Frakciju viedokļi 2012.gada 25.oktobrī

(29.10.2012.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī par citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī diena Saeimā uzskatāma par īstiem demokrātijas svētkiem, jo, runājot par Brazovska kunga apstiprināšanu FKTK priekšnieka vietnieka amatā, jāteic, ka mēs redzējām, ka tiešām notika demokrātisks process, jo pat frakciju iekšienē viedokļi dalījās un vienas frakcijas iekšienē balsojums bija dažāds, un ar diezgan mazu balsu pārsvaru Brazovskis tomēr pagaidām netika ievēlēts.

Kāpēc tā?

ZZS frakcijas viedoklis. Šis kungs ir banku sektoru uzraudzījis Latvijā pēdējos 20 gadus: 10 gadus – FKTK, un vēl pirms tam 10 gadus – Latvijas Bankā. Ja mēs uzdodam sev jautājumu, vai banku sektors Latvijā ir izcēlies ar, teiksim, kādu paraugstatusu vai ir bijis ļoti mierīgs, mēs diemžēl nevaram uz šo jautājumu atbildēt, ka tā tas ir bijis. Latvijas Krājbankas gadījumā patiešām mēs šeit redzējām bankas īpašnieku ļaunprātīgu rīcību, kuru FKTK varbūt nevarēja paredzēt, turpretim „Parex bankas” gadījumā tomēr ir acīm redzams, ka FKTK šo procesu acīm redzami „nogulēja” un tāpēc šīs bankas bankrots bija ļoti smags un tā sekas tautsaimniecībā jūtamas vēl šodien.

Otra lieta, ko mēs šodien izskatījām, bija likumprojekta par tautas nobalsošanas kārtību nodošana komisijām. Ar opozīcijas spēkiem ir izdevies sākotnēji drakonisko skaitli... Sākotnēji bija paredzēts, ka varēs vispār referenduma procesu uzsākt, savācot 10 procentu vēlētāju parakstus, bet nu ir izdevies šo skaitli nodabūt līdz 30 tūkstošiem parakstu. ZZS piekrīt arī šā procesa finansēšanas kontrolei un daudziem citiem nosacījumiem. Tomēr ir viens, kam mēs nekādi nevaram piekrist: tad, kad beigsies šis pārejas posms – 2015.gadā –, referendumu varēs rosināt tikai 10 procenti vēlētāju, un tas noteikti būs vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku.

Un, oponējot tiem, kas apgalvo, ka referendumi Latvijā arī turpmāk būs tikai par krievu valodu, par nepilsoņu tiesībām un tamlīdzīgi, es varu tikai uzdot jautājumu: vai kāds domā, ka Latvijas vēlētājiem nebūtu tiesību lemt ne par eiro ieviešanu, ne par kodolenerģijas izmantošanu, ne par tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas ieviešanu? Mēs tā nedomājam. Sevišķi pēc tam, kad vakardien mūsu frakcijā viesojās premjers Dombrovskis, kurš ieskicēja situāciju un stāstīja arī par valsts budžetu nākošajam gadam, pieauga mūsu pārliecība, ka šis budžets ir vairāk vērsts uz to, lai valsts par katru cenu pildītu eiro ieviešanas kritērijus, un mazāk ir domāts par cilvēkiem; mūsu viedoklis ir tikai kļuvis stiprāks, un mēs jau premjeru vakar brīdinājām, ka mēs ļoti nopietni apsveram domu par referenduma organizēšanu par eiro ieviešanu.

Un pēdējais – par iespēju ierakstīt pasē savu tautību. Arī šajā sakarā diskusijas šodien bija ļoti karstas, un pret to nobalsoja Reformu partijas frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA vairākums, kā arī „Saskaņas Centrs”, bet visi ZZS biedri un Nacionālās apvienības deputāti balsoja „par”. Mēs, ZZS, tomēr uzskatām, ka nedrīkst liegt šādu ierakstu izdarīt cilvēkam, kurš to vēlas, un tas nebūt nav obligāts. Ja latvietis, krievs vai līvs tomēr uzskata, ka viņam ir svarīgi, lai šāda viņa identitātes papildu atzīme pasē būtu, tad liegt to ir ļoti netaisnīgi. Un, visticamāk, šis likumprojekts Saeimā atgriezīsies vēlreiz.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kārlim Seržantam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Ainaram Latkovskim. Lūdzu!

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Labdien! Es šoreiz tikai par vienu likumprojektu.

Šodien Saeima nobalsoja, nodeva komisijām izskatīšanai likumprojektu „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”. Kāpēc es, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, par to stāstu? Man liekas, jebkurš no klausītājiem atceras to traģisko gadījumu kinoteātrī pirms vairāk nekā gada: tika nošauts nevainīgs cilvēks. Tāpēc mūsu komisija sapulcējās uz vairākām sēdēm un lūdza Iekšlietu ministrijas ekspertus sagatavot grozījumus – visaptverošus grozījumus! –, kas mainītu situāciju, it īpaši saistībā ar ieročiem, kuri tiek nēsāti pašaizsardzībai.

Beidzot šie grozījumi no Iekšlietu ministrijas, no Ministru kabineta nonākuši Saeimā! Tie tika nodoti Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Pateikšu tikai tās galvenās lietas, kas ir paredzētas.

Atgriežamies pie ieroča nēsāšanas atļaujas izsniegšanas termiņiem, bet atcerieties (lai būtu pilnīga skaidrība, ja klausās kāds mednieks): šie ierobežojumi – tie ir uz 10 gadiem – attieksies tikai uz ieročiem pašaizsardzībai, tie neattieksies uz medību un sporta ieročiem. Tiem tas joprojām būs bez ierobežojumiem. Tātad, ja jums nepieciešams ierocis pašaizsardzībai, būs šis termiņš – 10 gadi.

Paredzētas arī izmaiņas, kas aizliegs izsniegt ieroča nēsāšanas atļauju ne tikai personām, kas tiek turētas aizdomās par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, bet arī personām, kas tiek turētas aizdomās par mazāk smagu noziegumu izdarīšanu.

Turklāt ieroča nēsāšanas atļaujas pretendentiem, ieroču īpašniekiem un personām, kuras strādā ar ieročiem, būs nepieciešams iziet ne tikai veselības pārbaudi, kāda ir līdz šim prasīta, bet arī atsevišķu psiholoģisko īpašību pārbaudi. Tas ir pilnīgs jauninājums, un Ministru kabinets izdos speciālus noteikumus. Šādas prasības dos iespēju izvērtēt personas atbilstību rīcībai ar ieroci, vadoties ne tikai no personas veselības stāvokļa, bet arī no personas psiholoģiskā raksturojuma, un atteikt ieroča nēsāšanas atļauju izsniegšanu personām, kurām, pat ja medicīniski nav nekādu pretindikāciju, tomēr psiholoģiskās īpašības ir tādas, kas vienkārši neļauj tām piekļuvi ieročiem.

Vēl viena lieta. Pašaizsardzība šaujamieročiem – pistolēm un revolveriem – likumprojektā paredzēts noteikt tādu kārtību, kāda bija iepriekš, – ka kontrolšāvieni Valsts policijā izdarāmi reizi 5 gados.

Par gāzes pistolēm. Ir paredzēts aizliegums pārveidot jeb pielāgot gāzes pistoles (revolverus) šaušanai ar šaujamieroču patronām, kā tas ir iespējams ar atsevišķām, piemēram, Turcijā ražotām, gāzes pistolēm. Policija ir secinājusi, ka bieži vien bruņotos uzbrukumos jeb laupīšanās tiek izmantotas šādas gāzes pistoles.

Man liekas, ka šie ierobežojumi, it īpaši tiem, kuriem ir ieroči pašaizsardzībai, būs zināmā mērā, protams, apgrūtinoši, bet tie ir nepieciešami drošībai ne tikai kinoteātrī, bet jebkur.

Ieročiem pašaizsardzībai ir jābūt pieejamiem tikai cilvēkiem, kuri ir saņēmuši atļauju, un tam ir jābūt sarežģīti – saņemt šo atļauju. Tāpēc, ka ierocis paliek ierocis.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ainaram Latkovskim no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! „Saskaņas Centrs” uzskata, ka valstij ir jāatjauno iedzīvotājiem viņu sociālās garantijas pirmskrīzes apjomos. Līdz ar to Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija iesniedza šodien vairākus priekšlikumus valsts 2013.gada budžetam un ar to saistītajiem likumprojektiem.

„Saskaņas Centrs” ierosina atgriezties pie pensiju indeksācijas sistēmas, pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļu radītos ienākumus par labu pašvaldībām, palielināt ar nodokļiem neapliekamo iedzīvotāju ienākuma minimumu, tāpat ar nodokļiem neapliekamo minimumu par katru apgādājamo, samazināt ienākuma nodokļa likmi fiziskajām personām, kuras veic saimniecisku darbību, no 25 procentiem uz 15 procentiem.

Atsevišķi valdības ministri apgalvo, ka Latvija veiksmīgi it kā pārvarējusi saimniecisko krīzi, tomēr viņi aizmirst pateikt to, ka valsts, ieviešot nežēlīgas taupības režīmu, faktiski iegrābās pensionāru, no valsts budžeta algu saņemošo un bērnu vecāku kabatās, jo viņiem tika atņemtas sociālās garantijas. Nodokļu ieņēmumi budžetā tikai vēl tuvinās pirmskrīzes līmenim, tāpēc ir nepieļaujami tērēt milzu summas valsts aparāta uzturēšanai.

Patlaban valstij vissvarīgākais uzdevums ir atdot Latvijas iedzīvotājiem tās sociālās garantijas, kas bija spēkā pirmskrīzes laikā. Līdz ar to „Saskaņas Centra” deputāti piedāvā jau no 2013.gada 1.janvāra atjaunot pensiju indeksācijas sistēmu, kas tika atcelta 2009.gadā. Tikai pagājušajā gadā vien inflācija bija 4 procentu līmenī, un tiek prognozēts, ka šogad cenas augs. Attiecīgi samazinās sirmgalvju reālie ienākumi, jo pensijas jau trīs gadus netiek indeksētas. Turklāt cenas aug pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem, no kuriem pensionāri nevarēs atteikties.

Tāpat mūsu frakcija ierosina palielināt ar nodokļiem neapliekamo iedzīvotāju ienākuma minimumu no 45 uz 60 latiem mēnesī.

Krīzes laikā tika pieņemts lēmums samazināt ar nodokļiem neapliekamo iedzīvotāju ienākuma minimumu vairāk nekā uz pusi – no 90 uz 35 latiem.

2011.gadā ar nodokļiem neapliekamais minimums pieauga līdz 45 latiem mēnesī.

Šogad valdība diemžēl atteicās spert vēl vienu soli pretī tam, lai neapliekamo minimumu tuvinātu pirmskrīzes līmenim. Mēs uzskatām, ka ir pienācis laiks atmaksāt tautai šo parādu.

Un par vēl vienu no „Saskaņas Centra” šodien iesniegtajiem priekšlikumiem. Mēs ierosinām arī palielināt no 70 latiem uz 80 latiem mēnesī ar nodokļiem neapliekamo minimumu par katru apgādājamo. Mēs uzskatām, ka tas būs kaut neliels ieguldījums, lai palielinātu ienākumus ģimenēm ar bērniem.

Savus priekšlikumus mēs aizstāvēsim Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kā arī Saeimas 15.novembra sēdē.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tiešām bija vētraina Saeimas sēde. Daļēji jau mani kolēģi izklāstīja, kādi lēmumi tika pieņemti, taču pakavēšos pie diviem.

Tika skatīts jautājums par finanšu galvenā uzrauga vietnieka kandidatūras apstiprināšanu, tas tiešām tika ļoti ilgstoši apspriests un bija smags. Mums vakar frakcijas sēdē bija iespēja tikties ar Latvijas Bankas vadītāju un arī ar kandidātu, un mēs secinājām, ka tomēr šis kandidāts, lai gan viņš ir ļoti augsta līmeņa profesionālis, tomēr nevarētu strādāt trešo termiņu šajā amatā, jo diemžēl tas, kas ir noticis ar „Parex banku” un ar Latvijas Krājbanku, – tā ir daļēji arī viņa atbildība.

Otrs jautājums, pie kura vēlos nedaudz pakavēties, ir jautājums par ikviena tiesībām saņemt savas tautības ierakstu pasē. Jāteic, ka šobrīd jau likums nosaka (gan cits likums), ka ikvienam ir tiesības saskaņā ar savu nacionālo pašapziņu un nacionālo izcelšanos uzrādīt likumā noteiktajā kārtībā vai atjaunot savos dokumentos nacionālo piederību. Tās ir mūsu, ikviena, tiesības. Līdz ar to indivīds, kuram ierēdnis atsaka šo ierakstu veikt, varētu vērsties administratīvajā tiesā un caur administratīvo tiesu jau šodien panākt šī ieraksta veikšanu. Taču tas ir ilgstošs process, un, protams, mēs ar izmaiņām likumā gribējām paātrināt šo lietu. Diemžēl pagaidām mēs vēl neesam ieguvuši balsu vairākumu. Jāteic, ka „Saskaņas Centrs” ar Reformu partiju un daļu VIENOTĪBAS noraidīja šo mūsu iniciatīvu. Šis balsojums, manuprāt, ir vēsturisks, šis balsojums ieies Latvijas vēsturē. Es ļoti ceru, ka vairāki laikraksti to rīt publicēs. Sociālajos tīklos tas jau ir reģistrēts un ir pieejams praktiski ikvienam interesentam gan Latvijā, gan ārpus tās.

Mēs šo cīņu turpināsim un agri vai vēlu nonāksim līdz uzvarai.

Protams, ja būtu administratīvās tiesas precedents šajā jautājumā, tad mums būtu vienkāršāka turpmāk šī jautājuma risināšana.

Un, beidzot savu šīsdienas sakāmo, es gribu minēt to, ka Nacionālā apvienība ir ļoti gandarīta par panākto kompromisu ar koalīcijas partneriem, par panākto vienošanos demogrāfijas lietās. Kā saka – no runām pie darbiem – varētu arī tā teikt. Tātad ir panākts ļoti, ļoti plašs atbalsts gan vecākiem, gan arī bērniem, tieši pirmsskolas vecuma bērniem. Ir panākts minimālais vecāku pabalsta palielinājums: jau ar nākamā gada 1.janvāri tas būs 100 lati. Ir panākts arī tas, ka vecākiem, kuriem jāgaida rindā uz pirmsskolas izglītības iestādi, būs 100 latu pabalsts, lai bērns varētu papildus... lai viņi varētu rūpēties par savu bērnu. Protams, arī panākta nekustamā īpašuma nodokļa atlaide – no nākamā gada būs 50 procentu atlaide daudzbērnu ģimenēm. Un te varētu uzskaitīt vēl un vēl, un vēl.

Tātad savu runu es, protams, beidzu uz optimistiskas nots. Un aicinu visus, kam ir iespēja, ielūkoties šīsdienas balsojuma izdrukā par iespēju veikt tautības ierakstu pasē, jo, es domāju, nākamajās vēlēšanās jums šī izdruka palīdzēs izdarīt to izvēli, kāda ir saskaņā ar jūsu pārliecību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Dzintaram Rasnačam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz Reformu partijas frakcijas deputāts Valdis Liepiņš. Lūdzu!

V.Liepiņš (RP).

Labdien, cienījamie klausītāji! Es gribu pieskarties tikai trim jautājumiem.

Pirmais ir par Jāni Brazovski un viņa noraidīšanu jeb neievēlēšanu FKTK priekšnieka vietnieka amatā. Tas varbūt bija demokrātisks balsojums, bet tie argumenti bija ļoti, ļoti vāji. Pirmais arguments bija faktiski tas, ka vajag maiņu maiņas dēļ, jo cilvēks tur it kā pārāk ilgi nosēdējis; nemaz neņēma vērā to lielo pieredzi, ko viņš tur ir ieguvis. Un viņam mēģināja uzvelt – vienam cilvēkam! – vainu par to, par ko ir faktiski atbildīga visa FKTK un, varētu teikt, visa mūsu banku pārraudzības sistēma. Tā ka balsojums jau, saprotams, bija demokrātisks, bet es nedomāju, ka tas bija pārāk gudrs. Un mēs atkal esam atvadījušies no viena ļoti spējīga cilvēka, kas ir ieguvis pieredzi! Cik es zinu, viņš ir uzrunāts jau no ārzemēm, un, visticamāk, viņš turpinās savu karjeru ārzemēs. Un tas ir zaudējums Latvijai.

Otrs jautājums ir par tautas nobalsošanu. Pamatā kas notika? Tā pamatmaiņa bija, ka to pirmo slieksni samazinājām no 50 tūkstošiem uz 30 tūkstošiem parakstu. Bet pārējais, teiksim, tas, ka ir stingrāki noteikumi par finansēšanu, par nobalsošanas tēmu autoriem, – tas viss paliek, un tas ir ļoti labi. Labi tādi nodrošinājumi pret bezatbildīgiem referendumiem.

Mēs dzīvojam parlamentārā sistēmā (man liekas, to ļoti daudzi no opozīcijas deputātiem vienkārši nesaprot), un parlamentārā sistēmā, atskaitot vienu izņēmumu, kas ir Šveice, īstenībā ļoti maz pielieto tautas nobalsošanu, lai par kādiem jautājumiem izšķirtos. Ja to rīko, tad tā ir par ļoti fundamentāliem jautājumiem – tādiem kā, teiksim, iestāšanās Eiropas Savienībā vai izstāšanās no tās. Par citiem jautājumiem... Tur nekas nav aizliegts. Vienkārši... Kas ir panākts? Tas, ka mazāk būs bezatbildīgu un faktiski ļaunprātīgu ierosinājumu tautas nobalsošanā. Un te mēs varam runāt par valodas referendumu, mēs varam runāt arī par ierosinājumu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Tie pamatā ir bezatbildīgi referendumi. Trakākais ir, ka tos ierosina Latvijas pilsoņi! Faktiski viņi šo procedūru, kas ir ļoti demokrātiska, izmanto, nevis lai demokrātiju stiprinātu, bet lai to grautu un lai Latvijas attīstību un vispār Latvijas, teiksim, pozīcijas vājinātu.

Var teikt, ka te tie argumenti bija, manā uztverē, ļoti demagoģiski. Tika piesaukta Šveice. Šveice, mēs zinām, ir izņēmums. Piesaukta tika Rietumu prakse. Rietumu praksē ļoti minimāli tiek izmantoti referendumi jeb tautas nobalsošana. Un pārsvarā jau atkal dzirdējām kārtējos pārspīlējumus, ka atņemam tautai varu, kas ir paredzēta Satversmē. Tās ir galīgas blēņas, nekā tamlīdzīga nav!

Trešais ir jautājums par tautības ierakstu pasē. Rasnača kungs ļoti spilgti izteicās. Te bija vairāki viedokļi, bet es nedzirdēju atkal nevienu faktiski tādu nopietnu argumentu „par”. Un to iesāka, varētu teikt, pats Rasnača kungs... Viņš diezgan ilgi runāja par dažādām starptautiskajām tiesībām... par cilvēktiesībām un citiem normatīviem aktiem, kam nebija nekāda sakara ar tautības ierakstīšanu pasē. Viņš arī citēja kādu... tādu aptauju, kura bija veikta Facebook un kuras pamatā ir viņa draugi un paziņas, kas, saprotams, viņu atbalsta. To viņš mēģināja attiecināt uz Latvijas pilsoņiem kā tādiem. Tas vienkārši norāda, ka viņš īsti nesaprot, kas ir aptaujas un kā no tām var nonākt pie kādiem secinājumiem.

Es, saprotams, tautības ierakstīšanu pasē neatbalstīju, jo man ir ļoti skaidri un gaiši zināms, kas es esmu: es esmu latvietis. Tāds es esmu dzimis, un tāds es arī nomiršu. Man liekas, ka tas ieraksts ir vajadzīgs tādiem cilvēkiem, kas faktiski šaubās par savu latvieša identitāti. Viņš ierakstīs pasē „latvietis” un tad skries pa pasauli un rādīs visiem, ka viņš ir latvietis. Pase ir dokuments, kas ir pārsvarā vajadzīgs ceļošanai, nevis lai pierādītu kaut kādu tautību.

Es domāju, ka tas varētu nostādīt arī ļoti grūtā situācijā dažus cilvēkus, kuriem varbūt viens no vecākiem ir, teiksim, ukrainis, bet otrs – čehs. Šāds cilvēks jūtas kā latvietis, bet viņš faktiski... Vai viņš drīkst pasē ierakstīt, ka viņš ir latvietis? Es personīgi domāju: ja viņš jūtas kā latvietis, viņš var ierakstīt, ka viņš ir latvietis. Tas atkal nozīmē to, ka arī cilvēki, kas tādi nejūtas, savu apsvērumu dēļ varētu to ierakstīt un tādā gadījumā faktiski būtu ļoti negodīgi.

Es gribu pieminēt arī to, ka diezgan interesanti, ka Nacionālā apvienība būtībā ierosināja atgriezties pie padomju laika prakses, un viens deputāts pat minēja, ka tas varētu būt tā kā cariskās Krievijas praksē... Taču mani visvairāk uztrauc, ka grib atgriezties tādā padomju praksē...

Ja mēs tagad runājam par dažādiem dīvainiem balsojumiem, tad par Jāņa Brazovska neapstiprināšanu jāteic, ka izveidojās, es teiktu, vēsturiska koalīcija starp „Saskaņas Centru” un Nacionālo apvienību „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, jo te solīdi viņi gandrīz visi nobalsoja... nobalsoja visi kā viens, atskaitot „Saskaņas Centru”, kur daži, kā es teiktu, prātīgāki cilvēki nobalsoja „par” Jāņa Brazovska ievēlēšanu tajā amatā.

Tā ka sēde bija gara, brīžiem varbūt pat vētraina.. Nu, es pārāk lielu vētru tur nesamanīju, kaut gan priekšsēdētājai diemžēl bija vairākkārt jāsauc pie kārtības daži opozīcijas, kā arī pozīcijas deputāti. Tas nebija tik labi. Es ceru, ka mēs turpmāk uzvedīsimies labāk.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātam Valdim Liepiņam.

Līdz ar to šīsdienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties. Visu labu!

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt