Frakciju viedokļi 2017.gada 27.aprīlī

(28.04.2017.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt tiešraidē no Saeimas Sēžu zāles pastāstīs par šodienas sēdes aktualitātēm.

Pirmajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika skatīti vairāki būtiski jautājumi. Dažiem no tiem vēlos pievērst īpašu uzmanību. Viens no svarīgākajiem šodienas lēmumiem, kas nopietni ietekmēs daudzus Latvijas iedzīvotājus, bija likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodošana tālākai skatīšanai komisijā. Likumprojekts paredz iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības saistībā ar nodokļu politikas pārskatīšanu, līdz tiks atrasts piemērots risinājums nekustamā īpašuma nodokļa noteikšanai. Nekustamā īpašuma nodokļa jautājums šobrīd ir ārkārtīgi sāpīgs un aktuāls daudziem Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc mums ir jārod pieņemams un sabalansēts risinājums, kas ļautu iedzīvotājiem maksāt taisnīgu un samaksājamu nekustamā īpašuma nodokli. Nedrīkst rasties situācija, kurā tiek veicināts nodokļu parāda pieaugums, un vienlaikus nedrīkst radīt pārlieku milzīgu iztrūkumu pašvaldību budžetos.

Nacionālā apvienība virzīs jaunu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību – triju komponenšu modeli, kurā vienīgais jeb dzimtas mājoklis līdz noteiktam kvadrātmetru skaitam vai īpašuma vērtībai jāatbrīvo no nodokļa un kurā īpašuma kadastrālajai vērtībai būs ievērojami mazāka nozīme. Esošā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtība tiek izmantota nesamērīgi un netaisnīgi un rada nopietnas problēmas iedzīvotājiem, jo īpaši ar dzimtas mājām, par kurām nodokli šobrīd samaksāt nav spējīgi ļoti daudzi. Šo savu priekšlikumu virzīsim tālākai apspriešanai un ceram, ka tas gūs atbalstu un nekustamā īpašuma nodokļa jomu izdosies sakārtot pieņemamā un iedzīvotājiem draudzīgā veidā.

Galīgajā lasījumā šodien atbalstījām grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, ar kuriem plānots nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā teritorijas plānojumā norādīto vēsturisko parku, dārzu un kapsētu teritoriju aizsardzību. Likumprojekts paredz, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta un inženierkomunikāciju infrastruktūras projekti vai pārveidojumi, kuru rezultātā tiek neatgriezeniski zaudētas vēsturisko parku, dārzu un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības un teritorija. Šo teritoriju funkcijas maiņa vai neatbilstoša izmantošana nav pieļaujama, jo tā neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķiem. Ar šo likumprojektu tiek aizsargātas mūsu vēstures un kultūras liecības un dotas papildgarantijas nemainīgajai apņēmībai saglabāt mūsu kultūrvēsturisko mantojumu Rīgā.

Galīgajā lasījumā šodien skatījām un atbalstījām arī grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, lai uzlabotu pārtikas aprites kontroli. Likuma grozījumi paredz, ka, izskatot prasības uztura bagātinātājiem, turpmāk būs jāveido saraksts ar izmantošanai pārtikā aizliegtajiem un ierobežotajiem produktiem. Grozījumi paredz papildināt arī Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas. Kopumā ar šiem grozījumiem būtiski pilnveidojam pārtikas aprites uzraudzības regulējumu un vienlaikus ieviešam arī Eiropas Savienības prasības pārtikas aprites uzraudzības jomā.

Šodien otrajā lasījumā atbalstījām grozījumus Ceļu satiksmes likumā, lai jaunām automašīnām līdz četru gadu vecumam tehnisko apskati varētu veikt ik pēc diviem gadiem. Šie grozījumi rosināti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma saņemšanas, kurā aicināts noteikt, ka jaunām automašīnām tehniskā apskate pirmos četrus gadus būtu jāveic reizi divos gados. Grozījumi paredz, ka, līdzīgi kā Norvēģijā, Lietuvā, Vācijā, Igaunijā un citur, iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim tehnisko apskati veic ne vēlāk kā divus gadus pēc reģistrācijas Latvijā. Otrā tehniskā apskate būs jāveic ne vēlāk kā divus gadus pēc pirmreizējās apskates, savukārt, sasniedzot četru gadu vecumu, turpmākās tehniskās apskates šādām automašīnām būs jāveic katru gadu. Esam gandarīti, ka sabiedrības iniciatīva – vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu iesniegums Saeimai – ir guvusi atbalstu, tā pierādot gan iedzīvotāju vēlmi, gan iespējas faktiski iesaistīties Latvijas likumdošanas veidošanā.

Un noslēgumā par šodienas lēmumu piešķirt Latvijas pilsonību Mihailam Barišņikovam. Pilsonības piešķiršana Mihailam Barišņikovam ir liels gods. Viņš ar milzīgiem mākslinieciskiem nopelniem nesis Latvijas vārdu pasaulē un bagātinājis mūsu kultūru ar izciliem mākslas meistardarbiem gan baletā, gan aktiermākslā. Barišņikova kungs pārstāv visas tās vērtības, kuras pārstāv arī Latvijas valsts un tauta, un viņa pilntiesīga pievienošanās Latvijas pilsoņu pulkam patiešām ir liels un mums visiem gandarījumu sniedzošs notikums. Apsveicam!

Un uz šīs priecīgās nots no jums, cienījamie klausītāji, arī šodien atvados.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Šics. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodienas sēde raksturojās ar diviem piemēriem, kā var strādāt un kā nevajadzētu strādāt.

Neskatoties uz to, ka... Latvijas Reģionu apvienība balsoja “par” grozījumiem Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, “par” grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku likumā, kuri paredz sodus un ierobežojumus militārā formas tērpa izmantošanā, lai gan šie grozījumi bija sagatavoti ļoti nekvalitatīvi un Saeimas sēdē izcēlās intensīvas diskusijas, taču mēs ceram, ka šie likumprojekti un solījumi, kurus ir devusi Aizsardzības ministrija, virzīsies pozitīvā gaisotnē.

To var izdarīt, ja vēlas. Un par to liecina otrs šodien steidzamības kārtībā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, kas skar amatu, kuru ieņems minētās iestādes vadītājs, kuram līdz šim... kurš faktiski salīdzinājumā ar citām spēka institūcijām tika “sodīts” ar mazāku algu, ar mazākām sociālajām garantijām. Likumprojekta iepriekšējo versiju divas Saeimas komisijas bija noraidījušas, tāpēc Ministru kabinets bija sagatavojis kvalitatīvu dokumentu, un tas tika pieņemts virzīšanai tālāk.

Latvijas Reģionu apvienību ļoti satrauc – ļoti satrauc! – tas, kas notiek reformu jautājumos veselības aprūpē. Mēs to raksturotu tā, ka ministre pašreiz uzvedas kā zilonis trauku veikalā, jo vienu dienu no rīta televīzijas komentāros parādās diskusijas par pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu zālēm, taču paiet dažas stundas vai nepilna diena un parādās ziņa, ka ministre kategoriski noraida šādu lietu. Mēs dzirdam, ka tiks novirzīts sociālais nodoklis veselības aprūpes finansēšanai, tiek skaļi apspriests un tamlīdzīgi. Tad, kad par šiem paziņojumiem notiek diskusija, tiek paziņots pretējais – ka tas nenotiks.

Mēs uzskatām, ka notiek arī personīga izrēķināšanās ar amatpersonām, kuras ir pieņēmušas lēmumus, kas skar ministres iepriekšējo darbavietu un viņas vadīto iestādi. Piemēram, Mežsargas kundze tiek aizrotēta uz neesošu vietu Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, un tiek veidoti jauni amati. Cilvēki, kuri ir nodarbojušies ar juridiskiem vai citiem jautājumiem, tiek aizrotēti uz Valsts sporta medicīnas centru, kur ir vajadzīgas ārstu algas... Satraukta ir Latvijas Olimpiskā komiteja, jo ir paredzētas reformas, taču ar viņiem nav notikušas konsultācijas. Mani uztrauc tas, ka notiek rotācija, notiek iejaukšanās, piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadības kompetencē. Piemēram, personāla daļas vadītāja, kura vada gandrīz četrus tūkstošus lielu kolektīvu un kura izgaismoja mediķu virsstundu darba problēmu, nenormētā darbalaika problēmu... šī profesionālā amatpersona tiek novirzīta uz desmit reizes mazāku amata pienākumu pildīšanu. Un šādas lietas varētu saukt vēl.

Līdz ar to tas, kas notiek veselības aprūpē, un tas, ka mēs nesaņemam skaidrus risinājumus, ir ļoti satraucoši. Šādām, manuprāt, nesagatavotām diskusijām, formālām, varbūt pat izrēķināšanās diskusijām laika pietiek, tajā pašā laikā ministre savas aizņemtības dēļ pat neierodas uz Sociālo un darba lietu komisiju un ilgstoši atliek tikšanos un savu reformu skaidrošanu. Tāpēc es gribu novēlēt: es ceru, ka arī Veselības ministrija ieklausīsies vēsajā un loģiskajā saprātā un nāks ar ļoti korektiem, ļoti precīziem veselības reformas priekšlikumiem.

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šicam.

Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jurim Vectirānam. Lūdzu!

J.Vectirāns (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šī diena tiešām sākās ar patīkamu notikumu – mūsu pilsoņu pulkam ir pievienojies Mihails Barišņikovs. Man bija prieks un lepnums par viņu balsot. Jāteic, ka viņš šo pagodinājumu pieņēma ar dziļu cieņu. Viņš noteikti nesīs mūsu Latvijas vārdu, mūsu valsts vārdu, plašajā pasaulē vēl vairāk.

Šodien pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”, kuri pastiprina atbildību par necieņas izrādīšanu pret mūsu valsts simbolu, konkrēti – valsts ģerboni, Latvijas valsts ģerboni. Ir paredzēts pastiprināt ne tikai administratīvo atbildību, bet arī kriminālatbildību.

Tāpat šodien mēs izskatījām jautājumus, kas saistīti ar militāro jomu, konkrēti – ar formas tērpa nēsāšanu, ar atšķirības zīmju nēsāšanu pie formas tērpa laikā, kad karavīrs pilda dienesta pienākumus. Jūs zināt, ka šis ierosinājums nācis laikā, kad mēs plaši runājam par “zaļajiem cilvēciņiem”, kuri ierodas kādā valstī un veic pretlikumīgas darbības – līdz pat kādas valsts teritorijas atdalīšanai. Tāpēc mēs skatījām un pirmajā lasījumā pieņēmām grozījumus, kas stingrāk kontrolē formas tērpa iegādi, karavīru atšķirības zīmju iegādi un to nēsāšanas kārtību, kā arī atbildību par to, ja noteikumi tiek pārkāpti. Tie ir ļoti svarīgi grozījumi, jo, kopumā ņemot, es domāju, ka pilsoņiem, kas līdzīgos formas tērpos dodas sēņot vai medībās, vai uz zveju, nebūtu jāuztraucas. Tur ir konkrēti skaidri un gaiši noteikts, kā šīs atšķirības zīmes lietot, un visi ar to var iepazīties. Šie grozījumi skar arī Zemessardzi. Tā kā Zemessardzei ir atsevišķs likums, tad šie grozījumi tiks izdarīti arī Latvijas Republikas Zemessardzes likumā.

Ir veikti arī grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kuri paredz pastiprināt atbildību par kūlas dedzināšanu, kā arī nodrošina, lai Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas varētu rīkoties daudz operatīvāk.

Tika izskatīts vēl otrs likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, kurā paredzēts, ka Zemessardzē var iestāties tie karavīri, kas ir atvaļinājušies no aktīvā dienesta Nacionālajos bruņotajos spēkos. Ja viņi iestājas Zemessardzē, viņiem Zemessardzes izdienas laikā tiek ieskaitīts laiks, kuru viņi ir nodienējuši Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tas attiecas arī uz algu, kas zemessargiem tiek aprēķināta, kad viņi pilda karavīra pienākumus noteiktā laika posmā.

Ir arī izskatīti jautājumi un atbalstīti grozījumi attiecībā uz karavīriem, kas nodarbojas ar atmīnēšanu, proti, sapieriem. Un tas arī ir ļoti svarīgi.

Tāpat mēs skatījām grozījumus un pirmajā lasījumā tos atbalstījām saistībā... ja traģiskā gadījumā zemessargs iet bojā, tad viņa ģimene saņems tādu pašu kompensāciju kā Nacionālo bruņoto spēku aktīvā dienesta karavīra ģimene.

Tāpat ir arī paredzēts uzlabot zemessargu sagatavotību tieši pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā gan mūsu valsts teritorijā, gan arī ārpus tās – starptautiskajās misijās.

Ļoti svarīgs ir arī jautājums par to, kā jau teicu, ka Zemessardzē iestājas daudzi atvaļinātie karavīri ar dažādām dienesta pakāpēm. Domājam, ka Latvijas Republikas Zemessardzes likumā ieliksim arī izmaiņas, ka Zemessardzē var turpināt dienestu arī tās atvaļinātās militārpersonas, kas armijā ieņem visaugstākās pakāpes, tātad – brigādes ģenerālis, ģenerālmajors un ģenerālleitnants.

Es domāju, ka, kopumā ņemot, šie grozījumi uzlabos mūsu karavīru un zemessargu dienestu, kā arī palielinās atbildību tiem, kas mēģinās izmantot mūsu karavīru formas tērpus un atšķirības zīmes kādos ļaunos nolūkos pret valsti.

Steidzamības kārtībā tika pieņemts arī likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Šis likuma grozījums paredz palielināt atbildību un dod tiesības iekšlietu ministram ierobežot to personu loku, kuras var izbraukt uz ārzemēm un iesaistīties kādās nelikumīgās bruņotās kustībās vai grupās vai arī citu valstu militārajos dienestos, izņemot NATO valstu un Eiropas Savienības karaspēku. Šis grozījums ir ļoti svarīgs, jo tas attiecas ne tikai uz pilsoņiem, nepilsoņiem, bet arī uz personām, kas ieradušās pie mums un kam piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss vai bēgļa statuss. Es domāju, ka mēs šeit, Latvijas Republikā, esam arī jau reāli saskārušies ar lietām, kas notiek pasaulē un Eiropā kopumā.

Gribu gan atzīmēt arī to, ko mans kolēģis Mārtiņš Šics stāstīja par veselības aprūpes jomā notiekošajām reorganizācijām un personāla rotācijām. Es domāju, ka tas viss ir pietiekami pārdomāts solis, vajadzīgs solis un kopumā šīs rotācijas ir vērstas uz to, lai uzlabotu veselības aprūpes jomā strādājošo cilvēku efektīvu izmantošanu.

Paldies. Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Vectirānam.

Nākamais runās frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeima, skatot daudzos projektus, lēma arī par vienu šķietami it kā maznozīmīgu jautājumu – par kadastrālās vērtības noteikšanas iesaldēšanu –, bet īstenībā šis jautājums skar krietni dziļāku problēmu – tas ir jautājums par nodokļiem. Šobrīd šis risinājums ir lāpīšanās, ko Tieslietu ministrija piedāvā kā versiju, lai uz gadu cilvēkiem mazlietiņ aizmiglotu skatienu par nekustamā īpašuma nodokļa lielumu.

Es domāju, ka nodokļu tēma Latvijā ir vispār ļoti aktuāla, jo šai sistēmai ir jābūt saprātīgai un taisnīgai, un, ja šī sistēma – nodokļu sistēma – ir taisnīga, tad cilvēki ciena savu valsti un šos nodokļus maksā. Tajā brīdī, kad tas vairs nav panesams, cilvēki kļūst neapmierināti un uzskata, ka valsts vainīga. Īstenībā vainīgi ir tie cilvēki, kuriem ir tiesības šo lēmumu pieņemt. Un šajā gadījumā man liekas, ka mums Latvijā pēdējos gados... Piedodiet, valdošās koalīcijas kolēģi, bet jūsu neizlēmība vai varbūt arī nevēlēšanās lemt šo jautājumu ir radījusi saistībā ar nekustamā īpašuma nodokli situāciju, ko varētu raksturot šāds salīdzinājums: cilvēks ir pastumts zem ledus, un tajā brīdī, kad cilvēkam trūkst gaisa un viņam vajag ieelpot, trīs vīri, sapulcējušies uz ledus, nevis taisa caurumu, lai viņš varētu paelpot, bet saka: “Ziniet, jūs vēl pacietieties, kamēr mēs izdomāsim, ar kuru metodi labāk šo ledu noņemt, izkalt caurumu, – ar cirvi vai ar motorzāģi –, bet varbūt tomēr pagaidīsim, līdz nokusīs šis ledus!”

Šajā gadījumā arī Nacionālās apvienības cilvēki, kuru izvirzītais ministrs gadu gadiem ir vadījis Tieslietu ministriju, un arī Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums, ko valdība akceptēja 11.aprīlī, atzina, ka gadiem ilgi nekustamā īpašuma nodoklis ir radījis nepanesamu slogu iedzīvotājiem. Un mēs tagad risināsim... Lai gan vēlētāju iniciatīvu no portāla ManaBalss.lv saņēmām jau pagājušogad, mēs tikai tagad risināsim šo jautājumu – līdz 2018.gadam izdosim metodiku kadastrālās vērtības noteikšanai un līdz 2020. vai 2023.gadam izdomāsim, kāds būs nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas veids. Īstenībā tas nozīmē, ka visus tos gadus cilvēki būs spiesti maksāt šo nodokli, kas jau šobrīd, vismaz pēdējos divus gadus, ir nesamērīgs!

Ja mēs paskatāmies uz kaimiņiem lietuviešiem, tad redzam, ka viņi ir piedāvājuši ļoti saprātīgu risinājumu. Ja mēs paskatāmies uz igauņiem, tad redzam, ka arī viņi saprot. Jā, krīzes brīdī viņi arī ēkām uzlika nodokli, bet pēc tam no tā atteicās. Mums Latvijā, ja ir uzlikts “slaukšanas” mehānisms, tad to tik vienkārši nenoņem.

Tāpēc partija “No sirds Latvijai” 18.aprīlī iesniedza Centrālajā vēlēšanu komisijā konkrētu likumprojektu, un 21.aprīlī Centrālā vēlēšanu komisija to akceptēja. Šobrīd Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā un arī portālā latvija.lv ir uzsākta iedzīvotāju parakstu vākšana par konkrēto likumprojektu. Cilvēki Latvijā var parakstīties par likumprojektu, kas paredz, ka netiktu aplikts ar nekustamā īpašuma nodokli cilvēkam piederošs mājoklis, kurā cilvēks ir deklarējies un dzīvo, un arī tam klāt piesaistītais zemesgabals. Tas nozīmē, ka mēs gribam piedāvāt Latvijas iedzīvotājiem taisnīgu risinājumu. Jo, ja cilvēkam ir tiesības uz savu mājokli un cilvēks ir šo mājokli sev sarūpējis par saviem ietaupījumiem (viņš nav šo naudu nodzēris, izšķērdējis vai citādā veidā notrallinājis, bet ir domājis par to, kur dzīvos viņš, viņa ģimene un pēcnācēji!) un ja cilvēks nav izdarījis kriminālu darbību, tad ar nodokļu sistēmu, kuru valsts izdomā, nedrīkstētu šo cilvēku izlikt no šī mājokļa. Tas ir paša cilvēka nopelns, nevis valsts nopelns, ka cilvēkam ir mājoklis!

Es ļoti ceru, ka Latvijas iedzīvotāji šādu likumprojektu atbalstīs. Un šodien arī kolēģi no Nacionālās apvienības teica, ka viņu apvienība gatavo likumprojektu ar trim komponentiem par nekustamā īpašuma nodokļa taisnīgu risināšanu. Gaidīsim! Bet, es domāju, Latvijas iedzīvotājiem gribas šo jautājumu atrisināt šogad, nevis pēc gadiem, jo tie cilvēki, kas šobrīd šo risinājumu ir gaidījuši, to brīdi var nesagaidīt. Taču katrā ziņā process ir iekustināts, un ceru, ka tas jautājums atrisināsies. Ka Saeima būs saprātīga un šo jautājumu risinās ātrāk.

Sakarā ar to, ka mums tuvojas 1.maijs un 4.maijs, kas Latvijai ir ļoti nozīmīgi svētki, un Saeimas sēdes līdz šiem svētkiem nenotiks, es gribu novēlēt mūsu partijas vārdā visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas mūs klausās: lai jums šie svētki ir skaisti, gaiši, pavasarīgi un lai jums tikai labas domas būtu prātos, sagaidot šos svētkus! Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Arī es vēlos šodien runāt par kādu šobrīd sabiedrībai ļoti aktuālu tematu, tas ir, par nekustamā īpašuma nodokli, jo tiek piedāvāti daudzi un dažādi risinājumi. Tiek runāts par to, ka vispār vajadzētu atcelt šo nodokli vienīgajam mājoklim, un skaidrs, ka ir nobriedis tas moments, kad jādomā, ko darīt, un jāmeklē risinājumi.

Vēsturiski nekustamā īpašuma nodoklis ir nodoklis, kuru izmanto, lai uzturētu infrastruktūru. Protams, skan jau skaisti tie solījumi, ka mēs par vienīgo mājokli neliksim maksāt šo nodokli, bet skaidrs – mēs gribam, lai arī pie mūsu vienīgā mājokļa pienāk ceļš, lai tas ir apgaismots, lai tas tiek notīrīts, un tā tālāk. Skaidrs, ka tas viss maksā naudu un tā nauda kaut kur ir jāņem. Pretējā gadījumā – tad, ja mēs negribam šo nodokli maksāt nemaz, – mums jārēķinās ar to, ka ceļš pie šā mājokļa varētu arī nepienākt un varētu netikt tīrīts.

Nu, lūk! Mūsuprāt un manuprāt, tomēr šim nodoklim ir jābūt, bet tam ir jābūt samērīgam, samaksājamam, un tam ir jābūt ieguldītam galvenokārt tieši šajā infrastruktūrā, nevis jāaiziet kaut kur citur.

Kur ir problēma esošajā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas sistēmā? Proti, tā doma jau ir pareiza, ka no valdības puses, no valsts puses tiek noteikts “rāmis”, kāds šobrīd ir, – līdz 1,5 procentiem, savukārt pašvaldībai ir tiesības šajā “koridorā” pārskatīt šo nodokļa politiku, noteikt mazākas nodokļa likmes dažādām kategorijām (teiksim, dot mazāku likmi tām mājām, kuras ir nosiltinātas, vai tām mājām, kuras ir sakārtotas, kuru fasāde ir izgaismota). Tādējādi pašvaldība var veikt savu tāda veida politiku, kas palīdz sakārtot gan ēkas, gan ielas, uzlabot namu izskatu un tā tālāk. Tā ka pats tas princips ir pareizs. Bet kur ir problēma? Problēma ir tā, ka starp Latvijas 119 pašvaldībām ir arī tādas, kuras... kurām ir pilnīgi vienaldzīgs šāds piegājiens, un tās nekustamā īpašuma nodokli tiešām saredz kā iedzīvotāju “slaukšanas” mehānismu, ja tā var teikt, un absolūti neliekas ne zinis par cilvēku maksātspēju konkrētajā reģionā. Un viens no tādiem tiešām sliktiem piemēriem ir Rīgas dome, kas tiešām šo nodokli izmanto tikai un vienīgi, tā teikt, budžeta pildīšanas nolūkos. Tas, ka pēdējos gados tur ir strauji pieaugušas šīs kadastrālās vērtības, Rīgas domi absolūti neuztrauc! Bet, protams, ne tikai Rīgas dome, bet arī citas pašvaldības šādi rīkojas.

Tādēļ valdība ir nolēmusi ņemt iniciatīvu savās rokās un faktiski samazināt pašvaldību lomu šī nodokļa aprēķināšanā. Protams, to nevar izdarīt ātri, tam ir paredzēti divi gadi, kuru laikā šī jaunā nodokļu politika ir jāizstrādā un jāievieš dzīvē. Bet līdz tam kā pagaidu mehānisms tika šodien pieņemts... nevis pieņemts pirmajā lasījumā, bet tika nodots komisijai likumprojekts par kadastrālo vērtību noteikšanu. Proti, šīs kadastrālās vērtības tiek iesaldētas līdz tam brīdim, kad būs izstrādāta šī jaunā politika. Bet skaidrs, ka ar to ir par maz, jo virkne iedzīvotāju, virkne cilvēku, jau šobrīd... šos divus gadus faktiski nespēs sagaidīt, nespēs izdzīvot līdz tam brīdim, kad būs izstrādāta šī jaunā politika. Tādēļ arī VIENOTĪBA piedāvāja kolēģiem risinājumu, ka mums jāsamazina uz šiem diviem gadiem nodoklis, proti, tas jāiesaldē 2013.gada līmenī. Šobrīd mēs ar partneriem aktīvi diskutējam par to, kā to varētu izdarīt, un kā pirmais solis (to arī plānots tuvākajās dienās, tuvākajā nedēļā izrunāt) ir tas. Vismaz mēs speram pirmo soli. Un iepriekšējā gadā kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodikā ir atcelts tāds jēdziens kā “kultūrvēsturiskā zeme”, dēļ kā ļoti daudziem iedzīvotājiem, kas dzīvo, piemēram, Rīgas centrā, Mežaparkā vai Čiekurkalnā, vai Ķīpsalā, vai tamlīdzīgās vietās, kur ir šī “kultūrvēsturiskā zeme”... viņu īpašumiem pieauga šī vērtība pat par 40 procentiem. Tātad kā pirmais solis varētu būt tas, ka attiecībā uz šīm teritorijām, kur ir šī “kultūrvēsturiskā zeme”, mēs tomēr atgrieztos pie iepriekšējās nodokļa maksāšanas kārtības.

Taču es tomēr uzskatu, ka būtu jāiet tālāk un jāsamazina, un es tomēr šeit galvenokārt apelēju pie pašvaldību lomas, jo tām ir doti likumā visi instrumenti, lai tās varētu gan šīs kategorijas noteikt pēc saviem ieskatiem, gan arī samazināt nodokli, jo galu galā pašvaldība ir vistuvāk cilvēkiem un vislabāk redz, tieši kurām kategorijām ir jāveic šis samazinājums. Diemžēl ne visas pašvaldības to dara, un mēs esam spiesti šo jautājumu risināt faktiski Saeimas un valdības līmenī. Bet, ja tas ir jādara, tad to arī katrā ziņā darīsim.

Tas man īsumā viss par šodienas sēdi.

Paldies par uzmanību. Jaukas, saulainas brīvdienas un arī šos maija svētkus! Paldies!

Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsim.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt