Frakciju viedokļi 2013.gada 7.martā

(08.03.2013.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un nākamajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji, šajā jaukajā, pavasarīgajā dienā! Man arī noskaņojums ļoti pavasarīgs, jo eiroskeptiķu rindas ir papildinājis arī Vjačeslavs Dombrovska kungs, kurš šodien sēdē atzīmēja, ka viņš par daudz svarīgāku uzskata diskusiju par dažu ārvalstu būvnieku lobēšanu Latvijā nekā eiro ieviešanu. Šis esot vissvarīgākais jautājums Latvijas ekonomikai – atšķirībā no diskusijas par eiro jautājumiem. Man prieks par to, jo es arī esmu, kā zināt, eiroskeptiķis.

Bet nu mazliet precīzāk par šo te... par šīsdienas Būvniecības likuma grozīšanas peripetijām. Raugiet, tagad tiek paredzēts, ka būvatļaujas pārsūdzēšana neaptur tās darbību. Tas nozīmē, ka nu kāds, teiksim, lielveikala „Maxima” būvētājs, kurš iecerējis savu lielo „šķūni” būvēt zem daudzstāvu māju logiem, var to būvēt mierīgi, kaut būvatļauja ir apstrīdēta. Tiesa ilgstoši, kā jau pie mums tas notiek, mēģina tikt skaidrībā, cik pamatoti vai nepamatoti tā ir izdota. Visu šo laiku būvniecība norisinās! Nu, un tad, kad pēc gadiem diviem atklāsies, ka būvatļaujas izsniegšanā ir bijuši kādi pārkāpumi, tad par pašvaldības līdzekļiem šī būve būs jānojauc un jākompensē cienījamam ārvalstu investoram tā nauda, ko viņš ir ieguldījis šīs būves uzcelšanā. Ar šo arī apsveicu Latvijas Pašvaldību savienību, kura diezgan pretojās un bija tāda stipri atturīga attiecībā uz šo priekšlikumu! Tāpat arī apsveicu visus Reformu partijas varbūt draugus – „Providus”, „Delnu” –, kas arī ļoti iestājās pret šiem grozījumiem Būvniecības likumā.

Bet tālāk es gribu minēt kādu lietu, kas notika vakardien Sabiedrības saliedētības komisijā. Sabiedrības saliedētības komisija nāca klajā ar aicinājumu, aicinājumu Latvijas sabiedrībai, netraucēt 16.martā un 9.maijā kara veterāniem viņu pasākumu laikā. Jo tiešām, es domāju, ne šie sirmie vīri karu sāka, ne arī tagad turpina. (Karu vēlas tie, kas provocē konfliktus, vicina sarkanos karogus vai lepojas ar fašistu simboliku.) Es domāju, liksim viņus mierā, lai atzīmē katrs sev būtisko datumu! Es domāju, ka šī komisija arī ir daudz darba veltījusi, lai nosēdinātu tieši karavīrus, abu pušu karavīrus, pie viena galda, un viņu starpā konfliktu nav. Konfliktus cenšas izmantot savu politisko mērķu sasniegšanai dažādas, nu, varbūt abās pusēs – abās pusēs! – varbūt nedaudz ekstrēmas organizācijas.

Es domāju, ļausim, lai viss notiek! Ne jau mēs varam ietekmēt to – būt vai nebūt šiem datumiem cilvēku atmiņās un apziņā. Tik un tā cilvēki ies un svinēs. Galvenais – neprovocēt, neapsaukāt, ļaut viņiem to darīt.

Un vēl kāds jautājums. Biju ļoti pārsteigts, ka izrādās, ka Latvija, kas ir ļoti, ļoti pakļāvīga dažādu Eiropas Komisijas regulu izpildītāja (pat atliek tik pamāt, un viss tiek izpildīts!), pēkšņi ir sacēlusies pret Eiropas Komisijas viedokli. Pavisam drīz Eiropas Komisijā tiks risināts jautājums par trīs vielu aizliegšanu Eiropas Savienībā. Šīs vielas ir to augu aizsardzības līdzekļu sastāvā, ar kuriem tiek migloti pamatā rapšu lauki. Eiropas Komisija ierosina, aicina tomēr aizliegt šīs trīs vielas, jo ir atzīts, ka tās ir kaitīgas gan bitēm, gan citiem kukaiņiem, gan videi kopumā. Ir dažas tādas dienvidu valstis, kurās klimats siltāks, un tur ir nepieciešami it kā iedarbīgāki augu aizsardzības līdzekļi. Nu šīs dažas valstis mēģina tā kā mīkstināt šo aizliegumu. Mūsu rīcībā ir neoficiāla informācija, ka tad nu Latvijas Zemkopības ministrija būs teju vai vienīgā, kas veidos šo Latvijas pozīciju sarunās ar Eiropas Komisiju, un Latvijas viedoklis solās būt ārkārtīgi noliedzošs, jo šo trīs vielu izslēgšana no atļauto saraksta sagraušot Latvijas lauksaimniecību pilnībā un līdz ar zemi. Es domāju, ka šis ir tāds diezgan liels absurds. Ja jau Latvija tomēr reizēm lepojas ar to, ka tā ir pasaulē otra zaļākā valsts, tad nu mums būtu jābūt pirmajās rindās cīņā pret dažādu ķimizāciju.

Nu, es to saprotu vienīgi tā, ka Latvijas amatpersonas pieradušas pie tā, ka Latvija ir vienmēr pēdējās vietās visos sarakstos, un mēģina šo „nepiedodamo nolaidību” tad nu arī kaut kā likvidēt, lai Latvija arī vides aizsardzības jautājumos būtu pēdējā vietā Eiropā.

Nu, un šajā sakarā šodien pulksten 12.00 pie Zemkopības ministrijas būs pikets: būs bitenieki, biškopji ar savām dūmotavām, būs bišu koncerts. Ceru, ka kaut kā iezummēsim Zemkopības ministrijas ausīs to pareizo domu, to pareizo iedvesmu – tomēr pareizi aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Komisijā, un šajā gadījumā tiešām atbalstīt Eiropas Komisiju cīņā pret lauksaimniecības absolūtu ķimizāciju.

Paldies. Lai jums saulaina diena šodien!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam.

Nākamā runās frakcijas VIENOTĪBA deputāte Rasma Kārkliņa. Lūdzu!

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribētu sākt savu skaidrojumu ar to, kā notiek darbs Saeimā.

Šodien bija viena no tām reizēm, kad pati Saeimas sēde bija ļoti īsa – norisinājās nepilnu stundu. Taču galvenais darbs notiek komisijās. Mēs sanākam visas nedēļas laikā dažādās komisijās, kas katra vēršas, runā par jautājumiem, kuri skar zināmu tēmu.

Šodien bija aktuāls tieši tas jautājums, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nupat virza attiecībā uz Būvniecības likumu. Un tur bija interesanti divi aspekti. Viens – ka to priekšlikumu, ko beigās pieņēma, pati komisija nebija atbalstījusi. Un arī jau agrāk gan sabiedriskajā jomā, gan arī Saeimā bija daudz diskusiju par to, vai atbalstīt tos steidzamos priekšlikumus attiecībā uz būvatļaujām.

Es gribu vērst uzmanību uz to pašu jautājumu, par ko jau runāja Līdakas kungs. Es arī biju viena no tiem, kuri... Vairākums VIENOTĪBAS frakcijas deputātu tāpat kā Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti balsoja pret šiem priekšlikumiem. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs uzskatām, ka pirmām kārtām visi labojumi, kas patiešām ir nepieciešami attiecībā uz būvatļaujām, jāvirza pašā būtiskajā likumā – Būvniecības likumā, ko arī pašlaik virza šī pati komisija. Un viņi sola, ka rezultāti būs drīz – apmēram mēneša laikā. Tā ka nebūtu tagad jāsteidzas ar atsevišķiem punktiem, kas ir ļoti problemātiski.

Un tas galvenais ir tas, ka nav skaidrs, ka šie labojumi, ko šodien tomēr pieņēma Saeima, lai gan pret tiem vērsās VIENOTĪBAS un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti ar savām balsīm... Kā es jau minēju, tie, manuprāt, ierobežo iespējas iedzīvotājiem protestēt jeb apturēt tādu būvatļauju, kas ietekmē viņu tiesības uz labvēlīgu vidi, kuras ir apsolītas Satversmes 115.pantā, un arī ierobežo viņu iespējas aizsargāt savu īpašumu, ja nu izrādās, ka kaut kāda būvobjekta ietekmes dēļ varētu apkārt dzīvojošo īpašumi zaudēt vērtību, vai ja viņiem ir grūtāk piekļūt tiem.

Pašlaik ir ļoti aktuāls jautājums Daugavpilī. Tur tūkstošiem iedzīvotāju tagad apšauba, vai viens būvobjekts, proti, atkritumu šķirotava, ir vajadzīgs tieši tajā vietā. Kāpēc ne citur? Jo tajā vietā, kur ir daudz iedzīvotāju, šāds objekts apdraud veselību cilvēkiem, jo ir runa par atkritumu pārvadāšanu: būs lieli, teiksim, ceļu sastrēgumi; tur ir bērnudārzs, tur ir peldētava. Tā ka tas ir viens šāds gadījums: iedzīvotāji uzskata, ka viņu veselības stāvoklis varētu pasliktināties dēļ šī būvobjekta.

Es vēl gribu norādīt uz to, kas, man liekas, ir svarīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem, – ka jaunā būvatļauja... ka Būvniecības likumā vajadzētu ļoti lielu uzmanību pievērst tam, ka turpmāk sabiedriskās apspriešanas, kas ir veicamas pašā sākumā, būvatļaujas veidošanā būtu nopietni vērā ņemamas. Tā ka, mīļie klausītāji, lūdzu, ja ir kāda sabiedriskā apspriešana, tomēr iesaistieties, jo tas viss saistīts ar jūsu pašu interesēm! Ja jūs to nedarīsiet, tad vēlāk, kad gribēsiet sākt sūdzēties par to, kas jums nepatīk, jums būs daudz grūtāk. Tā ka es ļoti rosinu visus pārdomāt, kas attiecīgajās pašvaldībās tiek virzīts attiecībā uz detālplānošanu un būvniecības iecerēm, un piedalīties. Katra iedzīvotāja pienākums ir piedalīties pašvaldības un valsts darbā.

Vadītāja. Paldies Kārkliņas kundzei no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais „Frakciju viedokļos” runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Romāns Naudiņš. Lūdzu!

 

R.Naudiņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien tiešām bija ļoti īsa Saeimas sēde. Saeimas sēde noteikti varēja būt daudz garāka, ja saskaņā ar VIENOTĪBAS deputātu lūgumu netiktu izņemts no Saeimas sēdes darba kārtības likumprojekts par mikrouzņēmumu nodokli.

Es biju sagatavojis savus priekšlikumus, kas attiecās uz mikrouzņēmuma darbinieku skaita paaugstināšanu no 5 darbiniekiem uz 10 darbiniekiem, kā arī paredzēja paaugstināt mikrouzņēmumam pieļaujamo apgrozījuma slieksni no 70 000 uz 100 000 latiem. Būtu šodien izvērsusies nopietna diskusija par to, kādas jauniem uzņēmējiem ir iespējas sākt Latvijā savu uzņēmējdarbību un kādā situācijā šobrīd viņi atrodas, bet diemžēl šī diskusija šodien izpalika, jo Saeimas vairākums nolēma šo jautājumu izņemt no darba kārtības. Tieši tāpat arī pagājušajā nedēļā Saeimas sēdē šis jautājums tika izņemts no darba kārtības.

Nedaudz pastāstīšu par saviem priekšlikumiem, kamdēļ es tos esmu sagatavojis un iesniedzis.

Pirmkārt, Eiropas Komisijas definīcija nosaka, ka mikrouzņēmums ir uzņēmums, kurā ir līdz 10 darbiniekiem. Latvijas likumdošana šobrīd nosaka 5 darbinieku robežu. Kādēļ Eiropas Komisija definīcijā paredz 10 darbiniekus? Šis skaitlis nav no pirksta izzīsts, bet gan vēsturiski veidojies, iezīmējot mikrouzņēmumus kā ģimenes uzņēmumus, kuros dzimst uzņēmējdarbības ideja un tā pakāpeniski no mikroidejas pārtop makroidejā. No nelieliem ģimenes uzņēmumiem, kuros strādā līdz 10 darbiniekiem, rodas nākotnes veiksmes stāsti. Piemēram, no ģimenes uzņēmumiem par pasaulē pazīstamiem zīmoliem kļuvuši Robert Bosch, Lidl, Rossmann, Conditorei Coppenrath & Wiese, Kärcher, Weber. Šie un daudzi citi uzņēmumi ir radīti, strādājot plecu pie pleca dēlam un tēvam, kuri ap sevi pulcējuši pārējos ģimenes locekļus un draugus. Un šos visus uzņēmumus starta etapā vieno viens skaitlis – 10. Tā ir cilvēku kopa, kuras robežās veidojās ģeniālas uzņēmējdarbības idejas. Un, vadoties no šiem vēsturiskajiem piemēriem, Eiropas Komisija ir definējusi, ka mikrouzņēmums ir 10 darbinieku robežās.

Kādēļ mikrouzņēmumā nepieciešami vairāk nekā 5 darbinieki? Jau minēju, ka mikrouzņēmumi pārsvarā ir ģimenes uzņēmumi, tā ir iespēja uzņēmējdarbības uzsācējiem izveidot uzņēmuma struktūru, kurā būtu nodarbināts lietvedis, grāmatvedis, apkopējs, sekretārs, IT speciālists un dažādi citi palīgstrādnieki. Tas nenozīmē, ka šie darbinieki tiks nodarbināti ar pilnu slodzi. Pārsvarā mikrouzņēmumā starta etapā darbinieki strādā pusslodzi vai pat ceturdaļslodzi. Piemēram, mikrouzņēmējam būtu iespēja pieņemt darbā IT speciālistu, kurš uzturētu mikrouzņēmuma interneta mājaslapu un aktīvi izvērstu uzņēmuma reklāmu sociālajos tīklos. Ļaujot mikrouzņēmumam nodarbināt vairāk nekā 5 darbiniekus, mēs radām iespēju jaunam uzņēmējam ap sevi veidot komandu, vadīt to, būt atbildīgam par saviem darbiniekiem un gūt pieredzi, strādājot plašākā komandā. Zināmā mērā mikrouzņēmums, kurā ir līdz 10 darbiniekiem, būtu miniatūra struktūra lielam uzņēmumam un lieliska skola nākotnes darbam. Šobrīd uzņēmējs savā komandā var aicināt tikai 4 cilvēkus, tas ir nepietiekams skaits. To atzīst arī Eiropas Komisijas tautsaimniecības eksperti, kuri, kā jau minēju, mikrouzņēmumu definējuši kā uzņēmumu ar pieļaujamiem 10 darbiniekiem. To viņi definējuši kā ideālāko modeli.

Palielinot nodarbināto skaitu mikrouzņēmumos, nepieciešams arī palielināt mikrouzņēmumiem pieļaujamo apgrozījuma slieksni līdz 100 000 latu. Tas ļautu jaunajiem uzņēmējiem pagarināt ieskrējiena celiņu, uzsākot uzņēmējdarbību, nodrošināt sava uzņēmuma komandu ar konkurētspējīgu atalgojumu, kā arī iespēju darbiniekiem brīvprātīgi veikt lielākas sociālās iemaksas.

Atzīmēšu, ka mikrouzņēmumu īpašnieki maksā ne tikai kopējo mikrouzņēmumu nodokli, kas ir 9 procentu apmērā, bet arī 10 procentu nodokli no savas peļņas jeb dividendes. Neaizmirsīsim, ka arī mikrouzņēmumā izmaksā atalgojumu cilvēkiem, šie cilvēki iepērkas, izmanto ikdienas pakalpojumus un maksā vēl 21 procentu lielu pievienotās vērtības nodokli!

Palielināt mikrouzņēmuma darbinieku skaitu un apgrozījumu ir svarīgi tieši šobrīd. Daudzi mikrouzņēmēji ir izveidojuši stabilus uzņēmumus, bet vēl nav gatavi spert tālāko soli, atsakoties no mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma. Iemesls ir gaužām vienkāršs: darbaspēka nodoklis Latvijā vēl aizvien ir pārāk augsts. Starpība starp Latvijas un Vācijas darbaspēka nodokļa kopējo likmi ir 30 procentpunkti. Tas samazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, sniedzot pakalpojumu un ražojot preci.

Esošā Saeima un valdība ir uzsākusi nodokļa samazināšanu darbaspēkam, un līdz 2015.gadam tas būs pamanāms katram darba ņēmējam un uzņēmējam, salīdzinot ar vēl neseno pagātni. Ceru, ka Saeima kopīgā darbā atradīs spēkus un darbaspēka nodokļa likmes samazināšanai spersim vēl drosmīgākus soļus, lai jau pēc dažiem gadiem veiksmīgie mikrouzņēmēji varētu teikt: „Mēs esam uzaudzējuši pietiekamus muskuļus un varam iesoļot jau nākamajā nodokļu maksāšanas režīmā.”

Es ļoti ceru, ka šis likumprojekts, kurā es esmu iesniedzis savus priekšlikumus, neiegulsies kādā Saeimas atvilktnē un jau tuvākajā laikā tiks iekļauts Saeimas darba kārtībā, un mēs varēsim nopietni par šo jautājumu diskutēt.

Paldies par uzmanību. Un novēlu jums jaukas un saulainas brīvdienas! Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Romānam Naudiņam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! „Saskaņas Centrs” uzskata, ka ir pienācis laiks paaugstināt griestus attaisnotajiem izdevumiem par medicīnas pakalpojumiem un izglītību. Līdz ar to Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ir iesniegusi grozījumus likumam „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, tajā paredzot uzdot Ministru kabinetam paaugstināt maksimālo summu attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar medicīnas pakalpojumiem un izglītību. Pašlaik noteiktie griesti ir 150 latu gadā.

Kā zināms, pavasarī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā deklarāciju par saviem pagājušā gada izdevumiem par medicīnas pakalpojumiem un izglītību un saņemt atpakaļ daļu no nomaksātā nodokļa. Pašlaik šādas kompensācijas maksimālā summa ir 150 latu gadā. Ministru kabinets, vēlēdamies ietaupīt, 2009.gada oktobrī divkārt samazināja šo kompensāciju summu – no 300 latiem līdz 150 latiem. Mēs uzskatām, ka pienācis laiks, kad valstij ir jāatdod iedzīvotājiem krīzes laika parādi un jāatjauno sociālās garantijas, kas pastāvēja periodā pirms straujā ekonomikas krituma.

Lai gan premjerministrs apgalvo, ka Latvija ir sekmīgi pārvarējusi krīzi, diemžēl vairums valsts iedzīvotāju ekonomiskās situācijas uzlabošanos nav sajutuši. Mēs aicinām Saeimas vairākumu nobalsot par priekšlikumu, ar kuru valdībai tiks uzdots palielināt attaisnoto izdevumu kompensāciju summu. Ja pašlaik ekonomiskā situācija neļauj paaugstināt atmaksājamo nodokļa summu griestus uzreiz līdz 300 latiem, kā mēs vēlamies, tad jāpalielina šis maksimums kaut vai līdz 200 latiem. Attaisnoto izdevumu summas par medicīnas pakalpojumiem un izglītību, kas izmaksājama no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, paaugstināšana līdz 200 latiem (tas ir minimālās algas apmērs valstī) neatstās lielu fiskālo ietekmi. Valsts mērogā tās nav lielas summas, bet cilvēki, uzzinot, ka saņems atpakaļ lielāku daļu no nomaksātā nodokļa, varēs ne tikai vairāk tērēt, bet viņiem būs arī papildu stimuls rūpēties par savu veselību un ieguldīt līdzekļus, piemēram, izglītības līmeņa paaugstināšanā.

Atgādināšu, ka Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam teikts: „Valsts attīstības galvenā prioritāte ir ieguldīt investīcijas cilvēkkapitālā.” Un mēs aicinām valdību to darīt.

Tuvojas 8.marts, un mēs zinām, ka viss dzīves daiļums nāk no sievietes. Dārgās sievietes! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas vārdā no sirds apsveicu jūs 8.martā – Starptautiskajā sieviešu dienā! Mīlestību, laimi un prieku! Lai piepildās visas ilgi lolotās vēlēšanās! Mēs esam pārliecināti par to, ka Latvijā būs vairāk gaišu svētku dienu. Priecīgus svētkus jums, mūsu jaukās sievietes!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Reformu partijas frakcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Lūdzu!

V.Dombrovskis (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdes galvenais jautājums nenoliedzami ir bijis jautājums par Būvniecības likuma grozījumiem, un man ir diezgan liels gandarījums par to, ka mans priekšlikums par būvatļauju apstrīdēšanu tika diezgan pārliecinoši atbalstīts.

Ļaujiet man jūs iepazīstināt ar lietas būtību. Šobrīd spēkā esošā likumdošana paredz ļoti plašas tiesības apturēt izsniegto būvatļauju darbību. To ir iespējams izdarīt, vienkārši iesniedzot iesniegumu tiesā. Tik vienkārši ar to var apturēt pat ļoti dārga, vairākus miljonus latu vērta objekta būvēšanu!

Lai jūs saprastu, ko tas nozīmē reālajā dzīvē, es jums varētu to ilustrēt ar tādu piemēru. Kā tas varētu būt, ja mēs tieši šādu regulējumu izmantotu arī citās jomās, piemēram, krimināltiesībās? Tas nozīmētu, ka, ja būtu izdarīts kāds noziegums, bet mēs nezinātu, kas ir izdarījis šo noziegumu, tad jebkuru cilvēku būtu iespējams apcietināt, par viņu iesniedzot attiecīgu iesniegumu vai nu tiesā, vai kaut kādā attiecīgā iestādē. Tik vienkārši, bez jebkāda tiesas lēmuma! Tas skan, protams, ļoti absurdi, bet tieši šāds regulējums ir spēkā attiecībā uz būvniecību. Vēlreiz atkārtoju: ir iespējams automātiski apturēt jebkura objekta būvniecību, vienkārši iesniedzot prasību tiesā, bez jebkāda tiesas lēmuma.

Mana priekšlikuma būtība ir, lai tomēr šo lēmumu pieņemtu tiesa, nevis lai tas notiktu automātiski.

Kādas sekas redzu šai situācijai, ka tas notiek automātiski? Pirmām kārtām tas nozīmē, ka būvniecības process ir ļoti neprognozējams attiecībā gan uz termiņiem, gan arī uz izmaksām, jo – vēlreiz uzsveru! – praktiski gada laikā no būvatļaujas izsniegšanas brīža praktiski gandrīz jebkurš iedzīvotājs, kurš dzīvo kaut kur blakus vai varbūt pat ne tik blakus konkrētajam objektam, var apturēt šo procesu, vienkārši iesniedzot iesniegumu tiesā. Līdz ar to būvniekiem un investoriem praktiski nav iespējams prognozēt, cik ilgu laiku būvniecības process varētu prasīt. Un šī situācija ir īpaši sarežģīta attiecībā uz būvniecību, kura tiek finansēta no Eiropas Savienības līdzekļiem; tur tomēr ir diezgan svarīgi tos termiņus ievērot, citādi šis finansējums galu galā netiks saņemts.

Otrkārt, tas nozīmē, ka rodas diezgan plašas iespējas šantažēt būvniekus ar to, vai kāds attiecīgs iedzīvotājs vai nu iesniegs, vai neiesniegs iesniegumu tiesā.

Vēlreiz atkārtoju: mums ir situācija, ka būvniecību var apturēt burtiski par kādiem padsmit vai dažiem desmitiem latu, iesniedzot šo iesniegumu tiesā, bet investoram vai būvniekam, lai atjaunotu būvatļaujas darbību, jāiztērē vairāki tūkstoši latu par tiesvedību. Un, protams, ja mēs runājam par zaudējumiem, kuri rodas no būvniecības apturēšanas, tad, protams, mums ir jārunā par to, ka mums ir situācija, ka būvnieks pēc būtības ir gatavs samaksāt blakus būvobjektam dzīvojošajiem iedzīvotājiem vienkārši par to, lai viņi neiesniegtu iesniegumu tiesā, lai gan tie varētu to izdarīt, minot praktiski jebkuru iemeslu. Šāda šantažēšanas nozare jau praktiski pastāv! Būvnieki vismaz neformāli par to ļoti bieži sūdzas, un tas nozīmē, ka tas būvniecības process ir sadārdzināts. Tās ir lielākas izmaksas, un par to, protams, maksā galapatērētāji. Piemēram, ja mēs runājam par skolas būvniecību, protams, galu galā maksā nodokļu maksātāji.

Piedāvātā risinājuma būtība – vēlreiz atkārtoju! – ir sakārtot šo likumdošanu. Ja kāds iedzīvotājs nav apmierināts ar būvniecību, tad viņš var to apturēt, iesniedzot prasību, iesniegumu tiesā un prasot tā saukto pagaidu noregulējumu. Šinī gadījumā tiesai ir pienākums viena mēneša laikā pieņemt lēmumu par to – vai nu apturēt, vai neapturēt būvniecību.

Tātad līdz ar to tie pārmetumi, kuri ir izskanējuši arī no deputāta Līdakas puses, par to, ka, lūk, Reformu partijas priekšlikums nozīmējot, ka tagad nebūšot iespējams apturēt būvatļauju darbību, pilnīgi neatbilst patiesībai. To izdarīt ir iespējams, bet par to lēmums jāpieņem tiesai.

Un, ja iedzīvotāji prasa tā saukto pagaidu regulējumu, tad tiesai ir pienākums pieņemt šo lēmumu ļoti operatīvi jeb ātri – viena mēneša laikā. Nu, pa to laiku diez vai ir iespējams kaut ko tādu sabūvēt, lai pēc tam to nekādā gadījumā nebūtu iespējams nojaukt.

Es gribētu arī atzīmēt, ka par šo priekšlikumu viennozīmīgi iestājās visas uzņēmēju asociācijas: gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan visas būvnieku asociācijas, gan arī Ārvalstu investoru padome. Un – varbūt ne mazāk svarīgi! – par to iestājās arī Ministru prezidents, kurš ir no tās pašas VIENOTĪBAS un kurš jau ir izdevis 3 rezolūcijas, aicinot beidzot atrisināt šo problēmu. Tātad šodien beidzot šis attiecīgais priekšlikums, kurš ir risinājums šai problēmai, tika pieņemts otrajā lasījumā.

Paldies. Es jums novēlu jauku un saulainu dienu!

Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos!

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt