Frakciju viedokļi 2018.gada 25.oktobrī

(30.10.2018.)

Vadītāja. Paldies Ritvaram Jansonam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Artūrs Rubiks. Lūdzu!

A.Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīts likumprojekts “Administratīvo pārkāpumu procesa likums”, kuram bija iesniegti 358 priekšlikumi.

Problēma ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa nepilnībām ir nobriedusi jau sen, neskatoties uz daudziem regulāriem grozījumiem, kuru mērķis bija novērst nepilnības un piedāvāt likumā jaunus nosacījumus.

Šis kodekss ir kļuvis grūti izprotams un dažkārt pat pārprotams. Tas apgrūtina darbu gan kontrolējošām iestādēm, gan tiesām, savukārt privātpersonām rodas šaubas par tiesību normu pareizu piemērošanu.

Šo neskaidrību un ļaunprātīgas nepilnību izmantošanas dēļ mūsu tiesas ir nelietderīgi pārpildītas ar administratīvo pārkāpumu pārsūdzības lietām.

Jaunais likums būs precīzāks un spēs ieviest nepieciešamo kārtību šajā jomā. Šī likumprojekta izskatīšanas gaitā tika saņemta virkne priekšlikumu, kuri bija vērsti uz to, lai padarītu to vēl pilnīgāku un precīzāku. Tas savukārt rada pārliecību, ka likums sasniegs vēlamo mērķi.

Frakcija SASKAŅA konceptuāli atbalstīja šo likumprojektu un nobalsoja par tā pieņemšanu trešajā lasījumā.

Vēl. Šodien tika izskatīts arī likumprojekts “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”. Frakcija SASKAŅA balsoja “pret” šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Mēs uzskatām, ka tā ir slikta prakse, ka tādu nopietnu jautājumu izskata aizejošā Saeima.

Liels paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Artūram Rubikam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Jānim Upeniekam. Lūdzu!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien bija viena no beidzamajām šīs Saeimas sēdēm. Darba kārtībā bija ļoti daudz jautājumu.

Viens no tiem, kam vēlos pievērst uzmanību, ir galīgajā lasījumā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu””. Likuma grozījumi novērš tos šķēršļus, kuri liedza šīs augstskolas rektoram ieņemt savu amatu un, lai gan augstskola uzrāda ļoti labus rezultātus, kavēja tās attīstību un veiksmīgu darbību. Tādēļ liels prieks, ka ar šiem likuma grozījumiem ir novērstas šīs bažas un šie riski un arī turpmāk Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors varēs būt savā vietā un turpināt augstskolas attīstību.

Tāpat šodien otrajā, galīgajā, lasījumā tika atbalstīti grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, kuri, teiksim tā, līdz galam noved kārtību... prezidents tiks ievēlēts atklāti. Šie grozījumi paredz kārtību, kādā prezidenta amata kandidāts varēs tikt izvirzīts.

Vēlos pieminēt arī to, ka šodien pirmajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Iepakojuma likumā, kuri principā nozīmē virzību uz depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Un, kā jau kolēģi minēja šodienas sēdē, ceru, ka ar šo grozījumu pieņemšanu mūsu vide, daba ar katru dienu kļūs aizvien tīrāka.

Paldies. Tas no manas puses viss šodien.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Upeniekam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamā runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāte Inga Bite. Lūdzu!

I.Bite (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Arī Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka šodien ir bijusi samērā nozīmīga Saeimas sēde.

Gribu atgādināt, ka pēc mūsu iniciatīvas ir pieņemts grozījums Satversmē, kurš paredz atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Tas nozīmē, ka jau nākamais Valsts prezidents tiks ievēlēts atklātā Saeimas balsojumā. Un šobrīd tiek grozīti ar šo iniciatīvu saistītie likumi, konkrēti – Valsts prezidenta ievēlēšanas likums, kuru šodien Saeima grozīja trešajā lasījumā, lai tas atbilstu Satversmē jau izdarītajam grozījumam.

Interesanti, ka bija deputāti, kuri vēlējās izvirzīt papildu kritērijus Valsts prezidenta amata kandidātam, piemēram, trīs gadus jābūt dzīvesvietai Latvijā. Tas, no vienas puses, ir saprotami, jo Valsts prezidentam jābūt integrētam Latvijas sabiedrībā, bet, no otras puses, saprotot arī to, cik mobili šobrīd ir cilvēki, tajā skaitā Latvijā, dzīvesvieta nebūt nenozīmē, ka cilvēks ir vai nav integrējies Latvijas sabiedrībā un zina, kas Latvijā notiek.

Un tad mēs varam runāt par mediju sasniedzamības problēmu, kas pastāv, piemēram, Latvijas pierobežā, kur daudz cilvēku, kuri dzīvo Latvijā un varbūt pat labprāt gribētu izmantot Latvijas mediju telpu, tomēr to nevar sliktās sasniedzamības dēļ, savukārt Krievijas mediji viņiem ir ļoti viegli pieejami. Tā ka šis jautājums nav tas, ko varētu risināt, piemēram, ar dzīvesvietas deklarēšanu.

Taču likumprojekts “Grozījums Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” saistībā ar atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām šodien Saeimā tika pieņemts, un mēs par to ļoti priecājamies.

Nenoliedzami nozīmīgs ir jau kolēģu pieminētais depozīta sistēmas ieviešanas likumprojekts. Te gan Latvijas Reģionu apvienība grib vērst visas sabiedrības un arī mediju uzmanību uz to, ka ir jāseko līdzi tam, kā šis likums tiks ieviests, jo depozīta sistēma pati par sevi nenoliedzami ir laba, svarīga un dabai vajadzīga. Taču veids, kādā tā varētu tikt ieviesta, var kļūt par jaunu obligāto iepirkumu vai jaunu slogu sabiedrības un cilvēku maciņiem. To ir iespējams novērst. Mēs ticam un ceram, ka jaunā valdība un jaunā Saeima to nepieļaus un ka šī sistēma tiks izveidota tā, lai tiešām palīdzētu dabai, nevis kaitētu cilvēkiem.

Gribu gan pie reizes izmantot iespēju un atgādināt, ka atkritumu šķirošana ir svarīga un jau šobrīd iespējama katram iedzīvotājam, ka diezgan daudzās vietās ir pieejami atkritumu šķirošanas konteineri, bet, ja tādu nav, noteikti jautājiet savā pašvaldībā.

Vēl būtiski likumprojekti, kas jau pieminēti, ir likumprojekts “Administratīvo pārkāpumu procesa likums” un arī likumprojekts, kas paredz pielikumu tiesnešu algām. Jāteic, ka tiesnešu algas tiesu sistēmā ir ļoti būtisks elements. Un tiešām prieks, ka šobrīd vismaz šis ceļš ir sākts. Cerams, ka nākamā Saeima to pabeigs.

Vēlot patīkamu šo nedēļas nogali, es no jums atvados.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ingai Bitei no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas. Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Guntis Kalniņš. Lūdzu!

G.Kalniņš (ZZS).

Sveicināti, godātie radioklausītāji! Saeima šodien ir diezgan ražīgi strādājusi, turklāt nebija nekādu asu diskusiju.

Protams, par vienu likumprojektu diskusija notika. Tas bija likumprojekts par nekustamā īpašuma Bruņinieku ielā 33, Rīgā, nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība šo ēku jau ilgus gadus izmanto un arī apsaimnieko. Bet tajā pašā laikā šīs ēkas īpašnieks ir valsts – “Valsts nekustamie īpašumi”. Lai īpašumu būtu iespējams labāk apsaimniekot atbilstoši mērķiem, protams, ka lietderīgi būtu to nodot apsaimniekotājam, kura loma Latvijas iedzīvotāju dzīvē nav noliedzama. Pirmajā lasījumā šis likumprojekts tika atbalstīts.

Es vairāk pieskaršos vienam likumprojektam, kas arī man ir diezgan nozīmīgs. Šis likumprojekts ir pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā. Jaunais nosaukums – Administratīvās atbildības likums. Līdz šim spēkā esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir padomju laika mantojums un grozīts vairāk nekā 150 reižu. Kāds ir jaunā likuma mērķis? Tas ir – aizstāvēt pastāvošo tiesisko iekārtu, tai skaitā sabiedrības intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī nodrošināt ātru un efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu kopumā.

Tātad administratīvajos pārkāpumos piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā noteiks attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Nozares regulējošos likumos varēs noteikt iestāžu pakalpojumu saņemšanu... un citus ierobežojumus administratīvi sodītām personām, kuras izvairās no soda. Jau šobrīd ir veikti vairāki grozījumi nozaru likumos, lai tajos iestrādātu noteikumus, kas iepriekš bijuši iekļauti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Jaunais administratīvās atbildības regulējums paredz būtiskas izmaiņas administratīvo sodu sistēmā. Turpmāk naudas sods un aizrādījums būs vienīgie pamatsodi. Papildus varēs piemērot tiesību atņemšanu un tiesību izmantošanas aizliegumu. Tādējādi tiks atcelts tāds soda veids kā administratīvais arests, ņemot vērā šādas sankcijas krimināltiesisko raksturu un no pašreizējām... sistēmas pretrunām izrietošās tiesības Satversmes tiesā.

Tas būtu par šīsdienas sēdi no manas puses arī viss. Paldies par uzmanību. Līdz nākamajai reizei!

Vadītāja. Paldies Guntim Kalniņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

“Frakciju viedokļi” līdz ar to šodien ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamceturtdien, kad plānota 12.Saeimas pēdējā kārtējā sēde.

Otrdien, 26.martā
08:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēde
12:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (turpinājums)
12:00  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Rolf Ernst Schütte
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:30  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Lietuvas parlamentu darba sanāksme
14:00  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
14:00  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Armēnijas parlamentu tikšanās ar Armēnijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Tigran Mkrtchyan

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://www.saeima.lv/dati.pdf