Frakciju viedokļi 2018.gada 1.februārī

(06.02.2018.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē jums pastāstīs par Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Veiko Spolītim. Lūdzu!

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Šodien mēs turpinājām pagājušajā nedēļā iesākto jautājumu izskatīšanu. Atgādināšu, ka pagājušonedēļ sēde ieilga gan tā sauktās oligarhu komisijas jautājumu izskatīšanas, gan arī ikgadējo ārpolitikas debašu dēļ. Tā kā ārpolitikas debates un oligarhu komisijas jautājumi ir plaši izskanējuši plašsaziņas līdzekļos, vēlos šodien pieskarties trim pamatjautājumiem, kuri bija svarīgi frakcijai VIENOTĪBA.

Pirmām kārtām jāteic, ka tika nodots uz nākamo Saeimas sēdi lēmuma projekts par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām. Gribu atgādināt, ka Sergejs Magņitskis bija advokāts, kurš atklāja, ka Krievijas tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki piesavinājās valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā. Viņš tika arestēts un ilgāk nekā gadu turēts pirmstiesas aizturēšanas izolatorā, kur tika pakļauts spīdzināšanai un fiziskai vardarbībai, kur viņam tika liegta medicīniskā aprūpe un kur viņš 2009.gada 16.novembrī mira. Turklāt pretēji jebkādai veselā prāta loģikai un romiešu tiesību sistēmā pieņemtajiem pamatprincipiem Sergejs Magņitskis tika tiesāts pēc savas nāves, un tas izraisīja ļoti lielu pretreakciju civilizētajā pasaulē. Amerikas Savienoto Valstu Kongress, mūsu kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – parlamenti, kā arī Kanādas parlaments un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlaments – tie visi jau ir pieņēmuši simboliskus Sergeja Magņitska vārdā nosauktus tiesību aktus, kuri ļauj piemērot mērķētas sankcijas pret smagos cilvēktiesību pārkāpumos, korupcijā un cita veida noziegumu veikšanā iesaistītām personām. Mēs paredzam, ka diskusijas nākamnedēļ būs spraigas, jo galu galā jautājums ir par tiesiskuma atjaunošanu vai cenšanos atjaunot tiesiskumu tādos jautājumos kā cilvēktiesības arī pie mūsu kaimiņiem austrumos aiz Zilupes. Būs diskusijas! Mēs varam paredzēt, ka to valstu loks, kuras atbalsta šādu sankciju noteikšanu, palielināsies, un uz to arī mēs ar savu Magņitska sankciju sarakstu aicināsim citu valstu parlamentus.

Partija VIENOTĪBA pirmdien Koalīcijas sadarbības padomes sēdē aicināja partnerus konceptuāli atbalstīt iniciatīvu padarīt visus “Rīdzenes sarunu” audioierakstus publiski pieejamus, jo sabiedrībai ir tiesības zināt visu patiesību par oligarhu aizkulišu darījumiem. Šodien mūsu kolēģi no Latvijas Reģionu apvienības iesniedza līdzīgu lēmuma projektu un partija VIENOTĪBA atbalstīja to. Uzskatām, ka ir jābeidzas diskusijām par šo jautājumu, ir jānotiek produktīvam darbam. Šīm sarunām ir jābūt publiski pieejamām sabiedrībai un žurnālistiem, kuri varētu strādāt ar šiem jautājumiem. Un attiecīgi mums, likumdevējiem, jāstrādā ar likumdošanas aktiem, kuri ierobežotu iespējas slēpt šādus aizkulišu darījumus un risināt jautājumus, kuri nespēj palīdzēt valsts pārvaldes sistēmai strādāt plūdeni.

Visbeidzot. Mēs noraidījām kārtējo opozīcijas kolēģa Ivara Zariņa pieprasījumu ekonomikas ministram par obligātā iepirkuma komponentes izmantošanu elektroenerģijas ražošanas sektorā. Gribu atgādināt, ka šis jau ir 29.pieprasījums, ko mēs izskatījām. Un mēs paredzam, ka varētu būt vismaz tikpat daudz šādu pieprasījumu, ja ne vēl vairāk. Proti, jautājums ir par šādas pieprasījumu sistēmas lietderību. Jo, lai arī pieprasījums ir instruments, ar kuru jebkurš Saeimas kolēģis var uzzināt atbildi uz vienu vai otru jautājumu, lai saviem vēlētājiem sniegtu atbildes uz jautājumiem, kuri interesē viņus, vismaz Saeimas Pieprasījumu komisijā tās atbildes, kuras mēs esam saņēmuši gan no ekonomikas ministra, gan no Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra un citiem augstiem ierēdņiem... Ir skaidrs, ka ir uzsākta iekšēja resoriska pārbaude, ir uzsākts darbs pie audita izveides; darbu veic arī Ģenerālprokuratūra. Tā ka šajā gadījumā mēs uzskatām, ka šobrīd notiek jau Ekonomikas ministrijas plānveida torpedēšana, un mēs paredzam, ka vismaz nākamo divu nedēļu laikā mums būs ļoti ražīgi jāstrādā, lai beidzot kļūtu skaidrs, ko īsti mūsu kolēģis Ivars Zariņš ar saviem pieprasījumiem vēlas sasniegt.

Ar to arī šodien beigšu.

Paldies jums par uzmanību, un visu labu!

Vadītāja. Paldies Veiko Spolītim no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Rihardam Melgailim. Lūdzu!

R.Melgailis (LRA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā gribu pastāstīt par divām mūsu iniciatīvām.

Mēs, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, jau uz pagājušo sēdi bijām iesnieguši lēmuma projektu par Saeimas sekretāra biedra Gunāra Kūtra atsaukšanu no amata, bet darba kārtībā šis jautājums netika iekļauts, tādēļ to izskatīja šodien. Pēc šī lēmuma projekta publiskošanas dažādos interneta portālos bija interesanti uzzināt, ko Latvijas Reģionu apvienība tik nav darījusi attiecībā uz deputātu Kūtri – mēģinājusi viņu nopirkt, uzpirkt, pārvilināt, pat piekukuļot. Bet tikai vienā teikumā pateikts, ka Latvijas Reģionu apvienība ir veikusi pārrunas par iespējamo sadarbību 12.Saeimas ietvaros. Šobrīd Saeimā darbojas piecas frakcijas, un būtu tikai normāli, ja arī mūsu, Latvijas Reģionu apvienības frakcijas, pārstāvis darbotos Saeimas Prezidijā, jo tā ir iespēja operatīvāk iegūt informāciju par darbu Saeimā, kā arī reāla iespēja piedalīties Saeimas darba kārtības noteikšanā.

Debates bija interesantas, vairāk par morāles jautājumiem un Saeimas tradīcijām, bet “par” šo lēmuma projektu nobalsoja tikai 19 deputāti. Diemžēl mums jāsamierinās, ka arī turpmāk Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātiem būs ierobežota iespēja piedalīties Saeimas darba organizēšanā.

Latvijas Reģionu apvienības iesniegto likumprojektu par tā sauktās oligarhu sarunu lietas kriminālprocesa materiālu publisku pieejamību Saeimas vairākums atbalstīja (atšķirībā no iepriekšējās iniciatīvas), jo šā likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem tiesības būt pilnvērtīgi informētiem par savas valsts politisko situāciju.

Likumprojekts paredz uzdevumu Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai – kriminālprocesa materiālu publiskošanu. Likumprojekts nodots tālākai izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā.

Protams, daudzi jautājumi, kas tika izskatīti gan iepriekšējā, gan šajā sēdē, ir svarīgi. Un galvenais – kā tie tiks īstenoti dzīvē. Bet frakcijā mēs esam pārrunājuši arī daudzus citus jautājumus, kuri drīz vien var nonākt Saeimas sēžu darba kārtībā un par kuriem jau šobrīd publiskajā telpā notiek diskusijas. Jautājumu par kopdzīves likuma pieņemšanu vakar skatīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pēc iedzīvotāju iniciatīvas, taču Latvijas Reģionu apvienība ir iesniegusi jautājumu un gaida atbildi, vai iesniegtie paraksti ir likumīgi, jo gan publiskajā telpā, gan “Latvijas Radio” raidījumā “Krustpunkti” ir izskanējusi informācija, ka ne visi cilvēki, kas parakstījušies par šo iniciatīvu, zina, par ko viņi ir parakstījušies. Ir pielikumā divi likumprojekta varianti. Un tāpēc Latvijas Reģionu apvienība gaida atbildi un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šobrīd to jautājumu tālāk nav virzījusi.

Tāpat publiskajā telpā tiek runāts par Stambulas konvencijas nepieciešamo ratifikāciju. Arī par šo jautājumu mēs esam debatējuši savā frakcijā, un tās atbildes un vērtējumi nav tik viennozīmīgi. Arī tur ir vajadzīgs plašāks skaidrojums tādā aspektā: ko mēs, Latvijas iedzīvotāji, iegūsim, ratificējot šo konvenciju, jo esošie likumi, ja tos ievēro, daudzas lietas jau šobrīd atrisina.

Tāpat jautājums par bijušās VDK dokumentu nodošanu Latvijas Valsts arhīvam. Arī šis jautājums tiek skatīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Tiek veidota darba grupa, lai precizētu vēl šī likumprojekta īstenošanas noteikumus.

Nu, tie ir tie jautājumi, par kuriem es šodien gribēju ziņot un izstāstīt jums.

Paldies, ka klausījāties.

Vadītāja. Paldies Rihardam Melgailim no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Sveicināti, godātie radioklausītāji! Par būtiskākajām norisēm kopš iepriekšējiem “Frakciju viedokļiem”.

Pirmām kārtām būtu jāatzīmē Saeimas ārpolitikas debates. Īsumā minēšu Nacionālās apvienības pozīciju, kas tajās tika definēta.

Viena lieta. Lai nodrošinātu mūsu valsts neatkarību ilgtermiņā, mums ir ļoti svarīga cieša sadarbība ar citām NATO valstīm un vienlaikus mūsu pašu aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī jādara viss iespējamais, lai samazinātu gan hibrīdo apdraudējumu, gan reālo fizisko apdraudējumu, kurš rodas Latvijas Republikai no mūsu kaimiņvalsts – Krievijas Federācijas.

Otra lieta. Ļoti skaidra pozīcija. Mēs prasījām Ārlietu ministrijai skaidri un gaiši pateikt, ka mēs būsim ar tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras neatbalstīs imigrāciju no trešajām valstīm uz Latviju.

Un trešā lieta – par ekonomisko sadarbību. Mēs saskatām tiešām ļoti lielu sadarbības potenciālu ne tikai ar citām Eiropas Savienības valstīm. Nākotnē mums būtu jāstrādā ciešāk kopā ar Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm, lai piesaistītu investīcijas no šīm valstīm, kā arī pašiem jāmeklē noiets šajos lielajos un bagātajos tirgos.

Vēl būtu jāpiemin aizvadītajā Saeimas sēdē Nacionālās apvienības rosinātais jautājums par Ingunas Sudrabas atcelšanu no tā sauktās oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājas amata. Diemžēl, visiem Nacionālās apvienības deputātiem balsojot “par” Ingunas Sudrabas noņemšanu no šī amata, balsu nepietika. Saeimas vairākums nobalsoja, ka viņai ir jāturpina darbs, un viņa vēlāk arī ziņoja par to, ko komisija ir paveikusi. Nacionālā apvienība šo ziņojumu neatbalstīja, jo mēs uzskatām, ka tas nav sagatavots atbilstoši tam, kādu sagaidīja gan iesaistītās puses, gan sabiedrība.

Vēl par Nacionālās apvienības iniciētajiem jautājumiem, kurus būtu jāpiemin. Nacionālā apvienība iesniegusi vairākus priekšlikumus Publisko iepirkumu likuma grozījumiem, kas liegtu ofšoros jeb zemo nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos. Starptautiskie eksperti ir apliecinājuši nepārprotamu saistību starp ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem un darbību pelēkajā ekonomikā. Valsts no tiem nevar iegūt nekādu labumu. Šobrīd spēkā esošā kārtība ir tāda, ka jebkurš, bieži vien ļoti turīgs cilvēks, var reģistrēt savus uzņēmumus ofšoros un piedalīties arī valsts iepirkumos, būvobjektos radot nevienlīdzīgu konkurenci tiem uzņēmumiem, kas nav ofšoru uzņēmumi.

Jāatgādina, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā veido aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem budžeta ieņēmumiem. Tāpēc mūsu nodokļu bāzes pasargāšana ir ārkārtīgi būtiska. Ja personas no zemo nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām veic saimniecisko darbību, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā, pastāv grūtības iekasēt no tām nodokļus un gūt ienākumus. Jo bieži vien ar zemo nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām nepastāv informācijas apmaiņa un administratīvās sadarbības mehānisms, kā arī uzņēmuma faktiskie īpašnieki, likumiskie pārstāvji vai patiesā labuma guvēji bieži vien nav zināmi. Šādos gadījumos pastāv iespēja izvairīties no nodokļu nomaksas, un šie uzņēmumi, salīdzinot ar Latvijas rezidentiem, ir izdevīgākā stāvoklī.

Šeit svarīgs ir princips, proti, vai mēs vēlamies turpināt ļaut uzņēmumiem, kas nevēlas piedalīties mūsu valsts celtniecībā, maksājot pilnā apmērā nodokļus, zvejot no mūsu kopējā nodokļu maksātāju katla.

Jau pats jēdziens “ofšors” pārsvarā tiek lietots saistībā ar nodokļu nemaksāšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai atvieglotā nodokļu režīma piemērošanu gūtajiem ienākumiem.

Par prieku mums un arī, es domāju, sabiedrībai kopumā, šodien, balsojot Saeimā, vairākums atbalstīja šos Nacionālās apvienības priekšlikumus. Dīvaini, protams, izskatījās šie balsojumi, jo vairāk nekā 30 deputāti balsojumā nepiedalījās. Pēkšņi pazuda. To vidū Zaļo un Zemnieku savienības, kā arī VIENOTĪBAS deputāti un Smiltēna kungs kā neatkarīgais deputāts. Bet pozitīvi ir tas, ka šis lēmums ir pieņemts un atbalstīts trešajā lasījumā. Gaidām to brīdi, kad šis lēmums stāsies spēkā.

Un noslēgumā pavisam īsi par lēmuma projektu Magņitska lietā. Kolēģi jau iepriekš minēja, ka šāds lēmuma projekts galvenokārt ir sagatavots, lai novērstu situāciju, ka Krievijas Federācijas amatpersonas var nogalināt cilvēku un palikt nesodītas. Ietekmīgas amatpersonas, kuras ceļo un kurām ir konti ārvalstīs, var mierīgi nogalināt cilvēku un vēl turpināt tiesvedību pret viņu pēc viņa nāves.

Tāpēc Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols nāca ar iniciatīvu izveidot šo Magņitska sarakstu – līdzīgu, kāds tas ir ieviests Kanādā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Lielbritānijā, Lietuvā un Igaunijā, nosakot, ka konkrētas personas tiek iekļautas Latvijā nevēlamo personu sarakstā un tām liegta iebraukšana Latvijas Republikas teritorijā.

Šodien, ņemot vērā, ka viens deputāts iebilda, šis jautājums ir pārcelts uz nākamo Saeimas sēdi, kurā notiks galīgā lēmuma pieņemšana par šo lēmuma projektu. Ceru, ka deputāti to atbalstīs, jo tas ir ne tikai veselā saprāta jautājums, bet arī tik tiešām cilvēktiesību ievērošanas jautājums.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas SASKAŅA deputāts Sergejs Potapkins. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas iepriekšējā, 25.janvāra sēdē darba kārtība bija tik pilna, ka sēde tika pārtraukta un tiek pabeigta pēc nedēļas, proti, šodien, 1.februārī. Tāpēc es sākšu ar iepriekšējo darba kārtību.

Pagājušajā nedēļā Saeimā notika ārpolitikas debates, kam par pamatu ir ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbu valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.

Tradicionāli ārpolitikas debates izraisa lielu interesi visu frakciju deputātu vidū. Frakcija SASKAŅA izteica savu pozīciju, kas ir saistīta ar ģeopolitiskajām izmaiņām pasaulē, precīzāk sakot, par augošo konfrontāciju starp ASV un Ķīnu.

ASV ir Latvijas valsts drošības garants un stratēģiskais partneris pēdējos 25 gadus. Tajā pašā laikā lielas Latvijas tranzīta un tautsaimniecības cerības ir saistītas ar Ķīnu. Mēs vēlamies dzirdēt, ka valdība aizstāvēs Latvijas intereses, kā arī saglabās labas attiecības ar Ķīnu.

Politiskās krīzes rezultātā jau vairākus gadus ārlietu ministra atskaitē Krievija netiek minēta kā Latvijas ekonomisko attiecību partnervalsts. Mēs nevēlamies, lai pēc gada arī Ķīna tiktu izsvītrota no mūsu partneru saraksta un tiktu iekļauta apdraudētāju sarakstā.

Bažas izraisa arī mūsu attiecību ģeogrāfijas sašaurināšanās. Par nozīmīgu tranzīta daļu vairs netiek uzskatīts austrumu–rietumu virziens, bet starp prioritātēm ir tikai ziemeļu–dienvidu virziena tranzīts. Turklāt tranzīta attīstības prioritātēs tiek minēti vienīgi reģionālie transporta un noliktavu pakalpojumi.

Frakcija SASKAŅA pauda bažas, ka gadu no gada tiek mazināta uzmanība ekonomiskajām interesēm un ekonomiskās migrācijas rezultātā tiek palielināta Latvijas diaspora ārvalstīs. Ja tā turpināsies, visa Latvijas ārpolitika kļūs tikai par darbu ar mūsu emigrantiem.

Vēl viens svarīgs iepriekšējā sēdē izskatītais jautājums ir parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā saucamajā oligarhu lietā, kuru 18.janvārī ar divu balsu pārsvaru, piedaloties frakcijas SASKAŅA deputātam Igoram Pimenovam, pieņēma un nosūtīja Saeimas Prezidijam. Kopumā komisijas ziņojumā ir minēts, ka tik svarīgas krimināllietas izbeigšana pirmstiesas stadijā ir nepamatota un neatbilst sabiedrības interesēm korupcijas apkarošanas jomā. Tā ir liela nolaidība no ģenerālprokurora puses, kas savukārt liek aizdomāties par tīšu šīs lietas atstāšanu bez virzības. Tas apšauba Latvijas tiesu sistēmu un rada iedzīvotājos pārliecību, ka korupcija Latvijā netiek apkarota, bet tiek noklusēta. Frakcija SASKAŅA uzskata, ka ir jātiek pilnīgā skaidrībā par šīs lietas taisnīgumu un vainīgajiem šajā lietā ir jābūt sodītiem.

Šodien kārtējā sēdē tika noraidīts mūsu frakcijas deputāta Ivara Zariņa sagatavotais pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam par sabiedrības interesēm valdības noteiktā OIK moratorija ietvaros, kuru iesniedza vairāki frakcijas SASKAŅA deputāti. Atgādināšu, ka jautājumus par šīs lietas būtību, kā arī par Ekonomikas ministrijas lomu un rīcību subsidētās elektroenerģijas obligātā iepirkuma regulēšanā un pārraudzībā frakcijas SASKAŅA deputāti bija iesnieguši 2017.gada 16.novembrī, taču vēl joprojām nav saņemtas skaidras atbildes un nav saņemti pieprasītie dokumenti.

Šodien gribu pabeigt ar to, ka Saeima atbalstīja Latvijas pilsonības piešķiršanu sportistam Oleksandram Pinčukam par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Oleksandrs Pinčuks trenējas un strādā Latvijā kopš 2016.gada. Viņš jau ir guvis vairākus panākumus un uzrādījis labus rezultātus gan Latvijā, gan Eiropas čempionātos. Oleksandrs, pēc viņa domām, varēs uzsākt pārstāvēt Latviju vasaras olimpiskajās spēlēs 2020.gadā. Apsveicam un novēlam veiksmi!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Sergejam Potapkinam no frakcijas SASKAŅA.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties.

Uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Ceturdien, 16.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196