Frakciju viedokļi 2018.gada 1.martā

(02.03.2018.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 1.marta sēde, un tuvākajās minūtēs par sēdē skatītajiem jautājumiem un arī citām aktualitātēm jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Raidījumā “Frakciju viedokļi”, kas tiešraidē skan no Saeimas nama Sēžu zāles, pirmais šodien runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK). 

Labdien, cienījamie, godātie radioklausītāji! Īsumā par šodien Saeimas sēdē pieņemtajiem lēmumiem Nacionālās apvienības skatījumā, un noslēgumā pievērsīšos pēdējo nedēļu aktualitātēm – jautājumiem, kas saistīti ar valsts finanšu sektoru.

Šodien tālākai izskatīšanai nodevām grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” un saistītos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Ar šiem grozījumiem tiks vienkāršots administratīvā soda piemērošanas process par deklarāciju iesniegšanas termiņa kavēšanu, kā arī palielināts naudas sods par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču, konstrukciju vai programmatūras mainīšanu, ja tas darīts ar nolūku slēpt vai samazināt maksājamo nodokļu vai nodevu summas. Apzinoties, ka tehnoloģiju straujā attīstība, kā ikviena inovācija, nes ne tikai pozitīvu pienesumu, piemēram, atvieglojot administratīvo slogu un sniedzot dažādus ērtus risinājumus, bet arī paver iespēju izmantot jaunās tehnoloģijas, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Aplūkojot piemēru par kases aparātiem, kurus darījumu reģistrēšanai visbiežāk izmanto mazumtirdzniecībā, kļūst skaidrs, kādēļ nepieciešami stingrāki sodi par manipulāciju ar kases aparātiem. Ja ņem vērā Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics aplēses par to, ka ēnu ekonomikas līmenis mazumtirdzniecībā sasniedz teju 25 procentus, jāsecina, ka potenciālais valsts budžeta zaudējums, PVN zaudējums, tātad ieņēmumu zaudējums, ir teju 319 miljoni eiro. Tie ir milzīgi negodprātīgu uzņēmēju radīti zaudējumi. Mums visiem jāspēlē pēc vieniem noteikumiem, un nopietnāki potenciālie sodi varētu atturēt indivīdus no iesaistes šādās afērās.

Galīgajā lasījumā šodien lēmām arī par izmaiņām Civilprocesa likumā, kas paredz parādniekam piederošu kustamo mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē. Jāatgādina, ka jau 2015.gadā Civilprocesa likumā pieņemtie grozījumi ļāva pilnībā atteikties no nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanas klātienē, mainot to norises formu uz izsolēm elektroniskā vidē. Šāda pāreja radīja iespēju nodrošināt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi un novērst līdz tam sastopamās problēmas. Elektroniskā vide palielinājusi izsoles dalībnieku skaitu un būtiski palīdzējusi sasniegt tās rīkošanas mērķi – pārdot nekustamo īpašumu par iespējami augstāko cenu un norēķināties ar kreditoriem. Tāpēc konkrētā likumprojekta autori atzīmē, ka būtu lietderīgi arī parādniekiem piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē. Skaidrības labad jāpiebilst, ka likuma grozījumos paredzēti ierobežojumi noteiktam personu lokam piedalīties solīšanā. Tajā nebūs tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas veikusi mantas novērtēšanu, kā arī zvērinātam tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Ierobežojumu izpildi kontrolēs zvērināts tiesu izpildītājs. Šāds regulējums ir spēkā attiecībā uz nekustamā īpašuma izsolēm.

Otrajā lasījumā skatījām grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Šī ir ļoti būtiska iniciatīva. Pērnā gada sākumā ar šī likuma stāšanos spēkā vēlējāmies veicināt strauji augošu jaunuzņēmumu veidošanos un pētniecības attīstību Latvijā. Saskatot iespēju... jaunuzņēmumu lomu Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, ar jauno likumu tika veikts nozīmīgs solis, taču neiztika bez grūtībām. Diskusijās ar pašiem likuma adresātiem, jaunuzņēmumu riska kapitālnozares ekspertiem, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru tika konstatētas nepilnības regulējumā, kas liedz potenciālajiem atbalsta saņēmējiem pieteikties likumā noteiktajām atbalsta programmām. Šie grozījumi norāda uz faktu, ko minēju, atbalstot Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma virzību. Tas iezīmēja pagrieziena punktu mūsu savstarpējās attiecībās un pavēra ceļu plašākām diskusijām, kā rezultātā nonācām pie vajadzīgajiem secinājumiem un attiecīgajiem grozījumiem likumā. Nacionālā apvienība grozījumus, protams, atbalstīja.

Un nu par aktualitātēm valsts finanšu sektorā. Kā jau jūs zināt, februāra nogale bija visnotaļ trauksmaina. “ABLV Bank” drāma nedēļas garumā noslēdzās ar Eiropas Centrālās bankas konstatēto, ka “ABLV Bank” sabrūk vai gaidāms tās sabrukums. Apzinoties dramatisko situāciju, kāda izskanējusi publiskajā telpā saistībā ar kredītiestāžu likvidatoriem, šodien pilnībā atbalstījām grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ierobežotu kredītiestāžu likvidatoriem izmaksājamās atlīdzības apmēru. Kopš 2013.gada Kredītiestāžu likumā ir izstrādāta norma, kas ļauj banku likvidatoriem labi nopelnīt arī tad, ja bankas aktīvu realizācija neprasa īpašu piepūli.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā, kurus steidzamības kārtā galīgajā lasījumā šodien atbalstīja Saeimas vairākums, paredz noteikt maksātnespējas administratoru, likvidatoru un viņu palīgu atalgojuma griestus.

Turpinot par finanšu tēmu... Šodien bija paredzēts lemt par to, vai atbalstāms Saeimas lēmuma projekts, ar kuru Ilmāram Rimšēviča kungam tiek lūgts atkāpties no amata. Diemžēl neizprotamu un savā ziņā nepamatotu iemeslu dēļ kāds ZZS deputāts izteica iebildumus pret šī jautājuma iekļaušanu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā, līdzīgi kā par lēmuma projektu par sankcijām Magņitska lietā iesaistītajām personām. Līdz ar to jautājums tiks izlemts nākamajā Saeimas sēdē, kad ikvienam būs jāpauž sava politiskā nostāja Rimšēviča jautājumā. Pašam Rimšēviča kungam kā ilggadējam Latvijas Bankas un finanšu sektora darbiniekam būtu noteikti jāsaprot, cik vērtīga un cik trausla ir reputācija, un jāapzinās, ka atkāpšanās šobrīd, lai kāda būtu situācija, būtu vislabvēlīgākais risinājums Latvijas valstij.

Ilmāra Rimšēviča turpmāka atrašanās amatā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzsāktā kriminālprocesa par liela apmēra kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu var diskreditēt turpmākos Latvijas Bankas lēmumus un arī Latvijas valsti.

Ņemot vērā, ka šobrīd nav citu juridisku līdzekļu, kā atbrīvot no amata Latvijas Bankas prezidentu, pret kuru ir sākts kriminālprocess, Nacionālā apvienība nākamnedēļ atbalstīs Saeimas lēmuma projektu “Par aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no amata”.

Februāra noslēgums bijis patiesi trauksmains, tāpēc ceru, ka martu sagaidīsim nu jau citās noskaņās.

Paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Intam Dālderim. Lūdzu!

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mans kolēģis no Nacionālās apvienības lielā mērā jau iepazīstināja ar tiem jautājumiem, kas šodien tika skatīti Saeimā. Protams, pēdējo nedēļu aktualitātes sabiedriskajā dzīvē šobrīd ir saistītas ar Latvijas finanšu sistēmu. Vienlaikus notiek vairāki ļoti skaļi skandāli, ļoti skaļi procesi. Protams, tas nevar neatspoguļoties arī Saeimas darbā, jo Saeimai kā likumdevējai un tautas priekšstāvei ir noteikti uz to jāreaģē.

Viens no galvenajiem mūsu frakcijas piedāvājumiem bija šodien rosinātais Saeimas lēmuma projekts aicināt Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču atkāpties no amata, jo, kā jau jūs saprotat, neatkarības statuss šai institūcijai ir ārkārtīgi būtisks, un Saeima ar vienu lēmumu nevar nobalsot par šo personu... nekādā gadījumā nevar atcelt uzreiz.

Diemžēl šodien, kā jau jūs dzirdējāt, neizdevās šo lēmuma projektu iekļaut darba kārtībā, lai mēs par to lemtu. Mēs par to runāsim nākamnedēļ.

Pievienojos šai argumentācijai, un tā, manuprāt, ir ļoti būtiska, it īpaši pēdējo notikumu kontekstā. Mēs redzam, ka pat ļoti labi strādājoša finanšu institūcija, kas ir ļoti labā stāvoklī, ļoti nodrošināta ar likviditāti, pašu kapitālu un dažādiem citiem rādītājiem, ar reputācijas risku, ar aizdomām var tikt nograuta ļoti īsā termiņā. Mēs ļoti nevēlamies, lai kaut kas tāds, teiksim, starptautiski tiek vērsts pret Latvijas Banku, un tādēļ Latvijas finanšu sistēma, visas pasaules finanšu sistēma, manuprāt, ir ļoti, ļoti atkarīga no mūsu reputācijas...

Mēs ļoti aicinām Latvijas Bankas prezidentu to visu saprast, izprast un attiecīgi arī rīkoties, kā tas godavīram pienākas šādā situācijā.

Un, protams, reaģējot daļēji uz šo situāciju, daļēji uz vairākiem pēdējo gadu skandāliem kredītiestāžu likvidācijas sakarā (jāatgādina: Latvijas Krājbanka, “TRASTA KOMERCBANKA” un citi gadījumi), šodien centrālais notikums bija grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas paredz samazināt gan banku likvidatoru, gan administratoru atlīdzību, izņemot no šīs atlīdzības aprēķināmās bāzes ārā tos līdzekļus, kurus iespējams atgūt viegli un bez kādas piepūles. Līdz šim tas diemžēl tā nebija.

Tāpēc, es domāju, ir labi, ka mēs šo likumu šodien tiešām ātrā tempā esam pieņēmuši. Bet jāteic, ka mūsu frakcija iesniedza atsevišķus priekšlikumus, kas attiecas uz šo likumprojektu, proti, aicināja atgriezties pie normas, kas bija spēkā līdz 2013.gadam, lai par likvidatoru, par maksātnespējas administratoru var būt ne tikai fiziskā persona, bet arī zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas ļautu paplašināt to speciālistu loku, kas nodarbojas ar šo procesu, lai tas nebūtu tik ļoti ierobežots. Mēs zinām, ka iepriekšējos procesos arī uzraugošās institūcijas, kurām ir jānozīmē šie administratori, teica, ka, izvērtējot gan pieredzi, gan reputāciju, tas loks ārkārtīgi sašaurinās – faktiski līdz dažiem speciālistiem. Un tad jau, protams, rodas arī interešu konflikti un korupcijas riski. Mēs piedāvājām šādu priekšlikumu. Bet jāsaka tā, ka steidzamības kārtībā mēs to nebijām izstrādājuši pietiekami precīzu. Mēs to noteikti papildināsim jaunā likumprojektā.

Gribu vēl atzīmēt arī grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kas, manuprāt, ir ļoti būtiski. Šo jautājumu ekonomikas ministrs Ašeradena kungs ļoti nopietni virza jau ilgāku laiku. Mēs uzskatām... Mēs līdz šim esam pirmrindnieki šajā ziņā. Bet, kā jau bieži notiek, jaunu sistēmu ieviešot, tā no sākuma nestrādā un nav ļoti precīza. Šobrīd atbalstītie grozījumi, mūsuprāt, ļaus šim instrumentam, šai specifiskajai normai... specifiskajam nodokļu un cita veida atbalsta režīmam darboties efektīvāk un labāk un tiešām veidot Latviju par jauno inovāciju valsti.

Novēlot saulaināku un arī siltāku pavasari mums visiem, Ints Dālderis no frakcijas VIENOTĪBA.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Intam Dālderim.

Un nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Vucānam, kurš ir arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās radioklausītājas un godātie radioklausītāji! Iepriekš runājušie kolēģi jau pieskārās Latvijas finanšu sektoram un tām problēmām, kuras februārī diezgan negaidīti ir skārušas šo Latvijas tautsaimniecības sektoru un Latvijas Banku kā šī sektora, teiksim, galvu.

Es šodien vairāk vēlos pakavēties pie jautājuma par grozījumiem Kredītiestāžu likumā, par ko daļēji jau runāja gan Kola kungs, gan Dāldera kungs. Tā bija lieta, par kuru visas partijas, vismaz koalīcijas partijas, Saeimā bija vienojušās, ka šī netaisnība, kas bija radīta 2013.gadā, izdarot grozījumus Kredītiestāžu likumā un paredzot, ka atlīdzība kredītiestādes (tautas valodā runājot, bankas) likvidatoram vai maksātnespējas administratoram būtu jārēķina no visa kopējā prasījumu apjoma šajā kredītiestādē... ka šis princips nav pareizs. Jo, kā mēs redzējām kaut vai situācijā ar “ABLV Bank”... ja Latvijas Banka pret drošu ķīlu ieguldīja šajā bankā jeb aizdeva šai bankai naudas līdzekļus, tad, iestājoties bankas maksātnespējas procesam vai likvidācijas procesam, tās likvidatoram vai administratoram pienāktos atbilstošā proporcionālā daļa. Un tā daļa no pirmajiem 30 atgūstamajiem procentiem ir paredzēta kā divu procentu samaksa... Šī daļa būtu ļoti liela, turklāt tā būtu tāda daļa, kuras atgūšanā likvidatoram pēc būtības nekas nebūtu jāiegulda – nedz savs intelektuālais potenciāls, nedz savi finanšu līdzekļi. Atliktu uzrakstīt dažas vēstules un nosūtīt tās, varbūt veikt vēl dažas juridiskas darbības, un tie līdzekļi tiktu atgūti, un par to tiktu saņemta nesamērīgi liela atlīdzība. Tāpēc tajos priekšlikumos, kas tika iesniegti kā grozījumi šajā Kredītiestāžu likumā, tika paredzēts, ka no kopējās kreditoriem izmaksājamās naudas līdzekļu summas ir jāatņem visi tie līdzekļi, kas uz šo problēmu brīdi ir fiksējami likvidējamās kredītiestādes kasē; šīs kredītiestādes noguldījumi Latvijas Bankā; brīvi pieejamie neapgrūtinātie naudas līdzekļi citās kredītiestādēs; līdzekļi, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kuri iekļauti tirdzniecībai regulētos tirgos, un līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret kādu Eiropas Savienības valsti vai arī jebkuru citu valsti. Un tātad no šīm atgūstamajām līdzekļu grupām turpmāk nekāda atlīdzība ne likvidatoram, ne administratoram nebūs paredzēta. Tātad, tādā juridiskākā valodā runājot, jāteic, ka mēs samazinājām šo atlīdzības bāzi. Es uzskatu, ka tas ir ļoti taisnīgs lēmums, jo tiešām ir jāmaksā par reāli padarīto darbu, par reāli atgūtajiem līdzekļiem, nevis par to, ka kādam šāds trekns kumoss vienkārši ir iekritis viņa apsaimniekošanā.

Attiecībā uz pašu šī likumprojekta skatīšanas gaitu jāteic, ka Saeimā šis likumprojekts šodien tika skatīts gan pirmajā lasījumā, gan otrajā lasījumā. Lai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija paspētu izskatīt un sagatavot šo likumprojektu otrajam lasījumam, Saeimas sēdē tika izsludināts pusstundu ilgs pārtraukums, kurā tika saņemti arī frakcijas VIENOTĪBA priekšlikumi. Par tiem jau runāja Dāldera kungs, bet viņš nepieminēja divus frakcijas VIENOTĪBA priekšlikumus, kurus komisija neatbalstīja, bet kurus Saeima tomēr, manuprāt, ne īsti izsvērti atbalstīja.

Proti, stāsts ir par to, ka šodien šajā likumprojektā tika iebalsots arī tas, ka ikmēneša atlīdzība gan likvidatoram, gan maksātnespējas administratoram nedrīkst pārsniegt 100 tūkstošus eiro mēnesī. Bet, ja mēs pieļaujam tādu iespēju tad, ja mērķis ir atgūt šos kredītiestādes jeb bankas līdzekļus pietiekami strauji, tas var radīt arī pretēju efektu – tas var radīt zināmu vilcināšanos, sadalot tā, lai katrā mēnesī šī atlīdzība nepārsniegtu 100 tūkstošus. Un tā ir tāda lieta, kuru būtu vajadzējis tomēr izvērtēt, pārliecināties, ka, ņemot vērā Latvijas mērogu, šādi riski nedraud, un tad to varētu, teiksim, ar drošu sirdi iebalsot iekšā šajā likumprojektā. Šādai analīzei diemžēl ātrumā neiznāca laika. Un, manuprāt, tā ir lieta, pie kuras nākotnē varbūt vēl nāksies atgriezties attiecībā uz šo likumprojektu un vērtēt, vai iebalsotās normas, kur ir runa par 100 tūkstošiem eiro kā maksimālo atlīdzību viena mēneša laikā administratoram vai likvidatoram, ir atbilstošas tai domai, kas vispār ir saistīta ar likvidācijas un maksātnespējas administrācijas procesiem. Man pret šādu normu pastāvēšanu iebildumu būtībā nav; man tikai ir vēlme, lai tas tiešām nekavētu līdzekļu atgūšanu. Tas tad arī ir pats galvenais attiecībā uz šo likumprojektu, par ko es gribēju jums pastāstīt.

Pievienojoties iepriekšējiem runātājiem, jāteic – jā, ir sācies marts. Ārā gan ir vēss, bet parlamentā mums ir pietiekami karsti. Ir sācies acīmredzot tas periods, ko sauc par priekšvēlēšanu laiku, tāpēc arī šādas kļūdiņas deputātu darbā, kādas, manuprāt, šodien tika izdarītas, ir un droši vien arī turpmāk būs.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Vucānam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un “Frakciju viedokļus” turpina Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Rihards Melgailis. Lūdzu!

R.Melgailis (LRA).

Labdien, ļoti cienījamie radioklausītāji! Es neatkārtošos un nestāstīšu to, ko jau stāstīja iepriekš runājušie kolēģi par likumprojektiem un lēmumu projektiem, kuri šodien tika izskatīti Saeimas sēdē. Latvijas Reģionu apvienība atbalstīja šos priekšlikumus, jo tie ir Latvijas iedzīvotāju labā.

Šodien es, uzrunājot jūs, vēlos pastāstīt par to, kādas atziņas Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti šajā nedēļā guvuši, tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu. Mēs frakcijā viņus uzklausījām, uzdevām jautājumus un prasījām paskaidrojumus par krīzi Latvijas finanšu sektorā un aktuālo situāciju nodokļu reformas ieviešanā, kā arī par risinājumu attiecībā uz OIK radīto nesamērīgo elektroenerģijas sadārdzinājumu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Diemžēl secinājumi pēc šīs tikšanās ir diezgan skaudri – nodokļu reforma dzen reģionu iedzīvotājus nabadzībā. Ministri abstrakti runā par valsts konkurētspējas paaugstināšanu salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, kamēr realitāte ir tāda, ka Latvijā iedzīvotāju dzīves dārdzība tikai palielinās, īpaši reģionos. To, ka tas tā ir, atzīst arī finanšu ministre. Taču tas netraucēja pacelt, piemēram, akcīzes nodokli degvielai; tas savukārt palielināja loģistikas izmaksas, cenas precēm un pakalpojumiem. Ministresprāt, atbildība par zemajām algām reģionos un problēmām ar kases aparātiem, visticamāk, ir negodprātīgo uzņēmēju darbības rezultāts. Savukārt ekonomikas ministrs, pārliekot OIK izmaksas no lielajiem uzņēmumiem uz mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī iedzīvotāju pleciem, uzskata, ka Latvijai tas ir labākais risinājums.

Latvijas Reģionu apvienība iesniegusi ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisijas pieprasījumu ar nosacījumu, ka līdz šā gada 1.martam tiks piedāvāti saprātīgi risinājumu, bet pēc sarunas mēs par to nebijām pārliecināti, tāpēc demisijas pieprasījumu paturēsim spēkā.

Tiekoties ar Kasparu Gerhardu un VARAM darbiniekiem, mēs secinājām, ka jautājumi par vides aizsardzību (piemēram, par nolietoto autoriepu uzglabāšanu un pārstrādi, kā arī citi jautājumi) netiek risināti vajadzīgajā līmenī. Turklāt neguvām skaidru atbildi par ministrijas pakļautībā esošā Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas turpmāko iespējamo atrašanos šajā amatā. Neguvām arī pārliecību, ka VARAM prasības pret visām pašvaldībām ir vienlīdzīgas, it sevišķi jautājumos par demokrātijas principu ievērošanu pašvaldību pieņemtajos lēmumos (dažāda attieksme, piemēram, pret Salaspils novada un Saulkrastu novada pieņemtajiem lēmumiem un citiem).

Jautājumā par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā centāmies izzināt, kā šis jautājums tiek virzīts, kādas būs izmaksas un kas par to maksās, un kāda pieredze gūta no Lietuvas, kas depozīta sistēmu ieviesa pagājušajā gadā.

Ļoti svarīgi mums bija arī uzzināt, kādas aktivitātes notiek sakarā ar iespējamo pašvaldību sadarbības teritoriju izveidi un ko tā dos iedzīvotājiem reģionos. Vai tā palīdzēs apturēt iedzīvotāju aizplūšanu no laukiem?

Vēl. Bija ļoti svarīga mūsu frakcijas deputātu tikšanās ar SAB direktoru Jāni Maizīti. Tā ieviesa skaidrību daļā jautājumu, par kuriem publiski ir izskanējuši pretrunīgi vērtējumi. Sarunas gaitā mēs ieteicām Maizīša kungam būt aktīvākam, virzot Saeimā drošības stiprināšanai nepieciešamās iniciatīvas un ieteikumus. Ja SAB kapacitāte ir nepietiekama, tad SAB pienākums ir informēt par to un pieprasīt nepieciešamos resursus. Lai arī joprojām ir daži aspekti, kuros mūsu pozīcijas atšķiras, pēc saņemtajiem skaidrojumiem pieņēmām lēmumu – atbalstīt Jāņa Maizīša kandidatūru un uzticēt viņam SAB vadīšanu atkārtoti.

Tas arī ir viss, ko es šodien gribēju jums pateikt. Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Rihardam Melgailim.

Un pēdējais šodien runās frakcijas SASKAŅA deputāts Sergejs Potapkins. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien frakcijas SASKAŅA viedokļa paušanu vēlos sākt ar iedzīvotājiem un mūsu frakcijai svarīgu paziņojumu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā 27.februāra sēdē nolēma noraidīt frakcijas SASKAŅA deputātu iesniegto likumprojektu, kas paredz noteikt par brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī.

Ticība ir tā, kas apvieno visus Latvijas iedzīvotājus, neskatoties uz nacionalitāti, valodu, konfesiju. Latvijā ir vairāk nekā 400 000 pareizticīgo un vecticībnieku. Un, atzīstot šo ticību pārstāvju svarīgos svētkus – Ziemassvētkus –, mēs veicinātu sabiedrības saliedētību. Taču parlaments kārtējo reizi izrādīja necieņu pret šo ticību iedzīvotājiem, turpinot šķirot un šķelt valsts sabiedrību. 

Minētā iniciatīva jau vairākas reizes tika iesniegta dažādos Saeimas sasaukumos, un, neskatoties uz to, ka tā kārtējo reizi tiek noraidīta, frakcija SASKAŅA turpinās sniegt šo priekšlikumu, cerot, ka veselais saprāts uzvarēs vai arī Saeimas sastāvs mainīsies un nozīmīga daļa iedzīvotāju spēs līdzvērtīgi nosvinēt savas reliģijas svētkus.

Kā jau minēja kolēģi, Saeimas šodienas sēdē steidzamības kārtībā otrajā, galīgajā, lasījumā tika pieņemts regulējums, kas būtiski ierobežo likvidatoru un viņu palīgu atlīdzību. Vēsturiski tas bija miljons, bet tagad ar frakcijas SASKAŅA deputātu atbalstu situācija krietni mainīsies. Jāpiebilst, ka priekšlikumu ierobežot maksātnespējas administratoru atlīdzību opozīcija piedāvāja jau vairākas reizes, bet tikai šodien, kad šādus grozījumus iesniedza valdošā koalīcija, priekšlikums tika atbalstīts.

Saeimas šodienas sēdē tika izskatīts Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lūgums noraidīt 12 053 Latvijas pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu “Par bilingvālās izglītības saglabāšanu”. Komisija ir pieņēmusi šo lēmumu, noraidot šī priekšlikuma iesniegšanu izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Tā ir būtiska necieņas izrādīšana Latvijas pilsoņiem, jo viņu kolektīvais viedoklis netiek ņemts vērā.

Iesniegumā pausts šo iedzīvotāju likumīgi pamatots viedoklis, kāpēc ir jāsaglabā bilingvālās izglītības forma, kā arī norādīti trūkumi pašreizējā izglītības sistēmā, kuri netiek ņemti vērā, jauno izglītības reformu izstrādājot.

Mēs, frakcija SASKAŅA, balsojām pret lēmumu noraidīt šo priekšlikumu, jo atbalstām vēlētāju viedokli un uzskatām, ka viņu priekšlikums ir jāizskata detalizētāk.

Šī iedzīvotāju priekšlikuma ignorēšana pastiprina iedzīvotāju neuzticību Latvijas likumdošanai un pārvaldei. Tas parāda, ka valdībai Latvijas pilsoņu viedoklis nav svarīgs. Frakcija SASKAŅA neatbalsta šādu politiku.

Paldies par uzmanību. Novēlu jums visu labu!

Vadītāja. Paldies Sergejam Potapkinam no frakcijas SASKAŅA.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Trešdien, 12.decembrī
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde (turpinājums)
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
12:30  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Vitas Andas Tēraudas tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Govert Jan Cornelis Bijl de Vroe

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196