Frakciju viedokļi 2019.gada 6.jūnijā

(07.06.2019.)

Vadītāja. Cienījamie radioklausītāji! Noslēgusies Saeimas sēde, un pārraidē “Frakciju viedokļi” deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija gara sēde. Ir pieņemti vairāki normatīvie akti dažādos lasījumos, un, protams, nav iespējams pastāstīt par visiem. Ir atsevišķi svarīgi jautājumi, kurus es gribu pieminēt, un, domāju, kolēģi arī sniegs papildu informāciju par citām aktualitātēm.

Šodien mēs atbalstījām galīgajā lasījumā grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā. Ilgi diskutēts par problēmām fondā un konstatēts, ka ir steidzami jāgroza tā kārtība, lai padome varētu strādāt efektīvi, jo mēs konstatējām, ka ir pat problēmas sasaukt padomi un nodrošināt lēmumu pieņemšanu. Ir virkne problēmu. Mēs nolēmām turpināt darbu un domāt par turpmāko reformu, bet tagad ir izdarīts tas, kas bija jāizdara pēc iespējas ātrāk.

Šodien arī, reaģējot uz problēmām konkursā, kuru Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sludināja saistībā ar televīzijas valdi, ir pieņemti... uzsākts darbs ar grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, un par to noteikti kolēģi vairāk stāstīs. Mēs ļoti ceram, ka grozījumi palīdzēs precīzi definēt kritērijus un nākamais konkurss būs efektīvāks, un būs labs rezultāts.

Šodien arī aktīvi strādājām ar normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar krimināltiesisko jomu, un man gribētos jūs informēt, ka galīgajā lasījumā ir pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas pastiprina atbildību par transportlīdzekļu, proti, automašīnu, zādzību. Jo līdz šim bija tāda paradoksāla situācija, ka dažreiz zādzība no automašīnas tika sodīta bargāk nekā pašas automašīnas zādzība, jo tur, kur bija iekļūšana, bija sodi līdz pieciem gadiem brīvības atņemšanas, bet, ja automašīna nebija īpaši vērtīga, tad sods bija mazāks. Mēs pastiprinājām atbildību, un tagad bargāki sodi ir paredzēti arī par transportlīdzekļu zādzību un laupīšanu.

Ļoti gara diskusija bija saistībā ar jaunu ierosinājumu: pirmajā lasījumā atbalstījām grozījumus, kas paredz atbildību par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas vai nepatiesas informācijas sniegšanu par skaidru naudu, šķērsojot valsts robežu – gan ārējo, gan iekšējo. Diemžēl bija daudz spekulāciju, tāpēc man gribētos pievērst uzmanību, ka pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi un vispār tā norma neparedz atbildību par skaidras naudas pārvietošanu. Atbildība ir paredzēta par nepatiesas informācijas sniegšanu. Uz ārējās robežas jau sen tāda norma strādā, un cilvēkam, kas pārvieto naudu, ir pienākums deklarēt naudu, kas pārsniedz 10 tūkstošus eiro, bet turpmāk kārtība būs šāda: ja cilvēks šķērso ārējo robežu un nedeklarē summu, kas ir vismaz 21 500 eiro, tad par to būs paredzēta kriminālatbildība. Pienākums deklarēt būs arī gadījumā, kad cilvēks šķērso iekšējo robežu, proti, brauc, piemēram, uz Lietuvu vai Igauniju, bet tikai tad, ja kompetentā institūcija, proti, VID darbinieki, pie robežas viņam pajautā, vai nav skaidras naudas, un viņš, aizpildot deklarāciju, norāda nepatiesus faktus. Bet faktiski viņam ir vismaz 21 500 eiro. Grozījumi ierosināti, lai efektīvāk cīnītos ar noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizāciju, lai apkarotu organizēto noziedzību, un, kaut gan netrūkst cilvēku, kuriem nepatīk tādas izmaiņas, kuri stāsta, ka ceļot ar naudas čemodāniem ir normāla, ierasta prakse un tagad būs grūti, mēs ļoti ceram, ka attiecīgās normas būs efektīvas.

Un pēdējais jautājums, par kuru es gribu pastāstīt. Mēs nolēmām turpināt strādāt ar likumu, kas paredz atbildību... es atvainojos, kas regulē jautājumu par interešu konfliktu, – “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Jāatzīst, ka pirms kāda laika tika iesniegti priekšlikumi ierobežot valsts amatpersonu deklarāciju pieejamību, proti, ir viedoklis, ka pēc pieciem gadiem vajadzētu informāciju izņemt. Mūsu frakcija tādu pieeju neatbalsta. Šodien ir nolemts darbu ar likumprojektu turpināt, un frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA iesniegs priekšlikumus, lai nodrošinātu iespēju ikvienam cilvēkam, kuram ir interese, arī turpmāk saņemt visu informāciju par visām deklarācijām, kuras amatpersona izpildīja, strādājot valsts pārvaldē.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam.

Nākamajai vārds frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātei Vitai Andai Tēraudai. Lūdzu!

V. A. Tērauda (AP!)

Labvakar, radioklausītāji! Es gribu pievērst uzmanību dažiem darbiem, ar ko mēs šodien Saeimas sēdē nodarbojāmies.

Mēs cenšamies uzlabot darbu valsts iestādēs. Un šodien virzījāmies uz priekšu, lai uzlabotu darbu trijās valsts iestādēs – Sabiedrības integrācijas fondā, Valsts kontrolē un Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Es īsumā ieskicēšu, ko mēs esam iecerējuši katrā no šīm iestādēm uzlabot.

Valsts kontrolei mēs gribam paplašināt tās pilnvaras, lai gadījumos, kad valsts iestādēs ir nodarīti zaudējumi amatpersonu darbības dēļ, ir iespējams zaudējumus piedzīt no vainīgajām amatpersonām. Ja šobrīd Valsts kontrole var auditēt, analizēt, identificēt problēmas, bieži vien iestādes iekšienē pieņem lēmumus nepiedzīt zaudējumus no savām amatpersonām. Nākotnē, mēs ceram, Valsts kontrolei pašai būs tiesības nodarboties ar šo piedziņu, pat ja iestāde to nedara.

Tālāk – par Sabiedrības integrācijas fondu. Fonds ir daudzus, daudzus gadus jau strādājis, atbalstot sabiedrības integrācijas projektus, atbalstot nevalstisko sektoru, dažādas citas sociālās nozares. Tajā pašā laikā fonda darbība, uzbūve liecina par to, ka ir laiks remontam. Šodien mēs pirmo soli veicām šajā remontā, tas ir, mainījām fonda pārvaldības struktūru un darbības ietvaru. Nākotnē fondu skars vēl tālākas izmaiņas – tā, lai tas kļūtu elastīgāks, mūsdienīgāks un spētu kalpot labāk tieši pilsoniskās sabiedrības attīstībai un sabiedrības integrācijai.

Trešā iestāde, ar ko mēs šodien nodarbojāmies, bija Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Es varbūt atgādināšu, kā mēs pagājušā gada nogalē pārsteigti secinājām, ka padome negaidīti atcēlusi no amata “Latvijas Televīzijas” vadību. Situācijā, kad “Latvijas Televīzija” beidzot bija – pēdējā gadā – iekļuvusi atkal topos, kā zibens spēriens nāca valdes priekšsēdētāja un otra valdes locekļa atcelšana. NEPLP nespēja adekvāti pamatot šo rīcību. Sekoja jauns konkurss uz televīzijas vadību. Konkursu NEPLP rīkoja pa savam, abstrahējoties no kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajām profesionalitātes prasībām konkursā, bet norādot, ka viņiem likums dod tiesības pašiem noteikt kārtību. Sabiedrība arī redzēja, kāds bija šī konkursa rezultāts. Un rezultāts bija tāds, ka izvēlētie valdes locekļu kandidāti tika smagi kritizēti publiskajā telpā un galu galā paši atteicās no amata ieņemšanas.

Šodien ceļu Saeimā sāka grozījumi spēkā esošajos likumos, kas novērsīs pārpratumus vai interpretācijas par to, kā ir jārīko konkursi. Ar šiem grozījumiem mēs ceram pacelt profesionalitātes latiņu. Noteiksim stingrākas prasības gan pašiem valdes locekļu kandidātiem, gan arī ļoti skaidri likumā ierakstīsim prasības, kā ir jārīko konkurss. Jaunajā režīmā konkurss atbildīs labas pārvaldības praksei un tuvosies tādai praksei, kādu OECD ieteikusi valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā. Šie ir grozījumi spēkā esošajā likumā.

Paralēli tam Saeima šobrīd strādā pie jauna Sabiedrisko mediju likuma, kas radīs labāku ietvaru sabiedrisko mediju pārvaldībai nākotnē. Bet likumprojekta izstrāde vēl ilgs daudzus mēnešus.

Visbeidzot šodien pašās sēdes beigās mēs bijām... ne spiesti, bet aicināti lemt par deputāta izdošanu kriminālvajāšanai, un arī “Attīstībai/Par!” šodien lēma atbalstīt kolēģa deputāta Ata Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai. Mēs ceram, ka Zakatistova kunga izdošana nozīmēs, ka prokuratūra rīkosies strauji un profesionāli, lai lietu nodotu tiesai, jo tikai tiesa var lemt, vai Zakatistova kungs ir vai nav vainīgs.

Šodien bažas visiem, kas balsoja, manuprāt, radīja fakts, ka līdzīgā balsojumā par kolēģi Juraša kungu janvārī mēs neesam sagaidījuši prokuratūras strauju rīcību un Juraša kunga lieta joprojām nav nonākusi tiesā. Mēs ar Zakatistova kunga izdošanu izsakām cerību, ka prokuratūra ātri novedīs šo lietu līdz galam.

Ar to arī noslēdzu savus komentārus par šodienas sēdi.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātei Vitai Andai Tēraudai.

Nākamais runātājs būs Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Jānis Butāns. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Sveicināti! Vakar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tika skatīts pasen iesniegts jautājums, kurš Saeimā tika iesniegts skatīšanai tālajā 2016. gadā. Tas bija kolektīvais iesniegums no “ManaBalss” par ceļiem bez bedrēm.

Savā laikā Saeima uzdeva Ministru kabinetam sagatavot iespējamos šī jautājuma risinājumus un iesniegt informatīvo ziņojumu par šiem risinājumiem. Viens no vēlamajiem risinājumiem bija sasniegt likumā “Par autoceļiem” noteikto, ka vēlams 80 procentus no iekasētā akcīzes nodokļa par naftas produktiem novirzīt autoceļu sakārtošanai. Pašreiz no nodokļa autoceļu sakārtošanai ir aptuveni 32 procenti, un valdība nolēma turpmāk šo jautājumu neskatīt un nevirzīt un iekļaus darba kārtībā, lai turpmāk... risinājumu par to, kā kārtot... sakārtot autoceļus, rastu citos veidos.

“Latvijas Ceļu būvētājs” Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā iesniedzis iesniegumu, ka nepiekrīt tam un vēlas, lai ceļi tiktu sakārtoti un vairāk naudas tiktu novirzīts ceļu sakārtošanai.

Minētā biedrība pārstāv Latvijas ceļu būvētāju intereses un uztraucas par darba apjomu, kas Latvijā veicams, un brīdināja par iespējamiem bankrotiem tuvākajā nākotnē. Jāatzīst, ka Satiksmes ministrija pie šī jautājuma ir pašreiz piestrādājusi un cenšas labot iepriekšējās valdības kļūdas un ir paredzējusi jaunus darba apjomus, ko varētu deleģēt Latvijas ceļu būvētājiem, piemēram, viņiem būs iespēja pretendēt uz autoceļu tīkla uzturēšanas darbiem, piedalīties publiskās un privātās partnerības projektos, kā arī tiek palielināts valsts budžeta līdzekļu apjoms tieši ceļu sakārtošanai. Tas būtu viens.

Otrs... kāpēc nevar palielināt un piešķirt vēl lielākus budžeta līdzekļus ceļu nozarei, ir tas, ka pašreiz valstī, valdībā un Saeimā deputātiem, ministriem prioritāte ir veselības sistēmas sakārtošana, labklājība un izglītības nozare. Tātad mēs gribam mazināt plaisu starp trūcīgajiem un bagātajiem, un tādējādi līdzekļu tērēšana vairāk būs nepieciešama tieši šīm aktivitātēm, nevis ceļu sakārtošanai. Tiklīdz būs atrisināta šī nevienlīdzības situācija Latvijā un mums būs kārtībā viss ar veselības nozari, labklājību un izglītību, domāju, arī deputāti Saeimā un ministri valdībā noteikti būs pretimnākoši un palielinās valsts budžeta tēriņus valsts autoceļu tīklu sakārtošanai.

Tas arī īsumā viss. Šis jautājums Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā vairs netiks skatīts un tika novirzīts Ilgtspējīgas attīstības komisijai iespējamās problēmas risināšanai, tātad argumentu meklēšanai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jauno konservatīvo frakcijas deputātam Jānim Butānam.

Nākamais runātājs būs frakcijas KPV LV deputāts Ēriks Pucens. Lūdzu!

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, radioklausītāji! Šodien galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi arī likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un Darba likumā, un turpmāk tiks piešķirts 10 dienu atvaļinājums vienam no vecākiem sakarā ar bērna vecumā līdz 18 gadiem adopciju.

Otrs. Latvijā eksistē tāds Sabiedrības integrācijas fonds jeb SIF, un tā darba mērķi ir finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju. Šonedēļ pieņēmām trešajā, galīgajā, lasījumā grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā, kuru mērķis ir nodrošināt vienotu Sabiedrības integrācijas fonda pārraudzību un efektīvu tā darbību, izveidot efektīvu fonda padomi, kas sekmētu valsts budžeta finansiālu caurskatāmību un izlietojumu atbilstoši politikas plānošanas dokumentu noteiktajiem mērķiem.

Šodien Saeimā arī tika skatīts jautājums par KPV LV frakcijas vadītāja Ata Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai. Mēs kā frakcija balsojām “pret” izdošanu. Un nedaudz pastāstīšu, kāpēc.

Ceļa sākumā neviens neteica, ka šie ceļi ir viegli, kad mēs izvēlējāmies iet šajā valdībā. Izvēlētais ceļš ir līkumots, ar dziļām aizām un šauriem tuneļiem, bet mēs izvēlējāmies šo grūto ceļu, uzņemoties atbildību par valsti. Šobrīd par ikkatru darbību, kas vājina mūsu politisko organizāciju, klusībā līksmo gan saimnieki savā zemē, gan veidojumu veidotāji, bet nekas, mēs paliksim stiprāki. Tie, kuri baidās no atbildības, aizies, bet darītāji paliks. Šis jautājums, par kuru mēs šodien te debatējam, ir vērsts tikai uz to, lai darītājiem neļautu strādāt. Tāpēc mūsu balsojums bija šāds.

Paldies klausītājiem.

Vadītāja. Paldies frakcijas KPV LV deputātam Ērikam Pucenam.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Ceturtdien, 17.oktobrī
09:00  Saeimas kārtējā sēde
12:45  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Ēģiptes Arābu Republikas ārlietu ministru V.E. Sameh Shoukry
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196