Frakciju viedokļi 2017.gada 1.jūnijā

(05.06.2017.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un par to, kādi jautājumi tajā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti, jums raidījumā “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles pastāstīs frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA). 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos informēt par grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Pēc būtības tas ir jautājums par dalītā īpašuma piespiedu nomas maksu. Kā mēs zinām, piespiedu dalītā īpašuma problēmu dažādas valdības ir mēģinājušas risināt jau vairākus gadus. Tika piedāvāti ļoti dažādi un atšķirīgi risinājumi, taču tālāk par diskusijām parasti nav tikts. Šī problēma īpaši asi jūtama Rīgā un atsevišķās citās Latvijas lielākajās pilsētās, kur daudzas daudzdzīvokļu mājas atrodas uz privātīpašniekiem piederošas zemes un tāpēc to iemītniekiem ir jāmaksā iespaidīgas nomas maksas.

Vairākkārt pēdējo gadu laikā tika uzklausīti dzīvokļu īpašnieki, kuri gan racionāli, gan dažubrīd emocionāli (tas ir saprotams!) uzsvēra problēmu ar nomas maksas apmēru. Skaidrs arī tas, ka bez nomas procentu samazināšanas nepieciešams sakārtot arī kadastrālās vērtības noteikšanas sistēmu. Pēc būtības tā ir cīņa pret “zemes baroniem”, un rezultātā beidzot šodien Saeima nolēma samazināt dalītā īpašuma piespiedu nomas maksu no likumā noteiktajiem sešiem procentiem līdz trim procentiem no zemes kadastrālās vērtības. Rosinājums, kuru prezentēja un ilgstoši virzīja frakcijas SASKAŅA deputāts Jānis Tutins, paredz no 2018.gada noteikt nomas maksu līdz pieciem procentiem, no 2019.gada – līdz četriem procentiem un no 2020.gada – līdz trim procentiem. Neapšaubāmi, tas ir iedzīvotājiem labvēlīgs lēmums, un likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” šodien tika pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Labdien! Pastāstīšu par dažiem no vairākiem būtiskiem likumprojektiem, kurus mēs šodien izskatījām. Sēdē tika lemts arī par dažādām tehniskām lietām, piemēram, divu tiesnešu apstiprināšanu un dažādu sensitīvu datu vākšanu (grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā, grozījumi Cilvēka genoma izpētes likumā).

Mēs uzskatām, ka trīs likumprojekti bija ar samērā lielu politisko nozīmi.

Piemēram, likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, ko bija iesnieguši vairāki deputāti, paredz ieviest jaunu svinamo dienu – tā saucamo Latgales dienu. Nacionālā apvienība arī nobalsoja par šī likumprojekta nodošanu komisijai, kura, protams, uzsvēra, ka acīmredzot būs vajadzīgas diskusijas, vai labāk būtu to saukt par Novadu dienu vai varbūt – un tā būtu vispareizāk – par Latvijas vienotības dienu. Šis priekšlikums paredz atzīmēt 1917.gada aprīļa Latgales kongresu, kurā tika nobalsots par to, ka Latgalei ir jāiet kopā ar pārējo Latviju – Vidzemi un Kurzemi –, jāiestājas par vienotu Latviju, kā tas ir rakstīts piemineklī “Latgales Māra” Rēzeknē. Bet tieši kā to dienu saukt? Vai tajā svinēt visu novadu nosaukumus, vai arī tiešām to nosaukt par Vienotības dienu? Tas, mūsu izpratnē, būtu daudz pareizāk, jo šis kongress bija ne tik daudz kā Latgales diena; tas simbolizē tieši šo vienotību ar visu Latviju.

Mēs uzskatām, ka ļoti svarīgs bija arī likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, jo, lai cilvēki aktīvāk iesaistītos dažāda līmeņa pensiju fondos, ir jānodrošina arī precīzs regulējums attiecībā uz gadījumiem, kad cilvēks šķiras no dzīves – mirst vai aiziet bojā kādā nelaimes gadījumā. Tātad ir jānodrošina mantošanas kārtība, kādā šo uzkrāto pensiju saņem viņa dzīvesbiedre, bērni vai vecāki, tātad pirmās pakāpes mantinieki. Tas ir diezgan svarīgi, lai nodrošinātu dzimtas vai ģimenes ticību šiem pensiju fondiem. 

Un trešais būtiskais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Protams, tur ir zināmas problēmas. Ir jāsaprot, ka daudzus gadus šī zeme bija nacionalizēta, zemes īpašnieki bija zaudējuši jebkādas tiesības. Atjaunojot īpašumtiesības uz zemi, zināmā mērā šis sociālais taisnīgums tika atjaunots. Taču mums ir jāatceras arī tas, kas ir rakstīts Satversmē. Satversmē ir teikts: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.” Jāņem vērā, ka šajos jaunuzceltajos namos dzīvo simtiem tūkstošu cilvēku, viņi dzīvo dalītā īpašumā... Un savukārt tie, kuriem ir atjaunotas šīs īpašumtiesības, bieži vien pat ir vairs tikai attāli sākotnējo zemes īpašnieku radinieki. Nevar būt tā, ka visiem šiem cilvēkiem jāveic nesamērīgi maksājumi tikai tāpēc, ka šī zeme nonākusi atsevišķu īpašnieku rokās! Kā mēs zinām, līdz šim bija jāmaksā seši procenti no kadastrālās vērtības. Likums paredz pakāpeniski samazināt šos maksājumus: 2018.gadā – uz pieciem procentiem, 2019.gadā – uz četriem procentiem un 2020.gadā – uz trim procentiem. Tātad paliek divreiz mazāki šie maksājumi no īpašuma vērtības. Mēs arī paredzam, ka tur varētu būt kaut kādi iesniegumi Satversmes tiesai. Un jāņem vērā, ka bieži vien šīs īpašumtiesības ir pārpirkuši no likumīgajiem īpašniekiem dažādi veikli darbinieki, ir izveidotas SIA, kuras ir izveidojuši ļoti profesionāli juristi, kuri saņem šo peļņu, un tam vairs nav varbūt nekāda sakara ar tiem īpašniekiem, kuriem kādreiz šī zeme tika nacionalizēta.  

Tāpēc es domāju, ka arī Satversmes tiesas spriedums būs labvēlīgs un šī maksājuma samazināšana no sešiem procentiem no kadastrālās vērtības uz trim procentiem – divas reizes – būs būtisks atvieglojums, un tas notiks tikai tajos gadījumos, ja šie zemes īpašnieki nevarēs vienoties ar šo privatizēto dzīvokļu un darbnīcu īpašniekiem. Tā ka sociālais taisnīgums jebkurā gadījumā tiks ievērots, un pilsētu iedzīvotājiem ar nelieliem ienākumiem tas būs diezgan būtisks situācijas uzlabojums, ko, summējot ar nākamo nodokļu likumu un minimālās algas celšanu, es domāju, mēs varēsim šīs Saeimas laikā diezgan būtiski uzlabot... iedzīvotāju dzīves līmeni un izlīdzināt šīs atšķirības starp turīgajiem un cilvēkiem ar maziem ienākumiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Aleksandram Kiršteinam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Aivars Meija. Lūdzu!

A.Meija (NSL).

Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti Saeimā iesniedza grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. Saprāta balss ņēma virsroku šodienas balsojumā, un likumprojekts tika nodots izskatīšanai komisijā.

Pašlaik lielāko daļu no veiktajām iemaksām iedzīvotāji ir spiesti tērēt, lai segtu pārvaldītāja izdevumus, jo esošais likums ļauj prasīt samērā augstus komisijas procentus no fondu administrēšanas. Latvijā ir augstākie komisijas procenti Baltijas valstīs. Viena un tā paša pārvaldītāja līdzīga ienesīguma plāna pārvaldīšanas maksa Latvijā ir vidēji divas un pat trīs reizes augstāka.

2016.gadā ieguldītāji samaksāja komisijas maksājumus 40 miljonu eiro apmērā. Tātad uz banku peļņas rēķina samazinās iespējamais iedzīvotāju pensiju apjoms. Turklāt lielākā daļa iedzīvotāju īsti pat nezina, kas ir viņu pensijas 2.līmeņa pārvaldītājs. Likumdošanā ir jāparedz lielāka pensijas 2.līmeņa dalībnieku iesaiste, ļaujot tiem ieguldīt vairāk nekā vienā ieguldījumu plānā, tādējādi iedzīvotājiem radot iespēju kombinēt aktīvus un konservatīvus plānus atbilstoši savām vēlmēm. Un galvenais – ir jāparedz uzkrātā 2.līmeņa pensijas kapitāla mantošana, ja dalībnieks ir nomiris pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Tāpēc iesniegtie likuma grozījumi paredz samazināt uz pusi komisijas maksu, ko saņem pensiju plāna pārvaldītāji, paredz iespēju fonda dalībniekiem ieguldīt līdzekļus vairākos pensiju plānos un iespēju mantot uzkrāto, ja dalībnieks nomiris pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Šie grozījumi ļaus ilgtermiņā palielināt nākotnē saņemamo pensiju, tādējādi uzlabojot nākotnes pensionāru labklājību.

Taču ikviens iedzīvotājs var ietekmēt dzīvi savā novadā, pilsētā un pagastā jau tūlīt. Tāpēc vēlos frakcijas “No sirds Latvijai” vārdā aicināt ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties pašvaldību vēlēšanās jau šajā sestdienā – 3.jūnijā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Aivaram Meijam no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Loba dīna! Laba diena! Labdien! Līdzīgi abās latviešu literārās valodas tradīcijās bieži vien latgalieši sasveicinās Rīgā. Un arī pārnovadnieki, viesojoties Latgalē un uzsākot vai beidzot savu uzrunu, arī pasaka kādu vārdu vai teicienu latgaliski, un to dara arī Latvijas valsts pirmās amatpersonas. Paldies tām par to, jo šāda prakse parāda, ka mēs tomēr mēģinām aizvien viens otrā ieklausīties, viens otru uzklausīt un viens otru saprast.

Un šajā sakarā jāteic, ka šodien Saeimas sēdes darba kārtībā bija likumprojekts, kas ierosina 27.aprīlī atzīmēt Latgales dienu, jo tieši 1917.gada aprīlī notika vēsturiskais un svarīgais Latgales kongress, kurā tika pieņemts svarīgais lēmums, ka Latgalei ir jāatvienojas no Vitebskas guberņas un kopā ar visiem pārējiem latviešiem jāveido kopīgs valstisks veidojums.

Un, protams, daudzi Saeimas deputāti izteica savas bažas, vai vispār šis atzīmējamo dienu likums nav jau pārāk pārblīvēts ar dažādām atzīmējamām dienām, piemiņas dienām un citādiem svarīgiem datumiem. Patiešām, cik es saprotu, arī šobrīd atbildīgās komisijas plauktos ir vairāki likumprojekti, kuri attiecas uz šo likumu un kuri ir iestrēguši. Es ceru, ka šis ierosinājums netiks pārāk... nu, vismaz netiks speciāli kavēts, bet tiks izskatīts komisijā un ka varēsim plašāk izrunāt visus “par” un “pret”, vai vajag vai nevajag mums kalendārā ierakstīt šādu dienu – Latgales dienu.

Jāuzsver, ka tas nav nekāds naudas jautājums, tas ir attieksmes jautājums. Un paši latgalieši, Latgales latvieši, jau vairākus gadus par šāda datuma nepieciešamību ir runājuši, sprieduši, un nupat notikušā 4. pasaules latgaliešu saieta “Latgales Simtgades kongress” noslēguma rezolūcijā tieši šāds punkts arī tika ierakstīts.

Sakarā ar to es pateicos vairāku Saeimas frakciju deputātiem – patiešām vairāku frakciju deputātiem! –, kas parakstīja arī šo ierosinājumu, šo konkrēto likumprojektu. Tas nebija vienas partijas, nebija viena deputāta ierosinājums; gandrīz visas frakcijas atbalstīja šo ierosinājumu. Un šodien tikai daži nobalsoja “pret”, bet absolūtais vairākums – vairāk nekā 50 deputātu! – atbalstīja šī likumprojekta nodošanu komisijai izskatīšanai.

Vēl. Gribu tikai vēlreiz atgādināt un pateikt to, ka latgalieši nekad nevienā no saviem dokumentiem, nevienā no saviem oficiālajiem saietiem nav bijuši šķeltnieki, nav bijuši separātisti, kā te šodien izskanēja – “lienošais separātisms”. Tas pēc būtības aizvaino, es domāju, daudzus manus novadniekus. Es aicinu nenodarboties ar savstarpēju apvainošanu un apvainojumu izteikšanu, bet tiešām mēģināt ieklausīties, un komisijā droši vien plašāk tiks debatēti visi “par” un “pret”, nerunājot par šo konkrēto ierosinājumu.

Vienīgais, ko es no savas puses gribu atgādināt, – ka šeit, Saeimas namā, ir pirmie divi Satversmes panti uzdrukāti, tā teikt, uz sienas, lai Saeimas deputātiem atgādinātu, kas ir Latvijas valsts pamati. Iespējams, ka šeit būtu jābūt arī Satversmes 3.pantam, kurš noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Tātad tas ir Latvijas valsts pamatlikumā ierakstīts, un mums – gan Saeimas deputātiem, gan iedzīvotājiem, Latvijas sabiedrībai, – pamatlikums ir jāievēro, jārespektē un, protams, šajā gadījumā jārespektē arī aktīvo latgaliešu kopīgais viedoklis. 

Ja likumprojekta izskatīšanas gaitā radīsies kādi priekšlikumi par to, ka vajadzētu kādu konkrētu datumu arī citiem kultūrvēsturiskajiem novadiem, citiem reģioniem – Kurzemei, Zemgalei, Vidzemei –, es personīgi būšu par to tikai priecīgs, jo, reģionālo identitāti stiprinot, mēs stiprinām arī patriotismu Latvijas valstī. To es varu teikt arī no personīgās pieredzes.

Visbeidzot – par medicīnu. Man kolēģis lūdza izstāstīt pavisam īsi arī to, ka ledus ir sakustējies attiecībā uz medicīniskā personāla atalgojuma lietām, proti, attiecībā tieši uz virsstundu atalgojumu. Šodien Saeimas deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka no 1.jūlija varētu šo sistēmu jau pamazām sākt uzlabot, un atbalstīja arī šā likumprojekta steidzamību. Katrā ziņā šobrīd Saeimas deputāti ir apņēmušies līdz 2020.gadam medicīniskā personāla atalgojuma sistēmu sakārtot.

Liels paldies, ka klausījāties. Visu labu!

Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēnam. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija īsa, taču vismaz sākumdaļā tāda ļoti debatēm pilna un saspringta Saeimas sēde, kurā iezīmējās, manuprāt, ļoti bīstamas tendences...

Saeimai ir uzticēts, piemēram, pienākums dot galīgo atbildi jautājumā par tiesnešu apstiprināšanu, un tas būtībā ir neatkarīgās tiesu varas pamatprincips. Kā tas Satversmē ir pateikts, viens no galvenajiem neatkarīgās tiesu varas principiem ir tas, ka viņi paši no sava vidus izvirza tiesnešus. Šāda kompetence viņiem ir, un Saeima ir galīgā institūcija, kas faktiski šo lēmumu vai nu apstiprina, vai noraida.

Šodien tribīnē kāpa vairāki deputāti, lai, nevis pamatojoties uz tiesneša reputāciju vai uz kādām īpaši nozīmīgām detaļām, bet vēršoties pret konkrētā tiesneša dzimumu vai vecumu, mēģinātu pateikt, ka nebūtu atbalstāms, ka šādi tiesneši strādā tiesu sistēmā. Mūsuprāt, tas ir absolūti nepieļaujami – iejaukties tiesu varā tik brutālā veidā, deputātiem mēģinot izmantot savu autoritāti un varu, lai ietekmētu atsevišķu personu nonākšanu vai nenonākšanu tiesneša amatā, un darot to bez reāliem argumentiem, bet balstot to uz tādām pseidolietām kā, piemēram, tiesneša vecums. Piemēram, konkrētā dāma ir dzimusi 1984.gadā. Tas nozīmē, ka viņai ir 33 gadi. Likums noteic, ka jau no 30 gadu vecuma persona var iegūt tiesneša amatu.

Iejaukšanās neatkarīgās tiesu varas kompetencēs, spiediena izdarīšana uz iespējamiem tiesu lēmumiem un uz konkrētiem procesiem, kas norit ārpus Saeimas, – tas viss ir vērojams arī grozījumos Kredītiestāžu likumā. Proti, viens atsevišķs deputāts – Parādnieka kungs – iesniedza grozījumus, kas var ietekmēt konkrētus procesus saistībā ar “Trasta komercbankas” maksātnespējas procesiem. VIENOTĪBAI šie grozījumi raisīja aizdomas, un mēs gan komisijā, gan Saeimas sēdē konsekventi iebildām pret to, ka deputāti, izmantojot savas tautas dotās pilnvaras, iejaucas neatkarīgas tiesu varas lemšanā, mēģina lobēt jeb panākt to, ka atsevišķu personu, maksātnespējas administratoru, interesēs to procesu mēģina pagriezt sev vēlamā virzienā. VIENOTĪBAI šāda iejaukšanās nav pieņemama. Līdzīgi kā jautājumā par tiesnešu apstiprināšanu, tāpat arī jautājumā par konkrētiem procesiem VIENOTĪBAI šādas lietas nav pieņemamas.

Šodien izvērtās interesanta situācija, jo šie Kredītiestāžu likuma grozījumi, kas tika iesniegti uz trešo, pēdējo, lasījumu, steigā tika virzīti cauri. Šodien koalīcijas partneri, Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība, iedeva iesniegumu – palūdza šo jautājumu no darba kārtības izslēgt. Ar ko tas ir pamatojams, ja reiz šis likumprojekts tika steigā virzīts? Un pēkšņi šodien bija mēģinājums to izslēgt no darba kārtības, un šis ierosinājums arī guva balsu vairākumu. Ļoti vienkārši: šajā nedēļas nogalē ir vēlēšanas. Un pirms vēlēšanām ir bieži vien diezgan interesantas situācijas arī Saeimā: tad deputātiem parādās arī godaprāts un bieži vien negribas atbalstīt grozījumus, kuri ir ļoti aizdomīgi un ir vērsti uz konkrētu personu interesēm. Līdz ar to šodien šie grozījumi, šie atsevišķie priekšlikumi, iespējams, pat nebūtu izgājuši cauri un Nacionālajai apvienībai nāktos šos priekšlikumus virzīt cauri ar SASKAŅAS balsīm. Tas būtu diezgan dīvains salikums – Nacionālā apvienība un SASKAŅA. Tāpēc arī, visticamāk, šodien bija mēģinājums no darba kārtības to izņemt. VIENOTĪBA ieņēma principiālu nostāju – šodien darba kārtībā šo jautājumu atstāt, lai tauta zina savus varoņus. Bet balsu vairākums šoreiz arī uzvarēja, un šie priekšlikumi nonāks Saeimas sēdes darba kārtībā precīzi pēc nedēļas – ceturtdienā, kas jau būs pēc vēlēšanām, un tad būs lielākas iespējas visu šo virzīt cauri, un tam nebūs vairs tik lielas ietekmes uz partiju reputāciju un konkrētiem vēlēšanu rezultātiem.

Paldies, cienījamie radioklausītāji! Aicinu katru pilsoni būt atbildīgam un piedalīties pašvaldību vēlēšanās, jo sevišķi tos, kas dzīvo Rīgā, jo katra balss var būt izšķiroša, katra cilvēka balsojums var būt izšķirošs jautājumā par to, kāda nākotne sagaida Rīgu un kā mēs sagaidīsim Latvijas simtgadi – ar kādu pilsētas mēru un kādu pilsētas vadību.

Paldies, un visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam no frakcijas VIENOTĪBA.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis. 

Paldies, ka klausījāties. Lai visiem jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Ceturdien, 14.decembrī
00:00  Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēde
09:00  Saeimas kārtējā sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde