Frakciju viedokļi 2018.gada 11.janvārī

(12.01.2018.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Vispirms atļaujiet partijas “No sirds Latvijai” vārdā sveikt jūs visus šajā, 2018., gadā un mūsu valsts jubilejas gadā novēlēt, lai jūsu visu plānotie labie darbi tiešām izdodas un izpildās pat ar uzviju.

Runājot par Saeimas sesijas sākumu un pirmo šīs sesijas sēdi, es vēlos pievērst jūsu uzmanību vienam likumprojektam, kas diemžēl neguva Saeimas vairākuma atbalstu, lai varētu to nodot komisijām. Tas ir grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Dīvains bija arī balsojums – tikai trīs deputāti balsoja pret šo likumprojektu. Īstenībā koalīcijas deputāti atturoties parādīja, ka viņi nevēlas Latvijas iedzīvotājiem aktuālu jautājumu atrisināt pēc iespējas ātrāk. Noraksta uz to, ka gan jau 2020.gadā varbūt valdība kaut ko izstrādās, un tad, ja jūs visi izturēsiet un maksāsiet šo nodokli, varbūt jums arī kaut kas labāks būs. Tajā pašā laikā netika vērtēts, ka tikai 2020.gadā domā pēc būtības mainīt kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodiku. Lai gan visi eksperti, kas apsprieduši nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu, norāda, ka kadastrālās vērtības izmantošana šajā formulā ir nepareiza. Jo vērtību rada tirgus situācija, tas ir, vienam cilvēkam blakus var vairākkārt pārdot savu īpašumu un jūsu nelielajai mājiņai vai būdiņai, kadastrālā vērtība būtiski pieaugs. Tas ir neloģiski.

Frakcija “No sirds Latvijai” piedāvāja Saeimas deputātiem atbalstīt likumprojektu, ka ar nodokli netiek aplikts nekustamais īpašums, kas ir cilvēka vienīgais mājoklis, un, protams, arī ar to saistītā nelielā zemes platība. Būtībā šis jautājums Latvijā ir aktuāls pēdējos gados, jo kopš 2012.gada, piemērojot nekustamā īpašuma nodokli ēkām, šis nodoklis ir strauji progresējis, pieaugot tieši kadastrālajai vērtībai. Finanšu ministrijas uzdevumā 2017.gadā darba grupa veica pētījumu, analīzi, par šo situāciju. Un ļoti raksturīgi mūsu Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam, lai nebūtu jārisina problēma, tiek piedāvāta ļoti sarežģīta versija jeb ideja par to, cik sarežģīti mēs varētu šo jautājumu noregulēt. Pēc tam, analizējot šo sarežģīto regulējumu, tiek secināts, ka to īstenībā nevar atrisināt tik vienkārši. Tas prasīs lielas izmaksas. Mūsu piedāvājums bija ļoti vienkāršs – paņemt divas datubāzes, kas ir Latvijas valsts rīcībā, proti, personu deklarētās dzīves vietas un personu īpašumus zemesgrāmatā. Saliekot kopā šīs divas datubāzes, ir ļoti elementāri aprēķināt, kam šis nodoklis ir jāmaksā un kam šis nodoklis nav jāmaksā.

Finanšu ministrija teica, un arī šodien debatēs tas izskanēja, ka nodokļa atcelšana vienīgajam mājoklim radītu zaudējumus pašvaldībām. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā samazinātos ienākumi. Taču Finanšu ministrijas darba grupa parādīja, ka no 200 miljoniem eiro, kas tiek iekasēti par nekustamo īpašumu, uz vienīgo mājokli attiecas tikai 24 miljoni, tas ir, 12 procenti no visa prognozējamā nodokļa. Tas ir, prognozējamā. Es nerēķinu to, kas praktiski tiek saņemts. Ja no 24 miljoniem mēs atņemtu to summu, par kuru jau šobrīd pašvaldības atbrīvo īpašniekus no maksāšanas, tad mēs teiktu, ka šī summa ir vēl mazāka. Iespējams, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā nav pareizi rēķināt šo summu – prognozēto nodokļa summu – kā summu, no kuras jāmaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Tā ka šī problēma, protams, nav vienkārša. Finanšu ministrijas rīcībā visi dati bija, vienkārši šobrīd, es saprotu, esošā, valdošā, koalīcija un arī valdība šo jautājumu nevēlas risināt. Atvainojiet! Es ļoti ceru, ka šogad tiks ievēlēta Saeima, kura šo jautājumu vēlēsies atrisināt Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Sergejs Potapkins. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien sākās Saeimas 2018.gada ziemas sesija, un Saeimas pirmajā šī gada sēdē tika piedāvāti grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kuru nepieciešamība bija apspriesta ilgu laiku pirms tam. Likumprojekts paredz atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim (ar tam piederīgajām zemes platībām), kurā ir deklarēts pats īpašnieks. Nodokļa atcelšana iedzīvotāju vienīgajam mājoklim lielā mērā atvieglos Latvijas iedzīvotāju finansiālo slogu un atbalstīs viņus, radot drošību, ka īpašnieks nezaudēs savu mājokli, ja nespēs samaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Tas īpaši palīdzēs jaunajām ģimenēm, maznodrošinātajiem un gados vecākiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir ierobežoti. Šī likumprojekta nodošanu komisijai balsojumā atbalstīja opozīcijas deputāti, tai skaitā frakcijas SASKAŅA deputāti. Diemžēl koalīcijas vairākums šo likumprojektu neatbalstīja un tas komisijai netika nodots.

Šodien SASKAŅA iesniedza Ekonomikas ministrijai kārtējos jautājumus, atbildes uz kuriem izgaismos Ekonomikas ministrijas patieso lomu obligātā iepirkuma komponentes afērā.

Tā kā nākamajā sesijā tiks uzsākts darbs ar vēl vienu svarīgu jautājumu – izglītības reformu –, vakar frakcija SASKAŅA tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi Valsts izglītības satura centra vadītāju Guntaru Catlaku, lai uzdotu viņam jautājumus, kuri radušies gan mums, gan mūsu vēlētājiem. Jautājumu skaits bija tik plašs, ka tikšanās laikā neizdevās saņemt visas atbildes un apspriest visus jautājumus. Tāpēc tika pieņemts lēmums organizēt vēl vienu tikšanos. Iepazīstoties ar ministrijas sagatavoto izglītības reformas piedāvājumu, ir radusies virkne jautājumu. Reformai nav stratēģijas, nav izprotami šīs reformas mērķi, nav konkrētu argumentu un objektīvu statistikas pierādījumu, ka tieši šīs reformas jaunievedumi ir nepieciešami. Frakcijas deputātu jautājumi skāra gan izglītības kvalitāti, gan skolotāju kompetenci un sagatavotības līmeni, gan mācību līdzekļu kvalitāti, gan skolu tīklu optimizāciju, gan mazākumtautību skolu jaunos izglītības modeļus un vēl daudz ko citu.

Visi šie jautājumi ir svarīgi. Frakcijas deputāti vēlējās saņemt pamatotas atbildes un tikt skaidrībā, kas būtībā ir iekļauts šajā reformā. Konstatējām, ka pamatotas un uz konkrētiem datiem balstītas atbildes frakcija nav saņēmusi. Ir daudz neskaidrību un neprecizitāšu. Tas vēl vairāk liek apšaubīt šīs reformas būtību un mērķus. Uz nākamo tikšanos Catlaka kungs solīja sagatavot izklāstītas un ar datiem pamatotas atbildes. Gaidīsim tikšanos un turpināsim strādāt ar šo reformu, jo no tās ir atkarīga mūsu bērnu nākotne un būtībā arī Latvijas nākotne.

Nobeigumā vēlos savā un frakcijas SASKAŅA vārdā vēlreiz sveikt visus Latvijas iedzīvotājus jaunajā, 2018., gadā un novēlēt jums un mums visiem panākumiem bagātu gadu!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Sergejam Potapkinam.

Tagad vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Es vēlos jums novēlēt laimīgu 2019.gadu! Jūs nepārklausījāties, un es nepārteicos, jo, man šķiet, 2018.gadā šobrīd jau visi ir paspējuši jums novēlēt laimi, prieku, veselību un visu pārējo, bet politiskajā dzīvē tieši 2019.gads nāks ar jaunu Saeimu, un es vēlu jums, lai nākamā Saeima patiešām strādātu jūsu interesēs vēl labāk nekā šī, līdz ar to es novēlu jums prātīgi izvēlēties, par ko jūs šī gada oktobrī balsosiet un līdz ar to varēsiet ietekmēt, cik 2019.gadā laimīgi, veiksmīgi un saprātīgi tautsaimniecībā un valstī viss attīstīsies.

Šo es vēlos teikt arī tajā sakarā, ka burtiski vakar plaši pazīstamajā sociālajā tīklā Facebook man priekšā atkal parādījās Finanšu ministrijas apmaksāta reklāma par to, cik tagad, 2018.gadā, pateicoties jaunajai nodokļu reformai, viss ir labi, cik jauki mēs esam panākuši vitamīnus mūsu tautsaimniecībai un kā tagad dzīve Latvijā ir kāpusi pakāpi uz augšu!

Tomēr, manuprāt, šādā veidā Finanšu ministrija būtībā ar nodokļu maksātāju naudu nevis informē, nevis skaidro jaunās nodokļu reformas izmaiņas, nevis izstāsta tiem pašiem grāmatvežiem, kādā veidā viņiem aprēķināt darbiniekiem algas, lai patiešām jūs savos maciņos varētu jau laikus saņemt šos ieguvumus, bet vienkārši tērē valsts naudu sevis reklamēšanai.

To pašu var teikt, ja šāda veida reklāmas jūs Rīgā redzat sabiedriskā transporta pieturās, – šīs reklāmas tiek apmaksātas no nodokļu maksātāju naudas, bet būtībā reklamē vienu ministriju vai valdību kopumā. Manuprāt, tas nav īsti godīgi.

Ja pieskaramies Saeimas šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem, tad tika skatīts likumprojekts par izmaiņām jaunuzņēmumu darbības kārtībā. Latvijas Reģionu apvienības frakcija atbalsta šo uzņēmumu formu. Tajā pašā laikā mēs aicinām gan valdību, gan ierēdņus uzmanīgi strādāt pie jaunajām idejām un likumprojektu redakcijām. Mans kolēģis Ivars Brīvers diezgan trāpīgi norādīja, ka šajā likumprojektā tiek iekļauts jauns termins – “biznesa eņģeļi”. “Biznesa eņģeļi”. Protams, visā pasaulē ar šiem diviem vārdiem, ar šo terminu, saprot privātos investorus, kuri ir gatavi riskēt ar savu kapitālu, ieguldot to jaunuzņēmumā un nepretendējot uz kompensāciju neveiksmes gadījumā. Tomēr, mūsuprāt, likumprojektā un likumā jāizmanto tādi termini, kas nerada pārpratumus un neskaidrības, vai arī ir jādod skaidra to definīcija. Šodien mūsu frakcija nobalsoja pret šī likumprojekta virzīšanu tālāk. Tomēr, es domāju, ņemot vērā, ka tas tomēr ir nodots komisijai skatīšanai, uz otro lasījumu mūsu frakcija noteikti piedāvās vairākus priekšlikumus. Centīsimies labot valdības un ierēdņu pieļautās kļūdas.

Šodien, tūlīt pat pēc “Frakciju viedokļiem”, man pašam un – redzu – arī Kola kungam būs viena tikšanās, kurā piedalīsies arī vairāku citu frakciju pārstāvji un kurā apspriedīsim tā saukto Magņitska likumu, kas vairākās Eiropas valstīs un citur pasaulē ir pieņemts ar domu ieviest sistēmu, kas paredz kārtību, lai var veikt sankcijas pret konkrētiem cilvēkiem, kas kādā valstī (šai gadījumā – Krievijas Federācijā) vai nu neievēro cilvēktiesības, vai pierādāmi ir piedalījušies kādos koruptīvos darījumos. Sīkāk nestāstīšu par Magņitska kunga dzīves gājumu, kuram par godu šī kustība un šis likums ir nosaukts – Magņitska likums.

Gribu atgādināt, ka arī Saeimā ir izveidota deputātu grupa Krievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam, un man ir tas gods to vadīt. Mēs cenšamies iespēju robežās patiešām aicināt uz dialogu tos cilvēkus, kas interesējas par notikumiem Krievijā, kā arī informēt Latvijas sabiedrību par to, ka ne viss ir tik slikti, kā dažreiz mums stāsta Ārlietu ministrija.

Un nobeigumā, kā jau sākumā teicu, es gribu jums novēlēt veiksmīgu un laimīgu 2019.gadu. Latvijas Reģionu apvienība gatavojas 13.Saeimas vēlēšanām, kuras būs šī gada oktobrī. Man prieks, ka pērnā gada decembrī mūsu reitings starp izlēmušajiem ir nostabilizējies sešu procentu apmērā. Tas ir labs sākums, tā teikt, šī gada skrējienam. Aicinu sekot līdzi mūsu darbam. Mēs noteikti brauksim uz reģioniem, centīsimies iespējami vairāk tikties ar cilvēkiem. Arī jūs droši sauciet mūs pie sevis!

Paldies par uzmanību. Uz sadarbību!

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam.

Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Līga Kozlovska. Lūdzu!

L.Kozlovska (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji, Latvijas iedzīvotāji! ZZS frakcijas vārdā gribu novēlēt jums ne tikai laimīgu un veselīgu, bet, galvenais, arī miera pilnu un stabilu jauno – 2018. – gadu! Jo miers un stabilitāte gan ekonomikā, gan veselības aprūpē, gan sociālajā jomā ir tas pamats, lai mēs tālāk ietu uz attīstību.

Stāstos par Saeimas darbu, kas atsākās šīs nedēļas sākumā, gribu runāt galvenokārt par trim jautājumiem.

Otrdien notika Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde, kurā tika izskatīti grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, kuri skar sabiedrībai tādu ļoti aktuālu un sensitīvu jautājumu kā pašvaldību informatīvo ziņojumu (dažādās formās) izdošana un to, kā konkurences apstākļos varētu pastāvēt reģionālie laikraksti.

Teikšu, ka deputātu viedokļi šajā jautājumā bija ļoti dažādi. Kaut arī tika nobalsots... netika nobalsots par komisijas izstrādāto (sadarbībā ar reģionālo laikrakstu vadošajiem speciālistiem) kompromisa viedokli, šī diskusija Saeimā turpināsies, skatot šo likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā.

Ir vēl viena ļoti svarīga lieta, kas visu šo nedēļu norisinās Sociālo un darba lietu komisijā un Sabiedrības veselības apakškomisijā (un nākamnedēļ 16.janvārī šī saruna turpināsies), – tas ir jautājums par e-veselību, par
e-veselības ieviešanu ar šo gadu. Neiet viegli. E-veselībai ir jābūt palīgam ārstiem, māsām, visai veselības aprūpes sistēmai; tas uzlabos gan pieejamību, gan savstarpējo saikni starp pacientu un ārstu un citām pārējām institūcijām, aptiekām. Taču pašreiz valsts portāls darbojas diezgan lēni, sistēma ļoti bieži uzkaras – ir daudzas lielas problēmas. Lokālās programmas darbojas daudz ātrāk.

Saeimas komisijās tiek vērtēts un diskutēts par šo programmu tālāko attīstību – kā tas notiks, cik ātrā laikā. Jo iesāktais darbs, kuram diemžēl ir iztērēti ļoti daudzi miljoni no valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondiem, tomēr būtu jāturpina un būtu jāvirzās uz priekšu.

Vēl viena ļoti svarīga lieta, ko es kā ZZS frakcijas deputāte esmu izvirzījusi gan mūsu frakcijai, gan arī Ministru prezidentam, – e-veselības ietvaros likumdošanā sakārtot ģimenes ārstu palīgu un māsu lomu. Jo tieši viņu darbs, izrakstot gan e-receptes, gan arī citus e-dokumentus ārsta vadībā, varētu ļoti atvieglot iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu laikā un vietā.

Vēl viens ļoti svarīgs jautājums, par kuru Saeimas komisijās šonedēļ tiek runāts, – tas ir jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums. Un atbilstoši šā pirms Ziemassvētkiem pieņemtā likuma pārejas noteikumu punktiem sāk strādāt darba grupa premjera vadībā, lai risinātu jautājumu par tālāko likumdošanas aktu izveidi, tas ir, par veselības obligātās apdrošināšanas likumu un par tālākajiem Ministru kabineta noteikumiem šajā jomā.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji jautā, kad varēs sākt maksāt šo sociālo nodokli veselības apdrošināšanai. Man kā Saeimas deputātei, kas, tā teikt, ir līdzās stāvējusi šī likuma tapšanai, ir jāteic, ka tas notiks šī gada otrajā pusē. Atbilstoši pārejas noteikumiem tas ir paredzēts 1.septembrī, kad būs pieņemti attiecīgie likumdošanas akti.

Ļoti lielas bažas šī likuma sakarā izskan no mediķu puses. Kādā veidā tiks maksātas algas? Vai algas tiešām būs saistītas ar lielo finansējuma palielinājumu veselības aprūpei, kurš ir vairāk nekā 200 miljoni? Un kopumā veselības aprūpes budžets sasniedz vairāk nekā vienu miljardu; 85 miljonu apmērā ir palielinājums tieši algām. Vai mediķiem šīs algas tiešām būs? Vai šis pieprasījums tiešām aizies līdz mediķiem? Saeima šonedēļ guva atbildi no Veselības ministrijas, ka pašreiz tiek slēgti līgumi starp ārstniecības iestādēm un Nacionālo veselības dienestu; tur ir konkrēti paredzēta algas sadaļa katram konkrētajam mediķim (ir runa par to finansējuma pieaugumu, kādu bija paredzējusi Veselības ministrija jau pagājušā gada nogalē).

Un arī saistībā ar finansējuma pieaugumu reto slimību diagnostikai un ārstēšanai... Veselības ministrija ir paredzējusi šo pieaugumu izmantot tieši reto slimību ārstēšanai...

Vēl viens jautājums saistībā ar veselības aprūpi. Šonedēļ Saeimā bija arī ļoti aktīva diskusija par lokālo slimnīcu tālāko attīstību. Tuvākajās nedēļās būs Ministru kabineta noteikumi, kuri arī parādīs šo pozitīvo virzību, kas tika panākta konceptuālajās sarunās tieši šonedēļ Saeimā.

Tā ka, cienījamie iedzīvotāji, veselības aprūpē ir ļoti daudz problēmu, un daudzas no tām ir risināmas ar jauniem likumdošanas aktiem. Bet Saeimas deputāti ir apņēmušies stāvēt blakus šo problēmu risināšanai. Neapšaubāmi, pārsvarā šo darbu dara Veselības ministrija, taču mēs domājam, ka daudzas lietas mēs risināsim atbilstoši Saeimā pieņemtajiem likumdošanas aktiem. Un iedzīvotājiem noteikti jābūt aktīviem līdzdalībniekiem. Ja ir kādas problēmas, vienkārši ir laikus jāziņo, lai mēs būtu līdzās jums šo problēmu risināšanā.

Cienījamie iedzīvotāji, vēlreiz sveicu jūs jaunajā gadā! Domāsim labas domas un darbosimies visi kopā!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Līgai Kozlovskai.

Tagad runās frakcijas “VIENOTĪBA” deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien bija samērā īsa sēde. Viens no pirmajiem darba kārtības jautājumiem šajā gadā bija grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Vēlos uzsvērt, ka jaunuzņēmumi, sarunvalodā zināmi arī kā startapi (startup), ir svarīgs investīciju avots, nodrošina inovāciju rašanos, veicina jaunu biznesa modeļu veidošanos, talantu attīstību un stiprina riska kapitāla nozari.

Šobrīd Latvijā jau darbojas aptuveni 320 jaunuzņēmumu, kas ne tikai ir spējuši mūsu ekonomikai piesaistīt vairāk nekā 200 miljonus eiro; tie ir spējuši nodrošināt arī augsti apmaksātas, augsti kvalificētas darba vietas un nes Latvijas vārdu pasaulē. Līdz ar to ir arī likumsakarīgi, ka pēc diskusijām ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares ekspertiem Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kuri paredz paplašināt likuma tvērumu, tādējādi paplašinot valsts atbalsta saņēmēju loku un pielāgojot likumu nozares praksei. Tas dos iespēju... Aizvien vairāk jaunuzņēmumu varēs izveidoties un gūt valsts atbalstu, tādējādi stiprinot mūsu valsts ekonomiku, nodrošinot jaunas augsti apmaksātas darba vietas un veicinot Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Vēl viens no šonedēļ aktuālajiem jautājumiem, kuram vēlos vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka Ministru kabinetā tika panākta vienošanās par pedagogu algu paaugstināšanas grafiku. Līdz ar šī lēmuma pieņemšanu pedagogi no 2018.gada 1.septembra saņems algas pieaugumu: alga pieaugs par 30 eiro, sasniedzot 710 eiro par minimālo algas likmi. Un līdz 2022.gadam šī likme tiks paaugstināta – būs līdz 900 eiro par minimālo algas likmi.

Protams, laimīgu visiem jums jauno gadu! Lai jūsu ieceres un sapņi piepildās!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Upeniekam.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie un godātie radioklausītāji! Pirmām kārtām Nacionālās apvienības vārdā vēlos jūs visus sveikt jaunajā gadā.

Sanākot uz pirmo sēdi šī gada ziemas sesijā, palēnām uzņemam apgriezienus. Šodienas sēdes darba kārtībā bija iekļauti desmit likumprojekti, no kuriem četrus apskatīšu nedaudz plašāk.

Pirmām kārtām pastāstīšu par Latvijas simtgades gada iesākumam atbilstošu patriotisku Nacionālās apvienības virzītu iniciatīvu – grozījumiem Latvijas valsts karoga likumā. Ja Saeima tos atbalstīs, tad turpmāk uz Latvijas robežkontroles un robežpārejas punktiem izvietosim Latvijas karogus. Agrāk, kad neatradāmies Šengenas zonā, karogi tika izvietoti pie robežpunktu ēkām. Tagad, brīvas pārvietošanās apstākļos, esam atteikušies no robežpunktiem, taču ne no robežām. Latvijai kā suverēnai valstij ir savas robežas, un, aicinot uz valsts galvenajiem ceļiem robežpārejas un robežkontroles punktos izvietot Latvijas karogus, vēlamies apzīmēt neatkarīgas Latvijas valsts robežu un ikvienam – gan savējiem, gan viesiem – atgādināt, kur sākas un kur beidzas mūsu valsts. Būtu patiesi milzīgs gandarījums, ka, ieejot Latvijas simtgadē, Latvijas robežas tiktu sakoptas un rotātas ar valsts karogiem, tādējādi ne tikai apliecinot mūsu valstisko pašapziņu, bet arī ikvienam, kurš šķērso mūsu valsts robežu, atgādinot, ka tas iebrauc valstī, kas ir brīva un atvērta un kas lepojas ar sevi un saviem simboliem. Ar simboliskiem, pat šķietami maziem soļiem, tādiem kā mūsu robežu izkrāsošana sarkanbaltsarkanās krāsās, mēs veidojam pašapzinīgas un pašpietiekamas valsts tēlu. Mūsu zeme ir tā vērta, lai aiz mūsu robežām un citviet Latvijā valsts karogi tiktu godināti ne tikai svētku dienās vai īpašos gadījumos, bet pastāvīgi. Un tas būs būtiski – ne tikai kā atgādinājums ciemiņiem, bet arī mums pašiem, lai ik reizi, atgriežoties mājās, pirmais mūs sagaidītu un sveiktu mūsu valsts karogs.

Un nu par citiem likumprojektiem. Ļoti būtiska iniciatīva ir skatīšanai komisijās nodotie grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Pērnā gada sākumā ar šī likuma stāšanos spēkā vēlējāmies veicināt strauji augošu jaunuzņēmumu veidošanos un pētniecības attīstību Latvijā, saskatot jaunuzņēmumu iespēju un lomu Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Ar jauno likumu tika pasperts nozīmīgs solis. Taču neiztikt bez celmiem! Diskusijās ar pašiem likuma “vaininiekiem” – jaunuzņēmumiem, riska kapitāla un nozares ekspertiem, kā arī ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru – tika fiksēts, ka praksē ir konstatētas nepilnības regulējumā, kuras liedz potenciālajiem atbalsta saņēmējiem pieteikties likumā noteiktajām atbalsta programmām. Šie grozījumi norāda uz faktu, ko minēju, atbalstot Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma virzību. Tas iezīmēja pagrieziena punktu mūsu savstarpējās attiecībās un pavēra ceļu plašākām diskusijām, kā rezultātā nonācām pie vajadzīgajiem secinājumiem un attiecīgajiem grozījumiem likumā. Ceru, ka arī turpmākajos lasījumos šie grozījumi tiks atbalstīti.

Galīgajā lasījumā šodien Nacionālā apvienība atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un grozījumus Noguldījumu garantiju likumā.

Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šie grozījumi paredz noteikt administratīvo atbildību par tādas informācijas slēpšanu vai sagrozīšanu, kas saistīta ar siltumnīcefekta gāzu emisiju. Līdz šim tika monitorēts izmešu daudzums, taču netika paredzēta atbildība par informācijas nesniegšanu vai sagrozīšanu kontekstā ar cilvēkiem, dzīvniekiem un dabai kaitīgajiem izmešiem. Turpmāk likums paredzēs atbildību naudas soda veidā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām.

Un beidzamais jautājums, kuru vēlos izcelt, – grozījumi Noguldījumu garantiju likumā. Tie ir izstrādāti, lai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noguldījumu garantiju sistēmām precizētu vairākus aspektus likumā: termiņu, kādā noguldītājs zaudē savas prasījuma tiesības pret noguldījumu garantiju fondu; iemaksu aprēķina kārtību noguldījumu garantiju fondā; termiņu, kādā zvērinātiem tiesu izpildītājiem un nodokļu administrācijai ir tiesības vērst piedziņu uz noguldītāju naudas līdzekļiem. Ir precizēts tas, kādos gadījumos netiek izmaksāta garantētā atlīdzība, kā arī precizēta daļējas garantētās atlīdzības izmaksas kārtība.

Nu, tādi ir šonedēļ aktuālie likumu grozījumi, kas ir izskatīti Saeimā.

Uz tikšanos jaunnedēļ!

Paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena!

Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Ceturdien, 18.oktobrī
09:00  Saeimas kārtējā sēde
11:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196