Frakciju viedokļi 2016.gada 10.martā

(14.03.2016.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums “Frakciju viedokļi”, un nākamajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Arvīdam Platperam. Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika apspriesti vairāki būtiski jautājumi, taču vēlos klausītājus informēt par diviem frakcijas “No sirds Latvijai” balsojumiem, proti, balsojumu jautājumā par Latvijas Okupācijas muzeja likuma grozījumu projektu un jautājumā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma grozījumu projektu.

Saeimas frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka Latvijas Okupācijas muzeja ēkas būvapjoms, novietojums un fasādes risinājums saglabājams atbilstoši 1970.gadā izstrādātajam projektam un 1995.gadā veiktajām pārbūvēm. Tādējādi tiks saglabāta viena no modernisma arhitektūras vērtībām pašā Rīgas sirdī. Turklāt tas palīdzēs ekonomiski, lietderīgi tērēt valsts līdzekļus.

Ar laika distanci cilvēki spēj labāk atšķirt vērtīgo no nevērtīgā tajā, ko atstājuši iepriekšējie laiki. Ja 130 Latvijas arhitekti ir parakstījuši vēstuli ar aicinājumu novērtēt un saglabāt esošo muzeja ēku kā kultūrvēsturisku vērtību, ja 20 arhitekti profesionāļi ir gatavi bez atlīdzības, sabiedriskā kārtā, strādāt pie kompleksa atjaunināšanas projekta izstrādes, tad tas par daudz ko liecina. Profesionāļi ir savu pateikuši.

Mūsu frakcija uzskata, ka jautājumos par apbūvi – un jo sevišķi par Rīgas vēsturiskā centra apbūvi – lēmumi nav jāpieņem politiķiem, bet jāpaļaujas uz profesionāļiem – arhitektiem, pilsētbūvniekiem un citiem. Lai gan šobrīd ir polarizētas diskusijas par šo jautājumu arī profesionāļu vidū, atcerēsimies, ka patiesība tomēr dzimst strīdos!

Nepārdomātu un nediskutētu lēmumu dēļ par to, kur un kā būvēt, senajā Vecrīgas apbūvē ir radušies vairāki objekti, kas joprojām ir kā dadzis acīs rīdziniekiem, piemēram, Kalpu nams Rātslaukumā un Triangula bastions krastmalā. Padomju okupācijas laikā netika ņemti vērā nedz profesionāļu atzinumi, nedz sabiedrības intereses. Padomju okupācijas retorikai tādēļ šodien nav vietas. Mēs dzīvojam demokrātiskā Latvijā, un jēdzienam “kultūrvēsturiskais mantojums” vajadzētu būt piepildītam ar dziļu izpratni par kultūras vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Jāatzīst, ka līdz šim nepietiekami ir novērtēta iespēja izmantot Stūra māju, kas daudz precīzāk atbilst Latvijas Okupācijas muzeja funkciju pildīšanai. Stūra mājas nodošana Latvijas Okupācijas muzeja rīcībā atrisinātu Stūra mājas finansēšanas, uzturēšanas un atjaunošanas jautājumus. Savukārt pati Stūra māja ar savu emocionālo slodzi radītu autentisku, unikālu Latvijas Okupācijas muzeja vidi, kas izmantojama okupācijas mantojuma izstādīšanai, dokumentēšanai un pētniecībai.

Mēs šodien visi kopā esam atbildīgi par to, lai saglabātu autentiskas un patiesas kultūras vērtības nākamajām paaudzēm. Tāpēc Saeimas frakcija “No sirds Latvijai” balsoja un balsos “pret” šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma grozījumu projekta apspriešanas jautājumā frakcija “No sirds Latvijai” balsoja “par” sagatavoto projektu. Viena no mūsu partijas darbības prioritātēm ir noziedzīgu nodarījumu, to skaitā korupcijas, novēršana. Tādēļ partija uzskata, ka izstrādātie grozījumi ir vēl viens solis normatīvās bāzes sakārtošanai korupcijas novēršanas jomā un līdz ar to KNAB darbības uzlabošanai, tāpēc tie ir atbalstāmi.

Atbildīga rīcība un atbildīga lēmumu pieņemšana ir vitāli nepieciešama, lai Latvijā mazinātu korupciju un veicinātu Latvijas dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Arvīdam Platperam.

Tagad vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Ainaram Latkovskim. Lūdzu!

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Labdien, klausītāji! Atšķirībā no iepriekšējā runātāja un pārējiem viņa frakcijas deputātiem frakcija VIENOTĪBA atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā”. Mēs uzskatām, ka šādam muzejam ir jābūt tieši Rīgas centrā. Žēl, ka Sudrabas partijas deputāti to neatbalsta.

Taču es vairāk gribētu runāt par vienu citu – par trešajā lasījumā šodien Saeimā pieņemto likumprojektu par KNAB. Lai gan mēs pieņēmām šo likumprojektu un līdz ar to likumā par KNAB iestrādājām izmaiņas, ko Latvijai lūdza ieviest organizācija OECD (bieži vien mēs to dēvējam arī par bagātāko Rietumvalstu klubu, kurā Latvija grib iestāties jau šī gada vasarā), tomēr jāteic, ka līdz ar šīm izmaiņām, kuras bija nepieciešamas un kuras Latvijas pusei bija pieprasīts veikt, lai nostiprinātu lielāku KNAB neatkarību, un kuras mēs arī atbalstījām (gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti tās atbalstīja vienprātīgi – bez jebkādām diskusijām!), manas partijas biedrs – frakcijas biedrs Loskutova kungs – iesniedza izmaiņas, kas radikāli maina darba tiesiskās attiecības KNAB. Un tā varbūt nebūtu problēma, ja mēs neredzētu šos daudzos tiesas procesus, kuros KNAB vadība tiesājas, it īpaši ar apkarošanas bloka darbiniekiem – izmeklētājiem, operatīvajiem darbiniekiem. Un tas šo situāciju saasina vēl vairāk.

Tieslietu ministrs Rasnača kungs 16.septembrī dosies uz Parīzi, kur tiksies ar OECD attiecīgās komisijas – pretkorupcijas komisijas – pārstāvjiem. Tur lems par to, vai Latvija ir gatava pievienoties šim bagāto valstu klubam. Protams, šai komisijai būs pieejama visa informācija, un mūs uztrauc tas, kādā veidā viņi reaģēs uz šīm, manā skatījumā, nepārdomātajām izmaiņām.

Taču ir arī labas ziņas šodien. (Mana kolēģe Aija Barča, kura vada Sociālo un darba lietu komisiju, jums visiem tūlīt par to izstāstīs sīkāk.) Proti, es esmu priecīgs par izmaiņām gan likumā “Par valsts pensijām”, gan Invaliditātes likumā. Priecājos gan par to, ka, iespējams, būs augstākas pensijas, gan par atbalstu mūsu invalīdiem. Es ceru, ka mēs šo darbu pabeigsim jau drīzumā un katrs jutīs kaut kādu atbalstu arī no valsts puses.

Paldies jums.

Vadītāja. Paldies deputātam Ainaram Latkovskim.

Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man šodien jāsaka liels paldies tiem senioru pārstāvjiem, kuri pagājušajā gadā ieradās pie Saeimas un Saeimas priekšsēdētājai nodeva savāktos parakstus (tās bija kastes, kas pilnas ar parakstu lapām!) jautājumā par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”.

Proti, šodien Saeima, pieņemdama likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” otrajā, galīgajā, lasījumā, daļu no prasībām, ko izvirzīja vairāk nekā 70 tūkstoši senioru, ir izpildījusi. Tas nozīmē, ka no 2017.gada oktobra jebkura veida pensija, tas ir, apgādnieka zaudējuma pensija, invaliditātes pensija, izdienas pensija, valsts vecuma pensija, kā arī atlīdzība cilvēkiem, kuri ir cietuši negadījumos vai darbā ir guvuši kaitējumus, tiks indeksēta ar algas koeficientu 50 procentu apmērā. Bet diemžēl 2016.gadā mums paliek 25 procenti no algas indeksa.

Tas ir viens jautājums.

Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kurš šodien tika pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā, ir risināts arī otrs jautājums, proti, jautājums par personām, kuras līdz šim brīdim tika diskriminētas saistībā ar izdienas pensijām, vadoties pēc diviem ļoti seniem – deviņdesmito gadu sākuma – nolikumiem. Arī tās kļūdas ir labotas, un vistuvākajā laikā cilvēki šo informāciju saņems.

Cienījamie radioklausītāji! Šodien likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” bija iesniegti 10 priekšlikumi – ļoti nopietni priekšlikumi! –, kurus bija iesnieguši deputāts Andrejs Klementjevs un deputāts Gunārs Kūtris.

Varu jūs informēt, ka Sociālo un darba lietu komisijā darba grupa, kas skata jautājumu par iespējamiem nākamajiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, noteikti diskutēs par virkni jautājumu. Pirmām kārtām tiks runāts par pensiju indeksāciju palielinātā apmērā cilvēkiem ar ļoti lielu darba stāžu, proti, tām personām, kuras nostrādājušas 35 un vairāk gadus, 45 un vairāk gadus.

Vēl viens jautājums, kas tiek skatīts mūsu darba grupā, ir jautājums par iespēju ātrāk pensionēties personām – gan tēviem, gan mātēm –, kuras ir izaudzinājušas trīs vai četrus bērnus līdz 18 gadu vecumam. Arī šis jautājums ļoti nopietni tiks skatīts. Un arī vēl vairāki citi jautājumi, kas skar likumu “Par valsts pensijām”.

Un otrs likums. Šodien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotu un Saeimai iesniegtu likumprojektu “Grozījumi Invaliditātes likumā”. Mēs negaidām Ministru kabineta iesniegtus likumprojektus, bet rakstām paši komisijā (protams, sadarbībā ar Labklājības ministriju, Finanšu ministriju, kā arī Veselības ministriju), jo mūs uztrauc tās lielās rindas, kādas pašreiz ir pie Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (saīsināti – VDEĀVK) nodaļām, kur cilvēkiem tiek noteikta prognozējamā invaliditāte un invaliditātes I, II vai III grupa. Tas patiešām mūs uztrauc, un tādēļ šie grozījumi atļaus komisijā strādāt sertificētiem ārstiem, neprasot viņiem otru sertifikātu – ārsts eksperts –, bet dodot viņiem iespēju iziet apmācības turpat uz vietas jebkurā VDEĀVK nodaļā vai arī Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Rīgas apvienotajā nodaļā, kas ir centrālā nodaļa. Mēs esam pārliecināti, ka tas palīdzēs cilvēkiem ātrāk saņemt invaliditātes izvērtējumu un ātrāk saņemt arī rehabilitācijas un ārstniecības pakalpojumus, kā tas pieklājas cilvēkiem, kuri ir darbspējīgā vecumā un kuriem ir noteikta prognozējamā invaliditāte.

Es esmu pateicīga par to, ka gan Invaliditātes likuma grozījumus, gan arī grozījumus likumā “Par valsts pensijām” atbalstīja absolūtais vairākums Saeimas kolēģu.

Es pateicos jums, klausītāji, par uzmanību! Vēlu gan kolēģiem deputātiem parlamentā, gan jums ikvienam veiksmi mājās, labu veselību un priecīgas un jaukas brīvdienas ģimenes lokā!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Aijai Barčai.

Tagad pie mikrofona frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima galīgajā lasījumā šodien atbalstīja likuma “Par valsts pensijām” grozījumus, kuri paredz no 2017.gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25 procentu vietā. Likuma grozījumi paredz arī novērst situāciju, ka atsevišķiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem piešķirtais valsts pensijas apmērs ir mazāks par iepriekš saņemto izdienas pensiju.

Šodien galīgajā lasījumā tika atbalstīts arī likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” ar mērķi pilnveidot biroja darbu. Likuma grozījumi izstrādāti saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ieteikumiem, kas Latvijai sniegti korupcijas apkarošanas jomā.

Minēšu konkrētus piemērus. Turpmāk viena un tā pati persona par KNAB priekšnieku varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tāpat noteikts, ka biroja amatpersonas dienesta attiecību izbeigšanai un atbrīvošanai turpmāk nebūs nepieciešama arodbiedrības piekrišana, savukārt KNAB priekšnieka atbrīvošana būs iespējama tikai ar pamatotiem iemesliem un speciāli izveidotas komisijas atļauju.

Šodien atbalstītie Krimināllikuma grozījumi pilnveido tiesisko regulējumu attiecībā uz personu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai, kas ir ļoti būtiski. Ja personu nelikumīgu pārvietošanu izdarījusi valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās vai arī pāri robežai pārvietota vairāk nekā viena persona, tiesa varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem. Savukārt, ja personu pārvietošanu izdarījusi organizēta grupa, ja tas izraisījis smagas sekas vai arī pāri robežai vienā gadījumā nelikumīgi pārvietotas vairāk nekā piecas personas, būs iespējama brīvības atņemšana no diviem līdz astoņiem gadiem. Noziedzniekam varēs piemērot arī mantas konfiskāciju, kā arī probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.

Svarīgi atzīmēt, ka saskaņā ar Valsts robežsardzes datiem kopš 2014.gada vairākkārt palielinājies aizturēto nelegālo migrantu un to pārvietotāju skaits. Tāpēc problēma jārisina, un šī problēma neapšaubāmi tiks risināta.

Un pēdējais, ko es vēlos šodien pateikt. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti būtiski – Saeima šodien ar nelielu balsu pārsvaru pieņēma lēmumu uzdot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, balstoties uz 10 721 Latvijas pilsoņa iesniegto kolektīvo iesniegumu par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu dabasgāzei un elektroenerģijai, izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi dabasgāzes un elektroenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām uz 12 procentiem un, ja to atzīs par iespējamu, lemt par attiecīga likumprojekta sagatavošanu un akceptēšanu Saeimā. Neapšaubāmi, šis Saeimas lēmuma projekts ir atbalstāms un mēs darīsim visu iespējamo, lai šis likumprojekts ātrāk tiktu sagatavots un pieņemts.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labdien, Latvijas cilvēki! Šodien bija samērā īsa Saeimas sēde, taču izskatāmie jautājumi bija ļoti būtiski un nākotnei svarīgi. Piemēram, likumprojekts, par kuru tika sacelta ļoti liela ažiotāža, bet kurš tika pieņemts ļoti mierīgi un ātri, bija par izmaiņām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības jomā. Es neiedziļināšos, mani kolēģi jau iepriekš šeit skaidroja tās dažādās detaļas. Arī Latvijas Reģionu apvienības frakcija balsoja “par”, jo uzskata, ka beidzot šī iekšējā cīņa, šī intrigu atmosfēra šajā organizācijā jāizbeidz. Tas ir mūsu redzējums, mēs atbalstījām šādu dienesta attiecību izveidošanu un dodam sešus mēnešus laika esošajam vadītājam Streļčenokam reāli parādīt uzlabojumus darbībā. Pretējā gadījumā mēs rudenī varētu lemt arī par iespējamo šīs organizācijas reorganizāciju, ja arī šīs izmaiņas nepalīdzēs KNAB sākt strādāt. Jo turpināt tērēt valsts līdzekļus un nepārtraukti nākt ar lozungiem par korupcijas apkarošanu, bet patiesībā neuzrādīt nekādus dižus reālus rezultātus – tā ir noziedzība pret tautu, kura šodien cīnās pati par savu izdzīvošanu.

Otrs būtisks jautājums bija par Latvijas Okupācijas muzeju. Uzreiz jāteic, ka Latvijas Reģionu apvienība nekādā ziņā neapstrīd Latvijas Okupācijas muzeja jēgu, būtību un nozīmi. Bet veids, kā tas šobrīd tiek pasniegts, mūs pat vairs nepārsteidz, jo šī koalīcija ar šādiem jautājumiem nodarbojas regulāri, un atkal primārais ir jautājums nevis par būtību, bet par naudas sadali. Mums šķiet, ka šie līdzekļi, kas tiks atvēlēti, – 7 miljoni eiro –, tie vairāk... lielākais akcents šobrīd tiek likts uz šiem līdzekļiem, nevis uz to, lai mūsu bērni, mazbērni un cilvēki, kas ir atbraukuši no ārzemēm, varētu iepazīties ar okupācijas faktu dokumentiem un pierādījumiem.

Tālāk. Mēs atbalstījām arī sabiedrības iniciatīvu attiecībā... par samazinātā PVN elektrībai un gāzei novirzīšanu komisijai. Tas nenozīmē, ka mēs uzreiz to atbalstām, jo tiešām ir detalizēti jāanalizē, kāda ietekme būs uz valsts budžetu un cik tas ir likumīgi. Bet neatbalstīt vairāk kā 10 tūkstošu cilvēku iniciatīvas izskatīšanu – tas būtu kārtējais nepareizais signāls sabiedrībai.

Vēl Latvijas Reģionu apvienība bija nosūtījusi vēstuli tieslietu ministram ar konkrētiem 14 jautājumiem saistībā ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu Tieslietu ministrijas pakļautībā esošajā Tiesu namu aģentūrā, jo droši vien nevienam vairs nav noslēpums par šo darījumu, kurš bija veikts jau pirms kāda laika Jūrmalā un kura rezultātā, mūsuprāt, no valsts budžeta ir izkrāpts vairāk nekā viens miljons eiro.

Diemžēl ministrs... ministra parakstītā un no ministrijas saņemtā atbilde ir visai formāla un tajā nav galvenās atbildes – kurš atbildēs par šāda veida darbībām.

Tas jau ir tradicionāli, ka šī koalīcija nespēj panākt vārda “atbildība” ienākšanu augstākajos varas līmeņos un panākt tā iedzīvināšanu. Ir vārdi, bet nav darbības.

Un visbeidzot par šodien pieņemto lēmumu attiecībā uz pensiju indeksāciju. Mēs arī to atbalstījām un uzskatām, ka tas ir pamatoti un tā bija jādara, tikai mums bija nedaudz jocīgi skatīties, kāda viedokļu mainība ir notikusi vienā no varas partijām, kura vēl nesen mānīja... ar bijušā premjera muti mānīja pensionārus par indeksāciju un pēc tam rādīja čurikus vai vēl kaut ko tur, bet beigu beigās šodien, kad tuvojas kārtējās vēlēšanas, atkal lielā vienprātībā sola pensionāriem.

Paldies.

Tas šodienai viss, līdz nākamajai reizei!

Vadītāja. Paldies deputātam Dainim Liepiņam.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika skatīti vairāki nozīmīgi jautājumi. Un no Nacionālās apvienības puses vēlos izcelt, mūsuprāt, svarīgākos no tiem.

Būtisks ir šodien skatītais likumprojekts “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā”, kas paredz nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksam, vienlaikus nosakot memoriāla kompleksa būvniecības projekta īstenošanas termiņu līdz 2018.gada 31.jūlijam.

Šie grozījumi ļaus operatīvāk un veiksmīgāk virzīt šo dziļi simbolisko un nozīmīgo projektu uz priekšu, novēršot projekta ilgtermiņa iesaldēšanu.

Šodien izskatīšanai Saeimas komisijās nodots likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”, kas izvirzīts ar mērķi paaugstināt pašvaldību un plānošanas reģionu lomu uzņēmējdarbības veicināšanā un kopumā uzlabot uzņēmējdarbības vidi valstī.

Par šā grozījuma nepieciešamību iestājās arī Nacionālā apvienība. Mēs saredzam būtisku nepieciešamību stiprināt plānošanas reģionu un pašvaldību lomu uzņēmējdarbības veicināšanā novados un reģionos, pārņemot labākās prakses, piemēram, Latgales uzņēmējdarbības centra pilotprojektu un īstenojot pasākumus, lai mērķtiecīgi veidotu uzņēmējdarbības atbalsta politiku savā reģionā. Atbalsts un uzņēmējiem draudzīgas vides veidošana ir viens no būtiskākajiem aspektiem, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju labklājību Latvijas reģionos.

Šodien pēdējā lasījumā tika skatīti grozījumi likumā “Par valsts pensijām” jeb pensiju indeksācijas jautājums. Grozījumi paredz, ka, sākot ar 2017.gadu, pensiju indeksācijā līdzšinējo 25 procentu vietā tiks ņemti vērā 50 procenti no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Šī atbalstāmā iniciatīva tiešā veidā sniegs lielāku atbalstu pensiju saņēmējiem, uzlabojot viņu kopējo dzīves līmeni.

Pēdējā lasījumā šodien pieņemti arī grozījumi Operatīvās darbības likumā, kas nepieciešami, lai nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanas augstāku garantiju operatīvās darbības procesā.

Grozījumos ietverti mehānismi, kas palielina personu privātās dzīves aizsardzību un samazina patvaļīgas rīcības iespējamību operatīvo darbību ietvaros. Tie ir svarīgi grozījumi, kas palīdz aizsargāt cilvēku pamattiesības uz privāto dzīvi un tās neaizskaramību.

Ļoti būtiski ir Valsts kontroles virzītie un šodien pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, kas paredz amatpersonas mantisko atbildību par tās lēmumu, nepareizu lēmumu, bezdarbības un citu iemeslu dēļ valstij radītajiem zaudējumiem.

Šie grozījumi ir apsveicami un var sniegt milzīgu artavu valsts pārvaldes uzlabošanā un sakārtošanā.

Noslēgumā vēlos izcelt šodien apstiprinātos grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kuri pilnveido regulējumu attiecībā uz KNAB darbu un tā vadītāja atbrīvošanu no amata. Likumprojektā precizēts un noteikts KNAB biroja statuss, to definējot kā tiešās pārvaldes iestādi, kuras institucionālā pārraudzība tiek īstenota ar Ministru prezidenta starpniecību.

Šī pārraudzība nozīmē, ka Ministru prezidentam būs tiesības pārbaudīt KNAB vadītāja pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus.

Pārraudzība neattieksies uz tiem lēmumiem, kurus KNAB pieņem, īstenojot savas funkcijas korupcijas novēršanā.

Tāpat grozījumos tiek noteikts, ka KNAB nodarbinātie atrodas valsts dienestā, tā, kā tas ir citās valsts iestādēs, kurām piešķirtas izmeklēšanas operatīvās darbības pilnvaras. Šo grozījumu komplekss pirmām kārtām uzliks lielāku atbildību pašam KNAB kontrolēt un efektivizēt savu darbību. Tāpat tas var būtiski palīdzēt uzlabot pēdējo gadu laikā iedragāto KNAB publisko tēlu.

Ar to arī šonedēļ no jums atvados. Paldies!

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Piektdien, 19.janvārī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde