Frakciju viedokļi 2012.gada 27.septembrī

(28.09.2012.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika izskatīti Saeimā un kādi lēmumi tika pieņemti.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Romānam Naudiņam. Lūdzu!

R.Naudiņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē esam izskatījuši vairākus ar tautsaimniecību saistītus jautājumus.

Esam nodevuši izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai likuma grozījumus, kuri ļautu uzņēmējiem piedalīties publiskos iepirkumos arī tad, ja tiem ir iepriekš izveidojies nodokļu parāds. Šis jautājums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā prasījis plašāku diskusiju, un ir rasts risinājums tam, lai uzņēmējiem, kuriem iepriekšējos gados ir uzkrājies nodokļu parāds, bet kuri šobrīd godprātīgi veic visus maksājumus un budžetā rada jaunas darba vietas, tomēr būtu iespēja piedalīties publiskos iepirkumos.

Izskatot šo jautājumu, būtu jāņem vērā nodokļu parāda apjoms, atmaksas grafika ievērošana un Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par uzņēmēja godīgu šībrīža attieksmi pret nodokļu nomaksu un atmaksas grafika ievērošanu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai šodien izskatīšanai tika nodots arī jautājums par Liepājas un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņa pagarināšanu līdz 2035.gada 31.decembrim.

Pirmajā lasījumā šodien Saeima apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kuri paredz, ka jauniem transportlīdzekļiem pēc pirmreizējās to reģistrācijas tehniskā skate būs jāiziet pēc diviem gadiem.

Ne tikai par Saeimas šīsdienas sēdē izskatītajiem jautājumiem vēlos informēt radioklausītājus. Vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā lūdzām iesaistītās puses iepazīstināt deputātus ar vilcienu iepirkuma gaitu. Pēc vakardienas tikšanās ar „Pasažieru Vilciena”, Satiksmes ministrijas un uzņēmēju pārstāvjiem var secināt, ka problēmas un viedokļu atšķirības starp iesaistītajām pusēm pastāv un ka tās ir nopietnas. Uzklausot viedokļus, ir skaidrs, ka viena no iesaistītajām pusēm neatklāj patiesību un to varēs uzzināt vien tad, kad būs iespēja ar līguma saturu iepazīties atklāti. Šobrīd atklāt līguma detaļas neļauj tam uzliktais konfidencialitātes statuss.

Vissliktāk būs, protams, tad, ja Latvija palaidīs garām iespēju sākt modernu vilcienu ražošanu, kuri būtu paredzēti bijušās Padomju Savienības valstu tirgum.

Vakar tikšanās laikā izskanēja interesanta informācija, ka 60 procenti no bijušās Padomju Savienības valstu telpā esošajiem vilcieniem ir ražoti Rīgas Vagonu rūpnīcā. Šie vilcieni, neapšaubāmi, ir novecojuši, un tas ir signāls, ka šie apstākļi ir pateicīgi, lai Latvija varētu ražot un eksportēt vilcienus. Tātad niša ir brīva. Nacionālā apvienība cer, ka kompromiss tiks panākts un vilcienu ražošana Latvijā būs iespējama.

Paldies. Vēlos novēlēt radioklausītājiem jauku un skaistu nedēļas nogali. Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Romānam Naudiņam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos paust mūsu frakcijas viedokli par „Saskaņas Centra” sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Publiskajā telpā nepārtraukti parādās ministru, deputātu, dažādu speciālistu izteikumi par to, ka mazie un vidējie uzņēmumi ir valsts veiksmīgas attīstības pamats. Arī jaunā Nacionālā attīstības plāna vadmotīvs ir ekonomikas izrāviens, kurš acīmredzami nav iespējams bez maziem un vidējiem uzņēmumiem. Krīzes laikā vairāki Latvijas uzņēmumi bankrotēja, bet lielākā daļa no tiem, kuri izdzīvoja, zaudēja lielu daļu kapitāla un bija spiesti strādāt izdzīvošanas režīmā. Uzņēmēji bija spiesti samazināt izdevumus arī uz darbinieku algu rēķina. Tas savukārt izraisīja valsts iekšējā patēriņa kritumu, un cilvēkiem sāka veidoties parādi gan par komunālajiem pakalpojumiem, gan par nenomaksātajiem kredītiem.

Lai saglabātu biznesu un darba vietas, bija spiesti parādos ieslīgt arī uzņēmēji. Daļai no viņiem izveidojās parādi pret bankām, daļai pret privātajiem kreditoriem, bet daļai – arī pret valsti (nenomaksāto nodokļu veidā). Pateicoties Valsts ieņēmumu dienesta pretimnākšanai, uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar valsti un nenomaksāto nodokļu slogu sadalīt pa vairākiem maksājumiem, kurus var pakāpeniski samaksāt gada garumā. Šī pretimnākšana palīdzēja saglabāt vairākus tūkstošus darba vietu. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, kuri vēl joprojām nevar atgūties pēc krīzes un kuriem izveidojās nodokļu parāds (galvenokārt tie ir mazie un vidējie uzņēmumi), bet kuri noslēguši vienošanos ar VID un pilda savas saistības, maksājot parādu pa daļām, ir liegta iespēja piedalīties valsts iepirkumos. Tādējādi izveidojas apburtais loks, jo, no vienas puses, valsts nāk pretim, bet, no otras puses, atņem iespēju ātrāk nomaksāt parādu un sākt ieguldīt naudu uzņēmuma attīstībā.

Mūsu likumprojekta mērķis ir labot šādu situāciju, panākt pretī mūsu uzņēmējiem un nodrošināt iespēju piedalīties valsts iepirkumos. Likumprojekts, pēc mūsu domām, palīdzēs uzņēmumiem, kuri saskārās ar īslaicīgām problēmām, ātrāk atgriezties normālajā darba režīmā un tādējādi saglabāt darba vietas.

Šodien Saeimā šis likumprojekts vienprātīgi tika nodots komisijām, un tas nozīmē, ka parlaments turpinās darbu pie tā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamajam vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā darba diena bija pavisam īsa, gandrīz tikai stundu, un jāsaka, ka šo Saeimas darba dienu mēs varētu vērtēt kā tādu klusu... īsi pirms budžeta nodošanas Saeimai, un tā ir paredzēta rītdien. Un, jāsaka, lielākā daļa iesniegto likumprojektu bija tehniski likumu grozījumi vai arī saistīti ar gatavošanos budžeta pieņemšanai.

Par šodienas interesantākajiem likumprojektiem nepārprotami jāsaka, ka tāds bija „Saskaņas Centra” piedāvātais likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Kā jau kolēģi teica, tas paplašina iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem, neraugoties uz to darbības grūtībām, tomēr piedalīties publiskā iepirkuma procedūrā. Un, mūsuprāt, tā ir atbalstāma iniciatīva. Jāatrod, protams, teiksim, samērojamība šajā jautājumā, bet katrā ziņā, es domāju, tas, ka notiek šāda likuma virzīšana uz priekšu, noteikti stimulēs uzņēmējdarbību Latvijā.

Kā jau teicu, tika skatīta virkne likumprojektu, kuri ir saistīti ar tehniskiem likumu uzlabojumiem, un pārsvarā tribīnē kāpa kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas.

Varētu atzīmēt vēl divus likumprojektus, kas, manuprāt, bija svarīgi un ko mēs šodien izskatījām Saeimā. Viens no tiem ir „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kas paredz tiešām iespēju tomēr regulēt jautājumus saistībā ar ilgstošu mašīnu nereģestrāciju Latvijā, un, es domāju, tā ir laba iniciatīva.

Un ir jāpiemin arī likumprojekts „Grozījumi Prokuratūras likumā”; šodien gan bija tikai otrais lasījums. Katrā ziņā šajā likumā ir virkne izmaiņu, kaut vai izmaiņas jautājumā par amatpersonu ievēlēšanu uz nākamajiem termiņiem (piemēram, viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas).

Kā jau teicu, šodien relatīvi maz politiķu uzmanības tika pievērsts esošajai darba kārtībai, bet tajā pašā laikā starp politiķiem notika ļoti daudz debašu, kas bija veltītas notikumiem ārpus Saeimas.

Pirmām kārtām, protams, lielu rezonansi sabiedrībā ir izraisījis Labklājības ministrijas atbalstītais projekts, kas saistīts ar dāņu iniciatīvu –grāmatu izdošanu. Ir runa par grāmatām „Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un „Diena, kad Rūta bija Rihards”. Jāsaka, ka zināmu skaidrību šajā diskusijā ir ieviesis tiesībsargs, kura viedokli es citēšu: „Nevaram piekrist, ka šīs grāmatas publicēšana un izplatīšana pārkāpj Latvijas tiesību aktus un apdraud valsts pamatus, gluži pretēji – tā aizstāv bērna tiesības uz individualitāti un veicina bērna iespēju attīstīt savas spējas neatkarīgi no dzimuma, līdz ar to tā atbilst sabiedrības interesēm.” Tā norādījis Tiesībsarga birojs.

Es domāju, ka tiesībsarga viedoklis līdzsvaro publisko diskusiju. Katrā ziņā ir skaidrs, ka katram sabiedrības loceklim ir tiesības uz savu viedokli. Bet pats svarīgākais: šī grāmatas izdošana nav pārkāpusi tiesību normas, kā to atzina tiesībsargs, un ir vienkārši vērtējama kā vienas vai otras puses iniciatīva.

Otrs lielais bloks, protams, ir gatavošanās budžeta pieņemšanai un kolīzijas, kas ir saistītas ar Nacionālās apvienības izvirzīto jauno budžeta prioritāti – demogrāfiju. Vakar notika pirmā, teiksim, konsultatīvā sanāksme par to, kādā veidā tikt galā ar šo risinājumu. Tātad visas puses pavēstīja demogrāfijas sakarā savas budžeta prioritātes, un pamatā notika starp iesaistītajām pusēm diskusija par to, kādā veidā šīs prioritātes varētu tikt finansētas.

Nākamnedēļ notiks nākamā sanāksme, kad tiks aprēķinātas visas šīs prioritāšu izmaksas un tātad tiks meklēti budžetā avoti, no kuriem tās varētu finansēt.

Tas īsumā arī ir viss. Paldies par uzmanību, cienījamie radioklausītāji.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam.

Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ivetai Grigulei. Lūdzu!

I.Grigule (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Rītdien Saeimā ir liela diena. Liela diena divu iemeslu dēļ.

Pirmais no tiem: rītdien Saeimā ir Atvērto durvju diena. Ikviens interesents tiek aicināts apmeklēt Saeimas namu, iepazīties ar Saeimas deputātu darba ikdienu, ar pašiem deputātiem, izteikt savus ierosinājumus, priekšlikumus un tādā ļoti neformālā gaisotnē klātienē padiskutēt par problēmām, kas nu kuru satrauc. Tas ir pirmais iemesls.

Otrais iemesls, kāpēc rīt Saeimā ir liela diena, ir tas, ka no valdības mēs rītdien saņemsim budžetu nākošajam gadam. Šogad tas tiešām tiek iesniegts laikus, un Zaļo un Zemnieku savienība ar lielu nepacietību gaida šo budžetu, kas rītdien tiks iesniegts Saeimā.

Mēs gatavojam daudzus un dažādus priekšlikumus nākošā gada budžeta izdevumu un ieņēmumu sadaļā, un viens no pašiem galvenajiem ir pensiju indeksēšana.

Mēs visu laiku no valdības vadītāja dzirdam, ka Latvija ir pārvarējusi ekonomisko krīzi, ka valsts izaugsme ir ļoti nopietna, stabila un neatgriezeniska, ka mēs attīstām visus savus rādītājus pozitīvā virzienā. Mūsu budžeta deficīts samazinās, inflācija samazinās, izaugsme pieaug, tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība neredz nevienu iemeslu, kāpēc ar 2013.gada 1.janvāri mēs nevarētu uzsākt pensiju indeksēšanu.

Pensionāri, mūsu Latvijas cilvēki, ir tie, kas iznesa uz saviem pleciem visu krīzes smagumu. Viņi atteicās no ļoti daudz kā, no savām personīgajām vajadzībām, un šobrīd valsts pienākums, mūsu skatījumā, ir pirmām kārtām parūpēties par cilvēkiem, par tiem cilvēkiem, kuriem šobrīd Latvijā joprojām klājas ļoti grūti, kuri dzīvo no pensijas līdz pensijai, kuri nevar iegādāties sev zāles, nevar nomaksāt pilsētās komunālos maksājumus, nevar dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, tāpēc tā būs Zaļo un Zemnieku savienības prioritāte numur viens 2013.gada budžetā.

Gribētu noslēgumā novēlēt visiem saulainu nedēļas nogali, visiem lauku cilvēkiem un tiem pilsētniekiem, kuriem ir mazdārziņi un savas saimniecības, vēl paspēt novākt pēdējo ražu, kas nu šogad ir izaugusi.

Paldies jums par uzmanību un visu labu!

Vadītāja. Paldies Ivetai Grigulei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz Reformu partijas frakcijas deputāts Jānis Eglītis. Lūdzu!

J.Ozoliņš (RP). Jānis Ozoliņš.

Vadītāja. Jānis Ozoliņš, atvainojos.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumi Saeimas sēdē faktiski bija dominējošie. Mēs skatījām gan grozījumus likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”, gan jauna Pievienotās vērtības nodokļa likuma projektu. Jauns likums ir nepieciešams, jo vecais Pievienotās vērtības nodokļa likums ir spēkā no 1995.gada un tā redakcija ir grozīta 34 reizes. Un, lai īstenotu skaidri un saprotami šā nodokļa politiku un aprēķināšanas kārtību, metodiku un lai arī nespeciālistam, izlasot šo likumu, būtu skaidrs, ko tas nozīmē, faktiski ir radīts jauns Pievienotās vērtības nodokļa likums ar krietni skaidrākiem noteikumiem.

Esam uzrakstījuši arī jaunu Iekšējā audita likumu, jo esošajā situācijā valsts pārvaldē iekšējo auditoru sertifikācija nav obligāta prasība. Mēs esam nonākuši pie tā, ka tikai kādiem 20 procentiem no valsts pārvaldē strādājošajiem auditoriem ir valsts pārvaldes iekšējā auditora sertifikāti vai arī starptautiski atzīti auditora profesionalitāti apliecinoši dokumenti. Tas noved pie tā, ka auditi tiek veikti, nu, zināmā mērā ar grūtībām. Bez atbilstošas kvalifikācijas to nevar darīt.

Tālāk. Viens no, manuprāt, svarīgiem likumprojektiem ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””. Šo grozījumu galvenais iniciators un autors esmu es, Jānis Ozoliņš, un esmu guvis gan koalīcijas, gan partijas biedru atbalstu. Proti, šie grozījumi paredz, ka aizklāta balsošana pašvaldībās nebūs iespējama, nedz vēlējot domes priekšsēdētāju un viņa vietniekus, nedz arī atceļot tos no amata. Vispār pašvaldībās nebūs iespējams organizēt aizklātos balsojumus.

Kāds būs labums no tā? Redziet, tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un šī situācija saasināsies ar katru dienu. Un cilvēkiem, nu, faktiski vēlētājiem, ir jāzina, par ko balso deputāti, kādi lēmumi tiek pieņemti... kādi lēmumi tiek pieņemti aizejošajam sasaukumam, lai nav tā, ka pēdējās pašvaldību darba dienās tiek organizētas slēgtas sēdes, kur tiek pieņemti nesaprotami lēmumi, kurus neviens nevienam neizskaidro.

Lai uzvar stiprākais, nevis lai notiek slēgtās sēdēs aizmuguriskas vienošanās! Ja tādas vienošanās notiek, tad faktiski neviens iedzīvotājs pēc tam nezina, kā viņa pārstāvis ir nobalsojis.

Piemēri nav tālu jāmeklē. Mums vēl samērā nesen ir bijuši gadījumi, ka domes priekšsēdētāju atceļ no amata slēgtā sēdē un pēc trim stundām tieši tādā pašā slēgtā sēdē viņu ievēlē atpakaļ. Mums ir bijuši piemēri, ka slēgtās sēdēs risina daudzu pašvaldību kapitālsabiedrību valžu atlaišanu, faktiski cilvēkiem neko nepaskaidrojot, un arī tiem pašvaldību darbiniekiem nav zināms, kā kurš deputāts ir nobalsojis, ir tikai spekulācijas.

Un tas neveicina iedzīvotāju uzticēšanos pašvaldību vadībām, pašvaldību deputātiem. Un, mūsuprāt, šie grozījumi ir ļoti nepieciešami, vajag pēc iespējas ātrāk tos pieņemt, lai šie konkurences noteikumi uz pašvaldību vēlēšanām būtu atklāti, godīgi un lai uzvarētu profesionālākais. Jo profesionālāks būtu cilvēks, jo labāks viņam būtu rezultāts.

Protams, vienmēr būs diskusija jautājumā par to, kas ir profesionalitāte. Bet, ja būs šie grozījumi, tad partijām būs savā starpā jācīnās, būs jānāk ar savām programmām, ar saviem programmatiskajiem uzstādījumiem par to, ko tieši tās darīs. Mums tad būs iespēja salīdzināt programmas, kādas ir politiskajiem spēkiem, un tiem pēc tam būs tās jāpilda. Bet, ja koalīcijas veidošanas procesā rodas aizmuguriskas vienošanās, nu tad jāpilda tas, kas sanāk.

Tā. Liels paldies! Tas īsos vārdos no mūsu puses ir viss.

Šodien tika skatīti arī grozījumi gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, gan likumā par finanšu konglomerātiem, bet tie ir, nu, teiksim tā, tehniski grozījumi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Ozoliņam no Reformu partijas frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties! Visu labu!

Otrdien, 23.aprīlī
09:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
09:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas kopsēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
11:40  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēde
12:00  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola tikšanās ar Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības Latvijas Republikā pilnvaroto lietvedi Sun Yinglai
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēde
14:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēde
15:00  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Gruzijas parlamentu tikšanās ar Gruzijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Tea Maisuradze

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://www.saeima.lv/dati.pdf