Frakciju viedokļi 2017.gada 7.decembrī

(11.12.2017.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža noslēgusies Saeimas sēde, un par tās darba kārtības jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

“Frakciju viedokļu” raidījumā pirmais šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā kā vienmēr bija karsti un interesanti. Sākām ar to, ka vienbalsīgi pagarinājām mūsu karavīru, instruktoru, atrašanos Irākā, kur šobrīd atrodas seši NBS pārstāvji. Mūsējie tur tiek ļoti augstu novērtēti. Atgādināšu, ka mūsu karavīri tur karadarbībā nepiedalās. Viņi ir tikai instruktori, kas apmāca Irākas armijas karavīrus. Iespējams, ka nākamgad šis kontingents mazliet tiks palielināts. Bet ne ļoti. Un mēs devām savu atļauju tam notikt.

Otrkārt, šodien galīgajā lasījumā tika pieņemti vairāki svarīgi grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā. Tie ir noteikumi, kas nedaudz mīkstina... ieslodzītie varēs biežāk tikties ar tuviniekiem, viņiem tiek atviegloti tikšanās apstākļi, kā arī būs atļauts ieslodzītajiem doties ārpus cietuma strādāt pašā zemākajā pakāpē, un līdz ar to tas veicinās viņu resocializāciju un sekmīgāku atgriešanos sabiedrībā. Šie likumprojekti tika pieņemti bez īpašām debatēm, taču par diviem Saeimas darba kārtības jautājumiem izraisījās visnotaļ karstas debates.

Viens no punktiem bija par iesniegtajiem priekšlikumiem, lai grozītu likumu “Par valsts noslēpumu”. Saeima faktiski sadalījās divās nometnēs. Vieni galvenokārt bija cilvēki, kuri paši ir zaudējuši pieeju valsts noslēpumam un gribēja liberalizēt noslēpuma piešķiršanas kārtību. Kardinālākais priekšlikums bija tāds, ka visiem Saeimas deputātiem šī pielaide pienākas automātiski, neraugoties ne uz ko, un ka Saeimas deputāti paši balsos par to, vai šī pielaide ir saglabājama vai nav, arī pēc tam, ja valsts drošības iestādes būtu atnākušas uz Saeimu un uzrādījušas, teiksim, konkrētus iemeslus, kāpēc šī pielaide būtu jāatņem. Tomēr Saeima šādus kardinālus grozījumus noraidīja un līdzšinējā kārtība ir saglabāta.

Un vēl bija diezgan asa un karsta diskusija par to, kā rīkoties tālāk ar Saeimas kontroli pār Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas darbību. Jo opozīcijas deputāti bija iesnieguši pieprasījumu, kas lika šo darbību izvērtēt. Tomēr Saeima šo pieprasījumu noraidīja un nolēma, ka nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļaujams jautājums par to, ka šīs VDK zinātniskās izpētes komisijas darba kontroli jāuztic kādai no Saeimas uzraugošajām komisijām, jo mēs visi esam dzirdējuši un zinām, ka tur ir zināmas problēmas, proti, komisijas locekļi nepieprasa pielaides. Nu tagad beidzot laikam tas ir izkustējies. Bet līdz šim praktiski ir strādāts tikai ar publiski pieejamiem avotiem, kas ir arhīvā un vēl šur tur, bet komisija, pielaides nesaņēmusi, joprojām nav tikusi pie tiem dokumentiem, kas atrodas SAB. Kā mēs zinām, Saeima ir lēmusi, ka tā saucamie čekas maisi nākamgad ir jāatver, un no komisijas, no tās rekomendācijām, būs atkarīgs, kādā veidā tas notiks.

Deputātiem bija zināmas bažas, vai līdz nākamā gada maijam, līdz noteiktajam termiņam komisija paspēs sagatavot slēdzienu, un, tā kā komisijas locekļi ir apgalvojuši, ka viņi tomēr to izdarīs, tad nākamajā Saeimas sēdē mēs lemsim par to, vai komisijai ir vajadzīgs kāds papildu uzraugs.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam.

Tagad vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Jānim Tutinam. Lūdzu!

J.Tutins (SASKAŅA).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē viens no karstākajiem skatītajiem jautājumiem bija ļoti svarīgs ar valsts drošību saistīts likumprojekts otrajā lasījumā – “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””.

Gribu atgādināt, ka Satversmes tiesa 2017.gada 10.februārī atzina, ka daļa šā likuma pantu neatbilst Latvijas Republikas Satversmei. Uz tā pamata pēc Ministru kabineta rīkojuma tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija precizēt atsevišķas normas šajā likumā. Viena no svarīgākajām likuma izmaiņām paredz iespēju pārsūdzēt lēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu Administratīvajā apgabaltiesā. Tas novērš Satversmei neatbilstošo pretrunu, ka ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, jo, neskatoties uz to, ka ģenerālprokurors ir tiesu sistēmai piederīga amatpersona, tomēr valsts noslēpuma aizsardzības jomā viņš neatbilst apzīmējumam “tiesa”.

Vēl viena svarīga izmaiņa ir tā, ka personai, kurai ir liegta pieeja valsts noslēpumam, tiek piešķirtas tiesības saņemt informāciju par atteikuma iemesliem un būt uzklausītai, kas ļauj īstenot personas procesuālās tiesības un padarīt šo lēmumu pieņemšanas procesu saprotamāku.

Frakcijas SASKAŅA deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums par to, ka speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam nav nepieciešama Saeimas deputātiem, kā tas ir ļoti, ļoti daudzās valstīs, stājoties amatā un pēc svinīgā solījuma nodošanas, un amatpersonām, kuras ir ievēlētas, ieceltas vai apstiprinātas Saeimā pēc saistībraksta par valsts noslēpuma neizpaušanu parakstīšanas. Saeimā netika atbalstīts šis priekšlikums, kas pēc būtības dubulto valsts drošības iestāžu darbu, jo ir nepieciešams pārbaudīt amatpersonas, kuras jau ir guvušas Saeimas uzticību.

Savukārt likuma 10.panta redakcijā frakcijas SASKAŅA deputāts J.Ādamsons ir saņēmis atbalstu savam priekšlikumam par personas pārbaudes termiņu, kas tagad nebūs ilgāks par trim mēnešiem. 

Likuma iepriekšējā redakcijā termiņi vispār netika minēti. Pārbaudes termiņš varēja būt daudz ilgāks. Jaunā redakcija piešķirs šim procesam vairāk skaidrības. Pēc savas būtības šie grozījumi likumā ir ļoti svarīgi, nepieciešami un savlaicīgi. To rezultātā mēs saņemsim izprotamāku sistēmu valsts noslēpuma pielaidei, kas savukārt spēs stingrāk sargāt valsts drošību no reāli iespējamiem apdraudējumiem un novērsīs nepamatotus atteikumus pielaidei valsts noslēpumam. 

Frakcija SASKAŅA kopumā atbalstīja minēto likumprojektu ar vēlmi ieviest kārtību un pamatotību valsts noslēpuma pielaidei, tādējādi stiprinot valstij nepieciešamo drošību.

Paldies, ka uzklausījāt! Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Tutinam.

Tagad runās frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Lai gan šīsdienas debates bija karstas, daudzi jautājumi tika izlemti pozitīvi, un likumi arī tika pieņemti dažādos lasījumos. Jūsu uzmanību es pievērsīšu trim likumprojektiem, kas šodien Saeimā tika izdiskutēti.

Pirmais gan nav likumprojekts, tas bija pieprasījums Ministru prezidentam par Valsts drošības komitejas materiālu izpētes komisijas darbu. Un, jāsaka, kārtējo reizi mēs pārliecinājāmies, ka Latvijā valda nekonstitucionāla Koalīcijas padome, kas saskaņā ar sadarbības līgumu nepieļauj koalīcijas partijām pieņemt jelkādus pieprasījumus ministriem vai Ministru prezidentam. Proti, pat pašiem koalīcijas deputātiem nav īsti skaidrs, ko dara šī komisija vai ko tā izdarījusi, vai paspējusi izdarīt, kā tērējusi naudu, taču viņi noraidīja pat šā pieprasījuma nodošanu valdības vadītājam, lai viņš sniegtu skaidrojumu par reālo situāciju.

Es saprotu, ka tagad koalīcijas partijas tomēr grib veidot vēl kaut kādu komisiju, kas uzraudzīs to komisiju, kas izmeklē šos materiālus, un rezultātā vienkārši varēsim kontrolēt, vai tiek pildīts. Bet, tā kā uzdevuma pildīšanai VDK materiālu izvērtēšanas komisijai vairs nav atlicis daudz laika, es domāju, pēdējā brīdī konstatēs, ka darbs nav izpildīts, un būs kārtējā reize, kā mums Latvijā diemžēl ļoti bieži gadās, proti, pēdējā brīdī pasaka: “Nu, neizdarījām. Nu ko? Nauda iztērēta, un visi gali ūdenī.”

Otrs jautājums ir par grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu”. Būtībā šajos grozījumos ir sakārtots tas, ko Satversmes tiesa atzina par neatbilstošu Latvijas konstitūcijai – Satversmei. Taču diemžēl šajā Saeimas sēdē es kārtējo reizi biju liecinieks tam, ka Latvijas parlamenta deputāti runā un diskutē nevis par konkrēto grozījumu, bet, kad argumentu nav, mēģina aizvainot un aizskart savus kolēģus, pieminēt viņu personiskās īpašības vai kādus faktus no vēstures.

Kāds no valdošajām partijām izteicās, ka šie cilvēki, kas nav saņēmuši piekļuvi valsts noslēpumam, ir neuzticami vai pat bīstami. Es brīnos: kā viņš var atrasties frakcijā ar vismaz diviem deputātiem, kas viņam sēž aiz muguras un, viņaprāt, ir Latvijas valstij bīstami cilvēki? Kā ir ar tiem cilvēkiem, kuri Latvijas valsts atjaunošanā stāvēja pie tās šūpuļa, kas veidoja Latvijas valsti, kas veidoja Latvijas militāros spēkus un tos attīstīja? Šobrīd viņiem atņemtas atļaujas strādāt ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem. Kas – viņi ir bīstami Latvijas valstij?! Vai viņi, veidojot Latvijas valsts neatkarību, tiešām šobrīd ir kaitnieki Latvijas valstij? Liekas, ka šajos gadījumos strādā nevis loģiskais saprāts, bet – es nezinu – kaut kādi muļķīgi aizspriedumi. Kā šie cilvēki, kuri tiešām...

Vai viņi izprot demokrātiju?! Kā viņi uzskata: vai Latvijas valstī vai kādā citā valstī varētu būt situācija, ka, piemēram, tauta ievēlē Valsts prezidentu, bet drošības dienests saka: “Nē, tas nevar būt Valsts prezidents!” Pie mums ir citādi. Pie mums Saeima ievēlē Valsts prezidentu, bet drošības dienesti var pateikt: “Nē! Tas nedrīkst būt Valsts prezidents!” Vai tā ir normāla demokrātija?!

Un visbeidzot trešā piezīme – par likumprojektu, kas attiecas uz Saeimas vēlēšanu likuma grozīšanu. Mūsu frakcija piedāvāja konkrētus priekšlikumus, lai nedaudz uzlabotu to situāciju, ka Latvijā cilvēki iet uz vēlēšanām un viņiem nav par ko balsot, un viņi beigās vai nu balso “uz dullo”, vai pakļaujas kaut kādām pēdējām ziņām, par ko vajadzētu nobalsot – par kaut ko. Mēs piedāvājam, lai cilvēki varētu balsot par... vismaz nedaudz par konkrētām personām, par labākajiem valstsvīriem, nevis par partiju sagatavotajiem sarakstiem.

Diemžēl šī Saeima aizvien vēl nav gatava mainīt Latvijā vēlēšanu sistēmu vai uzlabot tiktāl, lai Latvijas iedzīvotāji varētu balsot par labiem valstsvīriem, kuri atbild par savu darbu, nevis slēpjas savas partijas sarakstos. Diemžēl.

Es ceru, ka nākamā Saeima būs labāka.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Tagad vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Veiko Spolītim. Lūdzu!

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

(Mikrofona ieslēgšana mazliet aizkavējas, tāpēc sākumā teiktais nav saklausāms.) ... atspoguļoja ārpus parlamenta sienām notiekošo adventes laiku nemierīgajā pasaulē. 

Neskatoties uz šķietamo mieru, šodienas sēdē kaislības raisīja ne viens vien likumprojekts. Sevišķu uzmanību vēlos pievērst likuma “Par valsts noslēpumu” grozījumiem, kuru izskatījām otrajā lasījumā, un pieprasījumam par LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas darbības rezultātiem.

Opozīcijas kolēģu pieprasījums raisīja kaismīgas populistiskas runas. Neskatoties uz aicinājumu izskatīt pieprasījumu pēc būtības, izskatīt naudas izlietojumu un gala secinājumu termiņu, opozīcijas pārstāvju emocijas guva virsroku.

Vēlos uzsvērt, ka, pretēji Saeimas sēdē izskanējušajām emocijām un meliem, frakcija VIENOTĪBA vienmēr ir atbalstījusi tā saukto čekas maisu atvēršanu un to zinātnisku izpēti. VDK zinātniskās izpētes komisijas darbībai naudas pietiek, un Pieprasījumu komisijā guvām pārliecību, ka komisijas gala secinājumi tiks sagatavoti līdz 2018.gada 31.maijam. Saeima uzdeva vēsturniekiem veikt VDK dokumentu zinātnisko izpēti. 99 procenti VDK dokumentu atrodas Latvijas Nacionālajā arhīvā, un to izpēte turpinās bez politiskas iejaukšanās. Divu gadu laikā ir notikušas trīs starptautiskas konferences, ir iznākuši četri rakstu krājumi un būs arī piektais.

VIENOTĪBAS priekšstāvji nevarēja atbalstīt opozīcijas pieprasījumu pēc būtības, jo VDK zinātniskās izpētes komisijas darbs joprojām turpinās. Lai nodrošinātu VDK zinātniskās izpētes komisijas parlamentāro uzraudzību, regulāri kontrolējot tās paveikto, frakcija VIENOTĪBA sagatavoja lēmuma projektu, lai Saeimas 14.decembra sēdē VDK zinātniskās izpētes komisijas parlamentārā uzraudzība tiktu uzticēta Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai.

Turpinājumā vēlos pieminēt notikušās diskusijas par grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu”. 

Pēc Satversmes tiesas nolēmuma ir nolemts mainīt pielaižu valsts noslēpumam atteikumu apstrīdēšanas kārtību. Turpmāk, ja amatpersonai tiks liegta pielaide valsts noslēpumam, tā varēs to apstrīdēt tiesā. Šī kārtība vēl nav izmēģināta, tāpēc par tās efektivitāti būtu pāragri runāt.

Neskatoties uz iepriekš minēto, kolēģis Jānis Ādamsons no SASKAŅAS frakcijas un Valdis Kalnozols no ZZS frakcijas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē aicināja radikāli mainīt pieeju valsts noslēpumam. Bez faktiem apelējot pie vēlētāju gribas, abi iepriekš minētie kolēģi aicināja noteikt, ka Saeimas deputātiem, tautas priekšstāvjiem, pielaide valsts noslēpumam pienākas pēc amata, neveicot pārbaudi, vai viņiem vispār var uzticēt valsts noslēpumu. Tādējādi viņi nerespektēja Saeimas pieņemtā likuma izpildi un varas dalīšanas principu, kurš noteic, ka varas atzari – likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara – Latvijā atrodas savstarpējā līdzsvarā.

Revolucionārie un nepārdomātie priekšlikumi neguva nedz komisijas kolēģu, nedz arī Saeimas, tautas priekšstāvju, vairākuma atbalstu.

Likums “Par valsts noslēpumu” attīstās evolucionāri, un tas līdz šīm ir nodrošinājis gan mieru Latvijas pilsētu ielās, gan mūsu sabiedroto uzticību slepenās informācijas apritei.

Satversmes tiesas nolēmuma rezultātā veiktās likumdošanas izmaiņas izmainīs līdz šim esošo pielaižu apstrīdēšanas kārtību, kura kļūs nepārprotama un uzticama.

Tieslietu ministrijas piedāvātās izmaiņas industriālo drošības sertifikātu izsniegšanas kārtībā stingrāk regulēs šo specifisko jautājumu. Ņemot vērā līdz šim dažādi vērtētos gadījumus ar komersantiem, kuri zaudēja sertifikātus, apgrūtinot pasūtījumu izpildi un uzkraujot papildu finansiālo slogu nodokļu maksātājiem, kritēriji industriālo drošības sertifikātu iegūšanai komersantiem ir padarīti skaidri un nepārprotami.

Kopumā ņemot, Latvijas drošības iestāžu pārraudzība joprojām ir likumā noteikta un skaidri saprotama un atbilst Transatlantiskās kopienas sabiedroto likumdošanas analogiem.

Paldies.

Un frakcijas VIENOTĪBA vārdā novēlu jums patīkamu nedēļas turpinājumu.

Vadītāja. Paldies deputātam Veiko Spolītim.

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Jānis Ruks. Lūdzu!


J.Ruks (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēdē tika izskatīti daudzi jautājumi – gan jautājumi, kuros kolēģi Saeimā spēja vienoties vienbalsīgos balsojumos, gan arī jautājumi, kuros valdīja karstas diskusijas.

Viens no tādiem jautājumiem, par kuriem kolēģi vienojās vienbalsīgi, ir Ministru kabineta ierosinātais jautājums “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Irākā”.

Patīkami ir dzirdēt labās atsauksmes par mūsu karavīru prasmēm un augsto profesionālo meistarību. Mūsu karavīri, kā iepriekš, darbosies Dānijas kontingenta sastāvā, un atbalstu partneriem turpmāk tiek plānots sniegt ar līdz 40 Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru iesaisti.

Saeima šodien noraidīja deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas darbības rezultātiem”. Pieprasījuma mērķis bija vērst Ministru prezidenta uzmanību uz to, vai komisijas paveiktais uz pašreizējo brīdi dos valdībai zinātniski pamatotas rekomendācijas, lai varētu pieņemt lēmumu par čekas maisu atvēršanu nākamā gada maijā vai nākamā gada laikā.

Pēc publiskajā telpā pieejamās informācijas ir skaidrs, ka izpētes komisija nevēlas veikt pētījumu par visiem tā saucamajiem čekas maisiem, jo nepilda prasības, lai iegūtu pielaidi valsts noslēpumam. Tātad nedz materiālā un morālā kaitējuma izvērtējuma, nedz arī zinātniski pamatotas rekomendācijas, kā rīkoties 2018.gadā, valdībai nebūs. 

Latvijas Reģionu apvienības viedoklis ir, ka čekas maisi ir jāatver.

Vēl viens ļoti nopietni mūsu valsts drošību skarošs jautājums bija otrajā lasījumā izskatītie grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”.

Es neaizkavēšu ilgi jūsu laiku, tikai minēšu to, ko Latvijas Reģionu apvienība vēlas atbalstīt un kam nepiekrīt.

Latvijas Reģionu apvienība noteikti atbalsta to, ka tiek reglamentēts termiņš pielaides izskatīšanai Satversmes aizsardzības birojā; tagad tas varētu būt trīs mēneši, nepieciešamības gadījumā to varētu pagarināt pamatojot, kāpēc.

Latvijas Reģionu apvienība noteikti atbalsta pārsūdzēšanas kārtības izmaiņas. Gala pārsūdzība bija tikai ģenerālprokuroram, bet tagad tā būtu arī Administratīvajai apgabaltiesai.

Latvijas Reģionu apvienība neatbalsta nepamatotu darba apjoma palielināšanu Satversmes aizsardzības birojam, kas varētu tikt uzlikts, ja Saeima būtu atbalstījusi Jāņa Ādamsona un Valda Kalnozola priekšlikumus.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Rukam.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!


R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie, godātie radioklausītāji! No tā likumprojektu klāsta, kuru šodien Saeimā izvērtēja, vēlos pievērst uzmanību dažiem, kas, Nacionālās apvienības ieskatā, bijuši visbūtiskākie.

Pirmajā lasījumā šodien skatījām likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kas karavīriem, kuri kopā ar ģimeni atrodas ilgstošā mācību komandējumā, paredz atbalsta pasākumus, kas saistīti ar uzturēšanās ārvalstīs izdevumu kompensēšanu. Nacionālo bruņoto spēku dienesta specifika un militārās izaugsmes sistēma paredz vairākus izglītības posmus, kuri jāapgūst karavīram, veidojot militāro karjeru un pretendējot uz nākamo dienesta pakāpi. Šāda līmeņa kursi tiek organizēti Amerikas Savienotajās Valstīs, Lielbritānijā un Vācijā un nereti notiek pat no viena līdz divu gadu garumā. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret salīdzināmā situācijā esošiem karavīriem, likumprojekts paredz ģimenes atbalsta pasākumus laikā, kad karavīrs atrodas ilgstošajā – ilgāk par 10 mēnešiem – mācību komandējumā.

Otrajā lasījumā atbalstījām grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”, mainot pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu. Satversmes tiesas lēmums par pielaidēm valsts noslēpumam apstiprināja Nacionālās apvienības bažas, ka pieejas valsts noslēpumam nodrošināšanas kārtībā un procesā ir būtiski trūkumi, kas to padara par prettiesisku. Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu to kārtību, kādā pieeju valsts noslēpumam zaudējis cilvēks var pārsūdzēt tās piešķīruma atteikumu. Esošā kārtība faktiski liedz atļauju zaudējušam vai neieguvušam cilvēkam pieeju tiesai šī vārda institucionālajā nozīmē. Esam pārliecināti, ka grozījumi šajā likumā patiešām ir nepieciešami, lai novērstu Satversmes tiesas konstatētās nepilnības un lai dotu cilvēkiem iespēju aizstāvēt savas tiesības tiesā, kā noteikts likumā.

Nākamgad notiks Saeimas vēlēšanas, un Nacionālās apvienības atbalstītie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā nepieciešami, lai uzlabotu esošā normatīvā regulējuma bāzi, izslēdzot no tā novecojušās normas un iestrādājot tajā regulējumu, kas noteiktu informācijas tehnoloģiju pielietošanu vēlēšanu procesā. Tāpat ar likumu precizējām, kā jārīkojas Centrālajai vēlēšanu komisijai situācijā, kad vēlēšanu kastē atrasto vēlēšanu aplokšņu skaits ir lielāks nekā balsotāju sarakstos ierakstīto personu skaits. Šādās situācijās balsu skaitīšana un visas citas darbības attiecībā uz šādas vēlēšanu kastes saturu veicamas atsevišķi, sagatavojot īpašu balsu skaitīšanas protokolu. Par šādas kastes satura līdzskaitāmību kopējam rezultātam lems Centrālā vēlēšanu komisija.

Šodien atbalstījām sociālās uzņēmējdarbības stiprināšanu Latvijā, trešajā lasījumā atbalstot grozījumus Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā. Šie grozījumi paredz, ka publiskas personas kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu vai sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā. Šie grozījumi ietilpst likumu paketē, kas kopumā reglamentēs sociālo uzņēmējdarbību un palīdzēs tai attīstīties tajās jomās, kur līdz šim tai attīstības iespējas ir bijušas ierobežotas. Sociālā uzņēmējdarbība – tas ir ļoti būtisks sabiedrības veselības un integrācijas aspekts, un ar šiem grozījumiem veicināsim sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību, kā arī pakalpojumu pieejamību dažādiem sociālajiem riskiem pakļautajām iedzīvotāju grupām.

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā nepieciešami, lai precizētu deleģējumu Ministru kabinetam attiecībā uz tās komisijas izveidi, darbību un lēmumu pieņemšanas kārtību, kas izvērtē KNAB priekšnieka iespējamo atbrīvošanu no amata. Ar šiem grozījumiem likumā iestrādājam OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas novērtējumā izteikto rekomendāciju precizēt šo deleģējumu un pieļaut KNAB priekšnieka atstādināšanu no amata tikai gadījumos, ja komisija tam rod patiesu un konkrētu pamatojumu. Šo likumprojektu arī atbalstījām.

Noslēgumā pieminēšu vēl vienu ļoti būtisku jautājumu – likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, kuru šodien atbalstījām galīgajā lasījumā. Grozījumi rosināti, lai pilnveidotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un stingrāk uzraudzītu sadzīves atkritumu pārvadājumus Latvijā. Šie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotie grozījumi – tas ir apjomīgs darbs iedzīvotāju un uzņēmēju interesēs, izstrādājot priekšlikumus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas kopējās pārraudzības uzlabošanai. Šie likuma grozījumi ļaus būtiski uzlabot kontroles iespējas pār nebīstamo atkritumu pārrobežu plūsmām, pieprasot par šādiem pārvadājumiem iepriekš informēt Valsts vides dienestu, tādējādi ļaujot dienestam veikt pārbaudes atkritumu pārvešanas brīdī. Tāpat tie uzlabos kopējo pārskatāmību atkritumu pārvadājumos un pārstrādē, novēršot situācijas, kad komersanti neuzrāda patiesos atkritumu apjomus. Latvijā nevarēs ievest atkritumus, ja nebūs zināma vieta, kur tie tiks pārstrādāti. Turklāt ir precizēti arī nosacījumi, kuros gadījumos atkritumus var uzskatīt par pārstrādātiem.

Būtiski, ka turpmāk visiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem būs jānodrošina finanšu garantija, ko izsniedz banka vai apdrošināšanas sabiedrība, un tā būs obligāta prasība, lai saņemtu atļauju darbībām ar atkritumiem. Gadījumos, kad komersants nebūs izpildījis normatīvo aktu un vides institūciju noteiktās prasības, valsts varēs izmantot finanšu garantiju, lai novērstu kaitējumu videi, netērējot valsts budžeta līdzekļus.

Izmaiņu kopums ļaus sakārtot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, uzlabot sistēmas caurskatāmību un pastiprināt kontroli. Sagaidāms, ka no tirgus pazudīs pelēkā sektora darboņi un tiks novērsti riski, ka kādā Latvijas vietā tiek uzkrātas nelegālas atkritumu kaudzes (kā milzīgie riepu kalni, kas šogad aizdegās), kas potenciāli var radīt būtisku kaitējumu videi un sabiedrības veselībai.

Paldies, ka uzklausījāt! Novēlu adventes laikam atbilstošu, klusu, jauku atlikušo nedēļu!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.  

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi”, kas skanēja tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Trešdien, 19.septembrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:50  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:30  Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska tikšanās ar Rumānijas parlamenta Deputātu palātas Aizsardzības, sabiedriskās kārtības un nacionālās drošības komisijas delegāciju
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
12:30  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas Ineses Lībiņas-Egneres un komisijas deputātu tikšanās ar Rumānijas parlamenta Deputātu palātas Aizsardzības, sabiedriskās kārtības un nacionālās drošības komisijas delegāciju
13:00  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Govert Jan Cornelis Bijl de Vroe
15:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde
15:00  Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēde
 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196