Frakciju viedokļi 2019.gada 17.oktobrī

(18.10.2019.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Noslēgusies šīsdienas Saeimas sēde. Un par tās darba kārtības jautājumiem un arī citām aktualitātēm turpmākajās raidījuma “Frakciju viedokļi” minūtēs jums pastāstīs Saeimas frakciju pārstāvji.

Pirmajai šodien vārds Nacionālās apvienības frakcijas deputātei Ilzei Indriksonei. Lūdzu!

I. Indriksone (NA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeimas komisijām nodevām budžeta likumu ar daudz pavadošajiem likumprojektiem. Un tas, manuprāt, šodien ir arī svarīgākais.

Budžets mums ir ļoti liels – 9,9 miljardi ieņēmumos un 10 miljardi izdevumos. Bet nebūt nav bijis iespējams Ministru kabinetam panākt tādu situāciju, lai visiem būtu pietiekami. Bet, protams, ir gandarījums par to, ka palielināts finansējums zinātnei par astoņiem miljoniem, atbalsts kultūras nozarei papildus ir 5,9 miljoni... tieši medijiem. Un kopumā ir izdevies arī iegūt atbalstu dažādiem demogrāfijas pasākumiem septiņu miljonu apmērā. Tajā pašā laikā, protams, jāatzīst, ka nepietiekams finansējums ir paredzēts veselības nozarei, arī samaksas pieaugumam ārstniecības personālam. Ir paredzēts lielāks, bet joprojām nepietiekams atbalsts kompensējamiem medikamentiem un reto slimību pacientu ārstēšanai.

Toties iepriecina tas, ka ir izdevies iekšlietu sistēmai papildus atrast 18,9 miljonus. Tiks stiprināta valsts robežjosla un arī palielināts atalgojums ieslodzījuma vietu un probācijas dienesta darbiniekiem.

Tajā pašā laikā, protams, ļoti liels pieaugums ir finansējumam senioru atbalstam, tas ir, sociālajai aizsardzībai un pensijām, ko, nevar noliegt, bija mērķtiecīgi paredzēts darīt jau arī iepriekš.

Kopumā, skatoties uz budžetā plānotajām finansējuma sadalīšanas iecerēm, protams, kā vienu no labajām lietām varu minēt arī Valsts kultūrkapitāla fonda darbībai plus 400 tūkstoši eiro, Latvijas literatūras eksportam – vairāk nekā 300 tūkstoši eiro. Ļoti apsveicami, ka turpinām Baltijas Kultūras fonda darbību un... atbalstu tam ar 100 tūkstošiem eiro. Un arī Latvijas valsts simtgades aizsāktās iniciatīvas kinofilmu ražošanai – 300 tūkstoši eiro.

Un projekta “Skolas soma” turpināšanai arī ir būtisks atbalsts, kas nodrošinās mūsu bērnu un jauniešu iespējas iepazīt Latviju, kultūru, vēsturi un nokļūt tur, kur citādā veidā viņiem būtu ļoti sarežģīti to izdarīt. Jāpiemin arī kultūrizglītības iestādes un atbalsts Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas zālei un pagaidu telpām par vairāk nekā 300 tūkstošiem eiro.

Katrā ziņā budžeta diskusijas Saeimā būs ļoti karstas un droši vien būs arī daudz argumentu dažādos virzienos. Bet kā vienmēr... es esmu par to arī domājusi, svarīgi ir saprast, ka mums budžets sastāv no daudz dažādām jomām, nozarēm. Un diemžēl jāatzīst, ka visu pieejamo finansējuma pieaugumu atdot tikai vienai vai divām nozarēm nav iespējams, jo arī valstij ir jāattīstās vienmērīgi un līdzsvaroti.

Es arī gribētu izteikt frakcijas viedokli par administratīvi teritoriālās reformas virzību. Tuvākajā laikā arī Saeimā nonāks jauns Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas ir tikai neliela daļa no šīs reformas lietām, kas ir jānosaka likumdošanā. Gandarījums, ka tika atbalstīta... trīs republikas nozīmes pilsētu kā atsevišķu pilsētu ielikšana šajā likumprojektā, kas dos iespējas lauku teritoriju iedzīvotājiem tomēr nodrošināt lielāku pārstāvniecības iespēju jaunajos novados un lielāku iespēju arī valstij mērķtiecīgāk atbalstīt mazāk apdzīvotās teritorijas, īpaši tieši pierobežas teritorijas. Tas ir svarīgi. Bet vēl daudz darāmā Teritorijas attīstības plānošanas likuma pilnveidošanā, vēlēšanu likumā un daudz citu lietu, kas ir jārealizē, lai praktiski ieviestu šo reformu un lai tā tiešām būtu ieguvums tiem iedzīvotājiem, kas šobrīd varbūt mazliet ir satraukušies par to, kā tas viņus skars.

