Frakciju viedokļi 2018.gada 18.oktobrī

(22.10.2018.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 18.oktobra sēde, un par tajā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī citām aktualitātēm “Frakciju viedokļos” jums pastāstīs Saeimas deputāti.

Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jānim Rukam. Lūdzu!

J.Ruks (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ik pa brīdim visā 12.Saeimas sasaukuma laikā esam saņēmuši vāji sagatavotus un sabiedriskajās organizācijās nepietiekami izdiskutētus likumprojektus.

Šodienas sēdē tāds bija likumprojekts “Ieroču aprites likums”, ko sagatavoja Iekšlietu ministrija un virzīja Ministru kabinets. Likumprojekta virzības steidzamība tika pamatota ar nokavētu Eiropas Savienības direktīvas ieviešanas termiņu. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojekta steidzamība netika atbalstīta un... tikai tāpēc, ka mednieku un sportistu sabiedriskās organizācijas piekrita likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un ministrijas pārstāvji solīja uz otro lasījumu izdarīt nepieciešamās izmaiņas, Latvijas Reģionu apvienība sēdē atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Vēl Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien sēdes dienas kārtībā lūdza iekļaut likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, kas ir vienā paketē ar likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Likumprojekti ir vērsti uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pārraudzības modeļa maiņu un darba stiprināšanu. Abi likumprojekti paredz, ka attiecīgie grozījumi stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī. Latvijas Reģionu apvienība šos likumprojektus atbalstīja pirmajā lasījumā un atbalstīs arī 1.novembrī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Vadītāja. Nākamais “Frakciju viedokļos” runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Kalnozols. Lūdzu!

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē atkal tika izskatīts jautājums par prezidenta ievēlēšanas kārtību. Tagad tika skatīts jaunākais... tālākā procedūra, kā atklāti balsot par prezidentu. Gribēju atgādināt, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir iesniegusi likuma grozījumus par tautas vēlētu prezidentu, kuri ir saistīti ar grozījumu Satversmē. Tas ir vairāk tautas interesēs nekā šis atklātais balsojums, kas faktiski ir atgriešanās Augstākās padomes laikā, kad šajās telpās runāja nevis latviešu, bet krievu valodā.

Ko vēl es Saeimas sēdes laikā uzsvēru? Ka tā ir tāda tautas apmiglošana, stāstīt, ka tautas interesēs ir šis atklātais balsojums, jo tautu vairāk interesē labklājība. Smiltēna kungs aizrādīja, ka tā nav. Es tomēr pastāvēju uz to, ka pirmajā vietā tautai ir labklājība un pēc tam kaut kādā 120.vietā šis atklātais balsojums, kā tiek ievēlēts prezidents. Faktiski tauta negrib to, kas ir uz doto brīdi, ka pārtikas preču veikalos gan Anglijā, gan Latvijā ir vienādas cenas, bet tautas pirktspēja, tautas atalgojums, tautas alga Latvijā ir divas līdz četras reizes mazāka. Mēs bezjēdzīgi tērējam laiku, apspriežot kaut kādu atgriešanos Augstākās padomes laikā, tā vietā lai sekmētu mūsu tautsaimniecību un celtu tautas labklājību. Faktiski – un to es arī Saeimas sēdes laikā teicu – tā ir noziedzība pret mūsu tautu, ka mēs šādi tērējam laiku kaut kādās ilgās, nevajadzīgās debatēs... ka atgriežamies Augstākās padomes laikā, kad šeit, šinī telpā, galvenokārt runāja krieviski.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Valdim Kalnozolam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie, godātie radioklausītāji! Pirmkārt, vēlos sākt ar pateicību Valsts prezidentam Raimondam Vējonim par stingro mugurkaulu un iestāšanos par Latvijas iedzīvotāju interesēm, par spīti lielajam publiskajam spiedienam izsludinot grozījumus likumā, kas ierobežo ātro kredītu procentu likmes.

Valsts prezidents ir arī izsludinājis grozījumus, kas beidzot atvērs tā sauktos čekas maisus un publicēs tos tiešsaistē. Ir gandarījums, ka beidzot Latvijas simtgadē tiks pielikts punkts šim jautājumam un mūsu pašu vēsture netiks no mums slēpta.

Un nu pie likumprojektiem.

Galīgajā lasījumā apstiprinājām grozījumus Augstskolu likumā, kas skar tiesiskā pamata regulējumu, augstskolas padomnieku konventa ievēlēšanas jautājumus, struktūrvienības un koledžas, kā arī Augstskolu reģistrā un Studējošo un absolventu reģistrā iekļaujamo datu apstrādi un citus jautājumus, tādā veidā veicinot iesaistīto pušu kompetenču skaidrāku sadalījumu un nodrošinot kvalitatīvāku procesu īstenošanu, radot savstarpēju uzticību. Būtiski arī piebilst, ka šo grozījumu primārais mērķis ir uzlabot Latvijas augstskolu konkurētspēju un kvalitāti, kā arī augstākās izglītības eksportspēju. Nacionālā apvienība grozījumus atbalstīja.

Nacionālās apvienības atbalstītie grozījumi Kredītiestāžu likumā paredzēti Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai, lai veicinātu stabilu tās ilgtermiņa attīstību, lai pārbaudītu kredītiestādēs strādāt gribošo un strādājošo personu atbilstību darba pienākumiem un nodrošinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram, kā arī mazinātu riskus, ka negodprātīgi darbinieki tiktu iesaistīti kredītiestāžu darbībā. Vienlaikus likumprojektā iekļauta arī norma par aizliegumu kredītiestādes akcionāram būt par šīs pašas iestādes vadītāju vai valdes locekli.

Skatījām arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtos likuma grozījumus, kas paredz stiprināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta institucionālās pārraudzības modeli. Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” izstrādāts, lai saskaņotu Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā lietotos jēdzienus ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā lietotajiem jēdzieniem. Proti, lai apzīmētu personas, kuras sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus, tiek lietots jēdziens “nekustamā īpašuma darījumu starpnieks”.

Un noslēgumā šodien vērtējām iniciatīvu, kas paredz Saules dārzā Rīgā, Mežaparkā, esošu vairāku zemes gabalu un ēku nodošanu biedrības “Latvijas Mazpulki” īpašumā bez atlīdzības. 

1913.gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem Rīgā, Ezermalas ielā, esošā Grāves muiža tika atpirkta no privātpersonām un kļuva par tautas īpašumu jaunatnes izglītošanai un sporta nodarbību attīstībai.

1936.gadā Saules dārzs tika nodots Latvijas mazpulku vajadzībām, un līdz pat Latvijas okupācijai 1940.gadā šajā teritorijā notika plaši jauniešu pasākumi.

Biedrība “Latvijas Mazpulki” joprojām ir lielākā sabiedriskā bērnu un jauniešu organizācija Latvijā, un biedrībai ir 130 vietējie klubi. Biedrība brīvprātīgi sadarbībā ar citiem Saules dārza telpu nomniekiem rūpējas par senā Saules dārza parka sakopšanu, iespēju robežās rīko talkas un pasākumus mazpulcēniem un Rīgas skolēniem.

“Latvijas Mazpulki” ir organizējuši Saules dārza teritorijā atsevišķus pasākumus mazpulcēniem no visas Latvijas. “Latvijas Mazpulki” ir gatavi uzņemties Saules dārza teritorijas un tajā esošo ēku sakārtošanu, lai Saules dārzs atkal būtu piemērots bērnu un jauniešu izglītošanai, publisku pasākumu organizēšanai jauniešiem, piesaistot sabiedrības ziedojumus.

Prieks, ka Saeimas vairākums arī izvēlējās šī likuma grozījumus atbalstīt un līdz ar to atbalstīt arī mazpulkus.

Tas šodien arī viss. Pateicos par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Sergejs Potapkins. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kaut gan 12.Saeimas pilnvaru termiņš iet uz beigām un Latvijas tauta ievēlēja jaunu Saeimu, šodien tika skatīti un pieņemti dažādi grozījumi likumos.

Viens no šīsdienas jautājumiem bija Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums “Maksāt tikai par patērēto elektroenerģiju”, kurš kārtējo reizi akcentēja sabiedrības satraukumu par OIK afēru. Kolektīvā iesnieguma būtība un aktualitāte skaidri iezīmēja sabiedrības nostāju: atcelt OIK! Cīņa ar šo krāpniecību ilgst vairākus gadus.

Frakcijas SASKAŅA deputāti ilgstoši pūlējās iegūt atbildes no ekonomikas ministra, taču diemžēl netika saņemti nedz dokumentāri apliecinājumi, nedz skaidra reakcija uz iesniegtajiem pieprasījumiem.

Neskatoties uz ministrijas solījumiem atcelt OIK un labot radušos situāciju, nekas nav mainījies. Uz doto brīdi ir radušās pamatotas bažas, ka visas ekonomikas ministra darbības vērstas nevis uz OIK atcelšanu, bet gan uz tās turpināšanu.

Mēs vēlamies pateikties iedzīvotājiem par spēcīgo atbalstu, kas tika sniegts kolektīvā iesnieguma formā. Frakcija SASKAŅA atbalsta iedzīvotāju iesniegto pieprasījumu un uzskata, ka šī iniciatīva ir savlaicīga un pamatota.

Esam gandarīti par to, ka iedzīvotāji tika sadzirdēti un viņu iniciatīva ir saņēmusi nepieciešamo atbalstu tās tālākai virzībai. Sekosim iniciatīvas liktenim un kontrolēsim tās izpildi.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Sergejam Potapkinam no frakcijas SASKAŅA.

Un šodien “Frakciju viedokļu” noslēgumā runās partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Lūdzu!

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām, kā jau kolēģi pieminēja, šodien tika izskatīti vairāki svarīgi likumprojekti. Un arī frakcija VIENOTĪBA šos likumprojektus vienbalsīgi atbalstīja.

Gribētu papildināt Kola kunga teikto. Šodien Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru valstij piederošos nekustamos īpašumus Ezermalas ielā 24/26 un Ezermalas ielā 28 plānots bez atlīdzības nodot biedrībai “Latvijas Mazpulki”. Šī ēku un īpašumu nodošana “Latvijas Mazpulkiem” ļaus plašāk attīstīt biedrības darbu.

Saules dārza teritorija, kur atrodas konkrētie īpašumi, šobrīd ir diezgan sliktā stāvoklī. Kamēr tie nav mazpulku īpašumā, neviens investors nav gatavs ieguldīt investīcijas. Likumprojekts, protams, arī paredz biedrībai aizliegumu nekustamos īpašumus atsavināt vai ieķīlāt. Un, ja “Latvijas Mazpulki” beidz pastāvēt, tad nekustamie īpašumi nododami atpakaļ valstij. Otrajā un trešajā lasījumā šie grozījumi acīmredzot būs jāpieņem jau 13.Saeimai.

Otrais likumprojekts, par ko gribētu šodien runāt, ir “Grozījumi Augstākās izglītības likumā”. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas tika iesniegti trešajam lasījumam. Un papildinot gribu teikt – ir ļoti svarīgi, ka tika atbalstīts priekšlikums, kas paredz studiju programmas, kurās noteikts – valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens tiks kārtots valsts valodā.

Un vēl viens svarīgs likumprojekts, ko šodien – paldies visiem kolēģiem! – Saeima atbalstīja. Tas ir pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Par Jēkaba laukuma, Rīgā, pārdēvēšanu par Neatkarības laukumu”.

Jēkaba laukums izvēlēts, jo tas savieno divas vēsturiski svarīgas ēkas – Latvijas Nacionālo teātri un Saeimas namu. Šīs abas celtnes glabā sevī atmiņas par vēsturiski ļoti nozīmīgiem notikumiem, jo 1918.gada 18.novembrī teātra namā proklamēta Latvijas Republika, savukārt Saeimas namā 1990.gada 4.maijā Augstākā padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, bet 1991.gada 21.augustā – konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.

Jēkaba laukuma pārdēvēšana par Neatkarības laukumu būs kā dāvana Latvijai 100. dzimšanas dienā. Un būtiski, ka laukums atrodas starp šīm divām ēkām – Latvijas Nacionālo teātri un Saeimu, kurās pieņemti mūsu neatkarībai svarīgi lēmumi. Turklāt Jēkaba vārds nekur nezudīs. Rīgā aizvien būs Jēkaba iela, Jēkaba kazarmas un Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle.

Atbalstu idejai pārdēvēt Jēkaba laukumu par Neatkarības laukumu pauduši “4.maija Deklarācijas kluba” biedri, kā arī Augstākās padomes deputāti, kuri 1990.gadā nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Paredzēts, ka šis likumprojekts steidzamības kārtā otrajā lasījumā tiks pieņemts 25.oktobrī.

Tas šobrīd arī viss. Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Aldim Adamovičam no partijas VIENOTĪBA frakcijas. Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ.

Otrdien, 26.martā
08:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēde
12:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (turpinājums)
12:00  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Rolf Ernst Schütte
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:30  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Lietuvas parlamentu darba sanāksme
14:00  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
14:00  Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Armēnijas parlamentu tikšanās ar Armēnijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Tigran Mkrtchyan

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://www.saeima.lv/dati.pdf