Frakciju viedokļi 2012.gada 6.septembrī

(10.09.2012.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža noslēdzās Saeimas rudens sesijas pirmā sēde, un nākamajās „Frakciju viedokļu” minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim. Lūdzu!

A.Brigmanis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija diezgan bagātīga Saeimas darba kārtība. Un kā pirmo es gribētu uzsvērt tiesībsarga ziņojumu. Manuprāt, ziņojums bija izsvērts, pamatīgs, taču deputāti norādīja – varbūt pamatoti – uz atsevišķiem trūkumiem tajā. Tas, ko es gribētu teikt par tiesībsarga darbu aizvadītajā periodā kopš viņa ievēlēšanas, – man liekas, darbs viņa birojā ir stabilizējies. Ir parādījusies zināma konkrētība viņa rīcībā, ir konkrētas iniciatīvas. Par dažām varbūt var arī diskutēt, cik tās ir pamatotas, bet es domāju, ka kopumā Jansona kunga jaunības degsme plus zināšanas, kā arī veiksmīgi komplektēta juristu komanda – tas viss dod cerību, ka tiesībsargs savu darbu cilvēku interešu aizstāvības jomā, cilvēktiesību jomā uzlabos un būs veiksmīgs.

Otrs darba kārtības jautājums, kam gribētos pievērst uzmanību, ir jautājums par deputāta zvēresta laušanu. Manuprāt, tas ir ļoti aktuāls jautājums, ko sabiedrība ierosinājusi. Arī Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta viedokli, ka deputātiem jānes daudz lielāka atbildība par sava zvēresta laušanu. Lai papildinātu konkrētās juridiskās normas, šis jautājums tiek nodots Tieslietu ministrijai priekšlikumu izstrādāšanai, un es ceru, ka pēc tam, kad saņemsim šo izvērtējumu, šā jautājuma risinājums noteikti iegūs konkrētas aprises jau Saeimas darbā.

Šodien Zaļo un Zemnieku savienības deputāti iesniedza likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, lai papildinātu likumu ar jaunu nodaļu „Eiropas pilsoņu iniciatīva”. Es pieņemu, ka koalīcijas deputāti nebija līdz galam, tā pamatīgi, iepazinušies ar mūsu priekšlikumu. Izskanēja dažādas versijas, kas, manuprāt, nebija īsti korektas, bet nu galu galā šīs likumdošanas iniciatīvas katrā ziņā tiks skatītas Juridiskajā komisijā. Mēs atbalstām to, ka šis likumprojekts tiek sadalīts un atsevišķa lieta ir par referendumiem, atsevišķa lieta ir par šīm iniciatīvām. Mēs esam par to, ka jāpaaugstina kopumā ir slieksnis, lai nepieļautu atsevišķus varbūt galīgi nepieņemamus referendumus, un, protams, mēs gaidām no Juridiskās komisijas, ka galu galā tiks apstiprināta Zaļo un Zemnieku savienības iniciatīva par šiem negrozāmajiem pantiem – ka nav iespējami referendumi ne par pilsonību, ne par valsts valodu, ne jautājumā par valsts nedalāmību.

Mēs uzskatām, ka šajā brīdī daudzi svarīgi jautājumi ir saistīti ar ekonomikas lietām. Budžeta grozījumi ir nākamie darba kārtības jautājumi. Zaļo un Zemnieku savienība šiem jautājumiem pieies ar vislielāko atbildību un ir iesniegusi arī savus priekšlikumus, bet tie jau ir Saeimas nākamās sēdes darba kārtības jautājumi.

Paldies jums.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim.

Nākamais runās partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts Ingmārs Čaklais. Lūdzu!

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie klausītāji! Varu tikai piekrist Brigmaņa kunga tikko teiktajam. Saeima ir tiešām atsākusi darbu aktīvā režīmā. Šodien Saeimas sēdē tiešām bija pietiekami daudz jautājumu, par kuriem bija jādebatē un jāspriež. Tomēr man gribētos teikt, ka, mūsuprāt, svarīgākais šodien bija tieši Pilsonības likuma izskatīšanas jautājums. Un par to, kas šodien notiek, jāsaka, ka lielā mērā šis ir vēsturisks brīdis. Minētais likums ir viens no valsts pamatlikumiem, viens no tiem, kuri tiešām pieder pie šīs valsts balstiem, – tā sacīt, viena no kājām, uz kā stāv šī valsts. Un tāpēc ir svarīgi, ka mēs šodien tikām līdz otrajam lasījumam. Likumprojektu pieņēmām otrajā lasījumā pēc ilgām, ilgām debatēm, kas ir notikušas Juridiskajā komisijā un speciāli izveidotajā apakškomisijā, uzklausot visus ekspertus, visus viedokļus, kādus varējām, katrā no tēmām.

Sabiedrībai varbūt nav pamanāms ikdienā šis darbs, ko mēs esam teju ilgāk nekā gadu veikuši. Bet man ir svarīgi, lai saprastu to būtību ikviens. Tāpēc esmu pateicīgs tiem žurnālistiem, kas palīdz to skaidrot, un kolēģiem, gan tiem, kas šo darbu dara, gan tiem, kas palīdz to tiešām izskaidrot sabiedrībai. Kad atver kādu no likumiem un redz nepieciešamību izdarīt tajā izmaiņas, visgrūtāk ir, protams, tikt līdz galīgajai redakcijai, kas ir pieņemama Saeimas vairākumam un tiešām noderīga valstij. Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija uzreiz vienojās – nevis strādāt ar konkrētām redakcijām, bet formulēt, ka mums ir konkrētas tēmas, par kurām ir jārunā, jādebatē, lai saprastu, kādi ir viedokļi, kādas ir iespējas, kā to dara citur pasaulē, kāda ir bijusi Latvijā tā tradīcija, lai nonāktu pie labākā risinājuma. Šajā gadījumā – konkrēti ir runa par Pilsonības likumu –, mēs atdalījām dubultpilsonības jautājumu, vienlaicīgi sasaistot to ar trimdinieku pantu, kas, protams, arī skar dubultpilsonību. Svarīgs bija tā sauktais latviešu – līvu pants, kas ir likuma 2.pants. Nepilsoņu bērnu jautājums ir viens no tiem, ko, es domāju, mēs esam atrisinājuši lieliskā formātā. Un arī naturalizācijas kārtība... Tās pastiprināšanai mēs esam nobrieduši un tagad jau realizējam.

Visas šis lietas faktiski būtu tādas varbūt skaidrojamas, bet galvenā lieta ir jāsaprot: šodien mēs izdarījām vienu kardinālu labojumu! Latvijas Pilsonības likums, šobrīd spēkā esošais, ir dubultpilsonību noliedzošs. Šīsdienas apstiprinātā redakcija ir pretēja – tātad dubultpilsonību atveroša. Un tā ir ļoti kardināla izmaiņa Latvijai kopumā, varbūt tā ir arī tā nākotne.

Attiecībā uz nepilsoņu bērnu jautājumu sakarā ar sabiedrībā ļoti aktīvām debatēm par to, vai nepilsoņiem piešķirama pilsonība... Sakarā ar referendumu, sakarā ar šo parakstu savākšanu ir svarīgi apzināties: nepilsoņi – tā ir viena konkrēta sabiedrības daļa. Šī problēma ir aktuāla, ka viņi tiešām ir, šādi nepilsoņi. Bet jāsaprot, ka ar šīsdienas lēmumu mēs esam pusi no darba izdarījuši. Un varu to apgalvot tīri tādā ziņā, ka jebkurā ģimenē... pieņemsim, ka būtu visa mūsu sabiedrība kā ģimene... un arī šie nepilsoņi, var teikt, ir kā ģimene... Ir, tā sacīt, vecākie – vecāki, vecvecāki... Bērni un mazbērni... Un tad kaut kādi citi cilvēki nāks... Nāks nākamā paaudze – dzims atkal bērni, mazbērni un tā tālāk. Šodien mēs šo jauno paaudzi, visu topošo un nākošo, ieliekam kategorijā, ka tikai un vienīgi vecāki izlems – būs vai nebūs šie... Tagad atliek skatīties arī uz to atlikušo daļu... uz nepilsoņu vēlmēm un vajadzībām un mēģināt sakārtot, lai nepilsoņu tiešām ar laiku vairs Latvijā nebūtu, lai viņi visi būtu Latvijas pilsoņi vai to valstu pilsoņi, kuras tad viņi izvēlas.

Un visbeidzot es gribu teikt, ka likums ar šīm normām, kuras varbūt ir grūti saprast pirmajā brīdī, galvenokārt tiek sakārtots, jo zināmā mērā, protams, jebkurā brīdī var sākt taisīt jaunu likumu un cerēt, ka tas būs labāks. Šeit mēs vienojāmies par racionālu darbību, esmu pateicīgs visiem apakškomisijas locekļiem, kas ļoti racionāli strādāja. Mēs tiešām dzirdējām cits citu, un pat tad, ja kādam pietrūka balss, lai viņa viedoklis iegūtu likuma teksta aprises, tomēr mēs esam to dzirdējuši un esam paturējuši prātā, ka arī šādas lietas notiek.

Man atliek teikt paldies, atliek cerēt, ka iesniegtie priekšlikumi tiks pavisam ātri izskatīti arī trešajam lasījumam un tā būs lieliska dāvana, šis likums, 18.novembrī, mūsu valsts svētkos. Tā sacīt – pilsoņu dāvana savai valstij un valsts dāvana pilsoņiem!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ingmāram Čaklajam no VIENOTĪBAS frakcijas.

Nākamā runās Reformu partijas frakcijas deputāte Inga Vanaga. Lūdzu!

I.Vanaga (RP).

Sveicināti, klausītāji! Es vēlos pievērst lielāku uzmanību vienam Saeimas sēdes darba kārtības jautājumam, proti, tiesībsarga ziņojumam par 2011.gadu.

Es vēlos no šī ziņojuma vairāk izcelt jautājumus, kas ir saistīti ar izglītību. Tiesībsargs savā ziņojumā norādīja uz virkni jautājumu, pie kuriem mums ir jāstrādā, un tātad šī informācija tika sniegta arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Attiecībā uz Saeimu ir skaidrs, ka mums ir priekšā ļoti nopietns darbs ar Izglītības likumu. Proti, ir jāprecizē definīcija: kas ir mācību līdzekļi, ko tie ietver? Un te gribētos, izmantojot situāciju, pateikt paldies visām pašvaldībām, izglītības pārvalžu vadītājiem, arī skolu direktoriem un īpaši vecākiem par sapratni, jo mēs visi ļoti labi zinām, kāds ir bijis periods pirms jaunā mācību gada, – ar pietiekami karstām un aktīvām diskusijām par to, kas ir izglītība bez maksas un ko ietver sevī šie mācību līdzekļi. Un tāpēc es vēlos informēt, ka ministrija sadarbībā ar Saeimu ļoti aktīvi strādā un strādās pie šiem jautājumiem, lai izvērtētu, kā jau es minēju, Izglītības likumu, kur ir noteikts tātad šis atbildības sadalījums: kas ir ministrijas kompetencē, kas ir pašvaldību kompetencē, kas ir vecāku kompetencē. Un tas ir saistīts arī ar darbu ministrijā, ar visu to, pie kā ministrija tagad strādā, – izvērtē standartus, mācību priekšmetus, lai noteiktu, kas ir uz valsts pleciem, kas ir uz pašvaldību pleciem un kas – uz vecāku pleciem. Tātad, vēlreiz saku, tās ir lietas, kas ir Izglītības likumā atrunātas.

Es arī gribu vēl akcentēt jautājumu, kas ir saistīts ar šiem mācību līdzekļiem, proti, informēt par to, ka nu, ja apstiprinās... ja tiks apstiprināti budžeta grozījumi 2012.gadam tā, kā ir iecerēts un kā procesi pašlaik notiek Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, tad... Ir pozitīvā ziņa, ka, ja tiks atbalstīts priekšlikums par mērķdotāciju mācību literatūras iegādei, tad šī summa jau būs 3 lati un 23 santīmi vienam bērnam. Pirms diviem gadiem šī summa bija zemāka par latu. Un jāteic, ka jau ir nopietnas iestrādes 2013.gada budžetam saistībā ar tiesībsarga ziņojumu. Ir priekšlikums šo summu nākamā gada budžetā, tātad 2013.gada budžetā, palielināt pat līdz 7 latiem uz vienu skolēnu. Tātad kolēģus aicināja atbalstīt to, lai mēs arī varētu nākamgad atskaitīties par saviem... par Saeimas un arī valdības padarītajiem darbiem... kā mēs izpildām jau spēkā esošos normatīvos aktus. Ir tiešām jāpiekrīt arī tiesībsargam, ka pašlaik mēs tos... nepildām pilnā apmērā, bet katrā ziņā mums ir jāstrādā, lai mēs tos pildītu, jo galu galā... Paši apstiprinām šos likumus un tad meklējam dažādus ieganstus un skaidrojumus, kāpēc viens vai otrs likuma pants netiek pildīts.

Tie tātad ir tie būtiskākie... tas ir tas būtiskākais, ko gribējās šodien akcentēt saistībā ar izglītības jautājumiem. Un novēlu mums visiem – nu, tiem, kas ir izglītības jomā, – sekmīgu mācību gadu un būt arī aktīviem klausītājiem.

Vadītāja. Paldies Ingai Vanagai no Reformu partijas frakcijas.

Un šodien frakciju viedokļu izklāstu noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust „Saskaņas Centra” viedokli par nepilsoņu problēmu risināšanu Pilsonības likuma kontekstā.

Ir zināms, ka vairāk nekā 12 tūkstoši pilsoņu ir iesnieguši Centrālajai vēlēšanu komisijai likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā”, kas paredz atzīt visus nepilsoņus par Latvijas Republikas pilsoņiem.

Šajā sakarā es varu atgādināt, ka 1991.gada 15.oktobrī – pretēji Latvijas Tautas frontes solījumiem – ievērojamai Latvijas iedzīvotāju daļai tika liegtas tiesības iegūt pilsonību reģistrācijas kārtībā. Savukārt 5.Saeima 1995.gada 12.aprīlī ar likumu ieviesa nedemokrātisko un netaisnīgo nepilsoņa statusu.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija uzskata, ka šie lēmumi būtiski palielināja cilvēku izslēgšanu no demokrātiskiem procesiem un viņu atsvešinātību no valsts. Tas arī ir minētās nepilsoņu iniciatīvas cēlonis.

Tas, ka liela sabiedrības daļa pastāv nepilsoņu statusā, neatbilst Latvijas valsts interesēm, un likvidēt šo netaisnību ir viens no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” svarīgākajiem politiskajiem mērķiem, par ko mūsu frakcija konsekventi iestājās savā darbībā 9. un 10.Saeimā un iestājas arī 11.Saeimā. Mēs uzskatām, ka referendums ir galējs, bet leģitīms līdzeklis, ja parlaments nespēj atrisināt sabiedrībā esošas problēmas un pretrunas.

Mēs uzskatām, ka pašlaik Saeimas uzdevums ir nekavējoties uzsākt konstruktīvu un, galvenais, rezultatīvu darbu bez saukļiem, lai novērstu starpnacionālo attiecību saasināšanos sabiedrībā.

Tautas priekšstāvju pienākums ir ieklausīties savu pilsoņu vēlmēs. Līdz ar to Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija piedāvā pirmos neatliekamos konkrētos soļus.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas piedāvātie septiņi soļi.

Vispirmām kārtām atzīt pēc 1991.gada 21.augusta nepilsoņu ģimenēs dzimušos bērnus par Latvijas pilsoņiem, paredzot viņu reģistrāciju bez atsevišķas birokrātiskas procedūras (un šajā virzienā Saeima strādā).

Otrkārt, atzīt visu Latvijā akreditēto skolu absolventus par pilsoņiem reģistrācijas kārtībā. Kāpēc? Tāpēc, ka mums ir vienota izglītības sistēma: visu skolu absolventi kārto vienus un tos pašus eksāmenus, pie tam latviešu valodā.

Treškārt, samazināt naturalizācijas ierobežojumus un atvieglot naturalizācijas noteikumus pirmām kārtām gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Ceturtkārt, līdzīgi kā citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem piešķirt arī Latvijas nepilsoņiem vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās, kā to rekomendē ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, Eiropas Padomes institūcijas.

Piektkārt, pieņemt likumu par vietējiem referendumiem, paredzot iespēju tajos piedalīties visiem attiecīgās teritorijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tātad arī nepilsoņiem. Mēs uzskatām, ka līdzdalība ir efektīvs integrācijas līdzeklis.

Sestkārt, atcelt ierobežojumus nepilsoņiem vērsties Saeimā ar kolektīviem iesniegumiem, lai arī nepilsoņiem nodrošinātu iespējas veikt dialogu ar valsts varu. Diemžēl šī iespēja viņiem pašlaik ir liegta.

Un visbeidzot (un tas ir septītais solis) pārskatīt profesiju aizliegumus un citus sociālekonomisko tiesību ierobežojumus nepilsoņiem, jo nav skaidrs, kāpēc Latvijas nepilsonis nevar strādāt, piemēram, par ugunsdzēsēju.

Nobeigumā vēlos pateikt, ka nepilsoņu problēmu risināšana ir vēsturisks izaicinājums visiem politiskajiem spēkiem, kas ieinteresēti Latvijas sabiedrības saliedēšanā – ne vārdos, bet darbos – un mūsu valsts uzplaukumā.

Mēs aicinām visus Saeimas deputātus ar vēsu, konstruktīvu... ar vēsu prātu, konstruktīvi un bez emocijām apspriest situāciju, izvērtēt iespējamos nepilsoņu problēmas risinājumus.

Šie „Saskaņas Centra” priekšlikumi, mūsuprāt, ļaus mazināt spriedzi sabiedrībā un nodrošinās iespēju nepilsoņu jautājumu risināt bez referendumiem.

Liels paldies jums par uzmanību un uzticību!

Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Pirmdien, 19.novembrī
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama gaismas objekts “Pie Latvijas šūpuļa”

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196