Bet Saeimā mēs esam gatavi strādāt ar visiem šiem likumprojektiem, aktīvi iesaistīties diskusijās, priekšlikumu sagatavošanā un kopīgi panākt, lai reforma iegūtu to veidolu, kas mums visiem un Latvijai ir vislabākais.

Paldies. Visu labu!

Vadītāja. Paldies Ilzei Indriksonei no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Pēdējo gadu pieredze liecina, ka Saeimas vairākums iemanās, lemjot par valsts budžetu, klaji neievērot likumus. Koalīcija nihilistiski ignorē likumos noteikto valsts ikgadējā finansējuma pieauguma nodrošināšanu līdz noteiktam līmenim valsts augstskolām, zinātniskajai darbībai, kā arī likumā noteikto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Un te ir vērts atgādināt, ka Saeimā pieņemtais likums ir rīcības priekšraksts visiem, nevis kādas vadlīnijas.

Augstākā tiesiskā nihilisma izpausme koalīcijas rīcībā, pieņemot budžetu, ir Satversmē deklarēto un nostiprināto sociāli atbildīgas valsts un tiesiskas valsts principu, kas ietverti taisnīguma un tiesiskās paļāvības principos, prasību neievērošana. Jo, nepildot likumu prasības par valsts finansējumu valsts augstskolām, zinātniskajai darbībai, veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai budžeta pieņemšanas gaitā, koalīcijas rīcība ir negodīga un netaisnīga. Un līdz ar to valsts pārkāpj gan taisnīguma principu, gan tiesiskās paļāvības principu.

Tiesiskās paļāvības princips paredz, ka konkrētā Latvijas iedzīvotāja paļāvība uz valsts rīcību vai apsolījumu ir šī cilvēka attieksme, kuru veido pamatota cerība vai pārliecība par valsts attieksmi, konkrētas darbības izpildi vai notikuma iestāšanos nākotnē. Tiesiskā paļāvība veicina cilvēka uzticēšanos valstij, valdībai, parlamentam, likumiem. Nepildot pieņemtos likumus, kuros ir nostiprināta indivīdam labvēlīga un vēlama notikuma iestāšanās nākotnē, koalīcija tikai paplašina plaisu starp sabiedrību un valsti.

Tajā pašā laikā budžeta paketē iekļauti gan pretrunīgi vērtētie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, gan grozījumi Izglītības likumā, kas paredz solidāru valsts un pašvaldību iesaisti 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienu finansēšanā. Mēs uzskatām: kamēr nav izpildīti vēlētājiem dotie solījumi, kamēr netiek pildīti likumos paredzētie pienākumi paaugstināt algu medmāsām un pedagogiem, politiskās partijas nedrīkst pašas sev piešķirt avansu uz vēlētāju uzticības rēķina.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamā runās Jauno konservatīvo frakcijas deputāte Dagmāra Beitnere‑Le Galla. Lūdzu!

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mans komentārs šodien par Saeimas plenārsēdi būs starp diviem maniem opozīcijas kolēģiem. Tāpēc es gribu mazliet komentēt un vispirms pateikties kolēģei Ilzei Indriksonei par ļoti labu ieskatu.

Jā, šodien ir notikusi ļoti svarīga sēde. Mēs esam pieņēmuši izskatīšanai virkni budžeta likumprojektu. Un es gribētu noraidīt varbūt visiem radioklausītājiem, ka šī ir ļoti laba ziņa. Mums ir lielākas... lielākais budžets Latvijas vēsturē. Un es gribētu arī teikt, ka šis budžets ir tapis ļoti rūpīgā darbā visu vasaru. Es gribētu teikt, ka mūsu kolēģi, kas strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ir ļoti atdevīgi strādājuši, lai sabalansētu šo budžetu un ievērotu visu piecu koalīcijas partiju intereses, ko viņi ir solījuši saviem vēlētājiem. Un, kā mēs jau tikko dzirdējām, vienmēr ir kaut kāda neapmierinātība un kāda no grupām, teiksim, vēlas lielāku finansējumu. Es tomēr gribētu atgādināt, ka šis ir ievērojams budžeta pieņemšanas process, jo Latvijas vēsturē šis ir lielākais budžets, kas veltīts veselības aizsardzībai, – 1,2 miljardi. Tā ir ļoti liela nauda. Un es gribētu arī atgādināt, ka gada sākumā Saeimas plenārsēdē mēs, strādājot ar tehnisko budžetu, iebalsojām 80 miljonus ātrās palīdzības finansiālam atbalstam.

Medicīnai jaunajā budžetā būs ļoti liels finansējums, un tieši tāpēc, skatoties, ka, teiksim, mirstības rādītāji nemainās, šeit būtu ļoti liela vērība jāvelta pašai sistēmai, kā sevi labāk administrēt, sakārtot. Vienmēr mēs varam vēlēties, protams, kādai no sociālajām grupām lielākas darba algas.

Budžets skars ļoti daudzus mūsu dzīves aspektus, un ļoti daudzi likumi, kas šodien iesniegti izskatīšanai komisijās, skars arī jautājumu, kas ir tuvāks man kā pētniecībā iesaistītam cilvēkam: zinātniskās darbības administrēšana nākotnē tiks virzīta uz šīs administrēšanas apvienošanu, kas daudzējādā ziņā, es domāju, arī uzlabos vēl vairāk finansējumu zinātnei, kam, kā jau mēs dzirdējām, šogad ir panākts palielinājums.

Es varbūt gribētu akcentēt jautājumu, kuru nekomentēja Nacionālās apvienības pārstāve. Šodien mēs galīgajā lasījumā izskatījām un pieņēmām “Likumu par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”.

Šis likums, manā skatījumā, tomēr veic zināmu intervenci Pilsonības likumā, ko tomēr mūsu parlamentā bija pieņemts neaiztikt. Es domāju, ka lielā mērā šis likums... kas tomēr būs adresēts arī Pilsonības likumam, vienā ziņā ir saistīts ar ļoti humāniem apsvērumiem, un es domāju, ka Latvijas valsts noteikti nāk pretī tai sabiedrības daļai, kura nevar izlemt, kādu pilsonību izvēlēties, bet es domāju, ka 30 gadu laikā ir izaugusi paaudze, kuriem dzimst bērni un kuri vēl nav izlēmuši, kurai valstij viņi gribētu piederēt arī pilsonības nozīmē.

Un es vēlreiz atgādinu, ka arī līdz šim likumam, kuru Saeima šodien pieņēma un pret kuru mūsu frakcija un Nacionālā apvienība balsoja “pret”, ja abi vecāki ir nepilsoņi, viņi varēja izdarīt atzīmi, ka vēlas savam bērnam Latvijas pilsonību. Mums ir jāredz, ka šeit ir viena ievērojama daļa nepilsoņu, kuri izmanto šo priekšrocību, ka nav vajadzīga vīza uz Krieviju. Mēs redzēsim, kā darbojas šis likums. Katrā gadījumā debates bija karstas visos trijos lasījumos, un, kas mani ļoti pārsteidza, ka mēs vēl nevaram iegūt debatēs to apspriežu līmeni, lai mēs neaizietu pie ad hominem, lai mēs neiestigtu savstarpējos apvainojumos.

Vēl, es domāju, ir ļoti nozīmīgi, ka mēs šodien turpinājām izskatīt likumprojektus un piedāvājumus, kas uzlabotu mūsu tiesu sistēmu darbību, jo ir ļoti svarīgi, ka pirmajā lasījumā jau tiek virzīti likumprojekti, kas izskatīs tādu... jaunievedumu varbūt, ka par maznozīmīgiem kriminālpārkāpumiem, teiksim, ja mantiskā zaudējuma apmērs ir 215 eiro līmenī, ir attiecīgi arī nosacīti sodi. Un izmaiņas ir arī Kriminālprocesa likumā. Mēs zinām, ka ļoti daudzi kriminālprocesi pie mums velkas gadiem ilgi, un jaunie labojumi ļaus samazināt debašu laiku krimināllietas izskatīšanā.

Tāpat tiek piedāvāti labojumi likumā, lai samazinātu tiesvedības novilcināšanu, un tas, es domāju, ir ļoti nozīmīgi: tādi nelieli soļi, bet ļoti būtiski soļi, lai mēs virzītos lielāka tiesiskuma virzienā, jo, ja mēs iegūsim šos jaunos labojumus, mēs būsim ceļā uz tiesiskāku Latviju un mēs būsim ceļā arī uz lielāku uzticēšanos Latvijas valstij. 

Tie ir mani komentāri šodienas plenārsēdei.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Dagmārai Beitnerei-Le Gallai no Jauno konservatīvo frakcijas.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Viktors Valainis. Lūdzu! 

V. Valainis (ZZS).

Labdien! Šodien izskatītie Saeimas sēdes jautājumi... kā galvenais viennozīmīgi būtu jāvērtē budžets un ar budžetu saistītie jautājumi. Kā jau minējām, šis tāds... nu, ja jāiedod nosaukums šim budžetam, tad to varētu vērtēt tikai un vienīgi kā cinisma budžetu. Pievērsīšos dažām lietām.

Šodien mēs runājām par azartspēlēm. Un attiecībā uz azartspēlēm iepriekšējā Saeimā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma, ka atsevišķos gadījumos deputātu var nosaukt arī par idiotu. Un šodien ir tā diena, kad man gribētos vienu no JKP deputātiem tā nosaukt. Būšu pieklājīgs, es tā nedarīšu, tomēr viņš šodien no šīs tribīnes apliecināja, ka viņš absolūti nav klausījies to, ko runā ZZS frakcijas deputāti, es tai skaitā, par to, ka mēs iebilstam pret akcīzes nodokļa palielināšanu. Ne jau pret pašu palielināšanu, bet pret to, ka šie resursi tiek novirzīti nost no pašvaldībām, tiek novirzīti kopējā budžetā, kaut gan ar šo sāgu neviens cits kā tikai pašvaldības necīnās. Un pašvaldības kārtības nodrošināšanai cīņā ar sociāliem klientiem... palīdzēt tikt galā ar šiem problemātiskajiem jautājumiem... Ja pašvaldībām no tā noņem naudu, tad, mūsu ieskatā, pašvaldībām arī jādod tiesības slēgt tās zāles ciet. Jo kā Rīgas domes deputāts šis cilvēks absolūti nav iedziļinājies šajā jautājumā, nemaz nesajēdz to, cik grūti pašvaldībām ir šīs zāles aizslēgt. Un ar šo jācīnās pēc būtības.

Attiecībā uz citiem jautājumiem. Cinisms parādās vairākās lietās. Pirmām kārtām brīvpusdienu atņemšana 1.–4. klašu skolēniem, to uzliekot pašvaldībām tagad darīt. Ja iepriekšējās valdības ir kārtīgi cīnījušās par to, lai palielinātu, un parādījušas, ka tas ir demogrāfiju veicinošs pasākums, tad šī valdība gluži vienkārši... ar to vien nepietiek... vēl mēģina iebāzt iekšā šajā pašā jautājumā milzīgu mandātu, kas ir valdībai... ko nevar skatīt budžeta paketē, kas būtu jāskata atsevišķi... attiecībā uz minimālā skaita noteikšanu klasēs pamatskolās. Par to vispār nekur nav debatēts. Un to vienkārši pa kaut kādām aizmugures durvīm likt iekšā budžeta paketē – tas nav pieņemami. Mēs cīnīsimies par to, lai šis jautājums pazustu no darba kārtības.

Par partiju finansēšanu, es domāju, te daudzi uzskaitīja ļoti labas lietas, bet par to gan neviens nerunāja... Mūsu ieskatā, ir vesela virkne citu problēmu, kuras būtu jārisina. Un šobrīd mediķi stāv pie neizpildīta solījuma... brīdī, kad netiek izpildīti solījumi viņiem. Skolotājiem vēl joprojām viss kaut kas tiek solīts. Bet tajā pašā laikā simtiem, vairāk nekā... ap 400–500 procentiem tiek palielināta partiju finansēšana, kas, mūsuprāt, ir nepieņemami, un tajā pašā laikā šeit parādās tāda divējāda attieksme: divējāda attieksme pašiem pret sevi un divējāda attieksme pret pašvaldībām. Respektīvi, pašvaldībām finansējums tiks palielināts tikai no nākamā sasaukuma, bet... attiecībā uz Saeimas deputātiem gan sāksim uzreiz ar sevi jau tagad, tūlīt, nevis no nākamās Saeimas, kas būtu normāli, kas būtu normāls un kaut cik debatējams jautājums. Savādāk kā par cinismu to nosaukt nevar.

Attiecībā uz lielo tēzi par to, ka netiek palielināti nodokļi: tieši pretēji – dabas resursu nodoklis tiek mainīts. Un tas, neapšaubāmi, ietekmēs būvniecības projektu izmaksas. Neviens nav konsultējies ar būvniecības materiālu ražošanas uzņēmumiem, ko tas nozīmēs. Un, neapšaubāmi, pēc mūsu partijas biedru konsultācijām ar uzņēmu CEMEX, kas ir viens no lielākajiem būvmateriālu ražotājiem Latvijā, jau pēc šāda lēmuma... kad viņi tiek apspiesti ar OIK, apspiesti ar dažādiem citiem nodokļiem, šis palielinās vienas no galvenās būvniecības... šo izejvielu izmaksas pilnīgi viennozīmīgi. Tā ka, es domāju, stāsts par to, ka nodokļi netiek mainīti: nodokļi tiek mainīti. Un katrā ziņā ne par labu mūsu tautsaimniecībai.

Un mums šajā budžeta izskatīšanas laikā būs vēl ļoti daudz, ko teikt. Mēs arī sniegsim komentārus un meklēsim veidu, kā atrast nepieciešamo finansējumu mediķu algu pacelšanai.

Tas no mūsu puses viss. Paldies, līdz nākamajai nedēļai!

Vadītāja. Paldies Viktoram Valainim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

 “Frakciju viedokļus” turpina frakcijas KPV LV deputāts Aivars Geidāns. Lūdzu!

A. Geidāns (KPV LV).

Paldies.

Esiet sveicināti, godātie radioklausītāji! Es gan nebūtu tik skeptisks kā kolēģis Valaiņa kungs.

Pēc spraigām debatēm starp pozīcijas un opozīcijas partijām nākamais valsts budžets tika nodots izskatīšanai komisijās.

Citējot Latvijas Bankas padomes locekli Mārtiņu Kazāku, “šis valsts budžets nav ideāls, bet ir pieņemams”. Un es principā varu viņam piekrist, jo visām prioritātēm resursu diemžēl nepietiek. Nav iespējams nostrādāt gadu Saeimā un pamosties citā valstī, kurā visi valsts iedzīvotāji dzīvo pārticībā. Valsts labklājības celšana ir atkarīga no daudziem faktoriem, tai skaitā no ekonomiskās izaugsmes, bet ir gandarījums par to, ka nākamā gada budžetā sociālajai aizsardzībai ir novirzīti 229 miljoni eiro.

Šajā nedēļā Publisko izdevumu un revīzijas komisijā tika skatīts Valsts kontroles ziņojums par pašvaldību publisko ēku būvniecības pamatotību un lietderību attiecīgajā teritorijā. Un vēlreiz bija iespēja pārliecināties, ka faktiski liela daļa pašvaldības vadītāju neuzskata par pienākumu saprātīgi aizņemties, lai būvētu infrastruktūras objektus sabiedrības vajadzībām.

Valsts kontroles ziņojumā par pašvaldībām tika skaidri iezīmēts, ka sporta halles un peldbaseini tiek būvēti par valsts resursiem bez jebkādiem ekonomiskiem aprēķiniem un pamatojuma. Uzbūvē peldbaseinu, pat nepakonsultējoties ar Latvijas Peldēšanas federāciju, un rezultātā baseinā nav iespējams rīkot starptautiskās sacensības un arī attiecīgi uzturēšanas izmaksas faktiski nevar nosegt.

Nodokļu izmaiņas ir plānots virzīt uz 2021. gadu. Un beidzot tiek runāts par atsevišķām nodokļu izmaiņām, kuras nākotnē būtu jāpārskata. Mūsu ministrs Ralfs Nemiro iestājas par to, “kurš piesārņo, tas maksā”. Mēs kā frakcija to atbalstām, bet valstī ir pieņemta virkne likumprojektu un normatīvo aktu, kuri neatbilst šim labajam moto.

Mums ir nepieciešams arī pārskatīt, piemēram, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļu likmes samērīgumu. Pašreiz regulējums paredz motociklu īpašniekiem, kuri reģistrēti pirms 2005. gada, nodokļa likmi 35 eiro un 57 centi. Bet, piemēram, transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir līdz 1500 kilogramiem, likme ir 38 eiro. Līdz ar to motociklu īpašnieki maksā faktiski divreiz vairāk. Jo motocikls atrodas satiksmē sešus mēnešus gadā. Nu skaitām – 35 reiz divi, tie ir 70 eiro, ja mēs skaitām gada likmi, teiksim.

Tas īsumā viss. Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Aivaram Geidānam no frakcijas KPV LV.

Nākamajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija ražīga parlamenta darbadiena. Un es arī labprāt atzīmētu divus lielus notikumus, kas šodien notika.

Vispirms jau, protams, par budžetu. Tātad budžeta pieņemšana ir pārgājusi jaunā fāzē, un šobrīd ir pieņemts lēmums par visas budžeta paketes un pavadošo likumprojektu nodošanu komisijām skatīšanai un darbam parlamentā. Tātad parlaments risinās visus ar to saistītos jautājumus.

Vispirms par pašu budžetu kopumā. Es gribu teikt, ka Latvijas valdība ir nodevusi parlamentam, ja mēs runājam par makroekonomiku un neskatāmies varbūt atsevišķu nozaru risinājumus... ir nodevusi labi sabalansētu budžetu. Īpaši, ja mēs skatāmies tādu ārējo kontekstu, kādā šobrīd valdība pieņem budžetu, vispirms jau budžets ir pieņemts laikā. Otrkārt, budžets ir plānots ļoti piesardzīgi, ļoti piesardzīgi, ņemot vērā to, ka tādā pasaules ekonomiskās attīstības ciklā ir skaidrs, ka vasara ir beigusies, ir sācies rudens. Es pat teiktu: ļoti, ļoti vēls rudens.

Tātad valdība ir ļoti rūpīgi plānojusi savas finanses – piesardzīgi plānojusi izaugsmi kopumā, paredzot, ka tā nebūs vairāk par 2,8 procentiem, tieši tāpat valdība, lai nesabremzētu ekonomisko attīstību, ir izmantojusi visus savus resursus, arī pieļaujamo fiskālo rezervi. Budžets tiks veidots ar nelielu deficītu. Tātad ekonomika ir stimulēta pietiekami.

Ja mēs apskatāmies Latvijas izaugsmes rādītāju – 2,8 procenti, es gribu teikt, ka mēs... bija laiks, kad mēs bijām laimīgi par vienu procentu vai 1,4 procentiem... šobrīd tas joprojām ir 2,8 procenti. Un valdība prognozē, ka tas būs visus nākamos trīs gadus atšķirībā no lielajām ekonomikām, kas ir ārpusē, un, teiksim, tas, ka valstij ir iekšējais... valstī strauji aug darba samaksa, tas stimulē iekšējo patēriņu un ļauj domāt, ka tā varētu būt reāla prognoze.

Ja iestājas lielākas problēmas, tam valdība arī ir labi sagatavojusies. Ir izveidota noteikta fiskālā nodrošinājuma rezerve visiem trijiem gadiem. Un, teiksim, visi makroekonomiskie rādītāji atšķirībā no 2008. gada ir labi sabalansēti... gan ārējais parāds, gan tekošā konta deficīts, gan dažas citas lietas (droši vien viņām te nepieskaršos). Es gribu teikt, ka valdība nodod parlamentam labi sabalansētu budžetu.

Ja mēs runājam par tām lietām, kas attiecas uz to, ko šis budžets atrisina, tad skaidrs, ka nekad nevienai valstij nepietiktu ar visu kopproduktu, lai apmaksātu visas tās vajadzības, kuras mēs varētu vēlēties.

Un es gribu teikt vispirms jau pirmo lietu. Šajos apstākļos, kad ekonomika sāk bremzēties, valdība rīkojusies ļoti atbildīgi, nekādā veidā nav palielinājusi nodokļus. Ja es skatos 10 gadus atpakaļ, tad tā tas nekad nav bijis. Parasti gada beigās ir pielikts nodoklītis tur, pielikts nodoklītis tur. Šeit ir tiešām tīri atrisināts. Iedzīvotāji nav raustīti ar neprognozējamām nodokļu izmaiņām. Un arī nauda nevajadzīgi netiek izņemta no tirgus, lai stimulētu ekonomisko attīstību.

Nākamais. Es gribu teikt, ka valdība ir ļoti nopietni pievērsusies sociālās nevienlīdzības jautājumu risināšanai. Mazās pensijas pieaug būtiski. Ir daži cilvēki, kam tās pieaug par 20, 30... ir pat... dzirdējis cilvēkus, kam pieaug pat par 45 eiro. Un veci ļaudis saka: tas ir labi darīts. Un tam ir vairāk nekā 200 miljoni.

Nākamais... Pakāpeniski tiek atvieglots mazo ienākumu saņēmēju liktenis: diferencētais neapliekamais minimums pieaug līdz 300 eiro. Tātad cilvēki saņems vairāk naudas uz rokas. Arī par minimālo algu ir domāts. Tā ar 2021. gada 1. janvāri būs 500 eiro. Un tas ir skaidrs signāls tautsaimniecībai, ka mēs ejam uz lielāku minimālo darba samaksu.

Kas ir ļoti svarīgi iedzīvotājiem: arī savas starptautiskās saistības drošībā mēs izpildām ļoti precīzi – aizsardzībai nodrošināti divi procenti no IKP.

Un tad nāk, protams, darba algas. Mediķiem ir lielākas algas. Kopumā tas ir par 50 miljoniem eiro. Pedagogiem algām atvēlēti 23 miljoni eiro. Būtiski ir... paceltas kultūras darbinieku algas, iekšlietu sistēmas, tieslietu sistēmas darbinieku algas. Tāpat nauda ir paredzēta zinātnei, demogrāfijai, tieslietām, iekšlietām, daudzām citām lietām.

Protams, mēs varam skatīties vienu vai otru pieeju, kā mēs skatāmies uz budžetu kopumā. Bet arī, ja mēs skatāmies uz pašvaldībām, visām pašvaldībām ieņēmumi aug. Un tas dod pamatu viņām strādāt pie tā, lai sekmīgi nodrošinātu pakalpojumu saviem iedzīvotājiem.

Tā ka es gribu teikt, ka budžets ir labs, neskatoties uz to, kā mēs vēlamies uz viņu raudzīties vai nevēlamies raudzīties, viņš nodrošina valsts izaugsmi, nodrošina to, ka šajā situācijā mēs nerīkojamies neapdomīgi un nekrītam dziļā bedrē, un nespiežam gāzi grīdā. Tieši otrādi – mēs nodrošinām, ka ekonomika sekmīgi attīstās, iedzīvotāju ienākumi pieaug, mēs maksājam pensionāriem lielākas pensijas un varam domāt par savas valsts attīstību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Arvilam Ašeradenam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

“Frakciju viedokļos” šodien pēdējais runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labdien, radioklausītāji! Frakcijas “Attīstībai/Par!” vārdā ziņošu par šīs nedēļas aktualitātēm.

Valsts budžets ir nonācis Saeimā. Un tas kopā ar 22... 26 pavadošajiem likumprojektiem nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un citām komisijām.

Daži fakti par budžetu. Ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu apmērā, izdevumi – 10 miljardu apmērā. Lielākais budžets Latvijas valsts vēsturē. Budžeta deficīts plānots 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. IKP pieaugums nākamajā gadā prognozēts 2,8 procentu apmērā. Neatkārtojot jau iepriekš minēto, vēl minēšu tikai to, ka pēc izdevumu pārskatīšanas 2020. gada budžetā tika rasti papildu 93,7 miljoni eiro un, lai arī nepietiekami, tomēr veselības nozare 2020. gadā saņems lielāko pieaugumu budžetā. Valdība ir apņēmīga to kāpināt arī nākamos gadus, un, lai nodrošinātu pietiekamu un pastāvīgu finansējuma pieaugumu veselības aprūpei, kas ļautu tai izrāpties no bedres, bez nodokļu sistēmas revīzijas neiztikt, un valdībai šis process nākamgad būs jāpaveic, vienlaikus kārtojot veselības aprūpes sistēmu.

Šo budžetu veidoja piecas koalīcijas partijas. Tas nebija viegls uzdevums. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis, ka piecām partijām jāveido budžets. Budžets ir ar daudziem kompromisiem, jo visām iecerēm finansējuma nepietika: budžets ir tik liels, cik ir. Taču mēs strādājam, lai valsts ekonomika augtu un turpmāk varētu realizēt arī citas vajadzības un arvien jaunas ieceres.

Budžeta izskatīšanas grafiks Saeimā: sāksim skatīt komisijās nākamajā nedēļā – 22., 23., 24. oktobrī, pirmais lasījums plānots 30. oktobrī, savukārt galīgajā lasījumā budžetu paredzēts skatīt 13. un 14. novembrī. Un mēs ceram, ka līdz valsts svētkiem budžetu varētu pieņemt.

Šodien ir tapusi vēsture. Saeima ar 60 balsīm “par” un 25 “pret” atbalstīja automātisku Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem. Ar 1. janvāri Latvijā vairs nedzims neeksistējošas valsts – PSRS – pilsoņi. Jaunu nepilsoņu vairs nebūs. Šodien pieliekam punktu nepilsoņu statusa piešķiršanai jaundzimušajiem.

Atgādināšu, ka “Attīstībai/Par!” rosināja Latvijas pilsonību piešķirt visiem 2930 Latvijas nepilsoņu bērniem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu un nevar paši pieteikties pilsonības iegūšanai. Tas būtu daudz platāks solis sabiedrības saliedētības stiprināšanā, taču arī šodien lemtais ir nozīmīgs solis uz saliedētu sabiedrību.

Gribu pieminēt vēl trīs nozīmīgas lietas no šīs nedēļas. Ministru kabinets izskatīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, kurā līdzšinējo 119 pašvaldību vietā piedāvātas 39. Šī ir nozīmīga reforma Latvijas nākotnei. Pašvaldību reformas mērķis ir celt iedzīvotāju dzīves kvalitāti, mazināt saņemto pakalpojumu nevienlīdzību neatkarīgi no dzīvesvietas. Lai tas būtu iespējams, nepieciešamas stipras, attīstīties spējīgas pašvaldības, kas strādā iedzīvotāju interesēs, un to var nodrošināt ekonomiski spēcīgākas pašvaldības.

Prieks, ka reforma virzās uz priekšu un nākamnedēļ arī nonāks Saeimā, un labi, ka pašvaldību lobisti Saeimā to nespēj apturēt.

Svarīga lieta, ka šonedēļ Mediju politikas apakškomisija beidza darbu pie sabiedrisko mediju likumprojekta. Likumprojektu tālāk skatīs Cilvēktiesību komisija. Likumprojekts paredz jaunu pārvaldības modeli sabiedriskajiem medijiem. Atdalot mediju pārraudzību no NEPLP un veidojot jauno pārvaldības modeli, ir plānots stiprināt mediju neatkarību. Un vakar, 16. oktobrī, pirmo reizi Saeimā sanāca darba grupa, kas veidos lobēšanas atklātības regulējumu. To uzticēts vadīt kolēģei no “Attīstībai/Par!” – Inesei Voikai. Darba grupa plānojusi konsultēties ar plašu iesaistīto loku, rīkot publiskas diskusijas, un, ja ir kādas idejas un ierosinājumi, aicinu rakstīt kolēģei Inesei Voikai.

Mēs aktīvi strādājam labākai Latvijai. Paldies par uzmanību un skaistu turpmāko nedēļu!

Vadītāja. Paldies Mārtiņam Šteinam no frakcijas “Attīstībai/Par!”. Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Piektdien, 15.novembrī
11:40  Saeimas sekretāra biedres Marijas Golubevas tikšanās ar Austrālijas Savienības ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Bernard Joseph Philip
12:05  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Austrālijas parlamentu tikšanās ar Austrālijas Savienības ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Bernard Joseph Philip
12:15  Eiropas lietu komisijas sēde
17:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vjetnamas parlamentu tikšanās ar Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Doan Thi Phuong Dung
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama gaismas objekts “Jānis Čakste – 160”

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196