Frakciju viedokļi 2013.gada 10.janvārī

(14.01.2013.)

Vadītāja. Sveiciens radioklausītājiem jaunajā gadā! Ir noslēgusies šīs sesijas pirmā Saeimas sēde, un no Saeimas nama Rīgā skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodien pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien pie mikrofona – Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas 10.janvāra sēdē pirmajā lasījumā tika izskatīti Finanšu ministrijas iesniegti, mūsu skatījumā, kaunpilni un neadekvāti grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. To mērķis ir paaugstināt valsts uzņēmumu vadītāju algām piemērojamo koeficientu. Līdz ar to 2013.gadā īpaši lielā kapitālsabiedrībā maksimālā mēnešalga varēs sasniegt 4780 latu. Mums tas nav pieņemams uz skolotāju, policistu, ugunsdzēsēju atalgojuma fona. Savukārt tad, ja spēkā paliks grozījumi Ministru kabineta noteikumos un galīgajā lasījumā tiks apstiprināti Finanšu ministrijas piedāvātie grozījumi likumā, valsts uzņēmumu vadītāji algās varēs saņemt līdz pat 20 tūkstošiem latu. Starp citu, šiem grozījumiem bija jāstājas spēkā jau 2013.gada 1.janvārī, taču pēc asās kritikas, ko pauda gan sabiedrība, gan opozīcija, likumprojekta virzība tika uz laiku iekonservēta. Diemžēl pati ideja netika atlikta, un 2012.gada 27.novembrī Ministru kabinets izdarīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.814 – to rezultātā tādas kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs, kuras iepriekšējā gada neto apgrozījums pārsniedz 40 miljonus latu, faktiski var saņemt divas algas – par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā. Grozījumi vienlaicīgi paredz, ka valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim nepieciešama akcionāru sapulces vai dalībnieku sapulces piekrišana, lai saņemtu vēl vienu mēnešalgu par citu pienākumu pildīšanu uzņēmumā. Tas vēlreiz apliecina Ministru prezidenta Dombrovska kunga politisko atbalstu savējiem kapitālsabiedrību amatos. Grozījumu tapšanas gaitā ir notikušas arī interesantas manipulācijas. Tā tika pieslīpēts projekta sākotnējā redakcijā paredzētais uzņēmuma iepriekšējā gada neto apgrozījuma apjoms – no 100 miljoniem latu līdz 40 miljoniem. Tādējādi vēl vairāk palielinājās to personu skaits, kuras pretendē uz lielākām algām. Ne jau visas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības var pārsniegt 100 miljonu latu apgrozījuma robežu, taču nokārtot sava pamatamata savienošanu ar kādu citu amatu tajā pašā uzņēmumā – tas gan vadībai nesagādā nekādas grūtības.

Jāatzīmē, ka šodien esam nosūtījuši vēstuli, kā arī „Saskaņas Centra” deputātu jautājumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, lai noskaidrotu, uz kāda pamata tika grozīti Ministru kabineta noteikumi Nr.814, tādējādi pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmes 64.pantu. Lieta tāda, ka Satversmes tiesa savos nolēmumos vairākkārt norādījusi, ka tiesības kādu jautājumu noregulēt ar likumu pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apjomā, savukārt Ministru kabinets vai cita institūcija tikai detalizē likumos ietverto politisko gribu un nosaka likumu īstenošanas kārtību. Bet Ministru kabinets ar 2012.gada 27.novembra grozījumiem Ministru kabineta noteikumos ir pārsniedzis tam likumdevēja piešķirto pilnvaru apjomu, ignorējot deleģējumu, kas noteikts likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, un negādājot par to, lai tiktu ievērotas likumdevēja noteiktā pilnvarojuma robežas un pienācīgā kārtībā radīts taisnīgs rezultāts. Līdz ar to ir pārkāpta Satversme. Diemžēl koalīcijā esošās partijas šodien Aigara Kalvīša valdības stilā atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad vārds Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājam Vjačeslavam Dombrovskim.

 

V.Dombrovskis (RP).

Cienījamie klausītāji! Es domāju, ir diezgan skaidrs, ka valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojumam jābūt konkurētspējīgam, citādi ir pārāk liels risks, ka tiks piesaistīti tādi vadītāji, kuri šo atalgojumu saņems kaut kādā citā veidā, nu, pēc būtības radot apstākļus valsts kapitālsabiedrību izzagšanai.

Tāpat nav nekādu šaubu, ka šis atalgojums, vismaz salīdzinājumā gan ar privāto sektoru, gan ar citām valstīm, šobrīd ir samērā zems. Viens piemērs: „Latvenergo” vadītāja atalgojums ir kādas trīs reizes zemāks nekā Eesti Energia – līdzīga Igaunijas uzņēmuma vadītāja atalgojums. Tajā pašā laikā ir diezgan interesanti, ka starp visām valsts kapitālsabiedrībām pastāv diezgan lielas atšķirības atalgojuma ziņā. Nu, vēlreiz runājot par to pašu „Latvenergo” vadītāju, – viņa alga ir drusciņ zemāka nekā 3 tūkstoši latu mēnesī, bet tajā pašā laikā airBaltic direktora alga – gandrīz 20 tūkstoši latu mēnesī. Rīgas Brīvostas vadītāja alga ir vairāk nekā 10 tūkstoši latu mēnesī.

Te mums arī jāuzdod jautājums: vai atalgojums kā tāds ir pašmērķis? Domāju, diezgan skaidrs, ka ne, tas nav pašmērķis, tas ir līdzeklis. Līdzeklis tam, lai mēs varētu panākt valsts kapitālsabiedrību efektīvāku pārvaldīšanu.

Nu, piemēram, pagājušajā gadā valsts kapitālsabiedrības valsts budžetā iemaksājušas vairāk nekā 100 miljonus latu dividenžu. Ja, piemēram, mēs varētu ieviest labāku valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli, kas, ieskaitot atalgojumu, izmaksātu, piemēram, vienu miljonu latu gadā, bet no valsts kapitālsabiedrībām to labākas pārvaldības rezultātā papildus saņemtu 10 miljonus latu dividendēs katru gadu, tad skaidrs, ka Latvijas iedzīvotājiem tas būtu izdevīgi – samaksājot vienu miljonu, dabūt 10 miljonus latu katru gadu. Bet kas tas ir – labākais pārvaldības modelis? Manuprāt, ir diezgan skaidrs, ka atalgojums ir, nu, varbūt labākajā gadījumā kāda desmitā daļa no šīs labākās pārvaldības. Jo mērķis ir skaidrs – piesaistīt tos vadītājus, kuri ir viskompetentākie, visprofesionālākie un spēj nodrošināt labākus uzņēmuma darbības rezultātus.

Bet tad ir jautājums: kādā veidā šie vadītāji tiek pie saviem amatiem tieši valsts kapitālsabiedrībās, jo ir viena lieta, ja tiek godīga un atklāta konkursa rezultātā un tiek izvēlēti tiešām viskompetentākie, vislabākie, un pavisam cita lieta, ja pie amatiem tiek, tēlaini izsakoties, šoferu dēli. Nu, protams, ja šajos amatos, ja tie vadītāji ir pārsvarā šoferu dēli vai kādi radinieki, vai politiski saistīti cilvēki, tad atalgojumu var palielināt divas reizes, trīs reizes, desmit reizes, bet, nu, visticamāk, valsts kapitālsabiedrības labāk netiks pārvaldītas. Tāpēc Reformu partija uzskata, ka mums jāiet, mums jāpaātrina jauna valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa ieviešana. Reformu partija šo jautājumu virza caur Ministru kabinetu jau diezgan ilgu laiku un jau vairākas reizes aicinājusi Koalīcijas sadarbības padomi virzīt šo jautājumu ātrāk uz priekšu, bet diemžēl no koalīcijas partneriem pietiekamu pretimnākšanu mēs neesam sagaidījuši. Un pagaidām šis process diemžēl ir diezgan garš.

Ja mēs runājam par šo konkrēto likumprojektu, kurš šodien tika atbalstīts Saeimā, tad, manuprāt, Saeimas deputātiem, pirmām kārtām, protams, koalīcijas deputātiem, tomēr jāuzņemas atbildība par to, ka šis skandāls ir noticis, par šo sabiedrības sašutumu. Jo diemžēl tieši mēs esam izņēmuši šo likumprojektu vairākas reizes no Saeimas darba kārtības, un rezultātā šis jautājums tika atrisināts tā, pa kluso Ministru kabineta ietvaros. Manuprāt, tas arī ir tāpēc, kāpēc mēs atbalstījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Mūsu pienākums ir piedāvāt sabiedrībai atklātu diskusiju par šo jautājumu, par to, pēc kādiem kritērijiem mums kāds jāizvēlas, cik lielam vajadzētu būt valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojumam. Tāpēc mūsu lēmums šodien atbalstīt šo likumprojektu nebūt nenozīmē, ka mēs mehāniski atbalstām kaut kādu mehānisku algu palielināšanu. Nē, mēs atbalstām lēmumu par to, ka Saeima uzņemas atbildību un nodrošina šā jautājuma atklātu izskatīšanu vēlētājiem redzamā veidā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

Nākamais runās partijas VIENOTĪBA frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis.

 

 

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Ir iestājies jauns gads, tāpēc vēlos jūs visus apsveikt ar šo faktu un novēlēt, lai jums visiem šogad būtu viss, ko vēlaties, un tādā daudzumā, kādā jūs gribētu, un lai prieks par to būtu patiess.

Pirmā darba nedēļa mums bija salīdzinoši vētraina un bija vesela virkne jautājumu, kas kļuva aktuāli, un tas bija arī iepriekš prognozējams. Proti, vispirms bija mūsu diskusijas par valsts kontroliera kandidāta izvirzīšanu, un šobrīd jūsu uzmanībai vai sabiedrības apspriešanai ir izvirzītas divas kandidātes, abas – vienlīdz spēcīgas.

Viena kandidāte ir Rutkovskas kundze, kas ir vairāk no uzņēmējdarbības vides, ar lielu pieredzi gan Latvijā, gan ārzemēs, ar lielu stāžu darbā gan privātajā sektorā, gan par pasniedzēju augstskolā.

Un otra kandidāte ir Krūmiņas kundze, kas ilgus gadus strādājusi Valsts kontrolē. Arīdzan cilvēks ar lielu pieredzi. Audits viņai ir teju jau astoņus gadus ilga darba ikdiena. Esam tagad stadijā, kad mums būs pietiekami plašas diskusijas. Nākamotrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā būs diskusiju pirmā kārta, un šīs diskusijas, es ceru, noslēgsies ar to, ka mēs atradīsim spēcīgāko no šiem diviem kandidātiem.

Otrs jautājums, uz ko noteikti saasinājās uzmanība, bija nupat kā divu iepriekšējo runātāju pieminētais jautājums par atalgojumu valsts kapitālsabiedrībās.

Jautājums tik tiešām ir sens, un man ir atmiņā, ka gan 8.Saeimā, gan 9.Saeimā par to ir runāts. Arī šajā Saeimā pie tā vairākkārt esam atgriezušies. Likums nosaka, kāds var būt valdes locekļa atalgojums, un šis atalgojums krīzes gadu gaitā tika samazināts līdz iespējami mazam. Krīze ir garām, ekonomika sāk atjaunoties, un arī šajos jautājumos mums ir jāsāk meklēt risinājumus, bet sakarā ar to, ka piedāvājums šo likumu skatīt budžeta paketē nebija īsti korekts, jo, raugi, budžeta paketē jāskata lietas, kas attiecas tikai uz budžetu, no budžeta paketes to izņēmām un atlikām uz janvāri. Tanī laikā Ministru kabinets nolēma atļaut tiem lielo kapitālsabiedrību vadītājiem, kuri vienlaicīgi apvieno amatus, vairākus amatus savā firmā vai holdingā, vai kā tamlīdzīgi, saņemt atalgojumu par šo amatu apvienošanu.

Protams, atalgojums tika noteikts, mūsuprāt, arī VIENOTĪBAS frakcijas deputātuprāt, nesamērīgi liels. Tātad, ko mēs darīsim – mēs neapšaubāmi ķersimies klāt pie kapitāla daļu un kapitālsabiedrību likuma un ieviesīsim precīzu regulējumu attiecībā uz to, ko tad īsti par kādu paveikto darbu valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi drīkst saņemt un ko drīkst saņemt par apvienošanu.

Mēs uzskatām, ka algai ir jābūt taisnīgai, tai jāsastāv no divām daļām – no bāzes un no motivējošas komponentes, jo, proti, uzņēmuma vadītājam, kurš ir spējis gada laikā attīstīt uzņēmumu, vairot tā vērtību vai iegūt lielāku peļņu, vai apgūt jaunus tirgus vai jaunus biznesa segmentus, ir jābūt motivētam. Nu, nedrīkst būt tā, ka uzņēmuma vadītājs nāk uz darbu tikai un vienīgi, lai atsēdētu savas stundas un par attīstību nedomātu. Alga ir lētākais veids, kā motivēt. Mēs uzskatām, ka ir iespējams izveidot taisnīgu sistēmu un godīgu sistēmu gan attiecībā pret sabiedrību, bet arī attiecībā pret uzņēmuma izaugsmi, un ar šo likumu tas būtu darāms. Es esmu pārliecināts, ka mēs spēsim iespējami īsā laikā to izdarīt.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Dzintaram Zaķim.

Atgādināšu, ka pašlaik skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Tālāk vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam.

 

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Laimīgu visiem Jauno gadu!

Šodien tiešām jāteic, ka pirmā Saeimas darba nedēļa ir aizritējusi ļoti ražīgi un bijusi pilna ar diskusijām. Es gribētu minēt divus diskusiju blokus.

Un viens ir tas, ar ko beidza Zaķa kungs, proti, kapitālsabiedrību valžu locekļu atalgojuma jautājums, kas sabiedrībā pilnīgi pamatoti ir radījis neizpratni un lielu rezonansi. Es gribētu teikt, ka nav pieļaujamas šādas situācijas, ka Ministru kabinets, faktiski apejot likumdevēja gribu, ir jautājumu interpretējis šādā veidā un radījis šādu iespēju palielināt kapitālsabiedrību valžu locekļu atalgojumu. Vēlētos vērst uzmanību arī uz to, ka Tieslietu ministrija norādījusi uz iespējamām problēmām, kas radīsies, apskatot šos Ministru kabineta noteikumus valdībā. Zaķa kungs jau minēja par kritērijiem. Jā, kritēriji, protams, ir apspriešanas vērti. Tikai, mūsuprāt, nav pieļaujamas tādas situācijas, ka kapitālsabiedrības, piemēram, tādas, kas sniedz medicīnas pakalpojumus, proti, slimnīcas, tiek papildus finansētas no valsts un šādu kapitālsabiedrību valžu locekļi saņem vēl papildu piemaksas. Tātad tādas situācijas, mūsuprāt, nav pieļaujamas. Tas, ka problēma jārisina, ir pilnīgi saprotams, un tāpēc šobrīd šis likumprojekts Saeimā ir ieguvis virzību.

Gribētu arī izteikt nelielu repliku Agešina kunga teiktajam. Interesanti, es domāju, visai sabiedrībai būtu zināt, kāda atalgojuma sistēma pastāv Rīgas pašvaldībā attiecībā uz Rīgas domes kapitālsabiedrībām. Tātad šādas informācijas sabiedrībai diemžēl nav.

Vēl viens jautājumu bloks, par ko šobrīd Saeimā tiek diskutēts, ir saistīts ar valsts kontroliera amata kandidātiem. Nacionālā apvienība kopā ar Reformu partiju par potenciālo valsts kontroliera amata kandidāti ir izvirzījusi Elitu Krūmiņu. Viņa ir Valsts kontroles padomes locekle. Kāpēc šāda izvēle?

Šāda izvēle galvenokārt ir pamatota ar vienu būtisku argumentu, proti, mēs uzskatām, ka Valsts kontroles prestižs sabiedrībā šobrīd ir pietiekami augsts, un, lai turpinātu šos Valsts kontroles iesāktos darbus, valsts kontrolierim jānāk no Valsts kontroles vides. Mēs redzam, ka Krūmiņas kundze ir tiešām ar pieredzi un tātad būtu spējīga turpināt šos uzsāktos darbus.

Neapšaubāmi, ka arī otrs kandidāts ir spējīgs un ar labu dzīvesgājuma pieredzi. Tomēr tas aspekts, ka šis kandidāts nāk no privātā sektora, mūsos raisa zināmas bažas par to, vai šī iestāde varētu nodrošināt darba pēctecību, jo tomēr, ja mēs vērtējam tādu tīri cilvēcisko faktoru, cilvēkam, kas nokļūst šādā amatā, ir nepieciešams laiks un arī redzējums par to, kā šo iestādi vadīt.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Gaidim Bērziņam.

Raidījumu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Iveta Grigule.

 

I.Grigule (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Arī Zaļo un Zemnieku savienībai ir ļoti stingrs un noteikts viedoklis par algu celšanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Mēs simtprocentīgi neatbalstām šo lēmumu, jo uzskatām, ka šajā brīdī, kad valsts tikko, tikko sāk atgūties no krīzes, tas ir pilnīgi nepamatots.

Ja jau, kā saka koalīcijas partneri, krīze ir beigusies un jāsāk palielināt algas, jo tas ir taisnīgi, tad ir jāsāk no lejas, nevis no augšas, tāpēc ka kārtīgs saimnieks vienmēr vispirms parūpējas par savu saimi, kas viņu uztur un kas viņu baro, un tikai tad viņš padomās par sevi. Nevar būt, ka vadītājs saņem 10 000, bet skolotājs – knapi 250 latus, ka pensionāram nepietiek naudas zālēm un apkurei. Mēs esam kategoriski pret jebkuru algas palielināšanu šajā brīdī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadītājiem.

Otrs jautājums, kurš ir aktuāls Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā un kurā mums ir ļoti stingrs un noteikts viedoklis. Tas ir viedoklis un jautājums par eiro ieviešanu Latvijā no 2014.gada 1.janvāra. Mēs neuzskatām, ka Latvija šajā brīdī ir gatava pievienoties eirozonai. Tādai, kāda eirozona ir šobrīd. Eirozonā krīze būs vēl vismaz piecus gadus, un stāsti par to, ka eiro ir brīnumlīdzeklis, kas mums palielinās algas, kas piesaistīs investīcijas, ir absolūtas muļķības. Mēs redzam: Šveice nav ne Eiropas Savienības dalībvalsts, ne savu valūtu ir nomainījusi uz eiro; Zviedrija nav nomainījusi savu valūtu; Anglija nav nomainījusi savu valūtu. Kāpēc mums, mūsu pensionāriem un mūsu skolotājiem būtu jāmaksā Eiropai nauda, par ko glābt Grieķijas ekonomiku? Grieķijā vidējā alga ir 800 lati mēnesī. Mums – 400. Tad, kad mūsu algas būs līdzīgas un mūsu bezdarba līmenis samazināsies līdz viencipara skaitlim – līdz pieciem procentiem, tad mēs varēsim atgriezties pie šīs diskusijas. Nav svarīgi, kā saucas valūta. Svarīgi ir – kā valsts strādā, kā attīstās ekonomika, kā notiek ražošana un racionāla līdzekļu izmantošana. Tā ka mēs neesam gatavi šajā brīdī atbalstīt šo projektu.

Ko es varētu teikt noslēgumā? Noslēgumā es jums noteikti visiem novēlu veselību. Viss pārējais atnāks. Bet lai jums šogad laba veselība. Laimīgu Jauno gadu!

 

 

Vadītāja. Paldies deputātei Ivetai Grigulei.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos!

Svētdien, 25.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196