Frakciju viedokļi 2016.gada 21.janvārī

(25.01.2016.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums “Frakciju viedokļi”, kurā deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Edgaram Putram. Lūdzu!

E.Putra (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē izskatījām virkni likumprojektu, no kuriem kā prioritārus un atzinības vērtus es varu nosaukt Enerģijas dzērienu aprites likumu, kas paredz ierobežot enerģijas dzērienu iegādi jauniešiem līdz 18 gadu vecumam. Šis likumprojekts ir skatīts Saeimā ne tikai šajā sasaukumā, bet arī iepriekšējā, un par to bija diezgan daudz debatēts. Tomēr šodien vairākums deputātu nolēma, ka šos dzērienus līdz 18 gadu vecumam nevarēs iegādāties. Ņēmām vērā veselības ministra bažas par to, ka šī dzēriena sastāvdaļas ir kaitīgas veselībai un tā pārmērīga lietošana ir kaitīga tāpēc, ka tā sastāvs ir diezgan graujošs un diezgan koncentrēts.

Otrs svarīgākais jautājums, kas saistīts ar šobrīd aktuālu tēmu, proti, vakar bija barikāžu aizstāvju atceres diena. ZZS atbalstīja likumprojektu, un tas tika nodots skatīšanai komisijām, – par īpaša statusa piešķiršanu barikāžu dalībniekiem, kas nākotnē, iespējams, varētu nozīmēt dažādus atvieglojumus un priekšrocības šai grupai, kas iestājās par brīvu un neatkarīgu Latviju. Tas ir tāds pozitīvs signāls no Saeimas puses.

Vēlos pastāstīt arī par vienu aktivitāti, kas varbūt nav tieši saistīta šobrīd ar Saeimu, tomēr tas ir dienaskārtības jautājums numur viens. Kā jau zinām, šobrīd notiek darbs pie valdības veidošanas, un šodien publiskai vērtēšanai tiks nodots valdības deklarācijas projekts, kuru saņems arī topošie koalīcijas partneri. Valdības deklarācija ietver virkni pasākumu tautsaimniecības stiprināšanai. Rīcības plāns paredz reformas izglītībā, zinātnē, kā arī veselības aprūpē. Tas nosaka prioritātes valsts drošībai un nacionālajai identitātei, kā arī aktualizē pasākumu kopumu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un ģimenes kvalitātes un sociālā nodrošinājuma paaugstināšanai. Šis faktiski ir tas sākuma punkts, pie kura mēs sākām strādāt, pirms notiks amatu sadale.

Vēlos atgādināt, ka joprojām Saeimā trešajā lasījumā tiek skatīts likumprojekts par gāzes tirgus atvēršanu, un, ja mēs paliksim pie esošās redakcijas, tad 2017.gada 3.aprīlī gāzes tirgus tiks atvērts jebkuram piegādātājam Latvijā un Latvijas teritorijā jebkurš piegādātājs varēs pārdot gāzi jebkuram potenciālajam pircējam. Tāpat joprojām uzstājam uz to, lai gāzes tirgus faktiski jau šobrīd daļēji būtu atvērts. Tas nozīmē, ka, piemēram, tādi uzņēmumi kā “Latvenergo”, “Rīgas Siltums” vai “Daugavpils Siltums”, kas ir lielākie gāzes patērētāji Latvijā, šo gāzi var iegādāties jau šobrīd no ārvalstīm. Šobrīd ir apmēram 60 priekšlikumi, un es paredzu, ka nākamnedēļ mēs izskatīsim komisijā šos vēl atlikušos, vēl neizskatītos priekšlikumus, un ceru, ka tuvākajā laikā – janvāra beigās, februāra sākumā – mēs pieņemsim šo likumprojektu galīgajā lasījumā. Tas nozīmēs, ka mēs būsim nosprauduši ceļa karti, kas nosaka konkrētus soļus, kā mēs nonāksim līdz gāzes tirgus atvēršanai, tajā pašā laikā neieraujot Latviju jaunās tiesvedībās.

Tāpat aktuāls jautājums, pie kura aktīvi ir uzsākusi darbu ZZS, ir krājaizdevu sabiedrības. Krājaizdevu sabiedrības šobrīd ir ļoti aktuālas, un tās faktiski ir neizmantots resurss kreditēšanai reģionos, tieši mikrokreditēšanai, jo mikrokreditēšana ir tā nozare, kas, komercbankām aizejot no reģioniem, ir palikusi salīdzinoši dārga, jo administratīvās izmaksas ir lielas. Ekonomikas ministrija šobrīd gatavo grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, kas ietvers vairākus risinājumus, kā šo krājaizdevu sabiedrību nozari stiprināt ne tikai naudiskā izteiksmē, ne tikai naudas līdzekļu ziņā, bet arī administratīvo resursu... administratīvo procesu ziņā.

Tas arī īsumā būtu viss, ko vēlējos šodien pateikt.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edgaram Putram.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Ainaram Latkovskim. Lūdzu!

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Labdien! Šodien Saeima uzklausīja ne tikai Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ziņojumu par nacionālo drošību, šodien Saeima arī izskatīja un atbalstīja otrajā lasījumā grozījumus trijos būtiskos likumos, kuri ļoti tiešā veidā skar nacionālo drošību. Tie ir grozījumi, kuri tika iesniegti no Ministru prezidenta puses... nē, no Valsts prezidenta puses un attiecas uz trim likumiem. Tas ir likums par Ministru kabineta iekārtu, Nacionālās drošības likums un Nacionālo bruņoto spēku likums.

Jau strādājot aizsardzības ministra postenī, pašreizējais prezidents Raimonds Vējonis bija uzsācis izstrādāt grozījumus šajos likumos, un šie grozījumi tika balstīti uz novēroto situāciju, kad Krievija anektēja Krimu. Populāri to sauc par hibrīdkaru, un tā ir neordināra situācija Eiropā, tas vairs nav tradicionāls karš un kara pieteikšana, kā bija līdz šim. Izskatot šos drošības likumus, tika atklātas problemātiskās vietas, kuras bija jāgroza, lai mēs varētu iespējamā hibrīdkara gadījumā – šāda veida iebrukuma gadījumā – stāties pretī agresoram, līdz ar to būtiskas izmaiņas jau kādu laiku iepriekš, iepriekšējā gada beigās, tika atbalstītas pirmajā lasījumā, bet šodien Saeima tās atbalstīja arī otrajā lasījumā, un vēl palicis trešais lasījums. Bet es ceru, ka arī tas gūs visu Saeimas deputātu atbalstu.

Arī ziņojumā, ko šodien sniedza Ministru prezidente Laimdota Straujuma, tika akcentētas tās jomas, kuras Latvijai vēl nepieciešams sakārtot. Likumdošanas ziņā Saeima šeit darīs visu iespējamo, lai tie caurumi, kuri tiešām pašlaik pastāv, tiktu aizlāpīti un mēs būtu gatavi jebkādai drošības situācijai, arī mūsdienu nestabilajos apstākļos.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ainaram Latkovskim no frakcijas VIENOTĪBA.

“Frakciju viedokļos” nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! No publiskajā telpā pieejamās informācijas izriet, ka nenosiltināto mājokļu apjoms Latvijā ir milzīgs un veido 98 procentus no dzīvojamā fonda. Lai nosiltinātu visu, būtu nepieciešams ieguldīt apmēram sešus miljardus eiro. 2015.gadā noslēdzās atvieglotais daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektu cikls, kuru uzraudzīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. No 2015.gada dzīvojamo māju siltināšanas projektu uzraudzību ir pārņēmusi Ekonomikas ministrija. Atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likumam Ministru kabinetam jāizdod Ministru kabineta noteikumi, lai varētu uzsākt dzīvojamo māju siltināšanas programmu, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus.

Attiecīgs Ministru kabineta noteikumu projekts ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, taču ministriju saskaņošanas process nav pabeigts. Līdz ar to kavējas dzīvojamo māju siltināšanas uzsākšana.

SASKAŅAS frakcija, pamatojoties uz minēto, šodien iesniedza deputātu jautājumus ekonomikas ministrei. Mēs lūdzām sniegt atbildes uz šādiem konkrētiem jautājumiem:

Kādi termiņi paredzēti minētās programmas ieviešanai?

Kad plānots virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā minēto noteikumu projektu? Vai 2016.gadā būs pieejams finansējums mājokļu siltināšanas īstenošanai?

Kādi pasākumi paredzēti, lai ieinteresētu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekus piedalīties minētajā programmā?

Kāds ir paredzamais līdzfinansējuma apmērs?

Mēs uzskatām, ka situācija, ka valstī kavējas dzīvojamo māju siltināšanas process, nav pieļaujama. Pēc nedēļas gaidām atbildes no ekonomikas ministres.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajai vārds “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabas kundzei. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Vakar, 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienā, daudzviet Latvijā, arī pie Saeimas, tika iedegti simboliski ugunskuri, notika atceres pasākumi, barikāžu dalībnieku tikšanās un pateicības rakstu pasniegšana barikāžu dalībniekiem Saeimā. Uzskatu, ka tā ir Latvijas valsts goda lieta – novērtēt barikāžu dalībnieku drosmi un pateikties tiem cilvēkiem, kuri ar savu pārliecību un varonību aizsargāja Latviju ceļā uz neatkarību.

Šodien Saeimas deputāti, arī “No sirds Latvijai”, atbalstīja likumprojekta “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu” nodošanu komisijām dokumenta pilnveidošanai, lai dotu iespēju priekšlaicīgi pensionēties, palielinātu pensijas neapliekamo minimumu un padarītu pieejamākus veselības aprūpes pakalpojumus.

Tomēr barikāžu laiks liek uzdot jautājumu par to, kur palikušas tās vērtības, kuru dēļ cilvēki cēla barikādes, kuras mūs visus vienoja. Iespējams, barikāžu laika iespaidā šodien Saeimas sēdes darba kārtības centrālie jautājumi bija par valsts drošību, to skaitā Ministru prezidentes pārskats Saeimai par Latvijas nacionālo drošību, kā arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegtie un “No sirds Latvijai” frakcijas atbalstītie grozījumi vairākos likumos, lai apdraudējuma gadījumā valsts un tās institūcijas spētu nodrošināt ātru un efektīvu rīcību.

Saistībā ar barikāžu laiku un valsts drošību galveno uzmanību vēlos vērst tieši uz šo pārskatu par Latvijas nacionālo drošību. Diemžēl mums arvien biežāk ir jākonstatē nekvalitatīvs darbs: tiek radīti papīri pašu papīru vai darbības imitācijas dēļ. Lasot Ministru prezidentes pārskatu Saeimai “Par Latvijas nacionālo drošību”, man bija tikai viens jautājums: ko gan autori ar šo tekstu ir gribējuši pateikt? Likās, ka manās rokās ir nonācis studenta diplomdarbs, kurā ir gan teorija par to, ka nacionālā drošība ir plašs, visaptverošs jēdziens, gan atstāstīta informācija, kuru ikviens var atrast masu medijos, gan ievīti pārspriedumi par to, kas mūsu valstī ir labi un kas ir slikti. Tikai atšķirībā no īsta diplomdarba trūkst atsauču uz izmantoto literatūru un avotiem.

Dažviet gan parādās arī konkrētāks šajā jomā paveiktā izklāsts, piemēram, ko dara Nacionālie bruņotie spēki vai Valsts robežsardze, taču dokuments kopumā ir un paliek aprakstošs. Ja kāda problēma arī ir nosaukta, tad priekšlikumu, kā to risināt, nav. Nav skaidrs, ko valdība gatavojas darīt, kas tai traucē novērst problēmu, kāda palīdzība no parlamenta nepieciešama, lai situāciju uzlabotu.

Manuprāt, simboliski dokumenta kvalitāti raksturo ieteikums, kas izstrādāts sabiedrības potenciālās radikalizācijas un sociālās atsvešināšanās novēršanai. Ieklausieties! “Ienākumu un iespēju mazināšana ir noteikta par vienu no būtiskākajām valdības prioritātēm.” Es pieņemu, tā ir neuzmanība, jo laikam taču bija domāta ienākumu un iespēju nevienlīdzības mazināšana. Viens vārds absolūti maina būtību! Bet dažkārt mēdz teikt, ka pārteikšanās liecina par patieso viedokli.

Es uzskatu, ka nav jēgas šķiest ierēdņu laiku, lai sagatavotu šādu dokumentu, kas neko nedod nacionālās drošības politikas pilnveidošanai. Varbūt labāk ierēdņi pa to laiku, ko veltīja šim rakstu darbam, būtu paveikuši kaut ko sabiedrībai lietderīgāku?

“No sirds Latvijai” uzskata, ka valdībai ir jādomā par valsts nākotni, ir jābeidz radīt šādus bezjēdzīgus ziņojumus un aktīvi jārīkojas, lai apkarotu narkomāniju, noziedzību, ēnu ekonomiku, jāveic reāli soļi, lai attīstītu tautsaimniecību un mazinātu sociālo nevienlīdzību. Ja būs konkrēti darbi, tad nākamais pārskats Saeimai par Latvijas nacionālo drošību noteikti būs saturīgāks.

No sirds pateicos, ka klausījāties.

Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabas kundzei.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Vispirms gribu pateikties katram, kurš seko Saeimas darbam un šobrīd klausās “Frakciju viedokļus”, jo apzinos, ka Latvijā nav nemaz tik viegli izsekot visiem politiskajiem procesiem un katrs sabiedrības pārstāvis, kurš interesējas un tiešām cenšas vērtēt, ko politiķi dara vienā vai otrā jautājumā, tiešām ļoti svarīgs.

Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā gribu izcelt divus jautājumus, un viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Mūsu frakcija, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, iesniedza šajā likumprojektā priekšlikumus, kas paredzēja, ka iepirkumos, ko rīko valsts un pašvaldību iestādes, nevarētu piedalīties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, ja iepirkums ir lielāks par 30 tūkstošiem eiro.

Mūsu priekšlikumi paredzēja arī to, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji nevar šādos iepirkumos piedalīties ne kā apakšuzņēmēji, ne arī kā, protams, paši šī līguma slēdzēji.

Komisijas sēdē, kad šis likumprojekts tika skatīts, Finanšu ministrija apsolīja, ka ne ilgāk kā divu mēnešu laikā tiks sagatavots jauns Publisko iepirkumu likums, kurā šie Latvijas Reģionu apvienības iesniegtie priekšlikumi arī tiks iekļauti. Tāpēc mēs pagaidām savus priekšlikumus atsaucām un, protams, sekosim līdzi, lai Finanšu ministrija pildītu savu solījumu.

Otrs jautājums, par kuru es gribu īsumā izstāstīt, ir Ministru prezidentes sagatavotais pārskats par nacionālo drošību. Par šo jomu mēs runājam katru gadu – kā atsevišķs jautājums tas tiek izskatīts kādā no Saeimas sēdēm. Protams, arī ikdienā mēs bieži vien runājam par nacionālo drošību, un jāsaka tā, ka bieži vien visi šie labie priekšlikumi, vērtīgās idejas dažādās jomās, jo faktiski neviena no ministrijām nedarbojas ārpus nacionālās drošības kopējās sistēmas... Visi šie priekšlikumi bieži vien kā... tiešām kā pīlei ūdens tek garām un neskar to.

Nacionālā drošība nav tikai divi procenti vai vairāk no iekšzemes kopprodukta. Tas, protams, ir komplekss jautājums. Gan valoda pierobežā... Es pats esmu no Latgales vēlēšanu apgabala ievēlēts, un, protams, pierobežā mēs redzam, ka šie jautājumi daudzās jomās klibo.

Un bēgļu jautājums. Plašsaziņas līdzekļu stiprināšanas jautājums. Arī tas, kā informācija par Latvijā notiekošo tiek atspoguļota Latvijas medijos – ne tikai latviski, bet arī krieviski un angliski. Un šodien koalīcijas deputāti apliecināja, ka tikšot atrisināta problēma, kas radās ar Latvijas sabiedriskā medija anglisko versiju, un tiešām ceram, ka šī lapa turpinās darboties arī angliskajā... angliski, jo bieži vien iedzīvotājiem, kā arī cilvēkiem ārpus Latvijas nav nemaz tik viegli izsekot tam, kas notiek Latvijā. Un, ja šāds Latvijas sabiedriskais medijs piedāvā informāciju angliski, tas ir tikai mums par labu.

No savas puses centos aicināt deputātus pievērst tieši izglītības jautājumiem lielāku uzmanību, jo tie ir vistiešākajā saistībā ar nacionālo drošību. Piemēram, tāda lieta kā, manuprāt, izglītības sistēmas sakārtošana beidzot patiešām būtu kā prioritāte jānosaka, lai bērnos un jauniešos attīstītu kritisko domāšanu, jo tādā veidā preventīvi veicinātu ikviena indivīda imunitāti pret jebkāda veida ārvalstu propagandu. Respektīvi, mēs, katrs cilvēks, esam ievainojami no dažādiem informācijas avotiem, un, ja mēs spējam kritiski izvērtēt šos informācijas avotus, tad mēs esam stiprāki.

Un otra lieta ir novadu mācība. Kā priekšmets, manuprāt, tā ar laiku ieviešama mūsu izglītības sistēmā, jo tas varētu kļūt par identitātes stiprināšanas balstu, kas veicinātu arī valstiskuma izpratni un patriotismu.

Diemžēl tas ļoti populāri pēdējos gados – daudziem jauniešiem ir plāni par savas valsts atstāšanu tuvākā vai tālākā nākotnē. Jo trūkst pašidentifikācijas ar apkārtējo sabiedrību, ar vidi un valsti.

Svarīgi arī būtu attīstīt Jaunsardzes kustību.

Katrā ziņā jāņem vērā tas, ka vakar mēs atzīmējām 25.gadadienu kopš Latvijai svarīgiem notikumiem saistībā ar barikādēm, pēc pāris gadiem mēs svinēsim Latvijas valsts simtgadi un atkal pieminēsim dažādus varonīgus cilvēkus, kas tolaik spēja iestāties par valsti. Un, manuprāt, mums šobrīd – arī šobrīd! – ir svarīgi ne tikai stāstīt par tiem varoņiem, kas bija vakar, bet pirmām kārtām saskatīt varoņus šodien un, protams, rūpēties, lai Latvijas labā strādāt griboši un izdarīt lietas varoši cilvēki būtu arī turpmāk.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Un raidījumā “Frakciju viedokļi” pēdējais šodien runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī nedēļa Latvijā pagājusi barikāžu 25.gadskārtas zīmē. Nacionālā apvienība izsaka cieņu un pateicību visiem barikāžu dalībniekiem.

Šodien Saeima saistībā ar 1991.gada notikumiem lēma par likumprojekta “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu” nodošanu tālākai izskatīšanai Saeimas komisijās. Nacionālā apvienība, ņemot vērā daudzu barikāžu dalībnieku viedokli, par barikāžu piemiņai veltīto likumprojektu uzskata, ka nav iespējami vispārēji sociālie atvieglojumi barikāžu dalībniekiem, jo ne jau tādēļ cilvēki gāja aizstāvēt savu valsti.

Uzskatām, ka likums būtu nepieciešams, bet likumprojekts jāpilnveido, tajā paredzot šādas lietas:

pirmkārt, atvieglojumus barikādēs bojāgājušo tuviniekiem, kā arī barikāžu dalībniekiem, kas barikāžu laikā guvuši ievainojumus, represēti no promaskavisko spēku puses;

otrkārt, valsts atbildību par barikāžu piemiņas saglabāšanu;

treškārt, izglītības iestāžu pienākumu veikt jauniešu patriotisko audzināšanu un informēšanu par barikāžu pasākumiem;

visbeidzot, pašvaldību tiesības noteikt papildu atvieglojumus barikāžu dalībniekiem.

Šodien Saeimas sēdē tika skatīti arī vairāki citi aktuāli jautājumi. No Nacionālās apvienības puses vēlos izcelt dažus no tiem.

Ar Eiropas Savienības direktīvas ieviešanu praksē ir saistīti šodien skatītie grozījumi Dzelzceļa likumā. Grozījumi nepieciešami, lai pilnvērtīgi varētu izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes prasības vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidē. Līdz ar direktīvas ieviešanu tiek ieviestas arī vairākas jaunas prasības dzelzceļa pakalpojumiem un darbības principiem, lai samazinātu izmaksas un attiecīgi palielinātu piekļuvi pakalpojumiem. Direktīva paredz noteikt vienu dzelzceļa nozares regulatīvo institūciju. Šo grozījumu ieviešana ir būtiska, un Nacionālā apvienība šodien to arī atbalstīja.

Otrajā lasījumā šodien tika skatīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuri paredz pārņemt Eiropas Savienības direktīvas prasības attiecībā uz valsts veiktajiem preču un pakalpojumu iepirkumiem, nosakot par pienākumu valsts tiešās pārvaldes iestādēm iegādāties energoefektīvas preces un pakalpojumus. Šādā veidā tiek veicināta ilgtspējīgas un atbildīgas prakses iedzīvināšana valsts pārvaldē.

Šodien otrajā lasījumā tika atbalstīts arī Nacionālās drošības likuma grozījumu komplekss, kas paredz pilnveidot valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcību un efektivitāti valsts ārējā apdraudējuma gadījumā.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā, kas īpaši aktuāli šodienas saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos, ļaus efektīvāk novērst valsts drošības apdraudējumus. Grozījumi precizē kara laika definīciju, kā arī atrunā amatpersonu funkcijas un pilnvaras valsts apdraudējuma gadījumā. Grozījumi vērsti uz ātru un efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu apdraudējuma gadījumā. Un ir apsveicams arī papildinājums, kas kompleksi palīdzēs aizsargāt mūsu valsts suverenitāti no ārējiem draudiem.

Nobeigumā. Šodien Saeima uzklausīja Ministru prezidentes pārskatu par Latvijas nacionālo drošību. Pārskatā kā galvenie drošības riski iezīmēti Krievijas radītais apdraudējums un ar migrāciju un terorismu saistītie riski.

No Nacionālās apvienības puses vēlos atkārtoti uzsvērt nepieciešamību ieguldīt nopietnu darbu nacionālās pozīcijas definēšanā un stiprināšanā migrācijas jautājumos.

Kā pierādījuši notikumi Eiropā, neproporcionāli un neaptverami lielais migrantu un patvēruma meklētāju pieplūdums radījis ne vien riskus, bet arī reālu apdraudējumu vairākās Eiropas Savienības valstīs. Mūsu pienākums ir to nepieļaut. Tāpat jāiegulda nopietns darbs mūsu un vienlaikus Eiropas Savienības austrumu robežas stiprināšanā, kā arī NATO pastāvīgo spēku klātbūtnes nodrošināšanā, lai novērstu riskus un potenciālos apdraudējumus Latvijas sabiedrībai.

Un visbeidzot Nacionālās apvienības vārdā novēlu mūsu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim raitu atveseļošanos!

Paldies par uzmanību, un uz tikšanos nākamajā nedēļā!

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Ceturdien, 19.aprīlī
09:00  Saeimas kārtējā sēde
10:30  Juridiskās komisijas sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta