Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Saeimas namā, Rīgā, ir noslēgusies rudens sesijas otrā kārtējā Saeimas sēde, un skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodien sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien pie mikrofona Reformu partijas frakcijas deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šīsdienas sēdē esam apstiprinājuši likuma „Par valsts budžetu 2012.gadam” grozījumus. Esam tos atbalstījuši, ļoti rūpīgi vērtējot papildu finansējuma piešķiršanu praktiski visām... gan ministrijām, gan arī neatkarīgajām valsts institūcijām.

Galvenie finansējumi. Ministriju griezumā galvenie finansējumi tika piešķirti Aizsardzības ministrijai – gan Jaunsargu kustības stiprināšanai 100 tūkstošu latu apmērā, gan Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas vienošanās par apbedījumu statusu izpildes nodrošināšanai. Ārlietu ministrijas galvenie budžeta izdevumi bija prioritārie pasākumi Latvijas ārpolitikas interešu īstenošanai – gan ekonomiskajai sadarbībai 300 tūkstošu latu apmērā, gan arī 100 tūkstošu latu apmērā diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību remontiem citās valstīs. Mēs atbalstām arī 200 tūkstošu latu apmērā papildu tēriņus Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta darbības nodrošināšanai.

Attiecībā uz Iekšlietu ministriju esam apstiprinājuši galīgajā lasījumā viena miljona latu apmērā „Microsoft” produkcijas un drošības licenču tīkla... faktiski, lai programmatūra, ar ko strādā Iekšlietu ministrija, būtu licencēta. Lai nebūtu tāda situācija, ka Iekšlietu ministrija strādā ar nelicencētām datorprogrammām. Esam apstiprinājuši arī vairākus citus vitāli svarīgus pieprasījumus.

Kopējais viedoklis attiecībā uz budžeta ilgtspēju ir tāds, ka Latvijai ir ļoti rūpīgi jādomā par tēriņiem, jo arī nākotnē... arī turpmāk būs ekonomiskās krīzes un mums ir nepieciešams veidot rezerves jau laikus. Tāpēc šajos budžeta grozījumos kā prioritāte tika uzskatīti tikai tie pasākumi, kam nav ilgstošas ietekmes... jeb, respektīvi, tas ir vienreizējs pasākums, kas nav katru gadu pēc tam jāuztur. Šādu iespēju mēs esam atraduši un faktiski konsolidācijas iepriekšējo gadu laikā radušos būtiskos ministriju pieprasījumus esam apmierinājuši.

Attiecībā uz turpmākajiem gadiem jāteic, ka Saeimā 2013.gada budžetu sāksim skatīt jau 1.oktobrī un šis būs pirmais gads, kad mēs skatīsim ilgtermiņa budžetu jeb budžetu vairākiem gadiem. Lai nav tā, ka katra gada beigās neviens nezina, uz kādiem noteikumiem nākošajā gadā, teiksim tā, valsts dzīvos.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Ozoliņam.

Tagad vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Saeima šodien ir pieņēmusi galīgajā lasījumā grozījumus likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”, papildus piešķirot finansējumu prioritātēm gandrīz vai 90 miljonu apmērā. Lielākie papildu finansējumi tiek veselības aprūpei. Jau pirmajā lasījumā tika piešķirti 19,5 miljoni, un otrajā lasījumā – vairāk nekā 15 miljoni. Tas palīdzēs veselības nozarei uzlabot aprūpes pieejamību, mazinās rindas uz medicīniskajiem pakalpojumiem, uz speciālistu konsultācijām; tas ir dienas stacionāru sniegto pakalpojumu apmaksai, izmeklējumu nodrošināšanai. Ir atvērtas programmas mātes un bērna veselības uzlabošanai, ir atvērta programma neauglības ārstēšanai, ir piešķirts veselības jomā finansējums asistenta pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar invaliditāti, bērniem no piecu gadu vecuma, kā arī arodskolu audzēkņiem.

Nozīmīga budžeta daļa, kas ir gandrīz vai 20 miljonu apmērā, tika arī autoceļiem, īpaši pievēršot uzmanību Latgales problēmai, Latgales ceļu sakārtošanai.

Otrajam lasījumam mēs bijām saņēmuši 174 priekšlikumus. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ļoti rūpīgi vērtēja visus iesniegtos priekšlikumus un atbalstīja tos priekšlikumus, kas bija kā galvenie nosacījumi, lai neatstātu iespaidu uz nākamajiem gadiem, un priekšlikumus, kuru līdzekļus varēja apgūt šī gada ietvaros, un izskatot mēs esam atbalstījuši 148 priekšlikumus. Šis budžets ir zīmīgs varbūt ar to, ka mēs centāmies nešķirot: pozīcija–opozīcija.

Ir atbalstīti 122 Ministru kabineta priekšlikumi un 10 pozīcijas deputātu un 8 opozīcijas deputātu priekšlikumi, un arī pati komisija ir veidojusi alternatīvos priekšlikumus, kurus ir atbalstījusi.

Gribu atzīmēt, ka šis budžets ir pirmais piecos gados, kurš ir ar pieaugumu, un, pateicoties labiem attīstības rādītājiem, pateicoties tam, ka pirmajā un otrajā ceturksnī IKP pieaugums ir virs 5 procentiem un straujākais Eiropas Savienībā, bija iespēja koriģēt budžetā valsts izaugsmes prognozes no 2,5 uz 4, un līdz ar to šie līdzekļi ir pārdalāmi.

Gribu vērst uzmanību uz to, ka nākamā gada budžets ir ļoti... Valdībā tas ir gandrīz vai apstiprināts, bet ir bažas par to, kas notiek pasaules tirgos, Eiropas tirgos, un līdz ar to tas būs jāveido ar lielāku piesardzību.

Gribu pateikties arī visiem tiem, kas sūtīja priekšlikumus, – gan pašvaldībām, gan skolām, gan nevalstiskajām organizācijām. Visi šie priekšlikumi tika rūpīgi vērtēti komisijā un atbalstīti, ņemot vērā tās prioritātes, ko es jau nosaucu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Reiram.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Uldis Augulis.

U.Augulis (ZZS).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja vairākus likumprojektus, nodeva gan komisijām izskatīšanai, gan apstiprināja pirmajā lasījumā. Bet, manuprāt, svarīgākais jautājums šodien bija budžeta grozījumi. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kurā esmu arī es, cītīgi vērtēja visus priekšlikumus, kas bija gan no Ministru kabineta, gan no deputātiem, gan no frakcijām atsevišķi iesniegti. Šodien tika atbalstīti arī vairāki opozīcijas priekšlikumi. Zaļo un Zemnieku savienība bija saņēmusi vēstules ar priekšlikumiem par sociāli atbildīgām lietām, nepieciešamām lietām, kas ir veicamas nekavējoties.

Mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības, priekšlikums sniegt atbalstu Bulduru dārzkopības vidusskolai avārijas stāvoklī esošās siltumsistēmas rekonstrukcijai tika atbalstīts.

Tāpat tika atbalstīti Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumi par atbalstu Latvijas Riteņbraukšanas federācijai, tieši BMX izlases komandai, un jaunatnes programmām, kā arī Latvijas Volejbola federācijai, pludmales volejbola izlases komandai un jaunatnes programmām, jo mēs redzējām, kā šinī olimpiādē, pateicoties mūsu sportistiem, izskanēja gan Latvijas vārds, gan arī panākumi Latvijai neizpalika.

Tāpat tika atbalstīts Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums par atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem, jo to bērnu skaits, kuri cieš no vardarbības, pieaug un līdz ar to līdz gada beigām arī šai programmai būs nepieciešami līdzekļi. Šis priekšlikums arī tika atbalstīts.

Tāpat tika atbalstīts Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums, izstrādāts kopā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, par atbalstu Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam, lai sakārtotu veterināro ambulanci zooloģiskajā dārzā, lai tie dzīvnieki justos droši un lai varētu tiem tikt ātri sniegta palīdzība. Ir arī jāgatavojas Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza 100 gadu jubilejai, kas būs nozīmīgs notikums zooloģiskajam dārzam.

Tāpat tika atbalstīts priekšlikums piešķirt līdzekļus Dailes teātrim sakaru sistēmu atjaunošanai un rekonstrukcijai. Tas ir nepieciešams, jo mēs visi ejam uz teātri un gribam, lai mēs tur justos labi, dzirdētu visu labi un lai mums būtu prieks par priekšnesumiem, par izrādēm, kas tiek sniegtas.

Tāpat tika atbalstīti vairāki Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumi par atbalstu pašvaldībām, piemēram, Valkas pašvaldībai, Jaunpiebalgas pašvaldībai, Ķeguma novada pašvaldībai, Liepājas pašvaldībai, lai pašvaldības varētu nodrošināt patiešām tās neatliekamās lietas, kas ir nepieciešamas līdz šī gada beigām, jo, kā mēs zinām, līdzekļi, kas tiek iedalīti budžeta grozījumos, ir jāiztērē līdz gada beigām.

Bija arī priekšlikumi, ko neatbalstīja Saeima, tādi kā, piemēram, priekšlikums par pacienta iemaksu samazināšanu uz 50 procentiem, lai no šiem budžeta grozījumiem būtu kaut kāds labums cilvēkiem... lai pieejamāka veselības aprūpe, bet, es domāju, mēs to jautājumu mēģināsim skaidrot un virzīt uz nākamā gada budžetu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Uldim Augulim.

Pašlaik skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā, un tālāk vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tik tiešām Saeimas šīsdienas sēdes būtiskākais darba kārtības jautājums ir bijis 2012.gada budžeta grozījumu jautājums, un diskusijas par budžeta grozījumu prioritātēm ir bijušas visai plašas. Ir bijušas iesaistītas daudzas un dažādas ieinteresētās personas. Jāatzīst, ka mēs varam paust zināmu gandarījumu par to, ka Nacionālajai apvienībai ir izdevies panākt iespēju īstenot atsevišķas prioritātes tajās jomās, par kurām ir atbildīga Nacionālā apvienība, proti, jomās, par kurām atbild Kultūras ministrija un Tieslietu ministrija. Tā lielākie ieguvēji no 2012.gada budžeta grozījumiem kultūras nozarē būs pedagogi, pašdarbības kolektīvi un reģioni. No 5,1 miljona latu piešķīruma Kultūras ministrijai 2012.gada valsts budžeta grozījumos ir jāuzsver tātad pedagogu atalgojuma minimālās likmes paaugstināšana; tie ir aptuveni 920 tūkstoši. Tas faktiski nozīmē, ka, sākot ar 2012., 2013.gada mācību gadu, tiek novērstas nepamatotās atšķirības starp mūzikas un mākslas skolas skolotāju un vispārizglītojošo skolu skolotāju atalgojumu.

Attiecībā uz tieslietu nozari es gribu paust gandarījumu par to, ka mums beidzot izdosies atrisināt jautājumu par pilna darba laika apmaksu Uzņēmumu reģistra darbiniekiem. Jāatzīst, ka diemžēl krīzes periodā arī Uzņēmumu reģistram tika samazināti naudas līdzekļi, tāpēc daudzi tā darbinieki nestrādāja pilnu darba laiku, un tas nozīmē, ka faktiski Uzņēmumu reģistra pieejamība vairs nebija tāda, kāda tā bija iepriekš.

Gribētos paust gandarījumu arī par to, ka izdosies – kaut gan ar nelielu summu, bet tomēr izdosies! – stiprināt Valsts valodas centra darbību. Šeit mēs runājam par nedaudz vairāk kā 7 tūkstošiem latu. Ir izdevies panākt arī papildu līdzekļu piešķiršanu Valsts probācijas dienesta datubāžu uzlabošanai un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbības nodrošināšanai.

Vēl bez tam es gribētu vērst jūsu uzmanību uz vienu būtisku jautājumu, kas tika izskatīts Saeimas šīsdienas sēdē un kas faktiski sastāvēja no diviem likumprojektiem, proti, „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” un „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Ir jau dzirdēts par to, ka pēdējā laikā sabiedrībā ir aktualizējies jautājums par komersantu prettiesisku sagrābšanu, un, lai šādas situācijas novērstu, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi virkni grozījumu normatīvajos aktos, to skaitā minētajos, un papildus vēl arī grozījumus Komerclikumā.

Šodien Saeima atbalstīja grozījumus likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Civilprocesa likumā, virzoties tālāk uz priekšu, paredzot arī tādu zināmu vienkāršotu kārtību, kādā varētu izskatīt šāda veida strīdus divās instancēs, tādējādi izvairoties no situācijām, ka šāda veida strīdi tiek skatīti ilgi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gaidim Bērziņam.

Un raidījumu šodien noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima ir pieņēmusi grozījumus likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”. Un viens no „Saskaņas Centra” priekšlikumiem – priekšlikums par pedagogu atalgojumu.

Mūsu iesniegtā un šodien debatētā priekšlikuma būtība ir palielināt mērķdotācijas pašvaldībām (pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai) par 4,6 miljoniem latu. „Saskaņas Centra” priekšlikuma mērķis – pievērst uzmanību skolotāju atalgojuma problēmai, jo tieši skolotāji, kā arī policisti vissmagāk cietuši krīzes laikā. Tas arī ir mēģinājums atgriezties pie skolotāju algu paaugstināšanas grafika. Ir zināms, ka pēc vairākām pedagogu organizāciju sarunām ar Izglītības un zinātnes ministriju tika parakstīts memorands par to, ka no šī gada 1.septembra pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstinās par 10 procentiem. Interesanti, ka ministrija šo finansējumu nav lūgusi valdībai, bet gan atradusi no saviem līdzekļiem.

Tomēr mēs uzskatām, ka šo algas pielikumu nevar uzskatīt par algas paaugstināšanu vismaz triju iemeslu dēļ.

Pirmkārt, arī šāda darba samaksa ļoti stipri atpaliek no pārējiem rādītājiem un absolūti neatbilst sagatavotības līmenim, zināšanām, prasmēm, kādas šodien tiek pieprasītas no profesionāla pedagoga. Un tas liecina, ka izglītības un zinātnes ministrs nepietiekami novērtē (tas ir, maigi sakot!) pedagogu darbu. Ir objektīvas indikācijas pasaulē: valstīs, kurās pedagogu darbs tiek apmaksāts adekvāti, no 25 līdz 50 procentiem pedagogu ir vīrieši. Tajās valstīs!

Otrkārt, pēdējos mēnešos vidējā alga sabiedriskajā sektorā strādājošajiem un tautsaimniecībā kopumā pārsniedz 450 latu robežu (ja mēs varam uzticēties statistiskiem rādītājiem). Savukārt skolotāja alga no pirmskrīzes laiku samaksas par skolotāja slodzi – 344 latiem – samazinājās līdz 250 latiem 2009.gadā. Tad faktiski tika atcelts kopš 2008.gada pastāvošais grafiks par algas paaugstināšanu skolotājiem. Kopš tā laika pagājuši jau trīs gadi, taču skolotājiem jautājumā par atalgojumu principiāli nekas nav mainījies. Un, „pateicoties” (pēdiņās!) valdībai, mūsu skolotājiem tagad būs jāstrādā līdz 65 gadu vecumam par 275 latiem mēnesī „uz papīra”.

Līdz ar to mēs šodien aicinājām savus kolēģus Saeimā būt korektiem, jo skolotāju algas šodien nepalielina, bet gan tikai par 10 procentiem pietuvina algai, kas tika samazināta ar valdības lēmumu.

Treškārt, ministrijas paredzētais pielikums nesedz pat komunālo pakalpojumu maksas pieaugumu šī gada laikā, nemaz nerunājot par citu pakalpojumu, pārtikas un apģērba izmaksu pieaugumu, kā arī degvielas cenu kāpumu. Ja kāds uzskata, ka tas ir normāli, ka pedagogi vasaras atvaļinājuma laikā meklē citu darbu, kur piepelnīties, lai varētu nomaksāt komunālos rēķinus, nevis atpūšas un izglītojas, tad man paliek skumji par šiem cilvēkiem.

Bez tam skolās samazinās klašu skaits, attiecīgi – stundu skaits, un rezultātā skolotāji saņems to pašu. Nepatīkamākais šajā situācijā ir tas, ka atsevišķi politiķi un atsevišķi ministri šo simbolisko algas pielikumu pasniedz kā grandiozu valdības panākumu. Es tam nepiekrītu, un mūsu frakcija uzskata: ja krīze ir beigusies, tad jāatgriežas pirmskrīzes līmenī arī atalgojuma ziņā.

Līdz ar to mēs iestājamies par to, lai atkal tiktu izstrādāts grafiks pedagogu algu pakāpeniskai paaugstināšanai, proti: ar 2012.gada 1.septembri ir nepieciešams palielināt finansējumu pedagogu darba samaksai par 20 procentiem, bet 2013.gada 1.janvārī – vēl par 10 procentiem.

Katrā ziņā mēs darīsim visu iespējamo, lai mūsu priekšlikumi tiktu atbalstīti 2013.gada budžeta ietvaros. Mēs strādājam!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos!