Frakciju viedokļi 2017.gada 14.septembrī

(15.09.2017.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šodienas sēde, un par tajā skatītajiem jautājumiem Saeimas frakciju deputāti jums pastāstīs raidījumā “Frakciju viedokļi”. 

Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Šicam. Lūdzu! 

M.Šics (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija mierīga Saeimas sēde – tika izskatīti jautājumi, kuri nesaistījās ar būtiskām un strīdīgām lietām, asām diskusijām, un tamlīdzīgi.

Diena sākās ar ļoti patīkamu Kanādas parlamenta Senāta priekšsēdētāja Viņa Ekselences Džordža Fērija uzrunu – iedvesmojošu, latviešus atbalstošu un draudzību apliecinošu. Tā parādīja, ka mums ir liels, spēcīgs un labs draugs, kurš savā rīcībā to pierāda, arī līdzdarbojoties NATO spēku vadīšanā Latvijas teritorijā šajās nedaudz asajās dienās.

Nākamais jautājums, par ko gribu runāt, ir tas, ka pašreiz tiek virzīta virkne ļoti būtisku jautājumu, kuri ir saistīti ar administratīvo sodu decentralizāciju, šo sodu iestrādāšanu nozaru likumos, lai atvieglotu tiesu varas darbu un tiesu noslogojumu. Un šajā sakarībā es gribu runāt par to, ka vakardien Publisko izdevumu un revīzijas komisijā sadūrās jeb saskārās viedokļi. Valsts kontrole sniedza savu viedokli par Tieslietu ministrijas darba neefektivitāti un būtisku uzlabojumu nepieciešamību, un tiesneši – tieši tiesneši! – izteica ļoti lielu paldies Valsts kontrolei par atklātajiem un ierosinātajiem jautājumiem un problemātiku, ko līdz tam Tieslietu ministrija it kā nebija gribējusi vai nebija vēlējusies dzirdēt. Ir sagatavots ļoti būtisks plāns, kas, domājam, būtiski uzlabos Tieslietu ministrijas darbu un līdz ar to katra iedzīvotāja darbu un iespējas.

Nākamā lieta, kas satrauc Latvijas Reģionu apvienību. Ir virkne Valsts prezidenta priekšlikumu un iniciatīvu saistībā ar Valsts prezidenta ievēlēšanu un atklātību šajā procesā. Vēlreiz gribu pasvītrot to, ka nav saprotams, kāpēc šie jautājumi netiek aktīvi virzīti tālāk izskatīšanai Saeimā, kaut gan priekšvēlēšanu periodā par tiem runāja ļoti daudz un daudzas partijas. Nonākušas Saeimā, šīs partijas šos jautājumus neatbalsta, un jāgaida laikam būs uz sašķēlušos VIENOTĪBU un citām, pagaidām vēl nezināmām partijām, kas vēlētājiem solīs, ka viņi atkal cīnīsies par tautas vēlētu prezidentu. Bet, kad ir šāda iespēja, tas netiek darīts.

Otrs jautājums, kas arī šodien daļēji tika skarts, ir Valsts prezidenta pozīcija attiecībā uz atklātības nodrošināšanu. Prezidentam jābūt tautas dvēseles spogulim, un nedrīkst slēpt nekādus izdevumus, kuriem tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Atklātības nevar būt par daudz un nedrīkst būt par daudz! Un tāpēc šķiet dīvaini, ka tieši Valsts prezidenta kanceleja ir tā, kura... Un ar prezidenta muti un ar viņa parakstītiem dokumentiem tiek iniciēta šīs atklātības iespējamā samazināšanās.

Un Valsts prezidenta trešā iniciatīva, kura ir izraisījusi diskusijas šajā sarežģītajā laikā, ir jautājums par ļoti korektu lietu saistībā ar nepilsoņiem. Proti, 25 gadus – 25 gadus! – pēc neatkarības atjaunošanas vēl arvien Latvijā ir cilvēki, kuri nav izvēlējušies, kādai valstij piederēt. Un šiem cilvēkiem dzimst bērni Latvijas Republikā, un šādu jaundzimušo ir nedaudz vairāk par 50 cilvēkiem gadā. Un šie bērni, ja tagad viņiem tiek piešķirts nepilsoņa statuss, vēl 15 gadus, līdz kamēr paši spēs izvēlēties, kas viņi vēlas būt, būs spiesti dzīvot bez nevienas valsts pilsonības.

Šajā jautājumā ir, manuprāt, politiski provokatīva nostāja vienam politiskajam spēkam, un atklāti teiksim: tā ir Nacionālā apvienība.  

Sakārtojot šo jautājumu, vismaz 15 gadu laikā izaugtu šie jaunie cilvēki jau kā Latvijas pilsoņi, mācoties Latvijas skolās, un šī problēma pazustu.

Tas ir jautājums, kuram mūsu frakcijā ir viennozīmīgs atbalsts. Tie, kas ir izlasījuši gan Pilsonības likumu, gan visu Valsts prezidenta vēstuli un tajā pausto argumentāciju šajā sakarībā, noteikti atbalsta šo priekšlikumu, un arī mūsu frakcijā ir vienbalsīgs atbalsts šim jautājumam.

Vēl viena lieta. It kā ļoti nevainīgi un nejauši notika tāds it kā tīri tehnisks balsojums – deputātu nomaiņa vairākās komisijās. Kaut gan mēs balsojām par šīm izmaiņām, mēs esam nedaudz satraukti, ka šīs izmaiņas nevarēs nodrošināt komisiju darba kvalitatīvu pēctecību un, manuprāt, vairāk ir orientētas uz to, lai koalīcijas partiju pārstāvji, kas ir šajās komisijās, varētu turpināt saņemt piemaksas par darbu komisijās.

Ar šo balsojumu it kā tika pausta vēlme nedot iespēju opozīcijai pierādīt ar darbiem, ka opozīcija spēj vadīt kādu no šīm komisijām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šicam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms – par Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtību.

Šica kungs jau par svarīgākajiem momentiem ieminējās, taču es vēl gribu uzsvērt, ka šodien pirmajā lasījumā mēs arī atbalstījām grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredzēs bargākus sodus par Valsts valodas likuma pārkāpumiem. Un kā viens no sodiem varēs būt amatpersonas atstādināšana no amata uz laiku, jo diemžēl ir mūsu valstī vairākas šādas amatpersonas, kuras mēģina izpatikt saviem vēlētājiem diezgan populistiskā veidā un Valsts valodas likumu sistemātiski pārkāpj. Tā ka nu varbūt šie grozījumi arī šādu rīcību ieliks kaut kādos rāmjos.

Otra lieta, par ko būtu jārunā, ir jau pieminētā iniciatīva – Valsts prezidenta Vējoņa iniciatīva par nepilsoņu bērniem. Pēc statistikas, pēdējā gadā ir piedzimuši tikai 50 bērni, kuriem vecāki nav izvēlējušies nekādu pilsonību, un šie prezidenta Vējoņa priekšlikumi praktiski paredz automātisku pilsonības piešķiršanu šiem bērniem.

ZZS frakcija vakar savā sēdē šo jautājumu apsprieda un tomēr nolēma šo iniciatīvu neatbalstīt, jo nav pietiekami analizēts, kāpēc šo 50 bērnu vecāki nav izvēlējušies nevienas valsts pilsonību, jo tas process ir stipri vienkāršs – tikai jāuzraksta iesniegums. Tā ka piešķirt pilsonību ar varu – tas nozīmē varbūt pārkāpt šo personu cilvēktiesības, jo viņi varbūt šo pilsonību nemaz nevēlas. Un tā mēs varam nonākt arī vēl kaut kādos tiesu procesos ar šiem cilvēkiem.

Mēs uzskatām, ka var iet to ceļu, ka šo pilsonības lūgumu varētu vēl vienkāršot. Nu, nezinu, cik ļoti vienkāršot, bet, nu, ja līdzšinējais process liekas kādam par grūtu, var to izdarīt. Un tad varbūt arī šī aktivitāte būs lielāka. Bet, kā jau es teicu, dot kādam kaut ko ar varu vai kaut ko tādu, ko viņš nemaz nevēlas, – tas nav atbalstāms! Un vēl jo vairāk tāpēc, ka šādu likumu tad varētu mēģināt izmanot arī ekonomisko migrantu šeit piedzimušie bērni. Un ir jau dzirdamas no krieviski runājošo politiķu puses runas par to, ka tas jau esot tikai sākums; ka nākamais solis tagad būšot cīņa par nepilsoņa statusa maiņu visiem nepilsoņiem, kuri šobrīd šeit ir, un tad arī sekošot tiesāšanās pret valsti par to, ka šis statuss tika uzturēts visu šo gadu garumā, un tikšot prasītas morālās kompensācijas. 

Tā ka nu šeit ir atvērta Pandoras lāde. Un šeit ir arī saskatāms koalīcijas līguma potenciāls pārkāpums, jo tanī līgumā ir vienošanās par to, kādās pozīcijās izmaiņas ir jāpieņem visiem koalīcijas partneriem. Tā ka pagaidām šo iniciatīvu mēs neatbalstīsim.

Un trešais. Es gribu piebilst, ka šodien sākās mācību Zapad aktīvā fāze Krievijā. Un, kaut arī Krievija stāsta, ka piedalās tur tikai drusku vairāk par 10 tūkstošiem karavīru – tas nepārsniedz noteikto starptautisko normu –, taču, teiksim, citi dati liecina, ka šo karavīru un tehnikas pārvešanai ir izmantoti... 4000 dzelzceļa vagoni pasūtīti, un tas fakts norāda uz to, ka šo karavīru skaits varētu būt vismaz 100 tūkstoši. Un, kaut arī Baltkrievija ir devusi garantijas, ka neviens no šiem karavīriem nenonāks tuvāk par 15 kilometriem no Latvijas robežas, tomēr, protams, ir pieļaujama iespēja, ka var būt kādas provokācijas – gan fiziskas, gan, teiksim, virtuālajā vidē. Mūsu drošības dienesti šobrīd ir paaugstinātas gatavības režīmā un visu šo lietu novēro. Taču gribu vēlreiz atkārtot, ka, protams, nav un nevar būt runa par kādu tiešu iebrukumu Latvijā kā NATO valstī, un Latvijā šobrīd atrodas ievērojams skaits NATO karavīru un tehnikas. Bet, kā jau es teicu, kaut kādas provokācijas var būt, tāpēc pierobežas iedzīvotājiem vajadzētu būt uzmanīgiem un ziņot, ja tiek pamanītas kaut kādas neparastas lietas.

Tomēr jācer, ka viss būs labi.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Sergejam Potapkinam. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā kolēģis no ZZS jau pateica, šodien Saeimas sēdē tika skatīti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredz bargākus sodus par valsts valodas nelietošanu. Valodas jautājums ir jutīgais jautājums mūsu sabiedrībai, un frakcijas SASKAŅA deputāti uzskata, ka ikvienam, dzīvojot Latvijā, valsts valoda būtu jāiemācās. Tās lietošana būtu apsveicama, tomēr šādu mērķi var panākt tikai ar demokrātiskiem līdzekļiem. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredz, ka būs vēl bargāki sodi par valsts valodas nelietošanu, demonstrē šo grozījumu autoru neizpratni par demokrātiskām vērtībām un nespēju rast instrumentus mazākumtautību integrācijai un motivācijai lietot latviešu valodu.

Motivācijai būtu jāsākas vispirms ar labvēlīgu attieksmi pret pašiem cilvēkiem, kā arī ar viņu izglītošanu, tostarp, par pašu valodu, tās daudzpusību un literatūru. Turpretī pie varas esošie politiķi jau gadiem ilgi un mērķtiecīgi par galveno rīku savās gaitās uzskata cittautiešu dzimtās valodas noniecināšanu, ierobežošanu, mazākumtautību visāda veida iebiedēšanu un vietas ierādīšanu.

Mēs uzskatām, ka nav iespējams iemācīt mīlēt un cienīt valodu ar represīvām metodēm, kādi ir šie grozījumi likumā, tādēļ arī nevarējām tos atbalstīt, un mūsu frakcijas deputāti pilnā sastāvā balsoja pret grozījumiem un pret likumprojektu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Sergejam Potapkinam.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Ojāram Ērikam Kalniņa kungam. Lūdzu!

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Sveicināti radioklausītāji! Šā gada sākumā Saeimas debatēs par ārpolitiku galvenais vadmotīvs bija neprognozējamība pasaulē. Bija jautājumi par Brexit ietekmi uz Lielbritāniju un Eiropu, par jauno ASV prezidentu, par vēlēšanām Francijā, Nīderlandē un Vācijā un, protams, par terorismu, migrāciju un citām lietām.

Pēc deviņiem mēnešiem daudzi šie jautājumi ir atbildēti. Varbūt nav atrisināti, taču ir lielāka skaidrība. Un tas liecina, ka Latvijas ārpolitikas kurss šogad ir bijis pareizs. Pagājušajā nedēļā trīs VIENOTĪBAS pārstāvji bija Tallinā sakarā ar Igaunijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Ārlietu ministrs Rinkēvičs tikās ar Eiropas ārlietu ministriem. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis un es kā Ārlietu komisijas vadītājs – mēs kopā – Tallinā piedalījāmies Eiropas Savienības prezidentūras parlamentārajā konferencē par ārpolitiku un drošības politiku. 

VIENOTĪBA turpina uzskatīt, ka parlamentārā loma ārpolitikas veidošanā ir stiprinājusi Latvijas ārpolitikas prioritātes, un vēl svarīgāk – tas ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju interesi. Vienlaikus jāteic, ka šonedēļ Latvijā ir ieradusies Kanādas delegācija Kanādas parlamenta Senāta spīkera vadībā. Mums šodien Saeimā bija tas gods uzklausīt Kanādas parlamenta Senāta spīkera Džordža Fērija uzrunu. Kā zināms, Kanāda vada jauno NATO bataljonu Latvijā. Karavīri no Kanādas kopā ar Albānijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Čehijas un Slovēnijas karavīriem ir Latvijā, lai nosargātu visus Latvijas iedzīvotājus. Un Kanādas loma šajā bataljonā ne tikai veicina Latvijas drošību, bet arī paplašina Latvijas tirdzniecības, diplomātiskās un kultūras saites ar Kanādu. Latvija bija pirmā Eiropas Savienības valsts, kura ratificēja Kanādas tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību. Ļoti drīz šis līgums sāks darboties, atverot jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem, darba devējiem un iedzīvotājiem. VIENOTĪBA apsveic ārlietu ministru Rinkēviču par viņa stabilo pragmatisko un principiālo vadību ārpolitikā, un mēs turpināsim veicināt veiksmīgo sadarbību starp Saeimas Ārpolitikas komisiju un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju un Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju un Aizsardzības ministriju.

VIENOTĪBA Latvijas ārpolitikā ir guvusi vienus no Latvijas lielākajiem sasniegumiem pēdējos gados. Uzskatām, ka tas ir jāturpina.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ojāram Ērikam Kalniņam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamā runās frakcijas “No sirds Latvijai” deputāte Silvija Šimfa. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es runāšu par vienu tēmu. Un nevis par to, kas šodien Saeimas sēdē tika runāts, bet par to, kas ir piemirsts. Jo tad, kad risinās lieli politiski jautājumi, kad ir debates par šiem lielajiem politiskajiem jautājumiem, daudzi būtiski sadzīviski jautājumi paliek novārtā, paliek bez risinājuma. Un viens no šādiem jautājumiem, kas ir palicis bez risinājuma, ir tas, kas attiecas uz bērniem. Parasti šie jautājumi attiecas uz tiem, kas paši sevi aizstāvēt nevar, par sevi runāt nevar, un par tiem ir jārunā kādam citam. Šis jautājums ir par bērnu ēdināšanu vispārizglītojošās skolās. Un trauksmi ir cēlusi Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, kura ir vērsusies arī pie Saeimas deputātiem saistībā ar šo nerisināto problēmu. Un, ja mēs skatāmies, kuri tad ir tie, kas nerisina šo jautājumu pēc būtības, mēs nonākam pie tā, ka tas tomēr ir Ministru kabinets un Izglītības un zinātnes ministrija.

Jautājuma būtība ir tā, ka no 1. līdz 4.klasei valsts no saviem budžeta līdzekļiem nodrošina siltās pusdienas un ēdināšanu skolās. 2008.gadā tika noteikts, ka uz vienu skolēnu valsts piešķir dotāciju 1,42 eiro. Bet nu jau būs apritējuši 10 gadi. Šajā laikā cenu kāpums ir bijis visās jomās, ir bijuši pieņemti daudzi normatīvie akti, kas palielina izmaksas ēdinātājiem, un nav atrisināts joprojām jautājums, kas tad veido šo cenu, šo pusdienu cenu bērnam. Cik liela daļa no šiem 1,42 eiro tiek atvēlēta produktiem, cik daudz aiziet darba algām, cik daudz ir dažādu citu izdevumu, kas rodas ēdinātājiem, jo tās ir slēgta tipa iestādes, un nopelnīt kaut kur citur, ārpus šīs iestādes, viņi nevar, lai kompensētu līdzekļu nepietiekamību, kas rodas sakarā ar visiem sadārdzinājumiem. Respektīvi, tie ir nerisināti jautājumi, tostarp par šo dotācijas apmēru uz vienu skolēnu, kuram būtu tomēr jāpieaug. Tas nevar palikt tāds pats, kāds tas bija pirms deviņiem gadiem. Jārisina arī tas, kā iekšēji šīs summas tiek sadalītas, cik aiziet produktiem un cik daudz ēdinātāji var tērēt pārējiem izdevumiem. Turklāt ir viedoklis, ka šiem pārējiem izdevumiem tomēr būtu jābūt vienādiem visās pašvaldībās visiem ēdinātājiem, lai tas nebūtu atkarīgs no tā, kāda kurā vietā ir situācija un kāda ir attieksme. 

Tātad paši ēdinātāji uzskata, ka tagad uz vienu bērnu vajadzētu divus eiro un sešus eiro centus bez pievienotās vērtības nodokļa. Tas ir ēdinātāju aprēķins. Izglītības un zinātnes ministrija, kad tai 2015.gadā 11.augustā tika uzdots kopā ar vairākām ministrijām – Veselības ministriju, Finanšu ministriju, Labklājības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju – un Latvijas Pašvaldību savienību izstrādāt iespējamos risinājumus valsts piešķirtās dotācijas finansējuma apmēra noteikšanai viena izglītojamā ēdināšanai, kas tiek novirzīts pārtikas produktu iegādei, izstrādāja informatīvo ziņojumu, kurā bija aprēķins, ka valstij uz vienu skolēnu vajadzētu piešķirt dotāciju vienu eiro un 89 eiro centus, kas kopumā valsts budžetā izmaksātu nedaudz vairāk kā 6,5 miljonus eiro. Bet kas ir noticis pa šo laiku? Pa šo laiku nav noticis nekas. Atbilstoši Ministru kabineta un valsts sekretāru sanāksmē nolemtajam ziņojuma iesniegšanas termiņš tika pagarināts līdz šī gada 30.aprīlim, tātad jau faktiski divi gadi ir pagājuši, un pagaidām arī šis termiņš nav ievērots, jo šis ziņojums ir iestrēdzis valsts sekretāru sanāksmes līmenī un nekāda virzība šajā jautājumā nenotiek.

Šajā sakarā mūsu frakcija “No sirds Latvijai” ir sagatavojusi virkni jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim par šīm lietām, un ceram uz ļoti konkrētu un gaidām – ne tikai ceram, bet sagaidām! – ļoti konkrētu atbildi uz šiem konkrētajiem jautājumiem, lai ir skaidrs gan ēdinātājiem, gan vecākiem, gan pašvaldībām, kā tālāk no valsts budžeta dotācijām tiks finansēta skolēnu ēdināšana no 1. līdz 4.klasei. Nerunāšu par to, ka arī mūsu bērni, tāpat kā kaimiņvalstu bērni, būtu pelnījuši ēdināšanu arī līdz skolas beigšanai, vispārizglītojošās skolas beigšanai, vienalga, kādā pakāpē tas būtu.

Bet kaut vai pašu mazāko skolēnu ēdināšanu mums vajadzētu sakārtot pienācīgā līmenī gan pēc apjoma, kas ir nepieciešams, gan ņemot vērā situāciju, ka bērni ir ļoti dažādi, arvien vairāk bērnu slimo ar dažādām hroniskām kaitēm, un viņiem ir vajadzīga speciālā pārtika, kas diemžēl netiek ņemts vērā šajā aprēķinā, un vēl vairāki elementi.

Mēs, protams, informēsim sabiedrību par to, kādu atbildi mēs esam saņēmuši no izglītības un zinātnes ministra, un paldies jums par uzmanību.   

Vadītāja. Paldies Silvijai Šimfai no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Un “Frakciju viedokļu” noslēgumā šodien runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu uzsvērt, ka, mūsuprāt, šīsdienas būtiskākais notikums Saeimā ir Kanādas parlamenta Senāta priekšsēdētāja Fērija kunga uzruna, kas vēlreiz apliecināja mūsu ciešo sadarbību pagātnē, ciešo sadarbību šobrīd un arī ciešo sadarbību nākotnē, kas Latvijai, mūsuprāt, ir ļoti svarīga.

Par iesniegtajiem likumprojektiem. Šeit jau kolēģi minēja vairākus likumprojektus, un mums ir gandarījums par to, ka Saeima atbalstīja Nacionālās apvienības virzīto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas paredz pārskatīt soda apmērus par valsts valodas prasību neievērošanu, kā arī paplašināt to subjektu loku, uz kuriem attiektos šie sodi. Jānorāda, ka pašreizējais regulējums paredz to, ka pamatā šis subjekts ir fiziskā persona, nevis juridiskā persona, un dažkārt, kā mūs arī informēja Valsts valodas centra pārstāvji, juridiskās personas pārstāvji tiek savā ziņā varbūt nepamatoti sodīti. Būtu jāsoda tieši pati juridiskā persona par to, ka tā ir lietojusi valsts valodas prasības neatbilstoši tam, kā ir noteikts likumā.

Noteikti jāuzsver, ka šis likumprojekts paredz papildu soda noteikšanu valsts amatpersonām atkārtotu pārkāpumu gadījumā, nosakot ierobežojumu ieņemt konkrēto amatu uz laiku. Šeit SASKAŅAS pārstāvis runāja par tiem argumentiem, kas, viņuprāt, bija šķērslis viņu frakcijai atbalstīt šo likumprojektu. Taču viņš nevienu vārdu neminēja par to, ka šobrīd ir virkne pašvaldību (un uz to komisijas sēdē norādīja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji), kurās ir ievēlēti deputāti, kuri... Kā mēs zinām, deputātiem ir jāprot valsts valoda attiecīgā līmenī, taču šie deputāti apzināti valsts valodas prasības neievēro, un šādos gadījumos tas, protams, savā ziņā ir uzskatāms par nihilismu un noteikti ir jābūt arī sankcijām par to. Mūsuprāt, būtu adekvāti, ja turpmāk šāda amatpersona atkārtotu pārkāpumu gadījumā uz laiku šo amatu ieņemt nevarētu. 

Papildus es vēlos izteikties arī par šeit izskanējušiem atsevišķiem jautājumiem. Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Šica kungs minēja, ka Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir uzklausījusi Valsts kontroles ziņojumu par tieslietu sektoru, un Šica kungs minēja vienu no tēzēm, ka tiesneši neesot sadzirdēti Tieslietu ministrijā. Nu, es gribu šādu apgalvojumu noraidīt un teikt, ka tiesneši ikdienā sadarbojas ar Tieslietu ministriju, piedalās dažādās darba grupās un risina gan tekošos jautājumus, gan problēmu jautājumus.

Vēl nedaudz par atsevišķām prezidenta iniciatīvām, par kurām arī šeit runāja... konkrēti Šica kungs minēja to, ka politiķi nevēlas virzīt prezidenta iniciatīvas par prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu. Es gan vēlos norādīt, ka Juridiskā komisija lēma noskaidrot frakciju viedokļus līdz konkrētam termiņam – līdz šā gada 30.septembrim. Un tam piekrita arī Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis. Tā ka droši vien Šica kungs nav informēts par šo konkrēto situāciju. Un pēc tam, pēc šī termiņa, apkopojot visu frakciju pārstāvju viedokļus, Juridiskā komisija tālāk lems, ko darīt ar šo darba grupas ziņojumu. Un es atgādināšu, ka šis ziņojums satur ne tikai Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu, tas satur arī prezidenta atlaišanas kārtības maiņu, tas satur arī virkni citu jautājumu.

Tāpat arī Juridiskā komisija drīzumā plāno vērtēt ManaBalss.lv iniciatīvu par prezidenta atklātu ievēlēšanas kārtību, un es noteikti varu teikt, ka Nacionālā apvienība atbalsta šo iniciatīvu.

Un visu beidzot, šodien jau daži kolēģi pauda savu viedokli par prezidenta iniciatīvu piešķirt nepilsoņu bērniem pilsonību automātiski. Šis jautājums acīmredzot Saeimas darba kārtībā būs nākamnedēļ, un, kā jau šeit arī tika minēts, Nacionālā apvienība neatbalsta šo iniciatīvu un aicinās arī pārējos koalīcijas partnerus to neatbalstīt. Mēs ceram, ka tā tas arī notiks. Droši vien izskanēs daudz dažādu argumentu, bet es vēlos minēt vienu, mūsuprāt, ļoti būtisku argumentu. Proti, mēs Latvijā diemžēl nezinām, cik nepilsoņiem ir Krievijas pilsonība. Un tā problēma ir ļoti sena. Tā problēma ir tāpēc, ka Krievija nesniedz informāciju par saviem pilsoņiem. Līdz ar to var izrādīties arī situācija, ka, piemēram, šādam nepilsoņu bērnam tiek automātiski piešķirta pilsonība, bet viņa vecākiem ir Krievijas pilsonība, taču mēs par to nezinām, varbūt uzzinām nejauši tajā brīdī, kad šis pilsonis šķērso Latvijas robežu un uzrāda divas pases, kas faktiski ir likuma pārkāpums. Un zināmā mērā gribētos varbūt izteikt neizpratni kopumā par šo Valsts prezidenta iniciatīvu, īpaši arī tāpēc, ka šī iniciatīva ir nākusi laikā, kad pie Latvijas robežām notiek Krievijas militārās mācības Zapad un ļoti daudzu valstu līderi ir norādījuši uz dažādiem riskiem, tai skaitā arī politiskiem riskiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Gaidim Bērziņam no Nacionālās apvienības frakcijas. Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi”, kas skanēja tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Ceturdien, 14.decembrī
00:00  Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēde
09:00  Saeimas kārtējā sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde