākumu ieviešana. Tas viss ir darīts tieši tādēļ, lai atbalstītu lauksaimniecisko ražošanu.

Protams, viens būtisks posms tajā, lai veicinātu mūsu vietējo zemnieku konkurētspēju un attīstītu ražošanu, kā arī bremzētu to, ka dažādi ārvalstu investori un ārvalstu juridiskās personas uzpērk zemes Latvijā, ir tas, ka zemes kreditēšanas programma ir iedarbināta jau pagājušajā gadā. Man tiešām liels gandarījums par to, ka tā tiek veiksmīgi īstenota.

Par citiem darbiem. Es varu pieminēt, ka ļoti nopietni mēs esam strādājuši pie tā, lai panāktu papildus valsts tiešos maksājumus 42 miljonu latu apmērā mūsu zemniekiem. Jāpiemin arī sējumu apdrošināšanas sistēma. Mēs jau pagājušajā gadā budžeta grozījumos panācām 500 tūkstošu latu piešķīrumu lauksaimniecības sējumu un dzīvnieku apdrošināšanai.

Protams, šis jautājums par ārzemniekiem... Mums visiem ir skaidri redzams, cik lielu daļu no zemēm šobrīd viņi izpērk, un tas pamatoti mums nepatīk. Un tāpēc jau pašā, pašā sākumposmā mēs faktiski piešķīrām miljonu latu „Latvijas valsts mežiem”, lai radītu konkurenci tirgū, lai tie, kas ir spiesti pārdot savus meža īpašumus, varētu izvēlēties – pārdot tam, kas piedāvā lielāku cenu un kas, kā visbiežāk gadās, ir ārzemnieks, vai pārdot Latvijas valstij, zinot, ka tas mežs paliek valsts rīcībā un rada lielāku pievienoto vērtību tieši mūsu valsts iedzīvotājiem.

Tālāk. Ar lielām grūtībām, bet tomēr mums ir izdevies pagājušā gada laikā radīt sistēmu, kas, manuprāt, jau bija jārada pirms 20 gadiem un ko skandināvi veiksmīgi izmanto, – tā ir meža īpašnieku kooperācijas sistēma. Tur arī paredzēti atbalsta pasākumi, un būs arī 2014.gadā no Eiropas fondu naudām atbalsta naudas, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi. Es ļoti ceru, ka meža īpašnieki Latvijā tiešām sadarbosies savā starpā, lai noturētu savā īpašumā šo „zaļo zeltu” un to izmantotu tieši tam, lai radītu sev pievienoto vērtību, ienākumus un attīstītu šeit uz vietas ekonomiku.

Tāpat būtisku uzmanību esam pievērsuši arī meliorācijai, un papildus ir piešķirti 572 tūkstoši latu. Un varu teikt jums droši, ka arī turpmāk meliorācijai tiks pievērsta ļoti nopietna uzmanība.

Un pēdējais, ko es vēlos teikt, – ka ir skaidrs, ka šobrīd veikalu plauktos ir pārāk daudz ārvalstu ražoto pārtikas produktu. Un, protams, tas ir tāpēc, ka visu nosaka tirgus: tam, kas piedāvā zemāku cenu, tā produkcija arī vairāk tiek pirkta. Lai veicinātu pārtikas nozares izaugsmi, mūsu vietējo ražotāju konkurētspēju un lai ienākumus mēģinātu paturēt tepat Latvijā, ir sākts arī darbs pie „saprātīgā protekcionisma” (pēdiņās) ieviešanas un tiek plānotas arī izmaiņas iepirkuma procedūrās, lai dotu priekšroku kvalitatīvas vietējās produkcijas ražotājiem. Šobrīd ir izstrādātas rekomendācijas publisko iepirkumu veicējiem, lai veicinātu reģionālo produktu plašāku pārstāvību iepirkumos.

Paldies. Veiksmīgu dienu!

 

Vadītāja. Paldies Edvardam Smiltēnam no frakcijas „VIENOTĪBA”.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēgs Reformu partijas frakcijas deputāte Inga Vanaga. Lūdzu!

 

I.Vanaga (RP).

 

Sveicināti, visi klausītāji! Mana runa arī būs veltīta Saeimas šīsdienas sēdē izskanējušajam Ministru prezidenta ikgadējam ziņojumam par to, kas ir paveikts, un par iecerētajiem darbiem.

Savā ziņojumā es, protams, vairāk pieskaršos izglītības sektora jautājumiem.

Jā, šis Ministru prezidenta ziņojums jau ietver, atspoguļo virkni informācijas, tomēr, jāsaka, jā, arī šī ierobežotā apjoma dēļ nav iespējams tas tīri fiziski – iekļaut vēl virkni gan lielāku, gan mazāku darbu, kas ir veikti izglītības sektorā. Un tāpēc, izmantojot šo iespēju, es gribētu informēt detalizētāk.

Sākšu ar to, kas ir skāris vispārējās izglītības jomu. Šeit arī premjers uzsvēra, ka ir ļoti būtiski, ka ir iedarbināta, iedzīvināta pedagogu kvalitātes novērtēšanas sistēma un ka tā ir sasaistīta ar atalgojumu: tiek maksāts par iegūtajām pakāpēm. Protams, pagaidām ne par visām, tikai par 4. un 5.pakāpi. Bet, kā mēs zinām, no septembra tiks maksāts arī par 3.pakāpi. Un tas ir ļoti būtiski. Un saistībā ar šiem pedagogu konkurētspējas paaugstināšanas un kvalitātes novērtēšanas sistēmas jautājumiem ir arī iesniegti Saeimā priekšlikumi, grozījumi Izglītības likumā, lai arī normatīvo aktu līmenī šos jautājumus sakārtotu.

Ir ļoti būtiski uzsvērt arī to, ka ir iestrādes, lai svešvalodu apguvi nodrošinātu jau no 1.klases 2014./2015.mācību gadā. Turpinās darbs, bet jau ir arī iestrādes pamatizglītības standartā, lai skolām būtu iespējas akcentēt tās lietas, kuras ir, pēc skolas prāta izvērtējot, būtiskākas. Ir sakārtoti jautājumi par centralizēto eksāmenu kārtošanu, par to, kā šo noslodzi izlīdzināt, lai būtu šis pakāpeniskums ievērots.

Svarīgs ir arī darbs pie jautājuma par asistenta pakalpojumu nodrošināšanu visās izglītības iestādēs... jāsaka gan – izņemot augstākās izglītības iestādes, jo te ir... tas ir saistīts ar iekļaujošās izglītības veicināšanu; tiek nodrošināts šis pakalpojums izglītojamiem ar īpašām vajadzībām, lai viņi varētu sekmīgāk integrēties izglītības iestādēs. Un, lai būtu pieejamāks šis pakalpojums, būtiski ir arī tas, ka 672 skolas ir saņēmušas šo datortehniku, kas bija paredzēta Eiropas fondu ietvaros. Jā, mēs zinām, bija virkne problēmu ar šo datortehnikas saņemšanu, bet viss ir raiti virzījies, un šis jautājums arī ir sekmīgi atrisināts.

Jāuzsver šeit arī tas, ka digitālo mācību līdzekļu konkurss bija un arī turpmāk būs. Tas turpināsies. Pedagogi, nevalstiskās organizācijas to ļoti sekmīgi izmantoja; tur bija atklātā konkursā iespējams pieteikties, un tika vērtēts – un ar pozitīviem rezultātiem.

Saistībā ar vispārējo izglītību gribētos teikt, ka tie darbi, kas vēl darāmi... Protams, vēl virkne darbu ir priekšā, bet īpaši vēlos akcentēt mazo skolu programmas jautājumus, kuri arī šonedēļ tieši Izglītības un zinātnes ministrijā bija dienaskārtībā. Jāpiemin arī veselības mācības jautājumu stiprināšana (īpaši – profesionālās izglītības iestādēs) un arī karjeras izglītības jautājumu stiprināšana, par kuriem es nedaudz vēlāk informēšu.

Profesionālās izglītības jomā būtiski ir tas, ka ir paaugstināti kritēriji, lai iegūtu profesionālās izglītības kompetences centra statusu. Tātad Ministru kabineta noteikumi ir pilnveidoti. Un likumu kontekstā jāsaka, ka mēs Saeimā esam pilnveidojuši Profesionālās izglītības likumu saistībā ar iestāžu nosaukumiem un iestāžu veidiem. No finansiālā aspekta, gribētos tiešām vēlreiz akcentēt šos ERAF līdzekļus, kuri mums ir jāapgūst līdz 2015.gadam, un virkne izglītības iestāžu ļoti sekmīgi apgūst šos 130 miljonus, kas ir uz 26 profesionālās izglītības iestādēm, un tā ir tiešām liela artava, lai sakārtotu šo sektoru un skolas būtu atbilstošas, modernas, darba tirgus prasībām atbilstošākas.

Un, jāsaka, tiek nopietni strādāts arī pie tā, lai mēs veicinātu īpaši jauniešu izvēli par labu profesionālās izglītības iestādēm un virzītos uz proporciju, proti, lai izglītojamie vispārējās izglītības iestādēs un profesionālajās izglītības iestādēs būtu proporcijā 50 pret 50.

Arī profesionālās izglītības kontekstā būtiski ir stiprinājusies sadarbība ar darba devējiem, virzoties uz jautājumiem, kas skar šos duālās izglītības jautājumus, proti, stiprināt to praktisko pusi, lai vairāk ir šo izglītojamo prakses vietās un lai darba devēji ir atvērtāki šo profesionālo prakšu nodrošināšanai.

Nākamie, ko gribētos pieminēt, ir karjeras izglītības jautājumi – tiek izstrādāta jauna koncepcija. Nozīmīgs ir virssaistību pārdalījums – 1,4 miljoni, kas mums ir jāapgūst līdz 2015.gadam, lai stiprinātu, nodrošinātu karjeras izglītības pakalpojumus izglītojamiem, lai nodrošinātu viņiem pārdomātāku tālākā izglītības ceļu izvēli. Un tas arī, protams, ietekmē tālākos mūžizglītības, tālākizglītības soļus.

Par augstāko izglītību. Kā mēs zinām, ir īstenots projekts par studiju virzienu izvērtēšanu, kam pakārtota bija Ministru kabineta noteikumu izstrāde. Mēs pārejam uz jaunu kārtību. Un arī šajā ziņā jau notiek praktiskās iestrādes.

Jāsaka, ka ministrijā ir izstrādāti arī jauni Ministru kabineta noteikumi par studiju programmu licencēšanu. Tiek strādāts arī pie Augstskolu likuma pilnveides saistībā ar valodu lietojumu un augstskolu padomju izveidi. Šodien arī kolēģi savās runās minēja augstākās izglītības sektora stiprināšanu, un šeit es gribu teikt, ka tiek rūpīgi strādāts, lai sekmētu ministrijas pārstāvniecību, augstskolu pārstāvniecību virknē izstāžu, lai veicinātu augstākās izglītības eksportu, lai mēs maksimāli piesaistītu gan studējošos, gan arī ārvalstu lektorus studijām mūsu valstī. Un jāsaka arī, ka ir būtiska sadarbība starp Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju un darba devējiem, lai mēs nodrošinātu to, ka mēs varam izsekot, kā augstskolu beidzēji ir iekļāvušies darba tirgū un vai strādā atbilstoši tai studiju programmai, tai specialitātei, ko viņi ir ieguvuši. Tas arī ir būtisks solis, lai mēs redzētu, kā absolventi integrējas darba tirgū.

Par zinātni. Jā, šodien es un arī kolēģi runāja par zinātnes jomu. Tas ir ļoti, jāsaka, sāpīgs jautājums, bet šeit ir arī ļoti nopietnas iestrādes saistībā ar zinātnisko institūciju izvērtēšanu. Visi līgumi, tehniskie līgumi, ir noslēgti, un sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomi šī izvērtēšana tiks nodrošināta.

Jāuzsver ir arī šie virssaistību līdzekļi – 20 miljoni, kas nav mazsvarīgi; tas ir kopā panākts un novirzīts zinātnes sektoram. Un ir arī pēdējo mēnešu ietvaros veiktas nopietnas iestrādes pie tā sauktās BIRTI jeb Baltijas inovatīvās pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūras izveides, un tā ir pārrobežu sadarbība, lai stiprinātu tieši Baltijas reģiona nozīmi, lomu, kapacitāti zinātnes jomā.

Kontekstā ar normatīvajiem aktiem gribētos akcentēt, ka ir sakārtoti Zinātniskās darbības likumā jautājumi, kuri attiecas uz tiesībām uz izgudrojumiem (jautājumi par to, kā šīs mantiskās tiesības sadalās, ņemot vērā, par kādiem līdzekļiem izgudrojums veikts), un ir arī sakārtoti jautājumi par to, lai šo pētniecības rezultātu komercializācija būtu sekmēta.

Un tagad vēl īsumā par sportu. Sporta politikas pamatnostādnes ir izstrādātas un tiks izskatītas, arī infrastruktūras izvērtēšana ir veikta un koncepcija izstrādāta. Ļoti nozīmīgi ir tas, ka ir sakārtoti jautājumi par finansējuma sadali, kā arī kapitālsabiedrību ziedojumu... šo finansējumu sadali, lai tie būtu caurspīdīgi, redzami un sadalīti pēc visiem zināmiem un caurskatāmiem kritērijiem.

Jāsaka arī, ka ļoti nozīmīgi, ka ir vienādota naudas balvu piešķiršana par izciliem sasniegumiem sportā. Un šeit ir akcentēti paraolimpieši, lai būtu vienādota arī balvu sistēma un viņi netiktu apdalīti.

Par jaunatni. Jāsaka, ir nozīmīgs tas, ka ir sniegts atbalsts pašvaldībām, lai būtu jaunatnes centru vairāk, lai būtu iesaistīti kompetenti speciālisti un būtu arī materiāltehniskā bāze pilnveidota, brīvprātīgā darba jautājumi aktualizēti un sakārtoti. Un paredzēta ir arī virkne projektu gan pieredzes apmaiņai, gan arī apmācības programmām. Un te visas jauniešu organizācijas aicinām būt aktīvām un iesaistīties piedāvātajos projektos.

Par valodas lietām. Ir sakārtota virkne normatīvo aktu, lai īstenotu reemigrācijas programmu un tātad valodas apgūšanu ārvalstīs... Būtiski ir sakārtoti Ministru kabineta noteikumi, lai tiem, kas atgriežas, it īpaši bērniem, izglītojamiem, būtu individuālie plāni, lai viņi sekmīgāk varētu atkal apgūt... sākt vai turpināt izglītības gaitas tepat Latvijā. Tātad paredzēta būs naudiņa projektiem diasporām – mācību līdzekļiem, semināriem, nometnēm, kā arī valodas apguvei. Tas ir ļoti nozīmīgi, lai mēs stiprinātu saikni ar mūsu tautiešiem ārvalstīs. Un ļoti svarīgi ir uzsvērt, ka ir šādas 100 izglītības iestādes 21 valstī; tās saņem atbalstu no mūsu valsts budžeta līdzekļiem un arī no fondiem, lai viņi varētu šīs kultūras un valodas lietas uzturēt un stiprināt, neesot savā dzimtajā valstī.

Tas īsumā būtu viss. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē ir virkne šādu jautājumu, un par visām iestrādēm un paveikto ir pieejama detalizētāka informācija Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā. Tā ka visi laipni aicināti iepazīties ar to!

Un tiešām paldies izglītības sektorā strādājošajiem un izglītojamiem, un visiem sadarbības partneriem par līdzšinējo darbu, un paldies arī par atbalstu turpmāk īstenojamiem darbiem, kas ir iecerēti!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātei Ingai Vanagai.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties! Un, vēlot jauku dienu, atvados līdz nākamajam raidījumam „Frakciju viedokļi”, kas skanēs jau pavasara sesijā.

Visu labu!

Pirmdien, 18.februārī
11:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas tikšanās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Yasuhiro Kawaguchi
14:00  Saeimas Prezidija sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196